50. Article

VRS pamatā tiek plānoti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, tomēr atsevišķos gadījumos VRS var tikt iekļauti arī darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Rezultāta sasniegšanu raksturo * Valdības politisko prioritāšu dokumentos palielinās definēto politikas rezultātu un to rezultatīvo rādītāju skaits un proporcija. 5.2. Valdības politiku izstrādē un novērtēšanā Ministru kabineta 12.03.02. noteikumi Nr 111 "Ministru kabineta kārtības rullis" nosaka Ministru kabinetā iesniedzamo politikas plānošanas dokumentu veidus un to struktūru. Politikas pamatnostādņu, programmu un plānu struktūrā ir paredzēts, ka tajos tiek iekļautas sadaļas par rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Ieviešot jauno rezultatīvo rādītāju sistēmu, nepieciešams nākotnē precizēt politikas plānošanas dokumentu struktūru, nosakot kāda rezultātu plānošanas struktūra atbilst katram no dokumentu veidiem un kādi rezultatīvie rādītāji ir tam piemērojami. Politikas pamatnostādnes kā vispārīgākais politikas plānošanas dokuments, kas nosaka stratēģiskus problēmu risinājumus un politikas pamatprincipus ir vērstas uz pārmaiņu radīšanu sociālajā un ekonomiskajā vidē. Līdz ar to pamatnostādņu rezultāti ir formulējami politikas rezultātu un makro ietekmes/ rezultātu līmenī. Programma kā būtiskākais vidēja termiņa rīcības plānošanas dokuments ir vērsta uz noteiktu darbības rezultātu sasniegšanu, par kuriem pilnu atbildību nes attiecīgās atbildīgās institūcijas. Ievērojot to, ka programmas pamatā jau ir noteiktas politikas pamatnostādnes, programmā ir iekļaujami gan politikas rezultāti gan darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji. Plāns kā viskonkrētākais rīcības plānošanas dokuments attiecīgajam finansu/saimnieciskajam gadam, kas balstīts uz noteiktu finansējumu un saistīts ar fiksētiem uzdevumu izpildes termiņiem, ietver tikai darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus. Rezultāta sasniegšanu raksturo * Politikas dokumentos tiek skaidri definēti rezultatīvie rādītāji atbilstoši šo pamatnostādņu paredzētajai sistēmai; * Politikas dokumentu (pamatnostādņu, programmu un plānu) projektos tiek sniegta norāde uz to, ka šajos dokumentos paredzētie ieguvumi un ieguldījumi ietekmē IDS ietvertās politikas/budžeta programmas; * Ministrijās, kurās ir ieviesta institūciju darbības stratēģiju sistēma (IDS), politikas jaunās programmas tiek sagatavotas un iesniegtas MK atbilstoši IDS lietotajai programmu struktūrai. 5.3. Institūciju darbības stratēģijās Ieviešot stratēģiskās plānošanas sistēmu, ir paredzama valsts budžeta programmu pārstrukturēšana atbilstoši ministriju veicamajām funkcijām un īstenotajām valsts politikām. Stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanas kontroltermiņi ir noteikti Politikas plānošanas pamatnostādnēs un Vidēja termiņa budžeta plānošanas pamatnostādnēs. Institūciju darbības stratēģijas (IDS) ministrijās tiek ieviestas pakāpeniski līdz 2006.gadam. Šobrīd IDS tiek izstrādāta Zemkopības ministrijā. Ievērojot to, ka pilotprojekta ietvaros ir izstrādāts Zemkopības ministrijas darbības stratēģijas pirmais projekts, jau šobrīd ir iespējams piedāvāt institūciju darbības stratēģijas programmas modeli, kurā ietverta jaunā rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma. Saskaņā ar Ministru kabineta 28.08.2002. rīkojumu Nr. 471 IDS izstrāde tiek uzsākta arī Finanšu, Ekonomikas un Vides un reģionālās attīstības ministrijās. Rezultatīvo rādītāju ieviešana institūciju darbības stratēģijās notiks pakāpeniski - paralēli ar šo stratēģiju izstrādi ministrijās. Rezultāta sasniegšanu raksturo Ministrijās, kurās tiks ieviestas IDS, būs definēti: * Ministrijas darbības makro ietekmes rezultāti un to rezultatīvie rādītāji; * Politikām / budžeta programmām ir definēti politikas rezultāti, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji; * IDS tiek atspoguļota ministriju kompetencē esošo jauno politikas iniciatīvu (papildus finansējuma pieprasījumu) ietekme uz politikās/budžeta programmās definētajiem rezultatīvajiem rādītājiem. 5.4. Jauno politikas iniciatīvu izvērtēšanā Skaidri noteikti un mērāmi politikas un darbības rezultāti ir būtisks nosacījums pamatotai Jauno politikas iniciatīvu izvērtēšanai. Jauno politikas iniciatīvu pieteikuma matricā ir jāiekļauj rezultātu un rezultatīvo rādītāju sadaļa. Atsevišķos gadījumos, iesniedzot jaunas politikas iniciatīvas, ir iespējams piedāvāt valsts budžeta programmu pārstrukturizāciju, iekļaujot attiecīgo jauno politikas iniciatīvu valsts budžeta likumprojektā kā atsevišķu budžeta programmu tajā gadā, kad tiek uzsākta tās finansēšana (vienlaikus veicot līdzīgu vai ar attiecīgo politiku saistītu programmu pārstrukturēšanu). Tādējādi pakāpeniski tiek uzsākta ministriju atsevišķu valsts budžeta programmu pārstrukturizācija, atbilstoši stratēģiskās plānošanas sistēmai. Rezultāta