1. Article

ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Šodien Latvijā pastāvošais vietējo pašvaldību teritoriālais iedalījums neataino vēsturiski ilgā laikā veidojušos administratīvi teritoriālo struktūru, bet gan to iedalījumu, kas pamatā balstās uz kolhozu un sovhozu teritorijām. Atgūstot valstisko neatkarību, Latvijas valsts mantoja padomju laika varas vajadzībām pieskaņotu teritorijas administratīvo iedalījumu. Pēc neatkarības atgūšanas ir paplašinātas pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas un paaugstināta to patstāvība un atbildība, bet nemainīgs ir palicis vietējo pašvaldību teritoriju administratīvais iedalījums, radot pretrunu starp pārvaldes jauno saturu un veco teritoriālo iedalījumu, kas bija piemērots komandekonomikai. Šobrīd Latvijā (2002.gada dati) ir šāds pašvaldību sadalījums pēc iedzīvotāju skaita tajās: Vairums (71%) pašvaldību ir ar iedzīvotāju skaitu zem 2000. Toties kopējais iedzīvotāju skaits, kas dzīvo šajās pašvaldībās sastāda tikai 15% no visu Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Šāda situācija rada finansu līdzekļu sadrumstalotību starp daudzajām nelielajām pašvaldībām, kas padara jau tā nepietiekošo finansu līdzekļu izmantošanu vēl neracionālāku. Savstarpējo norēķinu apjoms pašvaldību budžetos 2000. gadā sastādīja 5,9 miljoni latu. Daudzām pašvaldībām to nelielā mēroga dēļ ir maza pašu ieņēmumu bāze. Tā, piemēram 1999. gadā 33 pašvaldību budžeta ieņēmumi, atskaitot mērķdotācijas nepārsniedza 50 tūkst. latu. Mazajās pašvaldībās nav iespējams koncentrēt pietiekošus finansu līdzekļus. Pašvaldībās, kurās budžeta ieņēmumi gadā (bez mērķdotācijām) nepārsniedz 100 tūkst. latus ir lielas problēmas ar investīciju piesaisti. Tādas pašvaldības mūsu valstī ir vairāk kā divi simti. Pašvaldībām piekrītošie nodokļu ieņēmumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, atšķiras vairākkārtīgi. Pašvaldību sadalījumu grupās atkarībā no pašvaldību ieņēmumiem (2001.gada dati) raksturo šāda diagramma: Nelielo pašvaldību pārvaldes izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pārsniedz lielāko pašvaldību attiecīgos izdevumus. Tā, piemēram, lauku pašvaldību grupā (rajona pilsētas, novadi, pagasti) ar iedzīvotāju skaitu no 5 līdz 10 tūkstošiem pašvaldību izdevumi varas un pārvaldes institūcijām sastāda 16 Ls/iedz. Pašvaldību grupā ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 700 pašvaldību pārvaldes izdevumi sastāda 29 Ls/iedz. Izdevumus pašvaldību varas un pārvaldes institūcijām 2001. gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, saistībā ar iedzīvotāju skaitu pašvaldībās raksturo šāda diagramma: Administratīvajās teritorijās ar nelielu iedzīvotāju skaitu parasti nav pietiekošas infrastruktūras pašvaldībām uzticēto funkciju veikšanai. Daļa pašvaldību savas kompetences robežās nav spējīgas nodrošināt teritorijas sociāli ekonomisko attīstību. 78% pašvaldību nav izstrādājušas un tiesiski akceptējušas savas teritorijas plānojumu. Tas kavē investīciju piesaisti, saimniecības pārstrukturēšanu un jaunu darba vietu radīšanu. Pašvaldībās ar nelielu iedzīvotāju skaitu nav iespējams atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Tas traucē kvalificētas pašvaldības administrācijas izveidi un palielina korupcijas iespējamību. Pašvaldībās, kurās ir tikai daži simti vēlētāju, rodas problēmas pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, jo iespējamo politiķu skaits mazapdzīvotā pagastā ir ļoti ierobežots. Vēlētāji praktiski paliek bez izvēles iespējām. To apliecina arī pēdējo pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas process. Nelielo pašvaldību politiķiem ir maza ietekme nacionālajā politikā un, savukārt, valsts politiķiem ir maza interese par notiekošo nelielajās pašvaldībās. Kā liecina rajonu administratīvo teritoriju izpētes dati, pašvaldības ar mazu iedzīvotāju skaitu nepilda daudzas ar likumu noteiktās funkcijas. Apkopojot rajonu izpētes projektus, iegūts šāds attēls, kas raksturo pašvaldību veikto funkciju procentuālo īpatsvaru atkarībā no iedzīvotāju skaita tās teritorijā: Latvijas situācija pašvaldību jomā ir specifiska ar to, ka vienai daļai (50%) valsts iedzīvotāju ir tikai viena — vietējā pašvaldība, otrai daļai — gan vietējā, gan rajona pašvaldība. To var tulkot, kā nevienādu attieksmi pret pusi no valsts iedzīvotājiem un lielāko daļu pašvaldību. Ļoti atšķirīgie pašvaldību lielumi rada iedzīvotājiem nevienlīdzīgas iespējas saņemt pašvaldību pakalpojumus. Iepriekšminētie apsvērumi uzskatāmi parāda, ka Latvijā ir nepieciešama pašvaldību apvienošanās, veicot to mēroga palielināšanu.