8. Article

Pagaidu apcietinājums 1. Ārkārtas gadījumā Līgumslēdzēja valsts, izmantojot Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) iespējas vai citus līdzekļus, var — līdz izdošanas lūguma iesniegšanai ar diplomātiskā dienesta starpniecību — lūgt uz laiku apcietināt personu, kuru lūdz izdot. Šādu lūgumu var izteikt, izmantojot pastu vai telegrāfu, vai jebkādus citus līdzekļus, kas nodrošina rakstisku formu. 2. Lūgumā par pagaidu apcietināšanu ietver meklējamās personas aprakstu, paziņojumu par to, ka izdošana tiks lūgta ar diplomātiskā dienesta starpniecību, paziņojumu par to, ka eksistē kāds no 5.panta 2.punktā minētajiem dokumentiem, kas pilnvaro apcietināt šo personu, paziņojumu par iespējamo sodu, ko var noteikt vai kas ir noteikts par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, un — ja to lūdz lūguma saņēmēja valsts — īss izklāsts par darbībām vai bezdarbībām, kas veido noziedzīgā nodarījuma sastāvu. 3. Ja saņemts šāds lūgums, lūguma saņēmēja valsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu meklētās personas pagaidu apcietināšanu, un tūlīt paziņo lūguma iesniedzējai valstij par tās lūguma rezultātu. 4. Personu, kas uz laiku apcietināta, pamatojoties uz šādu lūgumu, var atbrīvot, kad ir pagājušas 45 dienas no šās personas apcietināšanas dienas, ja nav saņemts izdošanas lūgums kopā ar 5.pantā minētajiem dokumentiem. 5. Personas atbrīvošana saskaņā ar šā panta 4.punktu neliedz sākt procesuālās darbības ar nolūku izdot šo personu, ja lūgums ir saņemts pēc šādas atbrīvošanas.