3. Article

Mūsdienās valstu vēlēšanu sistēmas pieļauj un paredz tādus ierobežojumus vēlēšanu tiesībās, kas saistīti ar: 1) personas vecumu; 2) pilsonību; 3) citiem apstākļiem. Vairumā valstu balsstiesīgas personas vecuma cenzs parlamenta vēlēšanās ir 18 gadi (Eiropas Savienības dalībvalstis, Latvija, Lietuva u.c.), 21 gads (Pakistāna), 16 gadi (Nikaragva). Jāatzīmē, ka Eiropā jau ir veikta valstu noteiktā vecuma cenza harmonizēšana saskaņā ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 1997.gada rekomendāciju Nr.1315 par balsotāju minimālo vecumu, paredzot dalībvalstīs personām balsstiesības visās vēlēšanās no 18 gadu vecuma (6.punkts). Pārsvarā valstu parlamenta vēlēšanās balsstiesīgi ir pilsoņi, bet atsevišķās valstīs noteikti arī papildus kritēriji, piemēram, attiecībā uz konkrētu rezidences periodu valstī (Austrālija, Dānija u.c.) vai naturalizāciju (Beļģija, Kostarika u.c.). Citi vēlēšanu tiesību ierobežojumi saistīti ar personas rīcībnespēju (Vācija, Dānija, Latvija, Lietuva u.c.), soda izciešanu ieslodzījuma vietā (Kanāda, Ungārija, Latvija, Turcija, Ukraina u.c.), sodāmību (Beļģija, Francija, Ungārija u.c.), apcietinājumu (Latvija, Baltkrievija, Meksika, Gvatemala, Salvadora u.c.), militāro dienestu (Spānija, Turcija u.c.), kā arī citiem kritērijiem. [Sk. IDEA (International Institute for Democracy and Electoral Assistance) sadarbībā ar UNDP (United Nations Development Programme) un IFES (International Foundation for Election Systems) veikto pētījumu "Election Process Information Collection (EPIC) project", http://www.epicproject.org. Pēdējie precizējumi pētījumā izdarīti 2003.gada 16.februārī.] Tomēr šiem ierobežojumiem jābūt: 1) noteiktiem ar likumu; 2) attaisnojamiem ar leģitīmu mērķi; 3) proporcionāliem jeb samērīgiem ar šo mērķi. Lai izvērtētu, vai apstrīdētā tiesību norma ir atbilstoša Satversmes normām, jānoskaidro, vai noteiktie ierobežojumi atbilst šiem kritērijiem.