2. Article

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas (turpmāk - LPUA) vēstules kopija, kurā paskaidrots, ka minētie izdevumi no poligrāfiskās ražošanas tehnoloģijas viedokļa ir uzskatāmi par laikrakstiem, jo: - "noteicošais kritērijs periodiskā izdevuma klasifikācijai ir masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecība", - izdevumi iespiesti uz uzlabota avīžu papīra un tiem nav atsevišķu uz cita, kvalitatīvāka papīra iespiestu vāku. Laika posmā no laikrakstu "LABA", "PUFF" un "Spicā Avīze" reģistrācijas līdz 2003. gadam, uzlabojot izdevumu poligrāfisko kvalitāti un palielinot to apjomu, piedāvājot abonentiem uz kvalitatīvāka papīra drukātus preses izdevumus, laikrakstu izdevēji, 1999. un 2002. gadā veicot to pārreģistrāciju LR Uzņēmumu reģistrā, nav mainījuši preses izdevumu veidu. LP 06.12.2002. vēstulē Nr.36-14/1509 "Par informācijas sniegšanu" norāda, ka: - ņemot vērā, ka vairāku laikrakstu svars un forma faktiski atbilst žurnālu (brošūras) svaram un formai, Latvijas pasts 2003. gadā šai laikrakstu grupai noteica atsevišķu piegādes tarifu; - preses izdevuma piederību laikrakstu vai žurnālu grupai nosaka reģistrācijas apliecībā uzrādītais izdevuma veids, LP nenosaka preses izdevuma piederību laikrakstam vai žurnālam; - laikrakstu piegādes tarifi ir noteikti standarta izdevumam - laikraksts formātā A2 uz 8 lpp., formātā A3 uz 16 lpp. un formātā A4 uz 32 lpp. Žurnālu piegādes tarifi noteikti šādām žurnālu grupām - A4 formātā līdz 48 lpp., A4 formātā līdz 96 lpp., lielāks par A4 formātu vai A4 virs 96 lpp. Šiem standarta izdevumiem nav noteikts standarta svars. - laikrakstu piegādes tarifs tiek aprēķināts atbilstoši laikraksta apjomam (formāts un lappušu skaits). Preses izdevuma formāta ierobežojums, lai laikrakstam tiktu noteikts kādas citas grupas piegādes tarifs, nav noteikts un nav pamatots, lai piemērotu citus piegādes tarifus; - uzņēmumi, kas nodarbojas ar preses izdevumu piegādi abonentiem, preses izdevumu piegādes tarifu grupas ir noteikuši, ņemot vērā izdevumu apjomus un formātus, bet neņemot vērā to svaru. LP 04.02.2003. vēstulē Nr.36-17/152 "Par informācijas sniegšanu" paskaidrots, ka raksturojums par laikraksta svaru un faktisko formu, kas atbilst žurnāla formai, atsevišķās laikrakstu grupas definējumā ir uzrādīts kā papildu informācija, lai preses izdevējiem pēc iespējas precīzāk pamatotu un izskaidrotu laikrakstu piederību atsevišķai laikrakstu piegādes tarifu grupai, bet tas nav iekļauts šo piegādes tarifu noteiktajos kritērijos. Laikrakstu, kuru piegādei noteikti atsevišķie piegādes tarifi, piegādes izmaksas ir analogas žurnālu (formātā A4 līdz 48 lpp.) piegādes izmaksām. Minētie tarifi pamatoti ar šāda veida preses izdevumu faktiskajām šķirošanas, pārvadāšanas un piegādes izmaksām. Laikrakstu, kuri drukāti uz avīžu papīra, piegādes tarifs ir atkarīgs no to apjoma, bet, ja laikraksts tiek drukāts uz papīra, kura sastāvā ir krīts, tā apjoms ir 48 lpp. un vairāk, un tas ir brošēts, tad to piegādās pēc atsevišķiem laikrakstu piegādes tarifiem, neņemot vērā tā apjomu (lappušu skaitu). Likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 9. pants nosaka, ka "masu informācijas līdzekļus reģistrē LR Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas pieteikumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Pieteikumā norādāmas šādas ziņas: - dibinātājs, izdevējs vai redakcija, - masu informācijas līdzekļa nosaukums, - masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un uzdevumi, - teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt (...) masu informācijas līdzekļa produkcijas galveno daļu, - sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un apjoms, - masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese. Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību". Pieteikuma veidlapā, kas aizpildāma masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecības saņemšanai, jānorāda arī: - masu informācijas līdzekļa veids, - valoda. LP 04.02.2003. vēstulei Nr.36-17/152 pievienoti: 1) Latvijas poligrāfijas asociācijas direktora vēstules Nr.2.9./1 kopija, kurā sniegts atzinums, ka laikraksti "LABA", "PUFF" un "Spicā Avīze" drukāti uz vienreiz krītota papīra; 2) septiņi dažādi preses izdevumi, no kuriem četri ("Puff", "Spicā Avīze", "LABA" un "Sīrups") reģistrēti kā laikraksti, divi ("Privātā Dzīve" un "Seriāli") - kā žurnāli, viens - laikraksta "Diena" pielikums - žurnāls "SestDiena". Vizuāli salīdzinot minētos preses izdevumus, tajos nav saskatāmas būtiskas atšķirības (visi eksemplāri ir brošēti, drukāti uz cita (ne avīžu) papīra, nav uz kvalitatīvāka papīra drukātu vāku) un, izvērtējot to atbilstību LP noteiktajiem kritērijiem preses izdevumu piegādei, tiem piemēroti analogi piegādes tarifi, jo ekvivalentos darījumos jāpiemēro vienādi nosacījumi. Latvijas Preses izdevēju asociācija (turpmāk-LPIA) 08.01.2003. vēstulē Nr.01/1-03 "Par periodisko izdevumu klasifikāciju" sniedz atbildi Konkurences padomei, ka šobrīd vienīgais pastāvošais kritērijs preses izdevumu klasifikācijai ir paša izdevēja subjektīvais vērtējums un tiesības definēt savu izdevumu, par primārām uzskatot atšķirības pēc svara un periodiskuma. Pēc LPIA iniciatīvas tiek dibināta darba grupa - komisija, kurā tiks pārstāvēti dažādu preses izdevniecību pārstāvji, kā arī eksperti. Komisija izvērtēs un sniegs atzinumu par preses izplatītāju nosacīti izveidoto starpgrupu, kurā ietilpināti preses izdevumi, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti kā laikraksti, bet to svars un faktiskā forma atbilst žurnālam, rekomendējot konkrētus risinājumus katrā atsevišķā gadījumā. LPUA vēstulē Nr.03./08.01.2003. Konkurences padomei paskaidro, ka noteicošais kritērijs periodiskā izdevuma klasifikācijai ir masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecība, ka nav reglamentējošu dokumentu, kas noteiktu periodisko izdevumu klasifikāciju, piebilstot, ka pēc vispārpieņemtās prakses: - avīze - preses izdevums, kas sniedz informāciju ar īslaicīgu vērtību un nav paredzēts ilgstošai glabāšanai. Tās parasti izgatavo uz zemākas kvalitātes papīra; - žurnāls - preses izdevums, kura sniegtajai informācijai ir ilglaicīgāka vērtība, tos iespiež uz labāka papīra. Tehnoloģijām attīstoties, atšķirība starp šo periodisko izdevumu grupām zūd un nav precīzi nosakāma. LPUA iesaka preses izdevumus klasificēt atbilstoši to reģistrācijas apliecībai un neveidot starpgrupas, bet, aprēķinot preses izdevumu piegādes izmaksas, vadīties pēc preses izdevuma svara. Ņemot vērā minēto, var secināt, ka: 1) Latvijas Republikā nav normatīvo aktu un vienotu kritēriju, pēc