sasniegšanu raksturo * Ministriju un iestāžu pieprasījumi pēc papildus finansējuma ietver skaidri definētus plānotos rezultātus un to rezultatīvos rādītājus; 5.5. Budžeta pieprasījumu un budžeta programmu izvērtēšanā Lai uzlabotu rezultātu un rezultatīvo rādītāju lietderību budžeta pieprasījumu izvērtēšanā atbilstoši šajās pamatnostādnēs piedāvātajai sistēmai, ir jāpilnveido budžeta pieprasījumu formas, kuras katru gadu tiek apstiprinātas ar finanšu ministra izdotu instrukciju. Finanšu ministra izdotajā instrukcijā ir jāprecizē budžeta programmu rezultātu un rezultatīvo rādītāju struktūra atbilstoši šīm pamatnostādnēm. Budžeta pieprasījumu formā (9.veidlapa) turpmāk papildus ir jāiekļauj: • Budžeta programmas mērķis; • Budžeta programmas politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji (ja ir izstrādāta IDS); • Budžeta programmas galvenie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Galvenajiem budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultatīvajiem rādītajiem jāatspoguļojas ikgadējā valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos kopā ar programmas raksturojumu. Atskaitīšanās notiek saskaņā ar gadskārtējo Valsts kases sagatavoto pārskatu sagatavošanas instrukciju. Rezultāta sasniegšanu raksturo * Sākot ar 2004.gada budžetu, gadskārtējā valsts budžeta likuma paskaidrojuma rakstā katrai nozīmīgākai budžeta programmai/apakšprogrammai tiek norādīti: • programmas/apakšprogrammas mērķis; • galvenie darbības rezultāti. * Ministrijās, kurās ir ieviestas IDS, budžeta programmas tiek sagatavotas atbilstoši IDS politikai/budžeta programmu struktūrai. 5.6. Valsts aģentūru darbības plānošanā Valsts aģentūru darbību nosaka Publisko aģentūru likums, aģentūras nolikums, aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģija un pārvaldes līgums. Aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģija un gadskārtējais darbības plāns pamatā jāveido atbilstoši IDS struktūrai - tikai detalizētākā līmenī, parādot konkrētās aģentūras darbību ministrijas politikas īstenošanā. Pārvaldes līgumos uzsvars tiek likts uz darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju formulēšanu atbilstoši aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijā noteiktajam ietvaram. Pašlaik aģentūru veidošanas process ir tikai uzsācies. Lai panāktu efektīvāku rezultātu un rezultatīvo rādītāju ieviešanu valsts aģentūru darbības plānošanā, kādā no MK izveidotajām aģentūrām jāveic pilota projekts, kura laikā jāsagatavo vadlīnijas citu aģentūru darbības un attīstības stratēģiju un gadskārtējo darbības plānu, kā arī pārvaldes līgumu izstrādei. Rezultāta sasniegšanu raksturo * Aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijā un gadskārtējos darbības plānos tiek atspoguļoti rezultāti un to rezultatīvie rādītāji; * Pārvaldes līgumos ar aģentūrām tiek iekļauti rezultāti un to rezultatīvie rādītāji; * Aģentūru gada pārskatos notiek atskaitīšanās par sasniegtajiem rezultātiem un darbības izvērtēšana atbilstoši aģentūru vidēja termiņa attīstības stratēģijā un pārvaldes līgumā noteiktajam. 5.7. Institūciju gada publiskajos pārskatos Institūciju gada publisko pārskatu saturu nosaka gan Valdības deklarācijas noteiktās prioritātes gan ministriju funkcijas un īstenotā valsts politika5. Pārskatu satura regulējums pamatā jau paredz institūciju darbības rezultātu novērtēšanu, tomēr šobrīd tas ir noteikts, balstoties uz iepriekšējo rezultatīvo rādītāju sistēmu. Līdz ar to nav skaidra nodalījuma starp politikas un darbības rezultātiem, noteikumi paredz dažādas rezultatīvo rādītāju kategorijas. Pastāv regulējuma asimetrija: atskaitīšanās un publisko pārskatu sniegšanas kārtība ir samērā precīzi noteikta, savukārt darbības plānošanas kārtība šobrīd regulēta nav. Pārejot uz jauno rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, ir nepieciešami precizējumi ministriju un valsts un pašvaldību aģentūru publisko pārskatu satura regulējumā. Pārejas periodā līdz stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanai (2006.g.), ministrijas, kuras ir ieviesušas IDS, gada pārskatus sagatavo atbilstoši stratēģijas struktūrai, savukārt, ministrijas, kuras nav ieviesušas IDS, gada pārskatos atspoguļo informāciju par budžeta programmu mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Pilnīga atbilstība starp darbības plānošanu, rezultātu novērtēšanu un pārskatu sniegšanu tiks panākta līdz ar stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanu. Rezultāta sasniegšanu raksturo * Ministrijas, kuras ir ieviesušas IDS, gada pārskatus sagatavo atbilstoši stratēģijas struktūrai, norādot ieguldījumus, rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izpildi, nepieciešamības gadījumā norādot arī neizpildīšanas iemeslus; * Ministrijas, kuras nav ieviesušas IDS, gada pārskatos atspoguļo informāciju par budžeta programmu mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.