3. Article

Rezultātu plānošanas struktūra Viens no politikas plānošanas svarīgākajiem aspektiem ir rezultātu un rezultatīvo rādītāju formulēšana. Tas ir pamats gan finansējuma piešķiršanai ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, gan arī to darba plānošanai un izvērtēšanai. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas izmantošanas mērķis ir izvērtēt par piešķirtajiem līdzekļiem iegūto vērtību2. To var veikt tikai tad, ja skaidri tiek definēta rezultātu struktūra. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatā ir politikas mērķa, makro ietekmes rezultātu, politikas rezultātu, darbības rezultātu, un rezultatīvo rādītāju plānošana. Tas attēlots pirmajā shēmā: 1.shēma: Plānošanas modelis 3.1. Politikas mērķi Mērķis - vēlamais stāvoklis, ko valdība vēlas sasniegt, pilnveidojot noteiktu politikas jomu. Katrai politikai var būt viens vai vairāki mērķi. Gadījumā, ja kādai politikai ir vairāki mērķi, tiek noteikts arī virsmērķis. Piemēram, Zemkopības ministrijas budžeta programmas "Droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika" (virsmērķis) viens no diviem mērķiem ir "nodrošināt visu pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu profesionālu un konsekventu valsts uzraudzību un kontroli, lai pārtikas apritē nonāktu patērētāju veselībai droša un nekaitīga pārtika". Mērķi tiek identificēti institūciju darbības stratēģiju izstrādes gaitā, analizējot: * Esošo situāciju attiecīgajā politikas jomā; * Pastāvošos politikas dokumentus un tiesību aktus, kas skar šo jomu; * Ministrijas / valsts pārvaldes iestādes darbības jomu. Iepriekš minēto jomu analīze ir svarīga, lai noteiktie politikas mērķi nebūtu nereāli. Tiem jābūt reāli ietekmējamiem ar ministrijas / valsts pārvaldes iestādes rīcībā esošajiem līdzekļiem. Mērķis parāda kā ministrija / valsts pārvaldes iestāde darbosies, lai sasniegtu vēlamo stāvokli. Mērķis tiek konkretizēts, formulējot rezultātus. 3.2. Makro ietekmes rezultāti Makro ietekmes - pārmaiņas sabiedrībā (ekonomiskas, sociālajā, rezultāti kultūras, vides u.c. jomā), ko ietekmē politikas rezultātu sasniegšana, kā arī ārējās vides faktori. Makro ietekmes rezultātus raksturo: a) makro ietekmes rezultātus ietekmē daudzas politikas, dažādu institūciju darbības un citi ārējās vides faktori; b) ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes tikai netieši spēj ietekmēt un uzņemas atbildību par šo rezultātu sasniegšanu; c) makro ietekmes rezultātu novērtēšanu var veikt pastāvīgi, ja ir pieejami nepieciešamie statistiskie dati. Gadījumā, kad šie rezultāti tiek vērtēti kādas konkrētas politikas ietekmes analīzes kontekstā, to iespējams veikt tikai pēc ilgāka laika (1-5) gadi. Makro rezultātu piemēri ir tādi indikatori kā iekšzemes kopprodukts (IKP), eksporta apjoms, gaisa kvalitāte, noziedzības līmenis, darbaspēka konkurētspēja, bezdarba līmenis, nabadzības līmenis u.c. Bezdarba līmeni, piemēram, var mērīt pastāvīgi, bet atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, kādā konkrētā reģionā tiek realizēta speciāla valdības programma cīņai ar bezdarbu, ar šīs programmas palīdzību radītās izmaiņas bezdarba līmenī var tikt mērītas tikai pēc programmas realizācijas. 