1. Article

Situācijas raksturojums Rezultatīvo rādītāju sistēma Latvijā ieviesta budžeta reformas ietvaros ar nolūku izvērtēt ieguldīto finanšu resursu izlietojumu atbilstoši politikas mērķim. Tā bija cieši saistīta ar pāreju uz programmu budžeta plānošanu, kas uzsākta 1997.gadā. Līdz ar Politikas plānošanas pamatnostādņu, Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas, kā arī Ministru kabineta kārtības ruļļa akceptēšanu ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs (turpmāk tekstā sākot no 2.nodaļas - ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes) pamazām tiek veidota izpratne par uz rezultātu vērstas politikas plānošanas nepieciešamību. Ņemot vērā citu valstu pieredzi un pielāgojot to Latvijas ekonomiskajai un politiskajai situācijai, ministrijās pakāpeniski tiek ieviesta institūciju darbības stratēģiju sistēma (turpmāk - IDS), kas lielā mērā ietekmēs arī rezultatīvo rādītāju sistēmas tālāku attīstību. 1.1. Tiesiskais regulējums Saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto, Finanšu ministrija katru gadu sagatavo noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, paredzot rezultatīvo rādītāju noteikšanas un atskaitīšanās kārtību.1 Budžeta finansētas institūcijas vadītājs ir atbildīgs par attiecīgo rezultatīvo rādītāju izpildi un ar to saistīto paskaidrojumu sniegšanu. Saskaņā ar noteikumiem gadījumā, ja ministrijas rezultatīvie rādītāji nav izpildīti, finanšu ministrs ir tiesīgs ierosināt Ministru kabinetam samazināt piešķirtā finansējuma apjomu attiecīgajai programmai. Tomēr, praktiski šīs pilnvaras netiek pielietotas, jo vairumā gadījumu ministrijai ir bijis pamatots iemesls, kas kavējis darbības rezultāta sasniegšanu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes kopā ar pusgada un gada pārskatu iesniedz Finanšu ministrijā pārskatu par attiecīgās budžeta programmas un apakšprogrammas (turpmāk tekstā - programmas) rezultatīvo rādītāju faktisko izpildi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 11.jūnija noteikumiem Nr.231 "Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību", informācija par institūciju darbības rezultātiem, tos raksturojošajiem rādītājiem un piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu tiek iekļauta gada publiskajos pārskatos. Gadskārtējā budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcijā ir formulēts uzdevums - vienlaicīgi ar valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu valsts budžeta programmu sadalījumā, plānot arī rezultatīvos rādītājus nākamajam gadam. Instrukcijā tiek sniegts skaidrojums par rezultatīvo rādītāju veidiem un plānošanas kārtību. Pamatnostādnes par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu ir sagatavotas, ievērojot Ministru kabineta 2001.gada 5.aprīlī akceptētajās Vidējā termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnēs definēto: uz rezultātu orientēts budžets - budžeta veidošanas pamatprincips, kas nosaka valdības izdevumu sasaisti ar valdības politikas stratēģisko plānošanu, un Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobrī akceptētajās Politikas plānošanas pamatnostādnēs noteiktos uz rezultātu orientētos politikas vadības principus, kā arī Ministru kabineta 2002.gada 13.augustā akceptētajā Zemkopības ministrijas stratēģiskās plānošanas pilotprojektā lietoto terminoloģiju. 1.2. Problēmu raksturojums Lai gan pašreizējais tiesiskais regulējums pamatā atspoguļo, kādiem vajadzētu būt rezultatīvajiem rādītājiem un to nozīme vidēja termiņa budžeta procesā ir neapšaubāma, tomēr rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanā ir iezīmējušās vairākas problēmas: 1) skaidri definētu budžeta programmu mērķu trūkums ir radījis situāciju, ka rezultatīvo rādītāju sistēma pamatā ir veidojusies kā ieguldījumu rādītāju sistēma, jo daudzos gadījumos ieguldījumi ir bijuši vienīgie iespējamie skaidri definējamie lielumi; 2) pastāv arī zināma nevienmērība - ir līdzekļu apjoma ziņā lielas programmas, kurām nav rādītāju un līdzekļu apjoma ziņā nelielām programmām ir pārāk detalizēti rādītāji un, lai gan pielikums ir apjomīgs, tomēr nav pārliecības par tajā iekļautās informācijas atbilstību programmu mērķiem; 3) gadskārtējam valsts budžeta likumam pievienotajos dokumentos budžeta programmu mērķi un rezultatīvie rādītāji nav uzrādīti vienkopus; 4) trūkst ieinteresētības un zināšanu par rezultatīvo rādītāju pielietojumu budžeta veidošanas procesā, kā arī par to detalizācijas pakāpi, atkarībā no programmas apjoma; 5) uzkrātā informācija netiek analizēta pēc būtības, netiek lietota kā pamats priekšlikumu par izdevumu optimizēšanu izstrādāšanā un arī resursu nodrošināšanas analīzē valdības noteikto budžeta mērķu un prioritāšu īstenošanai.