3. Article

PAŠVALDĪBU MĒROGA EKONOMISKAIS ASPEKTS Katra pašvaldība savā teritorijā veic daudzas svarīgas funkcijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai. Šo funkciju izpilde realizējas kā pašvaldības finansiāli saimnieciska darbība savā teritorijā. Pašvaldības ieņēmumus veido likumos noteiktie nodokļu atskaitījumi, dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, valsts budžeta dotācijas, kā arī pašvaldību finansiālās un saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi. Pašvaldību izdevumi paredzēti vienīgi pašvaldības funkciju izpildei. Pašvaldības funkcijas ir iedalāmas divās grupās: 1) pastāvīgās, kas definētas likumā “Par pašvaldībām”; 2) nosacīti mainīgās, kurās ietilpst funkcijas, kas nepieder pirmajai grupai un kuras ir nodefinētas citos likumos, vai kuras likumīgā kārtībā uz laiku nodotas vai deleģētas pašvaldībām, kā arī pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas. Projektā ir analizēta katra pastāvīgā funkcija atsevišķi. Organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Šī ir izteikta saimnieciska funkcija. Jo lielākā apjomā to veic, jo relatīvi mazākas ir izmaksas, rēķinot uz vienu vienību. Lai izveidotu modernas attīrīšanas iekārtas ir nepieciešamas lielas investīcijas, un lai tās apmaksātu nepieciešams liels izmantošanas apjoms. Apdzīvotai vietai ar 10.000 lielu iedzīvotāju skaitu nepieciešamais kapitāllīdzekļu apjoms attīrīšanas iekārtu uzbūvēšanai ir robežās no 1 līdz 2 miljoniem latu. Kā rāda pasaules prakse, tad atkritumu šķirošana ir ekonomiski izdevīga, ja apkalpojamās teritorijas iedzīvotāju skaits ir vairāki desmiti tūkstošu, bet pārstrāde — ja vairāki simti tūkstoši. Gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana). Arī šī ir saimnieciska funkcija, kur darbojas tas pats iepriekš minētais princips — izpilde ir ekonomiska, ja darbu apjoms ir liels. Kā rāda rajonu izpētes projekti, tad tādu specifisku funkciju kā beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošanu un uzturēšanu mazas pašvaldības veic nepilnīgi vai neveic nemaz. Noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi. Tā ir administratīva funkcija. Gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.). Izglītības nodrošināšana ir viena no svarīgākajām pašvaldības funkcijām. Tās nodrošināšana, pirmkārt, nozīmē uzturēt vispārējas izglītības, pirmskolas un ārpusskolas mācību iestādes. Ja pašvaldības teritorijā ir vidusskola vai ģimnāzija, tad tās klātbūtne aktivizē sabiedrisko dzīvi, jo vidusskola nozīmē daudzu speciālistu (pedagogu) ar augstāko izglītību klātbūtni un vairāku simtu rosīgu jauniešu darbošanos. Ja bērni varēs iegūt labu vidējo izglītību savā pašvaldības teritorijā, tad tas pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju izvēli dzīvot šajā teritorijā. Uzdevums nodrošināt vidējo vispārējo izglītību nozīmē, ka pašvaldībai ir jābūt spējīgai uzturēt savu vidusskolu vai ģimnāziju. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu”, lai vidējā izglītība būtu kvalitatīva vēlams, ka vidusskolas klasēs būtu 4 apmācību programmu virzieni (vispārizglītojošais; humanitārais un sociālais; matemātikas un dabaszinību; profesionālais), un katrai apmācību programmai būtu nokomplektēta viena klase. Ņemot vērā, ka vidusskolā ir 10.– 12. klasei un pieņemot, ka katrā klasē ir minimālais skolnieku skaits — 15 (komplektācijas norma 15–34 skolnieki/klasē), iegūstam, ka, lai veidotos apstākļi kvalitatīvas vidējās izglītības ieguvei ir nepieciešami 3x4x15 = 180 skolnieki vidusskolas klasēs. Zinot to, ka pēc statistikas Latvijā vidēji uz 45 iedzīvotājiem ir viens vidusskolnieks, var prognozēt, ka vidusskolas pastāvēšanai vēlamais iedzīvotāju skaits (180x45=8100) 8100. Šāds iedzīvotāju skaits rada iespējas vietējai pašvaldībai uzturēt savu vidusskolu un nodrošināt kvalitatīvu vidējo izglītību. Ja pašvaldības teritorija apvieno mazpilsētu un vairākus pagastus, un tajā ir pietiekošs skolnieku skaits, pašvaldība var izveidot savu skolu tīklu. Nelielo pašvaldību apdzīvotajās vietās izvietojot bērnu dārzus un sākumskolas, lielākajos centros — pamatskolas, bet