2. Article
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu
asociācijas (turpmāk - LPUA) vēstules kopija, kurā paskaidrots,
ka minētie izdevumi no poligrāfiskās ražošanas tehnoloģijas
viedokļa ir uzskatāmi par laikrakstiem, jo:
- "noteicošais kritērijs
periodiskā izdevuma klasifikācijai ir masu informācijas līdzekļa
reģistrācijas apliecība",
- izdevumi iespiesti uz uzlabota
avīžu papīra un tiem nav atsevišķu uz cita, kvalitatīvāka papīra
iespiestu vāku.
Laika posmā no laikrakstu "LABA",
"PUFF" un "Spicā Avīze" reģistrācijas līdz 2003. gadam, uzlabojot
izdevumu poligrāfisko kvalitāti un palielinot to apjomu,
piedāvājot abonentiem uz kvalitatīvāka papīra drukātus preses
izdevumus, laikrakstu izdevēji, 1999. un 2002. gadā veicot to
pārreģistrāciju LR Uzņēmumu reģistrā, nav mainījuši preses
izdevumu veidu.
LP 06.12.2002. vēstulē
Nr.36-14/1509 "Par informācijas sniegšanu" norāda, ka:
- ņemot vērā, ka vairāku
laikrakstu svars un forma faktiski atbilst žurnālu (brošūras)
svaram un formai, Latvijas pasts 2003. gadā šai laikrakstu grupai
noteica atsevišķu piegādes tarifu;
- preses izdevuma piederību
laikrakstu vai žurnālu grupai nosaka reģistrācijas apliecībā
uzrādītais izdevuma veids, LP nenosaka preses izdevuma piederību
laikrakstam vai žurnālam;
- laikrakstu piegādes tarifi ir
noteikti standarta izdevumam - laikraksts formātā A2 uz 8 lpp.,
formātā A3 uz 16 lpp. un formātā A4 uz 32 lpp. Žurnālu piegādes
tarifi noteikti šādām žurnālu grupām - A4 formātā līdz 48 lpp.,
A4 formātā līdz 96 lpp., lielāks par A4 formātu vai A4 virs 96
lpp. Šiem standarta izdevumiem nav noteikts standarta svars.
- laikrakstu piegādes tarifs tiek
aprēķināts atbilstoši laikraksta apjomam (formāts un lappušu
skaits). Preses izdevuma formāta ierobežojums, lai laikrakstam
tiktu noteikts kādas citas grupas piegādes tarifs, nav noteikts
un nav pamatots, lai piemērotu citus piegādes tarifus;
- uzņēmumi, kas nodarbojas ar
preses izdevumu piegādi abonentiem, preses izdevumu piegādes
tarifu grupas ir noteikuši, ņemot vērā izdevumu apjomus un
formātus, bet neņemot vērā to svaru.
LP 04.02.2003. vēstulē
Nr.36-17/152 "Par informācijas sniegšanu" paskaidrots, ka
raksturojums par laikraksta svaru un faktisko formu, kas atbilst
žurnāla formai, atsevišķās laikrakstu grupas definējumā ir
uzrādīts kā papildu informācija, lai preses izdevējiem pēc
iespējas precīzāk pamatotu un izskaidrotu laikrakstu piederību
atsevišķai laikrakstu piegādes tarifu grupai, bet tas nav
iekļauts šo piegādes tarifu noteiktajos kritērijos. Laikrakstu,
kuru piegādei noteikti atsevišķie piegādes tarifi, piegādes
izmaksas ir analogas žurnālu (formātā A4 līdz 48 lpp.) piegādes
izmaksām. Minētie tarifi pamatoti ar šāda veida preses izdevumu
faktiskajām šķirošanas, pārvadāšanas un piegādes izmaksām.
Laikrakstu, kuri drukāti uz avīžu papīra, piegādes tarifs ir
atkarīgs no to apjoma, bet, ja laikraksts tiek drukāts uz papīra,
kura sastāvā ir krīts, tā apjoms ir 48 lpp. un vairāk, un tas ir
brošēts, tad to piegādās pēc atsevišķiem laikrakstu piegādes
tarifiem, neņemot vērā tā apjomu (lappušu skaitu).
