6. Article

JAUNVEIDOJAMĀS ADMINISTRATĪVĀS TERITORIJAS Nr. p.k. Teritorija Iedzīvotāju skaits Platība km2 Administratīvais centrs 1 Ādažu novads 6975 161,25 Ādaži 2 Aglonas novads 5314 394,34 Aglona 3 Aizkraukles novads 16558 678,20 Aizkraukle 4 Aizputes novads 12421 643,58 Aizpute 5 Aknīstes novads 5881 463,07 Aknīste 6 Alojas novads 7181 629,75 Aloja 7 Alsungas novads 5552 725,1 Jūrkalne 8 Alūksnes novads 20532 1577,27 Alūksne 9 Apes novads 6520 724,34 Ape 10 Auces novads 10950 669,70 Auce 11 Babītes novads 8242 243,34 Piņķi 12 Baldones novads 6163 245,48 Baldone 13 Balvu novads 20973 1475,24 Balvi 14 Bauskas novads 34096 1014,18 Bauska 15 Carnikavas novads 4704 80,49 Carnikava 16 Cēsu novads 42899 1346,74 Cēsis 17 Cesvaines novads 6037 415,43 Cesvaine 18 Dagdas novads 13332 1153,76 Dagda 19 Daugavpils 114510 73,93 Daugavpils 20 Daugavpils novads 18493 942,50 Daugavpils 21 Dobeles novads 27976 843,99 Dobele 22 Dundagas novads 6023 1067,91 Dundaga 23 Elejas novads 7141 343,44 Eleja 24 Engures novads 6039 432,56 Engure 25 Ērgļu novads 5976 593,28 Ērgļi 26 Ezeres novads 6499 490,03 Ezere 27 Garkalnes novads 7728 155,10 Garkalne 28 Grīvas novads 12570 809,70 Daugavpils 29 Grobiņas novads 16826 1002,23 Grobiņa 30 Gulbenes novads 21332 1043,48 Gulbene 31 Iecavas novads 9094 311,92 Iecava 32 Ikšķiles novads 6186 130,42 Ikšķile 33 Ilūkstes novads 11238 677,39 Ilūkste 34 Jaunpils novads 8651 682,97 Jaunpils 35 Jēkabpils 28300 25,70 Jēkabpils 36 Jelgava 70931 60,45 Jelgava 37 Jelgavas novads 27517 1264,40 Jelgava 38 Jūrmala 61232 149,70 Jūrmala 39 Kandavas novads 17723 1053,66 Kandava 40 Kārsavas novads 8787 630,70 Kārsava 41 Kokneses novads 6514 364,08 Koknese 42 Krāslavas novads 21100 879,53 Krāslava 43 Krimuldas novads 8215 502,80 Ragana 44 Krustpils novads 7550 810,00 Jēkabpils 45 Kuldīgas novads 26948 1631,7 Kuldīga 46 Ķeguma novads 4977 413,43 Ķegums 47 Ķekavas novads 15423 210,14 Ķekava 48 Lejasciema novads 7535 827,11 Lizums 49 Lielvārdes novads 9924 218,33 Lielvārde 50 Liepāja 94807 61,93 Liepāja 51 Līgatnes novads 6221 428,63 Līgatne 52 Limbažu novads 19857 1078,51 Limbaži 53 Līvānu novads 16297 678,23 Līvāni 54 Lubānas novads 4938 576,77 Lubāna 55 Ludzas novads 19521 972,08 Ludza 56 Madlienas novads 9731 872,44 Madliena 57 Madonas novads 22262 1246,73 Madona 58 Mālpils novads 5615 325,55 Mālpils 59 Maltas novads 12218 655,23 Malta 60 Mārupes novads 9617 103,85 Mārupe 61 Mazsalacas novads 4650 448,89 Mazsalaca 62 Neretas novads 5046 642,00 Nereta 63 Nīcas novads 6436 798,31 Nīca 64 Ogres novads 30353 109,54 Ogre 65 Olaines novads 18071 295,99 Olaine 66 Piebalgas novads 10910 1125,50 Vecpiebalga 67 Pļaviņu novads 9206 525,46 Pļaviņas 68 Preiļu novads 20204 1047,25 Preiļi 69 Priekules novads 11479 827,65 Priekule 70 Rāznas novads 6621 619,53 Kaunata 71 Rēzekne 40095 17,06 Rēzekne 72 Rēzeknes novads 10766 825,50 Rēzekne 73 Rīga 788283 301,86 Rīga 74 Rojas novads 4651 199,15 Roja 75 Ropažu novads 5874 322,96 Ropaži 76 Rūjienas novads 9716 689,40 Rūjiena 77 Salacgrīvas novads 8045 479,04 Salacgrīva 78 Salaspils novads 21976 123,31 Salaspils 79 Saldus novads 29758 1423,21 Saldus 80 Saulkrastu novads 9875 368,84 Saulkrasti 81 Sēlpils novads 5773 440,91 Jēkabpils 82 Siguldas novads 18381 272,13 Sigulda 83 Skrīveru novads 7165 266,91 Skrīveri 84 Skrundas novads 9362 787,70 Skrunda 85 Smiltenes novads 15346 949,74 Smiltene 86 Stopiņu novads 7072 53,82 Ulbroka 87 Strenču novads 7435 577,20 Strenči 88 Talsu novads 32563 1490,70 Talsi 89 Tukuma novads 29758 888,90 Tukums 90 Ugāles novads 4387 722,54 Ugāle 91 Valkas novads 11530 851,07 Valka 92 Valmiera 28516 18,78 Valmiera 93 Valmieras novads 16953 1204,97 Valmiera 94 Varakļānu novads 8067 670,32 Varakļāni 95 Vecumnieku novads 10262 845,53 Vecumnieki 96 Ventspils 46423 57,07 Ventspils 97 Ventspils novads 7836 1143,61 Ventspils 98 Viesītes novads 4883 596,92 Viesīte 99 Viļakas novads 9656 907,30 Viļaka 100 Viļānu novads 13512 690,59 Viļāni 101 Zasas novads 6508 859,24 Zasa 102 Zilupes novads 7998 811,15 Zilupe Jaunveidojamām administratīvajām teritorijām ir paredzami šādi administratīvie centri un pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas: • Ādažu novads: Ādažu pagasts. • Teritorijas platība: 161,2 km2 • Iedzīvotāju skaits: 6975 • Ieteicamais administratīvais centrs: Ādaži • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Baltezers, Kadaga. Pagasta iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekami liela pastāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritoriju raksturo kompaktums un Rīgas tuvums. Tā sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Aglonas novads: Aglonas, Grāveru un Kastuļinas, Škeltovas pagasti • Teritorijas platība: 394,3 km2. • Iedzīvotāju skaits: 5314. • Ieteicamais administratīvais centrs: Aglona. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Grāveri, Priežmale, Šķeltova. Novadā nav centru ar iedzīvotāju skaitu virs 2000, tomēr tā sadalīšana un pievienošana citiem novadiem radītu pārāk plašas, grūti pārraugāmas teritorijas. Ņemot vērā Aglonas patstāvību un tās kultūrvēsturisko nozīmi Katoļu baznīcas dzīvē, tā izvēlēta kā novada centrs. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Aizkraukles novads: Aizkraukles un Jaunjelgavas pilsētas, Aizkraukles, Daudzeses, Seces, Sērenes, Staburaga pagasti. • Teritorijas platība: 678,2 km2. • Iedzīvotāju skaits: 16 558. • Ieteicamais administratīvais centrs: Aizkraukle. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Daudzeva, Jaunjelgava, Sece, Vīgante. Aizkraukles novads aptver galvenokārt teritorijas Daugavas kreisajā krastā. Tur atrodas samērā nelielas pašvaldības un, izņemot Jaunjelgavu, nav attīstības centra. Jaunjelgava nav izvēlēta par patstāvīga novada centru, tāpēc, ka tajā iekļaujamās teritorijas neatbilstu izvēlētajiem kritērijiem. Novadā apvienotas divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas. • Aizputes novads: Aizputes pilsēta, Aizputes, Cīravas, Kazdangas, Kalvenes, Lažas pagasti. • Teritorijas platība: 642 km2. • Iedzīvotāju skaits: 12421. • Ieteicamais administratīvais centrs: Aizpute. