2. Article

PROBLĒMAS NOSTĀDNE Teritoriālās pārvaldes sistēmai ir raksturīgi divi būtiski elementi: 1) teritorija, kurā pārvalde tiek realizēta, 2) pārvaldes funkcijas, kas šai teritorijā tiek veiktas. Latvija vēsturiski ir pieredzējusi daudz dažādu pārvaldes sistēmu. Pārsvarā tās ir bijušas svešu varu veidotas. Pēc neatkarības atgūšanas valstī iedibināja demokrātisku teritoriālo pārvaldi. Bijušo ciema padomju teritorijās ievēlēja vietējās pašvaldības. Tām tika uzticētas jaunas funkcijas un piešķirta nozīmīga patstāvība. Vecā formā tika ielikts jauns saturs. Pārskatā “Par tautas attīstību Latvijā. 1999” tas ir novērtēts šādi: “Valdības aparāts 90. gados piedzīvojis intensīvas reformas, turpretī vietējo pašvaldību un rajonu pašvaldību līmenī joprojām saglabājas no padomju laika mantota fragmentēta administratīva struktūra ar 26 rajoniem un 584 pagastiem. Tāds teritoriāls iedalījums nav efektīvs. Tā izveides pamatā bija ideoloģiski apsvērumi un komunistiskās partijas organizāciju tīkls, nevis ekonomiski un demokrātiski principi”. Tātad pašvaldību apvienošanās nepieciešamību nosaka pretruna starp pārvaldes veco formu (teritoriālo iedalījumu) un jauno saturu (pašvaldību kompetenci). Atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likumam, reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas un pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Pašvaldību apvienošanās procesā svarīgākais jautājums ir par pašvaldību mērogu: Kādam jābūt pašvaldības mērogam, lai pašvaldība būtu demokrātiska un reizē arī ekonomiski efektīva? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, par analīzes sākuma jeb atskaites punktu ir jāpieņem pašvaldību funkcijas, jo tās visbūtiskāk ietekmē pašvaldību struktūru. Gadījumos, ja pašvaldības veic neliela apjoma un nenozīmīgas funkcijas, tās teritoriāli un institucionāli ir jāveido pavisam citādāk, nekā tad, ja to kompetencē ir atbildīgi pienākumi. Likumdošanas aktos Latvijas vietējām pašvaldībām ir noteikti būtiski uzdevumi. No demokrātijas viedokļa tas ir nozīmīgs ieguvums. Līdz šim nav publisku paziņojumu, ka vietējo pašvaldību kompetence būtu jāsamazina. Tāpēc pilnīgi pamatoti var uzskatīt, ka sabiedrība sagaida, lai vietējās pašvaldības ir stipras un tās veic nozīmīgus uzdevumus sabiedrības pārvaldes jomā. Daudz sarežģītāka situācija ir ar reģionālo pārvaldi, jo gan politiski, gan sabiedriski šis jautājums ir samērā neskaidri definēts.