6. Article

Jāņem vērā, ka vēlēšanu tiesību liberalizācija ir nepārtraukts process, kas joprojām paplašinās. Saskaņā ar Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses (turpmāk - Asociācijas līgums), kas Latvijā ir spēkā kopš 1998.gada 1.februāra, Latvija ir noteikusi mērķi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. 2002.gada 13.decembrī Eiropas Savienības sammitā Kopenhāgenā Latvija saņēma oficiālu uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā. Šā mērķa īstenošanai 2003.gada septembrī Latvijā ir paredzēta tautas nobalsošana. Viens no pamatuzdevumiem saskaņā ar Asociācijas līgumu ir Latvijas pakāpeniska integrācija Eiropas Savienībā, kas citastarp saistīta ar atbilstošu politisko reformu īstenošanu Latvijā. Tātad arī ar likumu sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības principiem. Eiropas Savienības tiesību normas ir savietojamas tikai ar tādu nacionālo tiesību sistēmu, kura atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai Eiropas Parlamentā paredzētas deviņas deputātu vietas. Nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās varētu piedalīties arī Latvijas vēlētāji, notiks jau 2004.gadā. Kaut arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas katrā dalībvalstī notiek saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, tomēr, pastāvot atšķirīgai vēlēšanu procedūrai, ir jāievēro visām dalībvalstīm kopīgi principi. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma piektās daļas I sadaļā regulētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas: parlamenta pārstāvjus ievēlē Kopienā apvienoto valstu tautas vispārējās tiešās vēlēšanās (190.panta 1.punkts), Eiropas Parlaments izstrādā priekšlikumus par vispārējām tiešām vēlēšanām saskaņā ar vienotu procedūru visās dalībvalstīs vai saskaņā ar visām dalībvalstīm kopīgiem principiem. Eiropas Padome iesaka dalībvalstīm tos pieņemt saskaņā ar katras valsts konstitucionālajām prasībām (190.panta 4.punkts).