2. Article

Ministrija ir atbildīga par valsts vienotas sociālās nodrošināšanas politikas izstrādāšanu un realizēšanu. Šai nolūkā ministrija: 2.1. garantē sociālās nodrošināšanas sistēmas kompleksu attīstību, lai pilnīgāk apmierinātu iedzīvotāju sociālās vajadzības; 2.2. izstrādā republikas sociālās nodrošināšanas sistēmas attīstības perspektīvās koncepcijas, prognozes un valsts programmas, kā arī ekonomiskos un tiesiskos pasākumus sociālās nodrošināšanas sistēmas darbības regulēšanai; . 2.3. sagatavo priekšlikumus likumdošanas pilnīgošanai sociālās nodrošināšanas jomā; 2.4. realizē sociālās apdrošināšanas budžeta pārvaldīšanas funkcijas; veic pasākumus, lai nodrošinātu daudzveidīgu sociālo apdrošināšanu; pilnveido sociālās apdrošināšanas izmaksu sistēmu; 2.5. piedalās nodokļu politikas veidošanā, īpaši maznodrošināto iedzīvotāju interesēs; 2.6. metodiski un praktiski vada pensiju un pabalstu piešķiršanu, pārrēķinus un izmaksu; veic pensiju likumdošanas izskaidrošanu; 2.7. veic pasākumus, kas nepieciešami invalīdu sociālā statusa paaugstināšanai sabiedrībā un viņiem labvēlīgas sociālās vides veidošanai; organizē invalīdu sociālo rehabilitāciju; veicina kvalitatīvu protēžu ražošanu un ortopēdiskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem; 2.8. veido vienkāršu un elastīgu sociālās palīdzības sistēmu un nodrošina šīs palīdzības savlaicīgumu; sadarbojoties ar vietējām padomēm, koordinē un sekmē pansionātu, sociālās palīdzības teritoriālo centru un nodaļu attīstību un pilnīgošanu, specializēto dzīvojamo māju celtniecību un darba nespējīgo pilsoņu, īpaši vientuļo, apkalpošanas organizēšanu pēc zinātniski izstrādātiem normatīviem; 2.9. organizē un vada darba medicīnisko ekspertīzi, pilnīgo darba ekspertīzes ārstu komisiju sistēmu, analizē invaliditātes struktūru un veic invaliditātes profilakses pasākumus; 2.10. organizē zinātniskās pētniecības darbu pensionārajā nodrošināšanā, protezēšanā un darba spēju ekspertīzē, nodrošina nozaru zinātniski tehnisko informāciju, rekomendē un sagatavo izdošanai literatūru sociālās nodrošināšanas jautājumos; 2.11. īsteno valsts kontroli pār likumdošanas ievērošanu sociālās nodrošināšanas sistēmā; 2.12. kopīgi ar vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām īsteno kadru politiku, kas garantē, lai sociālās nodrošināšanas sistēmas darbiniekiem būtu atbilstošs profesionālo zināšanu un iemaņu līmenis; nosaka sociālās nodrošināšanas sistēmas iestāžu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanas kārtību; nodrošina kadru regulāru apmācību sociālās nodrošināšanas jautājumos; 2.13. sniedz republikas sociālās nodrošināšanas iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem nepieciešamo palīdzību organizatorisko un saimniecisko jautājumu risināšanā, kā arī starptautisko sakaru un kontaktu uzturēšanā; 2.14. piedalās starptautisko līgumu sociālās nodrošināšanas jomā izstrādāšanā un noslēgšanā; 2.15. veicina un koordinē dažādu uzņēmumu, organizāciju un iestāžu, ka arī konfesiju un sabiedrisko formējumu darbību sociālās nodrošināšanas jautājumu risināšanā; sekmē dažādu labdarības fondu veidošanu un darbību.