2.shēma: makro ietekmes rezultāti Rezultātos ir jāatspoguļo tie makro ietekmes rezultāti, kas ir svarīgi attiecīgās politikas mērķu sasniegšanai. Makro ietekmes rezultāti ir iespējamās sekas, kas rodas politikas rezultātu sasniegšanas (vai nesasniegšanas) rezultātā un citu ārējās vides faktoru ietekmē. Tā piemēram, uzlabojot pārtikas uzņēmumu atbilstību visām higiēnas prasībām, tiks radīti priekšnoteikumi sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanai, kā arī izveidosies situācija, ka prasībām atbilstošie uzņēmumi varēs eksportēt savu produkciju ārpus Latvijas. Tā rezultātā notiks izmaiņas pārtikas produkcijas eksporta apjomā. Makro ietekmes rezultātu plānošana Tas, kuri makro ietekmes rezultāti ir svarīgi attiecīgās politikas novērtēšanai, izriet no definētā politikas mērķa. Piemēram, ja politikas mērķis ir "nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas nodrošināšana patērētājiem", tad augstāk piemērā minētais makro ietekmes rezultāts "pārtikas produkcijas eksporta apjoms" kā politikas analīzes objekts šajā kontekstā nav būtisks. Tas ir tikai blakus faktors, un galvenais makro ietekmes rezultāts ir "sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanās". Pretēji, ja politikas mērķis būtu "nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas nodrošināšana patērētājiem un pārtikas nozares konkurētspējas uzlabošana", minētais makro ietekmes rezultāts sniegtu būtisku informāciju par politikas īstenošanas gaitu. Ne visiem politikas mērķiem ir iespējams (un nepieciešams) konstatēt makro ietekmes rezultātus. Gadījumā, ja nav iespējams konstatēt makro rezultātus, tiek definēti tikai politikas rezultāti. Vienas ministrijas kompetencē parasti būs ne vairāk kā pieci līdz seši makro ietekmes rezultāti. Daži no tiem būs kopīgi ar citām ministrijām. Atsevišķos gadījumos (it īpaši makro ietekmes rezultātu gadījumā) var izmantot rādītājus, kas tiek iegūti savstarpēji izvērtējot vairākus rezultatīvos rādītājus - tā saucamos integrētos rādītājus. Tā piemēram, ANO Attīstības programmas makro ietekmes rezultāta rādītājs - cilvēku skaits, kas atbilst "dzīves apstākļu kvalitātes" standartam un augstāk piemērā minētais makro ietekmes rezultāts - "sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanās" - ir integrētie rādītāji. 3.3. Politikas rezultāti Politikas rezultāti3 - pārmaiņas sabiedrībā (politikas, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, vides u.c. jomās), ko tieši rada viena vai vairāku darbības rezultātu sasniegšana. Politikas rezultātus salīdzinājumā ar citiem rezultātiem raksturo: a) politikas rezultātus veido ne vien darbības rezultāti, ko sasniedz kāda konkrēta ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, bet ietekmē arī darbības rezultāti, ko rada citas institūcijas, kā arī ārējās vides faktori gan Latvijā, gan arī pasaulē. Šis ir arī galvenais iemesls, kāpēc ieguldījumu reālu plānošanu var pamatā veikt tikai darbības rezultātu līmenī, protams ņemot vērā arī politikas rezultātus; b) viens darbības rezultāts var ietekmēt vairākus politikas rezultātus un vienu politikas rezultātu var ietekmēt vairāki darbības rezultāti vienlaikus; c) politikas rezultātus var novērtēt tikai pēc zināma laika (1-3 gadiem, dažkārt pat ilgāk). Politikas rezultāta piemērs ir: Atšķirībā no darbības rezultātiem institūcijas politikas rezultātus var ietekmēt tikai daļēji. Piemēram, pārtikas izraisīto slimību izplatību