6. Article

Lattelekom un Interinfo 1998. gadā noslēgtais Līgums ir vērtējams kā uzņēmuma līgums, ar kuru viena puse - Lattelekom - uztic otrai pusei - Interinfo - veikt Lattelekom vajadzībām noteiktu darbu - izdot tālruņu katalogus, kurus Lattelekom saskaņā ar Jumta līgumu ir jāpiegādā bez maksas saviem abonentiem. Ir pieļaujams, ka minētās darbības Lattelekom varēja veikt saviem spēkiem, izveidojot tam īpašu struktūrvienību. Tomēr acīmredzot ekonomisku apsvērumu dēļ Lattelekom izvēlējās uzņēmuma līgumu. Konkurences normu piemērošanas praksē šāda veida vienošanās pašas par sevi nav vienošanās aizlieguma pārkāpums, bet var izraisīt bažas tikai attiecībā uz tiem ierobežojošiem nosacījumiem, kas tiek iekļauti līgumā. Konkurences padome Līguma noteikumos nesaskata konkurenci ierobežojošus nosacījumus, tādēļ Līgums nav uzskatāms par 18.06.1997. Konkurences likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpumu. Līguma 3. punkts nosaka, ka līguma nosacījumiem nav ekskluzīva rakstura. Tādējādi ar Līgumu netiek ierobežotas Lattelekom tiesības izvēlēties citu tālruņa katalogu piegādātāju. Līguma 14.punkts nosaka diezgan ātru un vienkāršu Līguma laušanas kārtību. Ņemot vērā to, ka Lattelekom iepirkums nav vienīgā iespēja, kā izplatīt tālruņu katalogus, šī Līguma sekas nav konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Ja vienošanās mērķis vai sekas nav konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, par to nebija jāpaziņo Konkurences padomei, lai saņemtu atļauju tā noslēgšanai. 2002. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais, 2001. gada 23. oktobrī pieņemtais Konkurences likums, kura 11. panta pirmās daļas normas ir analogas 18.06.1997. gada Konkurtences likuma 15. panta pirmās daļas normām. Tādēļ Līgums nepārkāpj arī pašlaik spēkā esošajā Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu. Pēc abu pušu vienošanās uzņēmuma vai iepirkuma līgums var saturēt dažādus abām pusēm izdevīgus noteikumus, tādus kā savstarpējo norēķinu kārtību par izgatavotajiem katalogiem, datu bāzes izmantošanu u.c., kā arī tiesību piešķiršanu izmantot konkrētas preču zīmes. LIS/X datu bāze ir uzskatāma par to materiālu, kas ir jāapstrādā Interinfo, lai iespiestu tālruņu katalogus. Tāpēc, lai izpildītu konkrēto uzņēmuma līgumu, ir pieļaujams piešķirt Interinfo tiesības izmantot LIS/X datu bāzi un programmatūru Līgumā minēto mērķu un uzdevumu sasniegšanai, un Lattelekom uzņemties pienākumu uz Līguma darbības laiku uzturēt Interinfo piederošos ierakstus un veikt nepieciešamos datu bāzes un programmatūras uzturēšanas pasākumus. Iepriekšminētajās darbībās nav saskatāms Konkurences likuma pārkāpums. 7. 2000. gada 19. maijā Lattelekom un Interinfo noslēdza Sadarbības līgumu (saņemts KP 22.03.2002. ar ien. Nr. 143k), kura mērķis bija turpināt sadarbību informatīvo pakalpojumu jomā, "attīstot jau esošos un kopīgi veidojot un sniedzot jaunus pakalpojumus". Sadarbības līguma izpratnē informatīvie pakalpojumi aptver, "bet neaprobežojas ar tālruņa uzziņu dienestu un komercuzziņām, interneta uzziņu dienestu, drukātiem tālruņu katalogiem un tālruņu katalogiem uz kompaktdiskiem, WAP (bezvadu piekļuves protokola) un elektroniskās komercijas pakalpojumiem" (līguma 1.2. punkts). Saskaņā ar Sadarbības līguma 2.2. punktu Lattelekom piešķir Interinfo tiesības izmantot uz Lattelekom vārda reģistrēto preču zīmi "118 Lattelekom uzziņu dienests" uz visiem pakalpojumiem, uz kuriem tā reģistrēta. Sadarbības līguma 2.7. punkts paredz, ka Lattelekom piešķir Interinfo tiesības izmantot uz Lattelekom vārda reģistrēto domēna vārdu "www.118.lv". Lattelekom un Interinfo Sadarbības līgumā vienojušās par preču zīmju "118 Informatīvie pakalpojumi" un "118 Internet uzziņas www.118.lv" kopīgu izmantošanu, kā arī par preču zīmes "118 Tālruņu katalogi" kopīgu izmantošanu, kuru paredzēts izmantot šādu drukāto tālruņu katalogu kopīgā izveidē: "Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala", "Latgale", "Vidzeme", "Kurzeme" un "Zemgale", kā arī katalogiem uz kompaktdiskiem (līguma 3.4.2. punkts).