Zaudējis spēku - Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā

Repealed· 50 articles· Issued by: Augstākā Padome· In force from: Wed Jul 01

1.Šis likums nosaka ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību Latvijas Republikā.
2.Šā likuma uzdevums ir saskaņā ar vispārpieņemtajām cilvēka tiesību normām regulēt iedzīvotāju skaitu un struktūru ietekmējošos procesus, veicinot Latvijas tautas sociālo un ekonomisko attīstību.
3.Šā likuma noteikumi ir obligāti Latvijas Republikā esošajām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ir saistības ar Latvijā ieceļojušajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kā ari visiem Latvijā ieceļojušajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, izņemot personas, kuras bauda speciālo starptautiski tiesisko aizsardzību un kurām šo statusu ir atzinusi Latvijas Republika.
4.Latvijas Republika veicina, lai personas, kas saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, iekļautos sabiedrībā, apgūtu latviešu valodas, kultūras, vēstures un valsts uzbūves pamatus.
5.Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde) savas kompetences ietvaros kopā ar citām Latvijas Republikas valsts institūcijām regulē un kontrolē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.
6.Pārvalde sadarbībā ar robežapsardzības, muitas un iekšlietu dienestiem veic tranzīta uzskaiti un uzraudzību.
7.Ārvalstnieki un bezvalstnieki Latvijas Republikas teritorijā drīkst ieceļot, uzrādot Latvijas Republikas atzītu ceļošanas dokumentu ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju.
8.Vīzas izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:
9.Nepilngadīgas personas var ieceļot Latvijā kopā ar vecākiem, aizbildņiem, aizgādņiem vai citām personām, kuras par tām ir atbildīgas.
10.Robežas šķērsošanas kārtību pierobežas joslas iedzīvotājiem nosaka starpvalstu līgumi.
11.Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks drīkst uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā, ja saņemta uzturēšanās atļauja šajā likumā noteiktajā kārtībā.
12.Ārvalstniekam un bezvalstniekam var izsniegt:
13.Uzturēšanās atļaujas izsniedz, anulē un atzīst par nederīgām Pārvalde. Ārvalstīs uzturēšanās atļaujas (sadarbībā ar Pārvaldi) izsniedz Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.
14.Uzturēšanās atļauja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrējama Pārvaldes teritoriālajā nodaļā pēc izraudzītās dzīvesvietas.
15.Nepilsoņu atgriešanās Latvijas Republikā notiek saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.
16.30 dienas pirms gada beigām Latvijas Republikas Ministru kabinets sniedz Saeimai pārskatu par izsniegto uzturēšanās atļauju un to anulēšanas gadījumu, ārvalstnieku vai bezvalstnieku izraidīšanas gadījumu skaitu pārskata periodā, kā ari par atsevišķiem Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumiem, ar kuriem, pamatojoties uz šā likuma 24. pantu, piešķirtas uzturēšanās atļaujas.
17.Termiņuzturēšanās atļauju var saņemt ārvalstnieks vai bezvalstnieks:
18.Ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ir tiesīgs lūgt pagarinājumu. Pamattermiņa un pagarinājumu kopējais laiks nedrīkst pārsniegt gadu.
19.Personas, kurām termiņuzturēšanās atļauja izsniegta uz šā likuma 17. panta 2. punkta pamata un tās termiņš ir beidzies, ir tiesīgas lūgt jaunu termiņuzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā.
20.Civiltiesiskā saistība, kas termiņa ziņā pārsniedz uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu, pati par sevi nevar kļūt par uzturēšanās atļaujas pagarināšanas pamatu.
21.Mācību iestāžu audzēkņiem, studentiem, klausītājiem, stažieriem, aspirantiem un zinātnes darbiniekiem termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz plānoto mācību vai zinātniskā darba laiku. Termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešams mācību iestādes vai zinātniskās iestādes izsaukums, kurā norādīts kursa ilgums, kā arī finansēšanas un medicīniskās aprūpes garantijas.
22.Ja notiek personu apmaiņa, Latvijas Republikā esošajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāgarantē apmaiņas dalībnieka uzturēšanās finansēšana un viņa medicīniskā aprūpe.
23.Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt:
24.Šajā likumā neparedzētos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, reģistrēšanas un izskatīšanas, kā arī lēmuma pieņemšanas kārtību.