nosaka ne tikai pārtikas ražošanas uzņēmumu atbilstība visām higiēnas prasībām (cits politikas rezultāts), bet arī nelegāli ražotās vai ievestās pārtikas klātbūtne tirgū, dažādu slimību izplatīšanās u.c. faktori. Savukārt pārtikas pārstrādes uzņēmumu atbilstību visām higiēnas prasībām nosaka arī tādi ārējās vides faktori, kā piemēram, ātrums ar kādu uzņēmumi modernizējas, uzņēmumiem pieejamie kredītresursi, uzņēmumu spēja nodrošināt visu kvalitātes procedūru ievērošanas turpināšanu jau pēc sertifikācijas utt. Politikas rezultātu plānošana Politikas rezultātus plāno atbilstoši noteiktajam politikas mērķim. Tādēļ gadījumos, kad politikas dokumentos mērķi nav noteikti vai arī tie ir neskaidri, vispirms jānodrošina mērķu definēšana. Tikai tad iespējams veikt politikas rezultātu plānošanu. Piemēram: 3.shēma: politikas rezultātu definēšana 3.4. Darbības rezultāti Darbības rezultāti4 - ministriju un institūciju darba galaprodukti jeb pakalpojumi un preces, kas tiek radīti, izmantojot ieguldījumus. Darbības rezultātus salīdzinājumā ar citiem rezultātiem raksturo: a) darbības rezultāti ir preces un pakalpojumi, ko institūcijas rada un sniedz ārējiem klientiem - uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām un iedzīvotājiem (t.sk. Eiropas Savienības institūcijām un pilsoņiem, uzņēmējiem un organizācijām un arī starptautiskajām organizācijām, kuru dalībniece ir Latvija). Bez tam pakalpojumus var sniegt arī Ministru kabinetam, citām ministrijām un iestādēm; b) darbības rezultāti pilnībā atrodas institūcijas tiešā ietekmē, tos praktiski neiespaido ārpus institūcijas esoši faktori. Par to sasniegšanu ir atbildīgi institūciju vadītāji; c) darbības rezultātus var novērtēt tūlīt pēc darbības veikšanas vai arī jau tās laikā. Darbības rezultātu piemēri ir: pārtikas uzņēmumu atzīšana; meža platību novērošana (ugunsdrošības nolūkos); ceļu būve; mācību programmu sniegšana bezdarbniekiem; latviešu valodas mācīšana, valodas prasmju novērtēšana un valodas atestācijas apliecību izsniegšana. Par darbības rezultātu var uzskatīt arī ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu pamatdarbu - politikas dokumentu un tiesību aktu sagatavošanu. Politikas dokumentu un tiesību aktu sagatavošana ir ministrijas pamatfunkcija ar skaidru un kvantificējamu rezultātu - galaproduktu. Politikas dokumentu un tiesību aktu sagatavošanā piedalās arī citas ministrijas, tomēr par dokumentu kvalitāti un skaitu atbildīgā ir viena ministrija. Darbības rezultāti ir uz rezultātu orientētas sistēmas svarīgākais elements, jo tie veido stabilu pamatu gan budžeta, gan pārējo tautsaimniecības resursu, kā arī citu ieguvumu plānošanai un prognozēšanai. Nezinot darbības rezultātus, nav iespējams pateikt, vai izvirzītie politikas mērķi un uzdevumi ir reāli un atbilst esošajiem resursiem un finansējumam. Tāpat, ja nav definēti darbības rezultāti, praktiski nav iespējams pārliecināties par finansējuma un citu resursu izlietošanas lietderīgumu. Darbības rezultātu plānošana Darbības rezultāti ir cieši saistīti ar jēdzienu "funkcijas". Darbības rezultāti ir ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu normatīvajos aktos noteikto funkciju īstenošanas gala produkti. Plānojot darbības rezultātus, nepieciešams veikt analīzi katras grupas ietvaros, nosakot, kuras no funkcijām / darbībām ir uzskatāmas par gala produktiem un kuras par starpposmiem šo galaproduktu radīšanā. Parasti, vienai programmai vai institūcijai nevar būt pārāk liels skaits darbības rezultātu. Piemēram: 4.shēma: darbības rezultātu definēšana Shēma parāda, ka vienu darbības rezultātu, piemēram uzņēmumu sertifikāciju, var veidot vairākas funkcijas - inspektoru apmācīšana, uzņēmumu inspicēšana, sertifikātu izsniegšana un metodisko materiālu sagatavošana, kuras tikpat labi pašas par sevi varētu uzskatīt par darbības rezultātiem. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā tie ir tikai starpprodukti galarezultāta radīšanā. Ja vien iespējams, pamatā nepieciešams plānot tos darbības rezultātus, kas ir galaprodukti. Protams, institūcijas, veicot savas darbības iekšējo plānošanu, katru galaproduktu var sadalīt sīkākos darbības rezultātos. Tas var atvieglot atskaitīšanās sistēmas darbību ministrijas vai iestādes iekšienē. Valdības līmenī, savukārt, informācija galvenokārt ir nepieciešama par galaproduktiem. Darbības rezultātu - galaproduktu (piemēram, uzņēmumu sertifikācija) dalīšana sīkākos darbības rezultātos (piemēram, uzskaite, inspicēšana u.c.) un šīs informācijas iekļaušana politikas plānošanas vai citos MK virzāmajos dokumentos ir attaisnojama arī gadījumos, kad šos sīkākos darbības rezultātus sniedz atsevišķas institūcijas. Parasti jāizdala galvenie darbības rezultāti, kas ir gan politiski nozīmīgi, gan arī finansiāli un citu resursu ietilpīgi. Darbības rezultāti var tikt izteikti arī kvalitātes, laika un vietas izteiksmes formā. To parasti dara gadījumos, kad kādam no šiem aspektiem nepieciešams pievērst papildus uzmanību. Piemēram, ja pastāv problēma, ka pārtikas uzņēmumi sūdzas par atzīšanas garo un sarežģīto procesu, tad darbības rezultātu "uzņēmumu atzīšana" var izteikt sekojoši - "uzņēmumu atzīšana vidēji desmit dienās, kopš uzņēmuma pieteikšanās uz atzīšanas procesu". Ja nepieciešams, rādītāju var papildināt ar vietas izteiksmes formu, piemēram, "uzņēmumu atzīšana Vidzemes reģionā vidēji desmit dienās, kopš uzņēmuma pieteikšanās uz atzīšanas procesu". Vajadzības gadījumā šo darbības rezultātu var papildināt ar informāciju par to, cik lielā mērā uzņēmēji ir apmierināti ar atzīšanas procesa organizāciju. Darbības rezultāta iespējamais formulējums tad būtu - "uzņēmumu sertificēšana vidēji desmit dienās, kopš uzņēmuma pieteikšanās uz atzīšanas procesu un uzņēmēju apmierinātība ar atzīšanas procesa organizāciju". Kvalitātes definēšanai var izmantot arī citus paņēmienus, piemēram, atbilstību ISO standartiem, pārsūdzēto lēmumu skaits, pakalpojumu standartu noteikšanu (klientu/pakalpojumu hartas) u.c. 3.5. Rezultatīvie rādītāji Rezultatīvos rādītājus izstrādā institūcijas budžeta programmu līmenī, lai tie tieši atbilstu makro ietekmes rezultātiem, politikas rezultātiem un darbības rezultātiem un veidotu vienotu informācijas apjomu par konkrētas budžeta programmas rezultātu sasniegšanas līmeni attiecībā pret piešķirtajiem resursiem. Lai veiktu pilnvērtīgu politikas mērķu, makro ietekmes rezultātu, politikas rezultātu un darbības rezultātu plānošanu, novērtēšanu un izmantošanu lēmumu pieņemšanā, ir nepieciešams noteikt tiem rezultatīvos rādītājus, atbilstošus procesam un novērtēšanas metodei. Pamatnostādnes neparedz sistēmu, ka