Likuma "Par presi un citiem masu
informācijas līdzekļiem" 9. pants nosaka, ka "masu informācijas
līdzekļus reģistrē LR Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas pieteikumu
iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Pieteikumā
norādāmas šādas ziņas:
- dibinātājs, izdevējs vai
redakcija,
- masu informācijas līdzekļa
nosaukums,
- masu informācijas līdzekļa
saturiskā ievirze un uzdevumi,
- teritorija vai auditorija, kurā
paredzēts izplatīt (...) masu informācijas līdzekļa produkcijas
galveno daļu,
- sākotnējais masu informācijas
līdzekļa periodiskums un apjoms,
- masu informācijas līdzekļa
redakcijas adrese.
Pēc masu informācijas līdzekļa
reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību".
Pieteikuma veidlapā, kas
aizpildāma masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecības
saņemšanai, jānorāda arī:
- masu informācijas līdzekļa
veids,
- valoda.
LP 04.02.2003. vēstulei
Nr.36-17/152 pievienoti:
1) Latvijas poligrāfijas
asociācijas direktora vēstules Nr.2.9./1 kopija, kurā sniegts
atzinums, ka laikraksti "LABA", "PUFF" un "Spicā Avīze" drukāti
uz vienreiz krītota papīra;
2) septiņi dažādi preses izdevumi,
no kuriem četri ("Puff", "Spicā Avīze", "LABA" un "Sīrups")
reģistrēti kā laikraksti, divi ("Privātā Dzīve" un "Seriāli") -
kā žurnāli, viens - laikraksta "Diena" pielikums - žurnāls
"SestDiena". Vizuāli salīdzinot minētos preses izdevumus, tajos
nav saskatāmas būtiskas atšķirības (visi eksemplāri ir brošēti,
drukāti uz cita (ne avīžu) papīra, nav uz kvalitatīvāka papīra
drukātu vāku) un, izvērtējot to atbilstību LP noteiktajiem
kritērijiem preses izdevumu piegādei, tiem piemēroti analogi
piegādes tarifi, jo ekvivalentos darījumos jāpiemēro vienādi
nosacījumi.
Latvijas Preses izdevēju
asociācija (turpmāk-LPIA) 08.01.2003. vēstulē Nr.01/1-03 "Par
periodisko izdevumu klasifikāciju" sniedz atbildi Konkurences
padomei, ka šobrīd vienīgais pastāvošais kritērijs preses
izdevumu klasifikācijai ir paša izdevēja subjektīvais vērtējums
un tiesības definēt savu izdevumu, par primārām uzskatot
atšķirības pēc svara un periodiskuma. Pēc LPIA iniciatīvas tiek
dibināta darba grupa - komisija, kurā tiks pārstāvēti dažādu
preses izdevniecību pārstāvji, kā arī eksperti. Komisija izvērtēs
un sniegs atzinumu par preses izplatītāju nosacīti izveidoto
starpgrupu, kurā ietilpināti preses izdevumi, kas Uzņēmumu
reģistrā reģistrēti kā laikraksti, bet to svars un faktiskā forma
atbilst žurnālam, rekomendējot konkrētus risinājumus katrā
atsevišķā gadījumā.
LPUA vēstulē Nr.03./08.01.2003.
Konkurences padomei paskaidro, ka noteicošais kritērijs
periodiskā izdevuma klasifikācijai ir masu informācijas līdzekļa
reģistrācijas apliecība, ka nav reglamentējošu dokumentu, kas
noteiktu periodisko izdevumu klasifikāciju, piebilstot, ka pēc
vispārpieņemtās prakses:
- avīze - preses izdevums, kas
sniedz informāciju ar īslaicīgu vērtību un nav paredzēts
ilgstošai glabāšanai. Tās parasti izgatavo uz zemākas kvalitātes
papīra;
- žurnāls - preses izdevums, kura
sniegtajai informācijai ir ilglaicīgāka vērtība, tos iespiež uz
labāka papīra.
Tehnoloģijām attīstoties,
atšķirība starp šo periodisko izdevumu grupām zūd un nav precīzi
nosakāma.
LPUA iesaka preses izdevumus
klasificēt atbilstoši to reģistrācijas apliecībai un neveidot
starpgrupas, bet, aprēķinot preses izdevumu piegādes izmaksas,
vadīties pēc preses izdevuma svara.