pilsētās — vidusskolu vai ģimnāziju. Tas nodrošinātu kvalitatīvu apmācību līmeni skolniekiem. Ja pašvaldībā ir iepriekš minētais iedzīvotāju skaits, tad tā var racionāli uzturēt mūzikas, mākslas, sporta skolu un citas ārpusskolas mācību iestādes, organizēt daudzveidīgu un kvalitatīvu pieaugušo izglītību, kā arī izveidot skolu valdi. Rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.). Neatkarīgi no iedzīvotāju skaita pašvaldībā iedzīvotāju vēlmju dažādība nodarboties ar jaunradi vai apmeklēt kultūras iestādes un pasākumus ir vienlīdz apjomīga kā lielās, tā mazās pašvaldībās. Iespēja organizēt plašāku pasākumu dažādību ir lielāka pašvaldībā ar lielāku skaitu iedzīvotāju. Arī finansiālie izdevumi šajā sakarā lielākās pašvaldībās būs relatīvi mazāki, jo vienu un to pašu inventāru un iekārtas varēs izmantot lielāks iedzīvotāju skaits. Nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu. Veselības aprūpe ir finansiāli dārga. Pie lielāka iedzīvotāju skaita ir iespējams organizēt racionālāku dārgu medicīnisko iekārtu izmantošanu, palielināt augsti kvalificētu medicīnas darbinieku noslodzi, tādējādi celt veselības aprūpes kvalitāti un samazināt izdevumus. Kā rāda rajonu administratīvo teritoriju izpētes projektu ietvaros veiktās aptaujas, iedzīvotājus vairāk interesē kvalitatīva veselības aprūpe, nekā ārstniecības iestādes atrašanās vieta un attālums. Vienlaikus tas nenozīmē mazo feldšerpunktu likvidāciju. Tieši otrādi, augstas kvalifikācijas medicīniskais personāls ir jāatslogo, uzlabojot primāro veselības aprūpi. Veselīgas dzīves veida organizēšanas iespējas lielākai pašvaldībai ir labākas gan no pasākumu dažādības viedokļa, gan no to izmaksām. Pie lielāka iedzīvotāju skaita ir vieglāk dibināt dažādus sporta un citu brīvā laika aktivitāšu klubus. Nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.). Sociālo palīdzību, ko realizē sadalot naudas pabalstus vienlīdz labi var veikt gan liela, gan maza pašvaldība. Toties kvalificētas sociālās palīdzības veikšanai ir nepieciešami dažādu profesiju sociālie darbinieki. Mazām pašvaldībām tādus darbiniekus ir finansiāli neizdevīgi algot, jo tie netiek atbilstoši noslogoti. Rajonu izpētes projekti rāda, ka veco ļaužu pansionātus, sociālās aprūpes centrus, bezpajumtnieku naktsmītnes parasti organizē lielākas pašvaldības (ar iedzīvotāju skaitu virs 4000), mazākās to neveic vai arī pērk šos pakalpojumus no citām pašvaldībām. Kandavas novada pieredze rāda, ka pašvaldība spēja izveidot sociālās palīdzības centru tad, kad pašvaldības iedzīvotāju skaits reformas rezultātā no 3947 palielinājās uz 8689. Kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas, kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus Šie tiesiski un sociāli sarežģīti pienākumi, kurus var veikt augsti kvalificēti speciālisti. Mazām pašvaldībām ir problēmas attiecīgu darbinieku sameklēšanā un atalgošanā, tāpēc bieži vien vairākas mazas pašvaldības to veic kopīgi. Sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Lai gan norit dzīvojamo māju privatizācijas process, pašvaldībām būs jāuztur savs dzīvokļu fonds, lai sniegtu palīdzību sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupām dzīvokļu jautājumu risināšanā. Pie lielāka iedzīvotāju skaita labāk izlīdzinās vajadzības varbūtība pēc šādiem dzīvokļiem. Līdz ar to samazināsies šādu dzīvokļu uzturēšanas izmaksas. Sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Pašvaldībai ir izdevīgi, ja tās teritorijā ir daudz dažādu veidu uzņēmumu, jo tāda situācija izlīdzina sociālos un ekonomiskos riskus un stabilizē pašvaldības ieņēmumus. Pieņemsim, ja pagastā (kā tas ir samērā bieži) ir tikai viena kokzāģētava un kokmateriālu eksportā iestājas krīze, tad sekas uzreiz jūt gan pašvaldības iedzīvotāji, gan pašvaldības budžets. Uzņēmējdarbībā mērogam ir ļoti liela nozīme gan no jau minētā riska izlīdzināšanas faktora, gan no ražošanas investīciju piesaistes. Uzņēmumi veidosies tur, kur būs attīstīta tehniskā infrastruktūra un būs atbilstoši darbaspēka resursi. Daudzas pašvaldības plāno tūrisma attīstību savās teritorijās, bet bieži vien