katram darbības rezultātam jānosaka ieguldījumu apjoms. Parasti ieguldījumi tiek noteikti programmas/apakšprogrammas līmenī. Ieguldījumi Ieguldījumi - līdzekļi, ar kuru palīdzību ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes veic darbības konkrētu rezultātu (ieguvumu) sasniegšanai. Ieguldījumi sastāv no finansējuma un citiem resursiem, kā piemēram, ēkas, zeme, darbaspēks, tehnika, kas izlietoti darbības nodrošināšanai. Ieguvumi Ieguvumi - ir preces, pakalpojumi un pārmaiņas sabiedrībā (ekonomiskajā, sociālajā, kultūras u.c. jomās), kādas tiek iegūtas/panāktas mērķtiecīgas ieguldījumu izmantošanas (politikas īstenošanas) rezultātā. Ieguldījumu un ieguvumu definēšana ir tikai pamats rezultatīvo rādītāju sistēmas darbībai. Lai veiktu pilnvērtīgu politikas, budžeta un ministriju darbības plānošanu, nepieciešams noteikt ieguldījumu un ieguvumu rezultatīvos rādītājus. Rezultatīvo rādītāju plānošana atbilstoši procesam Rezultatīvie ieguldījumu izlietošanas un ieguvumu sasniegšanas rādītāji - raksturojums skaitliskā izteiksmē. Skaitliskā izteiksme atspoguļo izlietoto ieguldījumu un radīto ieguvumu daudzumu. Ieguvumi ir pamats ieguldījumu plānošanai. Atsevišķos gadījumos ieguldījumi (to atbilstība noteiktiem standartiem, starptautiskām vienošanām) var tikt uzskatīti par ieguvumu. Šādi rezultatīvie rādītāji var būt Aizsardzības ministrijas kompetencē. Ieguldījumi tiek atspoguļoti, izmantojot izdevumu ekonomisko klasifikāciju. Šīs pamatnostādnes paredz turpināt izmantot šo pieeju, nosakot, ka Ministru kabinets, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja ministrijām atsevišķos gadījumos var pieprasīt detalizētāku atalgojumu un resursu atspoguļošanu - piemēram programmas štata vietu skaits. Lietojot 3. un 4.shēmā minēto piemēru, iespējams definēt šādus ieguvumu rezultatīvos rādītājus: Darbības rezultāts Politikas rezultāts Makro ietekmes rezultāts Uzņēmumu atzīšana (sertificēšana un kontrole) Pārtikas uzņēmumi atbilst noteiktajām higiēnas prasībām Pārtikas produkcijas eksporta apjoms Rezultatīvie rādītāji Uzņēmumu skaits gadā Prognozētais prasībām atbilstošo uzņēmumu skaits un % no kopējā uzņēmumu skaita Milj. Ls. un % izmaiņas pret iepriekšējo gadu 200* 989* / 7% 7 / 6% * Par uzņēmumu atzīšanu atbildīgais dienests gadā atzīšanas procedūru var veikt 200 uzņēmumos. Savukārt, veicot šo uzņēmumu atzīšanas procedūru, tiek plānots, ka kopējais atzīto uzņēmumu skaits varētu būt 989, kas, savukārt, ir 7% no valstī esošo pārtikas uzņēmumu kopskaita. Nosakot jebkuru rezultatīvo rādītāju, svarīgi ir definēt ieguvumus raksturojošos lielumus, piemēram, skaits, procenti, tonnas, kilometri utt. Atsevišķos gadījumos rezultatīvos rādītājus nepieciešams izteikt, lietojot vairākus lielumus vienlaikus. Tas ir būtiski situācijā, kad kāda ieguvuma skaits pats par sevi nesniedz pilnīgu informāciju šī ieguvuma novērtēšanai. Piemēram (skat. augstāk) atzīto pārtikas uzņēmumu skaits pats par sevi tikai daļēji raksturo stāvokli šajā politikas jomā. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu, nepieciešams gūt informāciju arī par to, cik uzņēmumu no kopējā uzņēmumu skaita šobrīd atbilst visām prasībām. Augstāk minētais piemērs parāda, ka atzīti ir 989 uzņēmumi, un tas veido tikai 7% no kopējā uzņēmumu skaita. Tomēr arī šādi izteikts rādītājs ir nepietiekošs precīzam situācijas aprakstam. Ir nepieciešams zināt, kādu tirgus daļu aizņem minētie 7% uzņēmumu. Rezultātu var raksturot ar rezultatīvajiem rādītājiem gan absolūtos skaitļos, gan procentuālā izteiksmē. Tomēr ir jāievēro, ka procentuālie rādītāji, ja tie netiek papildināti ar skaitlisko izteiksmi, var būt maldīgi. Piemēram, pārtikas ražošanas nozares apjoms IKP (ko atspoguļo procentuāli) var samazināties, kaut arī faktiskais nozares apjoms ir palielinājies. Tas iespējams situācijā, kad citu nozaru apjoms pieaug straujākā tempā nekā pārtikas nozarei. Tādēļ gadījumos, kad tiek lietoti rezultatīvie rādītāji procentuālā izteiksmē, tie jāpapildina ar skaitlisko informāciju. Rezultātus un rezultatīvos rādītājus vislabāk atspoguļot trīs līdz piecu gadu periodam: * darbības rezultātiem - trīs gadi (iepriekšējais, esošais un nākamais); * politikas un makro ietekmes rādītājiem - pieci gadi (iepriekšējais, esošais un nākamie trīs). Lietojot augstāk minētos piemērus un paredzot noteiktu laika periodu, rezultātus un to rezultatīvos rādītājus iespējams attēlot šādi: Darbības rezultāts un tā rezultatīvie rādītāji 2002 2003 2004 2005 Uzņēmumu atzīšana (sertificēto un kontrolēto uzņēmumu skaits) - 1581 4275 1451 Politikas rezultāts un tā rezultatīvie rādītāji 2002 2003 2004 2005 Pārtikas uzņēmumi atbilst noteiktajām higiēnas prasībām (prognozētais prasībām atbilstošo uzņēmumu skaits un % no kopējā uzņēmumu skaita) 998 / 7% 2579 / 19% 6854 / 49% 8305 / 60% Makro ietekmes rezultāts un tā rezultatīvie rādītāji 2002 2003 2004 2005 Pārtikas produkcijas eksporta apjoms (milj. Ls. un % izmaiņas pret iepriekšējo gadu) 210 / 5% 225 / 7% 234 / 4% 241 / 3% Gadījumā, ja darbības rezultātu rezultatīvais rādītājs (skaits) ir grūti prognozējams, jo to nosaka mainīgais pieprasījums vai citi grūti prognozējami ārējās vides faktori, piemēram, meža ugunsgrēki, tad plānošanā tiek izmantota iepriekšējo gadu tendence - vidējie rādītāji. Rezultatīvo rādītāju iedalījums atbilstoši novērtēšanas metodei Atbilstoši novērtēšanas metodei, rezultatīvos rādītājus iedala šādos veidos: * Ekonomijas rādītāji; * Efektivitātes rādītāji; * Funkcionālās efektivitātes rādītāji; * Pakalpojumu kvalitātes rādītāji. Šāds sagrupējums ir zināmā mērā nosacīts, jo katrai institūcijai, saskaņā ar tās politikas mērķiem, makro ietekmes rezultātiem, politikas rezultātiem un darbības rezultātiem, rezultatīvie rādītāji var ietvert visus vai dažus no zemāk minētajiem veidiem. Pielietojot novērtēšanas metodi, rezultatīvie rādītāji raksturo saistību starp finansējumu, resursiem, darbības rezultātiem, politikas rezultātiem un makro ietekmes rezultātiem. Visu šo rezultatīvo rādītāju veidu vienlaicīga iekļaušana politikas dokumentos, budžeta pieprasījumos un institūciju darbības stratēģijās nav uzskatāma par obligātu prasību. Pamatā šie rādītāji ir analīzes instrumenti, kas var tikt izmantoti kādas konkrētas politikas izvērtēšanai, gan arī veicot līdzīgu darbību salīdzināšanu starp institūcijām. Dažkārt šie rādītāji (to uzlabošana) var kļūt par atsevišķas politikas mērķi, kā piemēram, izmaksu uz vienu izglītojamo samazināšana. Visi šie rādītāji ir būtiski salīdzinošā skatījumā. Piemēram, vērtējot kādas institūcijas vai programmas efektivitāti, lai iegūtie secinājumi būtu izmantojami turpmākajā