Ņemot vērā minēto, var secināt,
ka:
1) Latvijas Republikā nav
normatīvo aktu un vienotu kritēriju, pēc kuriem nosaka katra
konkrētā preses izdevuma piederību laikrakstu vai žurnālu grupai,
un tas izdevējam dod subjektīvas tiesības definēt izdodamā preses
izdevuma veidu;
2) laikraksti "PUFF", "LABA" un
"Spicā Avīze", vizuāli izvērtējot to raksturlielumus, nav
atšķirīgi no tādiem žurnāliem kā, piemēram, "Privātā Dzīve",
"Seriāli", tādēļ ir pamatota analogu piegādes tarifu piemērošana
augstākminētajiem izdevumiem. Laikrakstiem "PUFF", "LABA" un
"Spicā Avīze" piemērotie piegādes tarifi ir analogi žurnālu
(formātā A4 līdz 48 lpp.) piegādes tarifiem, ko pamato preses
izdevumu analogās šķirošanas, pārvadāšanas un piegādes
izmaksas;
3) pastāvot dažādiem viedokļiem un
ieteiktajiem kritērijiem preses izdevumu klasifikācijai no
asociāciju, kas saistītas ar preses industriju, puses, nav
iespējams precīzi noteikt katra preses izdevuma piederību
laikrakstu vai žurnālu grupai. Katras preses izdevumu grupas
definējumam, kas objektīvi pamatotu konkrēto piegādes tarifu
piemērošanu, nepieciešams rast kopēju pieeju, kuras veidošanos
veicinās LPIA komisija, tādējādi novēršot iespēju katram
izdevējam subjektīvi noteikt preses izdevumu piederību.
Konkurences padome uzskata, ka LP
ir objektīvi pamatots iemesls piemērot preses izdevumiem, kuri
Uzņēmumu reģistrā reģistrēti kā laikraksti, bet to svars un
faktiskā forma atbilst žurnālam, atsevišķus piegādes tarifus, jo,
nepastāvot konkrētam katras preses izdevumu grupas definējumam,
katrs preses izdevējs savu preses izdevumu var definēt
subjektīvi, un, liekot preses izplatītājam vadīties no iepriekš
definētā, izveidojas situācija, ka analogiem preses izdevumiem
(pēc apjoma, formāta, periodiskuma) tiek piemēroti nevienlīdzīgi
preses izplatīšanas noteikumi.
Nosakot atsevišķus piegādes
tarifus laikrakstiem, kuri nav drukāti tikai uz avīžu papīra, ir
brošēti (skavoti vai citādi sastiprināti), un kuru apjoms ir 48
lpp. un vairāk, LP nav pārkāpis Konkurences likuma 13. pantā
noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas
aizliegumu, bet gan ekvivalentos darījumos ir piemērojis vienādus
nosacījumus.
LP, nenosakot preses izdevumu
juridisko piederību laikrakstiem vai žurnāliem, atsevišķo
piegādes tarifu grupu izveidoja, akcentējot vajadzību daļai
laikrakstu piemērot tādus piegādes tarifus, kas atšķiras no
laikrakstu piegādes tarifiem, bet būtu maksimāli atbilstoši
laikrakstu, kuri Uzņēmumu reģistrā reģistrēti kā laikraksti, bet
to svars un faktiskā forma atbilst žurnālam,
raksturlielumiem.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties
uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas otro punktu un 13.
panta piekto punktu, Konkurences padome
nolēma:
izbeigt lietas Nr. 613/02/05/11
"Par SIA "Apgāds LABA" 12.11.2002. iesniegumu un SIA "Saunags"
12.11.2002. iesniegumu" izpēti, jo Konkurences likuma 13. pantā
noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma
pārkāpums LP darbībās nav konstatēts.
Konkurences padomes lēmumu var
pārsūdzēt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā viena mēneša laikā
no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja
uzzināt par lēmumu saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro
daļu.
Konkurences padomes priekšsēdētājs
P.Vilks
"Latvijas
Vēstneša" redakcijā saņemts 10.03.2003.
- 1)) Latvijas poligrāfijas
- 2)) septiņi dažādi preses izdevumi,
- 1)) Latvijas Republikā nav
- 2)) laikraksti "PUFF", "LABA" un
- 3)) pastāvot dažādiem viedokļiem un
ascommercial-registerdeadlinejoint-stockllcregistrationsiatax-authorityvid