25.Latvijas pilsoņa laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:
26.Pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:
27.Ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kurš uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, laulātais var lūgt termiņuzturēšanās atļauju uz otra laulātā uzturēšanās termiņa laiku.
28.Ja laulībā starp Latvijas pilsoni vai nepilsoni un ārvalstnieku vai bezvalstnieku laulātais — Latvijas pilsonis vai nepilsonis — nomirst un laulībā nav bērnu, termiņuzturēšanās atļauju ārvalstniekam vai bezvalstniekam nepagarina, izņemot gadījumu, kad pārdzīvojušais laulātais Latvijā manto nekustamo īpašumu likumā noteiktajā kārtībā.
29.Iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:
30.Lai saņemtu termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, personai jāiesniedz Pārvaldei Ministru kabineta noteiktie dokumenti.
31.Personām, kuras ierodas darbā uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai saskaņā ar darba līgumu, termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešams Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprināts darba devēja izsaukums, kurā apliecināts, ka attiecīgajā specialitātē Latvija trūkst darbinieku.
32.(Izslēgts ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 21.01.1997.)
33.Pārvalde iesniegumus par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, izskata un dod atbildi, skaitot no visu Ministru kabineta noteikto nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas:
34.Uzturēšanās atļaujas atteikumu ieinteresētā persona mēneša laikā, skaitot no atteikuma saņemšanas dienas, var pārsūdzēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks sūdzību izskata viena mēneša laikā.
35.Uzturēšanās atļaujas neizsniedz, ja persona:
36.Uzturēšanās atļauju anulē, ja persona:
37.Uzturēšanās atļauja uzskatāma par nederīgu, ja persona:
38.Pārvaldes priekšnieks vai teritoriālās nodaļas vadītājs izdod izbraukšanas rīkojumu, pieprasot atstāt valsts teritoriju:
39.Ja izbraukšanas rīkojums ir izsniegts personai, kuras apgādībā ir citi ģimenes locekļi Latvijā, šiem ģimenes locekļiem jāizbrauc kopā ar šo personu. Izbraukšanas rīkojums neattiecas uz tiem ģimenes locekļiem, kuri ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi.
40.Personai jāatstāj valsts teritorija septiņu dienu laikā no brīža, kad tai paziņots izbraukšanas rīkojums, ja tas nav pārsūdzēts šajā pantā paredzētajā kārtībā.
41.Pārvalde sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām kontrolē, vai persona, kas saņēmusi izbraukšanas rīkojumu, labprātīgi atstājusi valsti.
42.Izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai personas piespiedu izraidīšanu no valsts, sedz izraidāmā persona vai tā fiziskā vai juridiskā persona, kura izraidāmo personu ielūgusi. Ja piedziņa nav iespējama, izdevumus sedz no valsts budžeta.
43.Transporta firmas, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu pa gaisa un jūras līnijām, sedz ārvalstnieku un bezvalstnieku izbraukšanas izdevumus, ja tās pieļāvušas, ka minētās personas ieceļo Latvijas Republikā ar nederīgiem, nepareizi noformētiem dokumentiem vai bez attiecīgajiem šā likuma 7. pantā minētajiem dokumentiem.
44.Tiesībaizsardzības institūcijām un pašvaldībām triju dienu laikā jāiesniedz Pārvaldei to rīcībā esošā šā likuma 36.panta 1.— 6., 8., 9.,12. un 14.punktā minētā informācija. Par noziedzīgiem nodarījumiem informē tiesībaizsardzības institūcijas.
45.Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm un organizācijām, ar kurām ārvalstnieki vai bezvalstnieki atrodas darba attiecībās vai kurās viņi mācās, triju dienu laikā jāinformē Pārvalde par šo attiecību izbeigšanos.
46.Jebkura juridiskā vai fiziskā persona par šā likuma pārkāpumiem atbild Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
47.Par izdarītajiem likuma pārkāpumiem ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem pēc soda izciešanas vai naudas soda samaksāšanas izdod izbraukšanas rīkojumu.
48.Ja personu bez uzturēšanās atļaujas pieņem darbā, par kuru paredzēta samaksa vai par kuru tai ir tiesības samaksu pieprasīt, darba devēju sauc pie likumā paredzētās atbildības.
49.Ja Saeimas apstiprinātajos Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos attiecībā uz ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību ir paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā likumā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.
50.Par vīzas un uzturēšanās atļaujas izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ņem valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.