politikas/darbības plānošanā, nepieciešams veikt salīdzināšanu: a) salīdzinot vienas institūcijas/programmas darbību laika periodā (dinamika); b) salīdzinot līdzīgas programmas vai institūcijas; c) salīdzinot valsts pārvaldes institūciju/programmu darbību Latvijā ar līdzīgām institūcijām/programmām ārvalstīs. Ekonomijas rādītāji Ekonomijas rādītāji raksturo darba veicēju taupīgumu un spēju racionāli izmantot pieejamos resursus. Tie parāda par kādu cenu tiek iegādāta viena resursu vienība. Ekonomijas rādītāju piemēri ir telpu īres dinamika vai telpu uzturēšanas izmaksas salīdzinājumā ar citām institūcijām, vienas darba vietas izmaksu dinamika kādas iestādes ietvaros vai arī salīdzinājumā ar citām iestādēm. Ekonomijas rādītāji bieži vien tiek izmantoti, lai sekmētu pēc iespējas taupīgāku un racionālāku institūciju darbību. Tomēr tos nav iespējams uzlabot bezgalīgi. Noteiktā brīdī tie sāk būtiski ietekmēt sniegto pakalpojumu kvalitāti, jo būs nepieciešams iegādāties zemākas kvalitātes resursus. Efektivitātes rādītāji Efektivitātes rādītāji raksturo attiecību starp darbības rezultātu un patērētajiem resursiem: a) to, cik ražīgi strādā viena ieguldījumu vienība. Piemēram: * skolēnu skaits, kuru apmācību nodrošina viens skolotājs; * piesaistītās investīcijas uz katru ieguldīto latu u.c.; b) vienai produkcijas vienībai nepieciešamo ieguldījumu vienību skaits, ko var izteikt arī finansiālajā izteiksmē. Piemēram: * viena ieslodzītā uzturēšanas izmaksas dinamikā pa gadiem/salīdzinājumā pa brīvības atņemšanas iestādēm; * viena ceļa kilometra izbūves vidējās izmaksas. Līdzīgi kā ekonomijas rādītāju gadījumā arī efektivitātes rādītāju uzlabošana ir ierobežota - ceļa viena kilometra izbūves izmaksu samazināšana ir pieļaujama tikai tādā apjomā, kas nepasliktina ceļu kvalitāti. Savukārt viens skolotājs var nodrošināt apmācības tikai ierobežotam skolēnu skaitam, saglabājot nepieciešamo kvalitāti. Funkcionālās efektivitātes rādītāji Funkcionālo efektivitāti raksturo tas, cik lielā mērā izmantotie resursi un sasniegtie darbības rezultāti ir nodrošinājuši plānoto politikas rezultātu sasniegšanu. Funkcionālās efektivitātes novērtēšanas rādītājs raksturo attiecību starp plānoto un iegūto. Piemēri šādiem rādītājiem ir plānotais pret reāli apmācīto bezdarbnieku skaitu, reāli darbu attiecīgajā specialitātē ieguvušo skaits pret prognozēto - prognozētais bezdarba līmenis pret reālo. Funkcionālās efektivitātes rādītāji ļauj novērtēt ne vien sasniegtā atbilstību plānotajam, bet arī dod iespēju novērtēt dažādas alternatīvas mērķa sasniegšanai. Piemēram daudzās valstīs valsts institūciju darbība bezdarbnieku integrācijas darba tirgū jomā tiek salīdzināta ar privātā sektora kompāniju darbību. Pakalpojumu kvalitātes rādītāji Pakalpojumu kvalitāte raksturo iedzīvotājiem un institūcijām sniegtos pakalpojumus, to savlaicīguma, pieejamības, drošuma, ātruma ziņā, raksturo pakalpojumu nepārtrauktību, sniegto pakalpojumu apjomu un klientu apmierinātību. Jāņem vērā, ka arī pakalpojumu kvalitāte ir mērāma ar skaitliskiem rādītājiem. Piemēram: policijas vai neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās izsaukuma vietā laiks, izziņas saņemšanai nepieciešamais laiks, ar pakalpojuma kvalitāti apmierināto klientu skaita procentuāls pieaugums (aptauju rezultāti).