uzņēmējdarbības veids neattīstās tāpēc, ka vienas pašvaldības mazajā teritorijā, nav iespēju piedāvāt plašu (vairāku dienu) programmu un kvalitatīvus pakalpojumus. Lielāku pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības veicināšanā ir daudz lielākas nekā mazajās pašvaldībās. Tām ir vieglāk pamatot projektus, piesaistīt investīcijas un saņemt kredītus. Tās parasti izveido biznesa informācijas un konsultāciju centrus. Nelielām pašvaldībām praktiski nav instrumentu uzņēmējdarbības veicināšanai un bezdarba samazināšanai. Rajonu administratīvo teritoriju izpētes projektos ir konstatēts, ka uzņēmējdarbības sekmēšana ir vismazāk veiktā funkcija pagastos. Izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos. Administratīva funkcija. Gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību. Savu īpašo ieguldījumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā vietējā pašvaldība var realizēt izveidojot municipālo policiju. Vairumam pagastu municipālās policijas nav, jo nelielajās pašvaldībās municipālās policijas uzturēšana ir relatīvi dārga. Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību. Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka pildot savas funkcijas pašvaldībai ir pienākums izstrādāt teritorijas attīstības programmu. Tas ir diezgan komplicēts pienākums, kas svarīgs pašvaldības attīstībai. Plānošanu pašvaldībā būtu jāveic regulāri, nevis kā vienreizēju pasākumu. Visiem nozīmīgiem teritorijas izmantošanas un apbūves pasākumiem jābūt saskaņotiem ar teritorijas attīstības programmu. Rajonu administratīvo teritoriju izpētes projektos konstatēts, ka mazās pašvaldības parasti attīstības plānošanu patstāvīgi neveic, bet vairumā gadījumu to nododot specializētajām firmām kā vienreizēju pasūtījumu. Pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Būvniecības pārzināšanu var realizēt tikai ar atbilstošu speciālistu līdzdalību, jo process ir komplicēts. Pagastos būvniecības procesi nav intensīvi. Tur arī nav viegli atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, tāpēc pagasti parasti vienojas par kopējas būvvaldes izveidošanu. Lielākās pašvaldībās veido savas būvvaldes. Veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Tieslietu ministrijas metodiski vadīts un stingri reglamentēts reģistrācijas darbs, kuru vienlīdz labi iespējams ir veikt gan lielā, gan mazā pašvaldībā. Savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas. Uzskaites darbs, ko vienlīdz labi var veikt gan lielas, gan mazas pašvaldības. Organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus vietējās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās. Vēlēšanu procesu parasti koordinē Centrālā vēlēšanu komisija, tāpēc nav konstatētas atšķirības tā izpildē atkarībā no pašvaldības mēroga. Piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā. Pašvaldības šo funkciju realizē savu iespēju robežās, īpašu prasību tā izpildē nav, jo atbildību par to uzņemas valsts institūcijas (Iekšlietu ministrija). Organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Šo funkciju kaut arī tā noteikta kā rajonu pašvaldību funkcija realizē lielākās vietējās pašvaldības, visbiežāk pilsētu un novadu pašvaldības. Veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti. Īstenot bērnu tiesību aizsardzību administratīvajā attiecīgajā teritorijā. Šie ir jauni vietējo pašvaldību pastāvīgi pienākumi, kas aktualizēti sakarā ar konstatētiem pārkāpumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā. Pašreiz grūti spriest, kā pašvaldības mērogs ietekmēs šo pienākumu izpildes apjomu un kvalitāti. Veicot kopsavilkumu par funkciju izpildi atkarībā no pašvaldības lieluma (iedzīvotāju skaita), var konstatēt, ka lielāka mēroga pašvaldībās ir iespēja veikt lielāku funkciju apjomu, labākā kvalitātē ar mazākām izmaksām nekā mazās pašvaldībās. Ja pašvaldību apvienošanās nenotiek, saglabājas situācija, ka dažādās teritorijās iedzīvotājiem būs dažādas kvalitātes un apjoma pakalpojumi atkarībā no pašvaldības mēroga. Pašvaldību administratīvās kapacitātes atšķirības samazinās, ja iedzīvotāju skaits pašvaldībās pārsniedz 5000.