4. Article — Reliģiskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas ir Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju brīvprātīgas apvienības, kuras tiek izveidotas uz reliģiskās pārliecības pamata, lai apmierinātu un nodrošinātu savu locekļu reliģiskās intereses un vajadzības. Netradicionālās reliģiskās organizācijas ir tādas organizācijas, kuras atdalījušās no pasaules reliģiju konfesijām un nacionālajām reliģijām vai kuru mācība, dogmatiskās nostādnes, reliģiskās ceremonijas un organizatoriskā uzbūve nav pietiekami skaidri identificējamas ar kādu no tām. Par reliģiskajām konfesijām uzskatāmi vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas. Par reliģisko draudzi uzskatāma vienas konfesijas vai netradicionālās reliģiskās organizācijas ticīgo apvienība, kas piedalās kopīgā reliģisko ceremoniju norisē, veido vienu (singulāru) organizatorisku struktūru un ir lokalizēta noteiktā apdzīvotajā vietā. Reliģisko draudzi izveido pilngadīgi Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, ja viņu nav mazāk par desmit. Draudzi pārstāv tās ievēlēta pārvaldes institūcija. Par reliģisko centru uzskatāma vienas konfesijas izveidota reliģisko organizāciju pārvaldes institūcija Latvijas Republikas mērogā. Vienai konfesijai var būt viens šāds centrs, kuru izveido attiecīgā konfesija tās noteiktajā kārtībā, un tas darbojas, pamatojoties uz saviem statūtiem (satversmi, nolikumu). Reliģiskajiem centriem ir tiesības izveidot klosterus, mācību iestādes, misijas, biedrības vai citas reliģiska rakstura organizācijas, kas darbojas, pamatojoties uz saviem statūtiem (satversmi, nolikumu), kuri reģistrēti Reliģijas lietu departamentā. Reliģiskās organizācijas saskaņā ar saviem statūtiem (satversmi, nolikumu) ievēlē, ieceļ un atbrīvo garīgo personālu. Reliģiskās organizācijas, kuru centri atrodas ārvalstīs, vadās pēc to kanoniskajiem statūtiem (satversmes, nolikuma), ja ar to netiek pārkāpti Latvijas Republikas likumdošanas akti. Latvijas Republikas attiecības ar reliģisko organizāciju centriem, kuri atrodas ārvalstīs, šis likums neregulē. Tās tiek kārtotas uz savstarpējas vienošanās pamata. 5 (13.06.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.1991.)