kuriem nosaka katra konkrētā preses izdevuma piederību laikrakstu vai žurnālu grupai, un tas izdevējam dod subjektīvas tiesības definēt izdodamā preses izdevuma veidu; 2) laikraksti "PUFF", "LABA" un "Spicā Avīze", vizuāli izvērtējot to raksturlielumus, nav atšķirīgi no tādiem žurnāliem kā, piemēram, "Privātā Dzīve", "Seriāli", tādēļ ir pamatota analogu piegādes tarifu piemērošana augstākminētajiem izdevumiem. Laikrakstiem "PUFF", "LABA" un "Spicā Avīze" piemērotie piegādes tarifi ir analogi žurnālu (formātā A4 līdz 48 lpp.) piegādes tarifiem, ko pamato preses izdevumu analogās šķirošanas, pārvadāšanas un piegādes izmaksas; 3) pastāvot dažādiem viedokļiem un ieteiktajiem kritērijiem preses izdevumu klasifikācijai no asociāciju, kas saistītas ar preses industriju, puses, nav iespējams precīzi noteikt katra preses izdevuma piederību laikrakstu vai žurnālu grupai. Katras preses izdevumu grupas definējumam, kas objektīvi pamatotu konkrēto piegādes tarifu piemērošanu, nepieciešams rast kopēju pieeju, kuras veidošanos veicinās LPIA komisija, tādējādi novēršot iespēju katram izdevējam subjektīvi noteikt preses izdevumu piederību. Konkurences padome uzskata, ka LP ir objektīvi pamatots iemesls piemērot preses izdevumiem, kuri Uzņēmumu reģistrā reģistrēti kā laikraksti, bet to svars un faktiskā forma atbilst žurnālam, atsevišķus piegādes tarifus, jo, nepastāvot konkrētam katras preses izdevumu grupas definējumam, katrs preses izdevējs savu preses izdevumu var definēt subjektīvi, un, liekot preses izplatītājam vadīties no iepriekš definētā, izveidojas situācija, ka analogiem preses izdevumiem (pēc apjoma, formāta, periodiskuma) tiek piemēroti nevienlīdzīgi preses izplatīšanas noteikumi. Nosakot atsevišķus piegādes tarifus laikrakstiem, kuri nav drukāti tikai uz avīžu papīra, ir brošēti (skavoti vai citādi sastiprināti), un kuru apjoms ir 48 lpp. un vairāk, LP nav pārkāpis Konkurences likuma 13. pantā noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, bet gan ekvivalentos darījumos ir piemērojis vienādus nosacījumus. LP, nenosakot preses izdevumu juridisko piederību laikrakstiem vai žurnāliem, atsevišķo piegādes tarifu grupu izveidoja, akcentējot vajadzību daļai laikrakstu piemērot tādus piegādes tarifus, kas atšķiras no laikrakstu piegādes tarifiem, bet būtu maksimāli atbilstoši laikrakstu, kuri Uzņēmumu reģistrā reģistrēti kā laikraksti, bet to svars un faktiskā forma atbilst žurnālam, raksturlielumiem. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas otro punktu un 13. panta piekto punktu, Konkurences padome nolēma: izbeigt lietas Nr. 613/02/05/11 "Par SIA "Apgāds LABA" 12.11.2002. iesniegumu un SIA "Saunags" 12.11.2002. iesniegumu" izpēti, jo Konkurences likuma 13. pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpums LP darbībās nav konstatēts. Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par lēmumu saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu. Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks "Latvijas Vēstneša" redakcijā saņemts 10.03.2003.
  1. 1)) Latvijas poligrāfijas
  2. 2)) septiņi dažādi preses izdevumi,
  3. 1)) Latvijas Republikā nav
  4. 2)) laikraksti "PUFF", "LABA" un
  5. 3)) pastāvot dažādiem viedokļiem un
ascommercial-registerdeadlinejoint-stockllcregistrationsiatax-authorityvid