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Apriķi, Cīrava, Kazdanga, Kalvene, Rokasbirze. Aizpute, kādreizējais apriņķa un rajona centrs, ir pilsēta ar pietiekamu potenciālu novada veidošanai. Centra novietojums ir labvēlīgs (ceļu tīkla, sasniedzamības ziņā) attiecībā pret novada teritoriju. Perspektīvā ieteicams apsvērt Kuldīgas rajona Turlavas un Laidu pagastu rietumu daļas (attiecīgi Ķikuru un Sermītes apkaimes) pievienošanas iespējas Aizputes novadam. • Aknīstes novads: Aknīstes un Subates pilsētas ar lauku teritoriju, daļa Elkšņu pagasta, Gārsenes, Rites pagasti. • Teritorijas platība: 463,1 km2. • Iedzīvotāju skaits: 5881. • Ieteicamais administratīvais centrs: Aknīste. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Elkšņi, Gārsene, Rite, Subate, Cīruļi. Aknīstes novads stiepjas ZR - DR virzienā. Novada teritoriju vieno ceļu tīkls, kā arī tās novietojums pierobežā. Centra novietojums ir relatīvi labvēlīgs. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās, jo tajā iekļauts Subates pagasts. • Alojas novads: Alojas pilsēta ar lauku teritoriju, Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju, Braslavas un Brīvzemnieku pagasti. • Teritorijas platība: 629,8 km2. • Iedzīvotāju skaits: 7181. • Ieteicamais administratīvais centrs: Aloja • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Klāmaņi, Ozolmuiža, Puikule, Staicele. Novadu raksturo bicentriska struktūra, jo tajā ir divas līdzvērtīgas pilsētas: Staicele ar 1415 iedzīvotājiem un Aloja ar 1491 iedzīvotājiem. Abas pilsētas var būt par attīstības centriem. No atrašanās vietas aspekta (novada vidusdaļā un uz ceļa virzienā uz Limbažiem un Rīgu) Aloja ir vairāk piemērota, kā administratīvais centrs. Alojā ir arī vidusskola. Vienlaikus novada attīstības plānošanā ieteicams orientēties uz abu centru līdzvērtīgu attīstību. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Alsungas novads: (alternatīvais nosaukums: Alsungas–Pāvilostas novads) Pāvilostas pilsēta, Alsungas, Jūrkalnes, Sakas pagasti. • Teritorijas platība 725,1 km2. • Iedzīvotāju skaits 5552. • Ieteicamais administratīvais centrs: Jūrkalne. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Alsunga, Gudenieki, Pāvilosta. Iemesls šāda novada izveidei ir šīs teritorijas nošķirtība no Ventspils, Kuldīgas un Liepājas. Novadā nav centru, kuros iedzīvotāju skaits pārsniegtu 2000. Tomēr par attīstības centriem, zināmā mērā, var uzskatīt Alsungu un Pāvilostu. Novada teritorija izvietota jūras piekrastē. Teritoriju daļēji vieno vēsturiskais mantojums — bijušais Alsungas rajons. Ņemot vērā teritorijas neviendabīgo raksturu, konfigurāciju un divu centru tuvo klātbūtni, par novada administratīvo centru ieteikts izvēlēties nelielo, un ceļu krustojumā esošo — Jūrkalni. Novadā ir apvienota rajona izpētes projekta variantā ieteiktā suitu teritorija ar Pāvilostas un Sakas pagastu, lai nodrošinātu atbilstību izvēlētajiem kritērijiem. Alternatīvie risinājumi 1) Alsungas un Gudenieku pagastu pievienošana Kuldīgas novadam un Pāvilostas novada izveide, iekļaujot tajā Pāvilostas pilsētu un Jūrkalnes, Sakas un Vērgales pagastus. 2) Atsevišķa Suitu (Alsungas) novada izveide, iekļaujot tajā kultūrvēsturiskās suitu teritorijas (Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastus). Šajā gadījumā novads būtu izņēmums, kas neatbilst izvēlētajiem kritērijiem, bet veidots uz kultūrvēsturiskās identitātes pamata. Alūksnes novads: Alūksnes pilsēta, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Zeltiņu, Ziemeru pagasti • Teritorijas platība: 1577,3 km2. • Iedzīvotāju skaits: 20532. • Ieteicamais administratīvais centrs: Alūksne. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Alsviķi, Anna, Brenci, Jaunanna, Jaunzemji, Kalncempji, Māriņkalns, Mālupe, Mārkalne, Liepna, Pededze, Zeltiņi, Kolberģis. Alūksne ir pašreizējais rajona centrs, kas jau šobrīd pilda būtiskas apkārtējo teritoriju apkalpes funkcijas. Salīdzinājumā ar rajona izpētes projekta piedāvājumu, novada teritorija ir plašāka. Tajā apvienotas trīs rajona izpētes projektā piedāvātās teritorijas, kā arī pievienots pilsētai blakus esošais Ziemeru pagasts. Pededzes un Liepnas pagastu teritorijas ir telpiski attālinātas, taču tām trūkst kapacitātes atsevišķa novada izveidošanai atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. • Apes novads: Apes pilsēta ar lauku teritoriju, Gaujienas, Jaunlaicenes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zvārtavas pagasti. • Teritorijas platība: 724,3 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6520. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ape. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Gaujiena, Korneti, Jaunlaicene, Stepi, Trapene, Vireši. Novada teritorijai raksturīga bicentriska struktūra, jo gan Apes, gan Gaujienas centrtieces areāli neatbilst kritērijiem atsevišķu novadu izveidei. Novadu vienojoši elementi ir pierobeža un Vidzemes šoseja. Plānojot novada attīstību ieteicams rūpēties par abu lielāko apdzīvoto vietu līdzsvarotu attīstību, izvietojot dažādas iestādes, pakalpojumu objektus utt. Novada teritorija būtiski atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās. Tiek apvienotas iespējamās Apes un Gaujienas novadu teritorijas un pievienota daļa Zvārtavas pagasta. Savukārt Ziemeru pagastu ieteicams pievienot Alūksnes novadam, ievērojot lielāku centrtieci uz Alūksnes pilsētu. • Auces novads: Auces pilsēta ar lauku teritoriju, Bēnes, Īles, Jaunauces, Lielauces, Ukru, Vadakstes, Vītiņu pagasti • Teritorijas platība: 669,7 km2. • Iedzīvotāju skaits: 10950. • Ieteicamais administratīvais centrs: Auce. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Bēne, Īle, Jaunauce, Lielauce, Ukri, Vadakste. Auce ir nozīmīgākais urbānais centrs novada teritorijā. Tās novietojums teritorijas vidusdaļā ir labvēlīgs, bet transporta infrastruktūra — relatīvi vāja. Viens no novadu raksturojošiem rādītājiem ir tā novietojums pierobežas joslā un nozīmīgu transporta artēriju trūkums, kuru esamība varētu sekmēt saimniecisko attīstību. Novada attīstības iespējas varētu būtiski palielināties nākotnē, kad Latvija un Lietuva būs Eiropas Savienības valstis un valstu robežas zaudēs savu norobežojošo funkciju. Novada teritorija atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās, jo tajā iekļauti arī Bēnes, Īles un Ukru pagasti. • Babītes novads: Babītes un Salas pagasti. • Teritorijas platība: 243,3 km2. • Iedzīvotāju skaits: 8242. • Ieteicamais administratīvais centrs: Piņķi. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Babīte, Spuņņciems. Pagastu novietojums Rīgas tuvumā nosaka novada izveidi un tā telpisko struktūru. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Baldones novads: Baldones pilsēta ar lauku teritoriju, Daugmales pagasts. • Teritorijas platība: 245,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6163. • Ieteicamais administratīvais centrs: Baldone. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Daugmale. Baldone ir nozīmīgākais urbānais centrs novada teritorijā. Tās novietojums ir relatīvi labvēlīgs no teritorijas apkalpes viedokļa. Problemātiska ir Daugmales sasniedzamība, tādēļ perspektīvā ieteicams uzlabot transporta infrastruktūru. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Balvu novads: Balvu pilsēta, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Rugāju, Tilžas, Vectilžas, Vīksnas pagasti. • Teritorijas platība: 1475,2 km2. • Iedzīvotāju skaits: 20973. • Ieteicamais administratīvais centrs: Balvi. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Bērzkalne, Bērzpils, Beņislava, Egļuciems, Kuprava, Krišjāni, Kurna, Naudaskalns,Rugāji, Tilža, Vectilža, Vīksna, Kubuļi. Balvi kā pašreizējais rajona centrs ir izvēlēts arī par novada centru. Salīdzinot ar rajona izpētes projekta piedāvājumu, apvienotas divas teritorijas, ievērojot transporta tīkla īpatnības un iespējamo attīstības centru potenciālu.. Kaut gan Balvi atrodas novada ziemeļu daļā, tomēr autoceļu struktūra nosaka pietiekamu to sasniedzamību. • Bauskas novads: Bauskas pilsēta, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Svitenes, Vecsaules, Viesturu pagasti. • Teritorijas platība: 1014,2 km2. • Iedzīvotāju skaits: 34 096. • Ieteicamais administratīvais centrs: Bauska. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Birzes, Bērstele, Ceraukste, Code, Ērgļi, Mežotne, Pilsrundāle, Rītausmas, Svitene, Uzvara, Vecsaule, Īslīce. Bauskas novada teritorija ietver pašreizējā Bauskas rajona dienvidrietumu daļu, ievērojot tās izteikti monocentrisko struktūru. Novadā apvienotas četras rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas. • Carnikavas novads: Carnikavas pagasts. • Teritorijas platība: 80,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 4704. • Ieteicamais administratīvais centrs: Carnikava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vieta: Kalngale. Carnikavas pagasta iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekami liela patstāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritoriju raksturo kompaktums, Rīgas tuvums un piejūras novietojums. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Cēsu novads: Cēsu pilsēta, Amatas novads, Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Stalbes, Straupes, Vaives, Veselavas pagasti • Teritorijas platība: 1346,7 km2. • Iedzīvotāju skaits: 42 899. • Ieteicamais administratīvais centrs: Cēsis. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jāņmuiža, Ģikši, Ieriķi, Priekuļi, Rauna, Rīdzene, Raiskums, Liepa, Mārsnēni, Straupe, Stalbe, Veselava, Amatas novads, Vaive. Cēsis ir pašreizējais rajona centrs ar ievērojamu attīstības un teritorijas apkalpes potenciālu. Teritorijai raksturīga monocentriska struktūra un līdzvērtīgu, alternatīvu centru trūkums. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Cesvaines novads: Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju, Dzelzavas pagasts un daļa Sarkaņu pagasta. • Teritorijas platība: 415,4 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6037. • Ieteicamais administratīvais centrs: Cesvaine. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Biksēre, Dzelzava. Cesvaine ir izteikts attīstības centrs ar pietiekamu novada veidošanas potenciālu. Novada teritorija ir pietiekami kompakta, lai nodrošinātu centra sasniedzamību. Atšķirībā no rajona izpētes projekta piedāvājuma tiek ieteikts daļu Sarkaņu pagasta pievienot Madonas novadam. • Dagdas novads: Dagdas pilsēta, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Robežnieku, Svariņu, Šķaunes pagasti. • Teritorijas platība: 1153,8 km2. • Iedzīvotāju skaits: 13 332. • Ieteicamais administratīvais centrs: Dagda. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Andrupene, Andzeļi, Asūne, Auleja, Bukmuiža, Ezernieki, Neikšāni, Konstantinova, Svariņi, Šķaune, Porečje, Robežnieki. Dagda ir centrs ar pietiekamu attīstības potenciālu novada veidošanai. Telpiski attālināta ir teritorijas austrumu daļā, esošais Šķaunes pagasts, tomēr šajā apvidū vai tā tuvumā nav alternatīvu attīstības centru. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās — tiek iekļauts Robežnieku pagasts. • Daugavpils novads: Ambeļu, Biķernieku, Dubnas, Kalupes, Līksnas, Maļinovas, Naujenes, Nīcgales, Vaboles, Višķu pagasti. • Alternatīvais nosaukums: Augšdaugavas novads • Teritorijas platība: 942,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 18 493. • Ieteicamais administratīvais centrs: Daugavpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ambeļi, Biķernieki, Dubna, Kalupe, Līksna, Maļinovka, Naujene, Nīcgale, Špoģi, Vabole, Višķi. Novada teritorijai raksturīga augsta centrtieces pakāpe Daugavpils virzienā, tādēļ administratīvais centrs pamatvariantā noteikts Daugavpilī. Apvienotas četras rajona izpētes projektā piedāvātas administratīvās teritorijas. Alternatīvais risinājums Novada centra izvietošana Višķos • Dobeles novads: Dobeles pilsēta, Augstkalnes, Auru, Bērzes, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules, Tērvetes pagasti • Teritorijas platība: 844 km2. • Iedzīvotāju skaits: 27 976. • Ieteicamais administratīvais centrs: Dobele. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Auri, Augstkalne, Bukaiši, Gardene, Kroņauce, Krimūnas, Jaunbērze, Lejasstrazdi, Naudīte, Penkule, Šķibe, Tērvete. Dobeles novadā iekļauta būtiska pašreizējā Dobeles rajona daļa, ievērojot tā kompaktumu un telpisko struktūru. Teritorija ir izstiepta meridionālā virzienā, taču to nosaka galvenokārt ceļu tīkla īpatnības un alternatīvu centru trūkums. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Dundagas novads: Ances, Dundagas, Kolkas pagasti • Teritorijas platība: 1067 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6023. • Ieteicamais administratīvais centrs: Dundaga. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ance, Kolka, Mazirbe. Novada teritorija ir samērā plaša, taču reti apdzīvota. Dundaga ir nozīmīgākais urbānais centrs teritorijā. Starp pagastiem jau ir iedibināta sadarbība. Būtiska problēma ir nepietiekamas kvalitātes ceļš starp Dundagu un Anci. Tā uzlabošana ir prioritārs uzdevums novada teritorijas stiprināšanai. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Alternatīvais risinājums Kolkas pagasta vai tā daļas pievienošana Rojas novadam. • Elejas novads: Elejas, Lielplatones, Sesavas, Vilces pagasti • Teritorijas platība: 343,4 km2. • Iedzīvotāju skaits: 7141. • Ieteicamais administratīvais centrs: Eleja. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Bērvircava, Sesava, Sidrabe, Vilce. Elejas novads aizņem tagadējā Jelgavas rajona dienvidu daļu. To raksturo labvēlīgs centra novietojums teritorijas vidusdaļā un divas galvenās transporta asis Z–D un A–R virzienos, kā arī pierobežas novietojums. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Engures novads: Engures, Ķūļciema, Mērsraga, Zentenes pagasti • Teritorijas platība: 432,6. • Iedzīvotāju skaits: 6039. • Ieteicamais administratīvais centrs: Engure. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ķūļciems, Mērsrags, Zentene. Novada attīstības pamats ir pagastu izveidotā sadarbības apvienība. Novadu vieno piekrastes izvietojums un ceļš. Par administratīvo centru varētu būt Engure, kaut arī tās iedzīvotāju skaits ir mazāks par kritērijos noteikto, bet par attīstības centriem — Mērsrags un Engure. • Ērgļu novads: Ērgļu, Jumurdas, Mazozolu, Sausnējas, Vestienas pagasti. • Teritorijas platība: 593,3 km2. • Iedzīvotāju skaits: 5976. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ērgļi. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Braki, Gaitas, Līčupe, Sidrabiņi, Vestiena. Ērgļi ir nozīmīgākais urbānais centrs novada teritorijā. Tā stiprās puses ir centra novietojums teritorijas vidusdaļā un radiālā ceļu struktūra, bet trūkums — niecīgais asfaltēto autoceļu īpatsvars. Novads aizņem tikai rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas rietumu daļu, ko raksturo centrtiece uz Ērgļiem. • Ezeres novads: Ezeres, Nīgrandes, Pampāļu, Rubas, Zaņas pagasti • Teritorijas platība: 490 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6499. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ezere. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Baltaiskrogs, Kalni, Kareļi, Nīgrande, Pampāļi, Ruba. Pagastus vieno izvietojums pierobežā un ceļu tīkls. Ezere varētu būt šī novada administratīvais un attīstības centrs, ņemot vērā ciema atrašanās vietu — pie pašas Lietuvas robežas uz ceļa Mažeiķu virzienā. Novada attīstības iespējas varētu būtiski palielināties nākotnē, kad Latvija un Lietuva būs ES valstis un valstu robežas zaudēs savu norobežojošo funkciju. Novadā apvienotas divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas. • Garkalnes novads: Vangažu pilsēta, Garkalnes pagasts • Teritorijas platība: 155,1 km2. • Iedzīvotāju skaits: 7728. • Ieteicamais administratīvais centrs: Garkalne. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Vangaži. Vangažu pilsēta apvienojama ar Garkalnes pagastu, veidojot patstāvīgu, izvēlētajiem kritērijiem atbilstošu, attīstīties spējīgu novadu. Kompaktā teritorija un Rīgas tuvums nodrošina labu pakalpojumu sasniedzamību. Rajona izpētes projektā nebija ieteikuma apvienot pilsētas un pagasta teritoriju. • Grīvas novads: Demenes, Kalkūnes, Laucesas, Medumu, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas pagasti. • Teritorijas platība: 809,7 km2 . • Iedzīvotāju skaits: 12 570. • Ieteicamais administratīvais centrs: Daugavpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Červonka, Demene, Medumi, Mirnijs, Kalkūni, Kumbuļi, Saliena, Silene, Skrudaliena, Tabore. No Daugavpils uz dienvidiem esošajā teritorijā, starp Ilūkstes novadu un Daugavas upi nav viena dominējoša centra un visi ceļi ir radiāli virzīti uz Daugavpili. Šī novada centrs varētu atrasties Daugavpils pilsētas Grīvas daļā. Apvienotas četras rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas. • Grobiņas novads: Grobiņas pilsēta, Durbes novads, Bārtas, Dunalkas, Gaviezes, Grobiņas, Medzes, Vērgales, Vecpils pagasti. • Teritorijas platība: 1003 km2. • Iedzīvotāju skaits: 16826. • Ieteicamais administratīvais centrs: Grobiņa. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Bārta, Dubeņi, Dunalka, Durbe, Kapsēde, Gavieze, Vecpils (Dižlāņi), Vērgale. Novada teritorija ietilpst Liepājas centrtieces areālā. Grobiņa var kalpot par administratīvo centru, ievērojot tās sasniedzamību un tuvumu Liepājai (nav būtiskas nepieciešamības novada centru izvietot Liepājā, ārpus tā administratīvās teritorijas). Novadā apvienotas divas rajona izpētes projektā ieteiktās teritorijas, kā arī Vērgales un Bārtas pagasti. Bārtas pagasta iekļaušanu novadā nosaka, galvenokārt, transporta infrastruktūras īpatnības. Alternatīvais risinājums Vērgales pagasta iekļaušana Pāvilostas novadā tā izveidošanas gadījumā. • Gulbenes novads: Gulbenes pilsēta, Beļavas, Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes, Līgo, Litenes, Stāmerienas, Stradu pagasti. • Teritorijas platība: 1043,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 21332. • Ieteicamais administratīvais centrs: Gulbene. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Beļava, Galgauska, Gulbītis, Jaungulbene, Litene, Līgo, Stari, Vecstāmeriena, Veiši. Gulbene ir pašreizējais rajona centrs, kas nosaka tās pietiekami augsto apkārtējās teritorijas apkalpes potenciālu. Novads veidots, vadoties pēc centrtieces areāla un ievērojot pietiekami spēcīgu alternatīvu attīstības centru trūkumu apkārtējās teritorijās. Ieteicams apvienot trīs rajona izpētes projektā noteikto novadu teritorijas. • Iecavas novads: Iecavas pagasts. • Teritorijas platība: km2. • Iedzīvotāju skaits: 9094. • Ieteicamais administratīvais centrs: Iecava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: nav. Iecavas pagasta attīstības potenciāls ir pietiekams patstāvīga novada izveidei un tā parametri atbilst kritērijos noteiktajiem. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Ikšķiles novads: Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju • Teritorijas platība: 130,4 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6186. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ikšķile. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: nav. Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekami lielas patstāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas netiek ieteiktas nelielās teritorijas dēļ. • Ilūkstes novads: Ilūkstes pilsēta, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Sventes, Šēderes pagasti. • Teritorijas platība: 677,4 km2. • Iedzīvotāju skaits: 11 238. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ilūkste. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Bebrene, Eglaine, Pašuliene, Dviete, Svente, Šēdere. Ilūkste ir pietiekami nozīmīgs apkārtējās teritorijas apkalpes centrs ar attīstības potenciālu. Centra novietojums ir relatīvi labvēlīgs. Apvienotas divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas. • Jaunpils novads: Annenieku, Bikstu, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Viesatu, Zebrenes pagasti • Teritorijas platība: 683 km2. • Iedzīvotāju skaits: 8651. • Ieteicamais administratīvais centrs: Jaunpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Biksti, Irlava, Kaķenieki, Lestene, Viesati, Zebrene. Vienojošs elements šajā novadā ir Jaunpils pagasts, kas kādreiz atradās Dobeles rajonā, bet tagad Tukuma rajonā, līdz ar to Jaunpils sasaista Bikstu, Annenieku, Zebrenes pagastus no Dobeles rajona un Irlavas, Lestenes, Viesatu pagastus no Tukuma rajona. Jaunpils ir piemērots gan kā administratīvais, gan kā attīstības centrs. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Jelgavas novads: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju, Cenu, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vircavas, Zaļenieku pagasti • Teritorijas platība: 1264,4 km2. • Iedzīvotāju skaits: 27 517. • Ieteicamais administratīvais centrs: Jelgava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Brankas, Emburga, Kalnciems, Līvbērze, Nākotne, Ozolnieki, Platone, Tetele, Svēte, Staļģene, Vircava, Valgunde, Zaļenieki. Teritoriju raksturo izteikta centrtiece uz Jelgavu, t.sk. izteikti radiāls ceļu tīkls. Tādēļ par optimālu atzīstama viena novada izveide ar administratīvo centru Jelgavas pilsētā. Novadā apvienotas vairākas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas. Alternatīvie risinājumi 1) Jelgavas iekļaušana Jelgavas novadā, vienotas administratīvās teritorijas veidošana. 2) Novada teritorijas sadalīšana trīs novados: Bērzes, Ozolnieku un Dienvidjelgavas. 3) Kalnciema lauku teritorijas daļas iekļaušana Ķemeru novadā tā izveides gadījumā. Jūrmala: Jūrmalas pilsēta un Lapmežciema pagasts • Teritorijas platība: 149,7 km2. • Iedzīvotāju skaits: 61 232. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Lapmežciems. Alternatīvais risinājums Ķemeru novada izveidošana tagadējās Ķemeru nacionālā parka robežās • Kandavas novads: Kandavas novads, Sabiles novads, Jaunsātu, Pūres, Strazdes, Vānes, Zantes pagasti. • Teritorijas platība: 1053,7 km2. • Iedzīvotāju skaits: 17723. • Ieteicamais administratīvais centrs: Kandava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Abavnieki, Cēre, Matkule, Pūre, Sabile, Strazde, Zante, Zemīte, Vāne. Kandava ir jau izveidota novada centrs, taču šī novada pašreizējā telpiskā struktūra, konfigurācija ir visai neveiksmīga. Novada teritorija jāpaplašina atbilstoši projekta kritērijiem. Sabiles iekļaušana Kandavas novadā ir diskutabla, taču pašreizējā situācijā ap Sabili nav iespējams izveidot administratīvo teritoriju, kas atbilstu izvēlētajiem kritērijiem. Optimāla būtu Sabiles novada veidošana, iekļaujot tajā arī Matkules pagastu, bet tas šobrīd jau ir iekļāvies Kandavas novadā. Matkules pagasta iekļaušana Kandavas novadā ir viens no piemēriem problēmām, kas rodas, neskatot administratīvi teritoriālo reformu plašākā telpiskajā kontekstā un kopsakarībās. Alternatīvais risinājums Sabiles novada izveide, iekļaujot tajā Matkules pagastu, (pārdalot esošo Kandavas novadu), kā arī Abavas, un daļu Rendas un Kabiles pagastu. • Kārsavas novads: Kārsavas pilsēta, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Salnavas pagasti. • Teritorijas platība: 630,7 km2. • Iedzīvotāju skaits: 8787. • Ieteicamais administratīvais centrs: Kārsava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Goliševa, Malnava, Mežvidi, Mērdzene, Salnava,. Kārsava ir centrs ar pietiekamu attīstības un apkārtējo teritoriju apkalpes potenciālu. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Kokneses novads: Bebru, Iršu, Kokneses pagasti. • Teritorijas platība: 364,1 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6514. • Ieteicamais administratīvais centrs: Koknese. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Irši, Vecbebri. Kokneses novada struktūru un centra novietojumu ietekmē tā atrašanā pie Daugavas un alternatīvu centru trūkums ziemeļu virzienā. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Krāslavas novads: Krāslavas pilsēta, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Skaistas, Ūdrīšu pagasti. • Teritorijas platība: 879,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 21 100. • Ieteicamais administratīvais centrs: Krāslava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Indra, Izvalta, Kalnieši, Kaplava Kombuļi, Piedruja, Skaista. Krāslava ir pašreizējais rajona centrs. Krāslavas potenciāls, novietojums, kā arī transporta tīkls apkārtējā teritorijā ir atbilstošs novada veidošanai. Salīdzinājumā ar rajona izpētes projekta piedāvājumu tiek apvienotas divas teritorijas, nodrošinot atbilstību noteiktajiem kritērijiem, savukārt Robežnieku pagasts tiek iekļauts Dagdas novadā. • Krimuldas novads: Krimuldas, Lēdurgas, Vidrižu pagasti un daļa Sējas pagasta. • Teritorijas platība: 502,8 km2. • Iedzīvotāju skaits: 8215. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ragana. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Loja, Lēdurga, Inciems, Gravas. Novada teritorija veidota, vadoties pēc apdzīvojuma struktūras un transporta tīkla analīzes. Novads apvieno divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas. • Krustpils novads: Krustpils, Atašienes, Kūku, Mēžāres, Variešu, Vīpes pagasti. • Teritorijas platība: 810 km2. • Iedzīvotāju skaits: 7550. • Ieteicamais administratīvais centrs: Jēkabpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Atašiene, Mežāre, Spuņģēni, Vīpe, Varieši, Zilāni. Krustpils novads veidots Jēkabpils rajona ziemeļu, Latgales, daļā. Novada administratīvais centrs izvietots Jēkabpilī (Krustpils daļā), ievērojot nozīmīgo centrtieci un alternatīvu centru trūkumu. Telpiski attālinātais Atašienes pagasts iekļauts, vadoties pēc apdzīvojuma struktūras analīzes. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Alternatīvais risinājums Vienota Jēkabpils novada izveide. • Kuldīgas novads: Kuldīga, Ēdoles, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Pelču, Padures, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Vārmes, Zlēku, Turlavas pagasti • Teritorijas platība: 1631,7 km2. • Iedzīvotāju skaits: 26 948. • Ieteicamais administratīvais centrs: Kuldīga. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Deksne, Ēdole, Īvande, Kabile, Ķikuri, Mežvalde, Padure, Pelči, Renda, Turlava, Snēpele, Vilgāle, Zlēkas, Vārme. Izteikti monocentriska teritorija, ietver Kuldīgu un pagastus tās apkalpes areālā. Vārmes, Kabiles un Rendas pagasti relatīvi attālināti no novada centra, taču tos saista transporta infrastruktūra, kā arī ilgstošas un daudzveidīgas saiknes. Novada teritorija atbilst rajona izpētes projektā piedāvātajai. Alternatīvie risinājumi: 1) Kabiles un Rendas pagastu daļas pievienošana Sabiles novadam tā izveides gadījumā. 2) Alsungas un Gudenieku pagastu iekļaušana Kuldīgas novadā. Ķeguma novads: Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju, Birzgales pagasts • Teritorijas platība: 413,4 km2. • Iedzīvotāju skaits: 4977. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ķegums. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Birzgale. Kaut gan Ķegums atrodas Daugavas labajā krastā, tā apkalpes areāls lielā mērā aptver kreisā krasta teritoriju. No nozīmīgāko urbāno centru sasniedzamības viedokļa dota priekšroka Birzgales pagasta pievienošanai Ķeguma novadam. Perspektīvā var pieļaut pagasta austrumu daļas pievienošanas iespēju Aizkraukles novadam. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Ķekavas novads: Baložu pilsēta un Ķekavas pagasts un Olaines pagasta teritoriāli šķirtā daļa Ķekavas pagasta dienvidos. • Teritorijas platība: 210,1 km2. • Iedzīvotāju skaits: 15 423. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ķekava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Valdlauči. Ķekavas novada izveidi nosaka tā telpiskā struktūra un novietojums Rīgas “pievārtē”. Novada teritorija principā sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto, iekļaujot tajā Baložu pilsētu. • Lejasciema novads: Druvienas, Lejasciema, Lizuma, Rankas, Tirzas pagasti. • Teritorijas platība: 827,1 km2. • Iedzīvotāju skaits: 7535. • Ieteicamais administratīvais centrs: Lizums. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Druviena, Lejasciems, Ranka, Tirza. Novads, kas izvietojas ap Gulbenes–Smiltenes šoseju, un kam nav izteikta attīstības centra. Lielākais ciems ir Lizums (882 iedzīvotāji), kas atrašanās vietas dēļ būtu piemērots kā administratīvais centrs. Lizumā un Lejasciemā ir vidusskolas. Bez Lizuma, kā attīstības centri varētu kalpot Lejasciems un Ranka. • Lielvārdes novads: Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju, Lēdmanes un Rembates pagasti. • Teritorijas platība: 218,3 km2. • Iedzīvotāju skaits: 9924. • Ieteicamais administratīvais centrs: Lielvārde. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Kaibala, Lēdmane, Rembate. Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju apvienota ar teritorijām tās apkalpes zonā. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Līgatnes novads: Līgatne, Līgatnes, Mores un Nītaures pagasti • Teritorijas platība: 428,6 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6221. • Ieteicamais administratīvais centrs: Līgatne. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Augšlīgatne, Nītaure, More. Līgatnes novada teritorija veidota atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, analizējot apdzīvojuma struktūru un ceļu tīklu. Centra novietojums novada ziemeļu daļā nav labvēlīga, taču teritorijā un tās apkaimē nav alternatīvu attīstības centru. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Alternatīvais risinājums Zaubes pagasta pievienošana Līgatnes novadam. • Limbažu novads: Limbažu pilsēta, Katvaru, Liepupes, Limbažu, Pāles, Umurgas, Viļķenes pagasti. • Teritorijas platība: 1078,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 19 857. • Ieteicamais administratīvais centrs: Limbaži. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Liepupe, Pociems, Pāle, Umurga, Viļķene. Limbaži ir pašreizējais rajona centrs ar pietiekamu apkārtējo teritoriju apkalpes potenciālu. Visus novada pagastus ar Limbažiem savieno asfaltēti autoceļi, nodrošinot pietiekamu sasniedzamības līmeni. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Līvānu novads: Līvānu novads, Jersikas, Rudzātu pagasti, Rožkalnu un Upmalas pagastu daļa. • Teritorijas platība: 678,2 km2. • Iedzīvotāju skaits: 16 297. • Ieteicamais administratīvais centrs: Līvāni. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Rudzāti, Rožupe, Upmala, Upenieki, Rimeicāni, Zundāni. Līvānu novads jau ir izveidots kā administratīva teritorija. Turpmāk nepieciešams to paplašināt atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem. Līvāni ir pietiekami nozīmīgs urbānais centrs, bet to novietojumu novada teritorijā nosaka atrašanās pie Daugavas. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās (pievienots Rudzātu pagasts, atdalīts Vārkavas pagasts un Upmalas un Rožkalnu pagastu daļas). • Lubānas novads: Lubānas pilsēta, Indrānu un Ošupes pagasti. • Teritorijas platība: 576,8 km2. • Iedzīvotāju skaits: 4938. • Ieteicamais administratīvais centrs: Lubāna. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Degumnieki. Novada teritorija relatīvi reti apdzīvota, tomēr kopējais iedzīvotāju skaits tikai minimāli atšķiras no izvirzītajiem kritērijiem. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Ludzas novads: Ludzas pilsēta, Ciblas novads, Blontu, Cirmas, Isnaudas, Ņukšu, Pildas, Pureņu, Pušmucovas, Zvirgzdenes pagasti. • Teritorijas platība: 972,1 km2. • Iedzīvotāju skaits: 19 521. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ludza. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Aizpūre, Blonti, Cibla, Isnauda, Kivdolova, Ņukši, Pilda, Pušmucova, Tutāni,Zvirgzdene. Ludza ir pašreizējais rajona centrs un loģiskais jaunveidojamā novada centrs. Tiek apvienotas divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas, nodrošinot novada atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Novada attīstībai būtiski ir panākt transporta infrastruktūras uzlabošanu, lai paaugstinātu centra sasniedzamību. • Madlienas novads: Madlienas, Menģeles, Lauberes, Suntažu, Ķeipenes, Taurupes, un Zaubes pagasti • Teritorijas platība: 872,4 km2. • Iedzīvotāju skaits: 9731. • Ieteicamais administratīvais centrs: Madliena. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Suntaži, Ķeipene, Zaube, Laubere, Meņģele, Taurupe. Madliena ir nozīmīgākais urbānais centrs novada teritorijā. Tās novietojums ir relatīvi labvēlīgs, bet ceļu tīkls - neizdevīgs no sasniedzamības un teritorijas apkalpes viedokļa. Perspektīvā nepieciešama transporta infrastruktūras uzlabošana novada sekmīgai attīstībai. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Alternatīvais risinājums: Zaubes pagasta pievienošana Līgatnes novadam. • Madonas novads: Madonas pilsēta, Aronas, Bērzaunes, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Praulienas pagasti. • Teritorijas platība: 1246,7 km2. • Iedzīvotāju skaits: 22 262. • Ieteicamais administratīvais centrs: Madona. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Mārciena, Ļaudona, Kusa, Prauliena, Mētriena, Bērzaune, Liezēre. Madona ir pašreizējais rajona centrs ar nozīmīgu attīstības un teritorijas apkalpes potenciālu. Novadā iekļautas teritorijas, kas ietilpst tās tiešās centrtieces areālā. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Mālpils novads: Mālpils pagasts un Allažu pagasta daļa. • Teritorijas platība: 325,6 km2. • Iedzīvotāju skaits: 5615. • Ieteicamais administratīvais centrs: Mālpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Sidgunda. Mālpils ir apdzīvotā vieta ar pietiekamu iedzīvotāju skaitu un attīstības potenciālu, lai varētu funkcionēt kā novada centrs. Tās novietojums teritorijā un transporta tīkls ir labvēlīgi un atbilst izvirzītajiem kritērijiem. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās — pievienota daļa no Allažu pagasta. • Maltas novads: Maltas, Feimaņu, Lūznavas, Pušas, Silmales pagasti, Ozolaines pagasta daļa • Teritorijas platība: 655,2 km2. • Iedzīvotāju skaits: 12 218. • Ieteicamais administratīvais centrs: Malta. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Vecružina, Lūznava, Feimaņi, Kruki, Bekši, Puša, Balbīši. Malta ir teritorijas potenciālais attīstības centrs. Novada teritoriju raksturo kompaktums, radiāls transporta tīkls (līdzās galvenajai asij Daugavpils–Rēzeknes virzienā), labvēlīgs centra novietojums teritorijas vidusdaļā. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās — Ozolaines pagasta daļa tiek pievienota Maltas novadam. Alternatīvais risinājums Ozolaines pagasta atdalīšana un Mākoņkalna pagasta pievienošana gadījumā, ja tiek veidots viens Rēzeknes novads. • Mārupes novads: Mārupes pagasts • Teritorijas platība: 103,9 km2. • Iedzīvotāju skaits: 9617. • Ieteicamais administratīvais centrs: Mārupe. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jaunmārupe, Skulte. Pagasta iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekams potenciāls patstāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Mazsalacas novads: Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju, Ramatas, Skaņkalnes un Vecates pagasti. • Teritorijas platība: 448,9 km2. • Iedzīvotāju skaits: 4650. • Ieteicamais administratīvais centrs: Mazsalaca. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Vecate, Ramata. Novada un tā centra iedzīvotāju skaits ir mazliet zemāks nekā kritērijos noteiktie rādītāji. Tomēr Mazsalaca ir pietiekami spēcīgs centrs ar attīstības potenciālu. Mazsalacā ir vidusskola ar 716 skolniekiem. Izvērtējot novada attīstības iespējas un alternatīvu, pietiekami spēcīgu centru trūkumu apkārtējās teritorijās, tiek ieteikts to veidot kā patstāvīgu administratīvo teritoriju. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Alternatīvais risinājums • Sēļu pagasta iekļaušana Mazsalacas novadā. • Neretas novads: Neretas, Pilskalnes, Zalves un Mazzalves pagasti • Teritorijas platība: 642 km2. • Iedzīvotāju skaits: 5046. • Ieteicamais administratīvais centrs: Nereta. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ērberģe, Pilskalne, Zalve. Novadu raksturo pierobežas novietojums; teritorija ir iztiepta ZR - DR virzienā. Administratīvā centra novietojums DA daļā nav labvēlīgs, taču teritorijai trūkst alternatīvu centru. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto • Nīcas novads: Dunikas, Rucavas, Nīcas un Otaņķu pagasti • Teritorijas platība: 799 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6436 • Ieteicamais administratīvais centrs: Nīca. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Rucava, Sikšņi. Novadā ietilpstošos pagastus vieno to izvietojums pierobežā un jūras piekrastē, kā arī izteiktu centru neesamība un teritoriāla nošķirtība. Iedzīvotāju skaita ziņā lielākais ciems ir Nīca ar 1259 iedzīvotājiem. Vērtējot novada ceļu tīklu un atrašanās vietu, Nīca ieteikta kā administratīvais centrs, bet kā attīstības centri kalpotu Nīca un Rucava. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās, jo Bārtas pagasts iekļauts Grobiņas novadā, ievērojot tā lielo saistību ar Grobiņu. • Ogres novads: Alternatīvais nosaukums: Ogre, Ogres pilsēta ar lauku teritoriju. Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts • Teritorijas platība: 109,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 30 353. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ogre. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ciemupe, Ogresgals. Ogres apvienošana ar Ogresgala pagastu pieļauj nelielu atkāpi no projektā ievērotajiem principiem. Ogres un nelielā pagasta apvienošana veikta ņemot vērā šo teritoriju lielo saistību, tādejādi veicinot abu šo teritoriju attīstību nākotnē. Rajona izpētes projektā nav paredzēta abu administratīvo teritoriju apvienošana. • Olaines novads: Olaines pilsēta, Olaines pagasts (bez teritoriāli šķirtās daļas Ķekavas pagasta dienvidos) . • Teritorijas platība: 296 km2. • Iedzīvotāju skaits: 18 071. • Ieteicamais administratīvais centrs: Olaine. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jaunolaine, Gaismas. Olaines novada izveidi nosaka tā telpiskā struktūra ar nozīmīgāko attīstības asi DR–ZA virzienā un attīstības centra novietojums. Olaines pagasta teritoriāli šķirtā daļa Ķekavas pagasta dienvidos tiek pievienota Ķekavas novadam. Novada teritorija principā sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Piebalgas novads: Jaunpiebalgas, Drustu, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Kaives, Inešu, Zosēnu un Vecpiebalgas pagasti • Teritorijas platība: 1125,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 10 910. • Ieteicamais administratīvais centrs: Vecpiebalga. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu snigšanas vietas: Jaunpiebalga, Dzērbene, Taurene, Drusti, Skujene, Ineši, Melnbārži, Kaive. Novads veidots teritorijā, kur lielā apkaimē nav pilsētu, un kur apdzīvotās vietas izvietotas ļoti izklaidus. Lielākais ciems ir Jaunpiebalga (1286 iedz.). Vidusskolas ir Jaunpiebalgā, Dzērbenē un Vecpiebalgā. Kā administratīvais centrs varētu būt Vecpiebalga, bet kā attīstības centri varētu kalpot Jaunpiebalga, Dzērbene, Taurene un Vecpiebalga. Novada teritorija aptver divus novadus, kuru izveide tika piedāvāta rajona izpētes projektā. • Pļaviņu novads: Pļaviņu pilsēta, Aiviekstes, Kalsnavas, Klintaines, Vietalvas pagasti. • Teritorijas platība: 525,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 9206. • Ieteicamais administratīvais centrs: Pļaviņas. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jaunkalsnava, Aiviekste, Stukmaņi, Noras, Vietalva. Pļaviņu novadā iekļautas tās centrtieces areālā ietilpstošās teritorijas Daugavas un Aiviekstes kreisajā krastā. Centra novietojumu un novada telpisko struktūru nosaka tā atrašanās pie Daugavas. Novada teritorija ir paplašināta salīdzinājumā ar rajona izpētes projektā piedāvāto — iekļauts Kalsnavas pagasts. • Preiļu novads: Preiļu novads, Pelēču, Riebiņu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Stabulnieku, Sutru, Vārkavas pagasti, Rožkalnu un Upmalas pagastu daļa. • Teritorijas platība: 1047,3 km2. • Iedzīvotāju skaits: 20 204. • Ieteicamais administratīvais centrs: Preiļi. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Riebiņi, Stabulnieki, Prīkuļi, Pelēči, Sutri, Aizkalne, Vārkava, Silajāņi, Aglonas stacija. Preiļu novads jau ir izveidots, taču turpmāk tā robežas ir jāpaplašina atbilstoši izvēlētajiem kritērijiem. Teritoriju raksturo radiāls autoceļu tīkls un labvēlīgs centra novietojums. Teritorija būtiski atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās. • Priekules novads: Priekules pilsēta, Priekules, Vaiņodes, Embūtes, Bunkas, Virgas, Kalētu, Gramzdas pagasti. • Teritorijas platība: 828 km2. • Iedzīvotāju skaits: 11479. • Ieteicamais administratīvais centrs: Priekule. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Vaiņode, Vībiņi, Embūte, Bunka, Paplaka, Kalēti, Gramzda. Priekule ir teritorijas nozīmīgākais apkalpes un attīstības centrs. Tā izvietojums un novada teritorijas konfigurācija ir samērā labvēlīgi. Novadā apvienotas divas rajona izpētes projektā piedāvātās administratīvās teritorijas, nodrošinot tā parametru atbilstību izvēlētajiem kritērijiem. • Rāznas novads: Kaunatas, Čornajas, Griškānu, Mākoņkalna, Stoļerovas pagasti. • Teritorijas platība: 619,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6621. • Ieteicamais administratīvais centrs: Kaunata. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Sprūževa, Čornaja, Stoļerova, Lipuški. Novadu vienojošs elements ir Rāznas ezers, kas arī nav būtisks komunikāciju šķērslis. No izvietojuma viedokļa un attīstības potenciāla (t.sk. vidusskolas izvietojumu) ieteicams par centru izvēlēt Kaunatu. Nozīmīgākā teritorijas attīstības ass ir saistīta ar autoceļu P 55. Būtiskākā problēma ir spēcīgā centrtiece uz Rēzekni, kas īpaši raksturo novada ziemeļu daļu. Salīdzinājumā ar rajona izpētes projekta piedāvājumu tiek apvienotas divas novadu teritorijas. Alternatīvie risinājumi 1) Rēzeknes noteikšana par novada centru 2) Viena Rēzeknes novada izveide, apvienojot Rāznas un Rēzeknes (Ziemeļrēzeknes) novadus, kā arī atdalot Mākoņkalna pagastu un iekļaujot to Maltas novadā. 3) Rēzeknes iekļaušana vienotajā novadā. Rēzeknes novads: Alternatīvais nosaukums: Ziemeļrēzeknes novads Verēmu, Lendžu, Audriņu, Bērzgales, Dricānu, Gaigalavas, Ilzeskalna, Nautrēnu, Strūžānu pagasti • Teritorijas platība: 825,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 10 766. • Ieteicamais administratīvais centrs: Rēzekne (neietilpst novada teritorijā). • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Strūžāni, Sondori, Audriņi, Bikava, Dricāni, Bērzgale, Rogovka, Ilzeskalns, Lendži, Dekteri. Novadu raksturo spēcīga centrtiece uz Rēzekni un alternatīvu centru trūkums. Šo iemeslu dēļ par novada administratīvo centru izvēlēta Rēzeknes pilsēta. Novada teritorija ir plašāka par rajona izpētes projektā piedāvāto. Alternatīvie risinājumi 1) Viena Rēzeknes novada izveide, apvienojot Rāznas un Rēzeknes (Ziemeļrēzeknes) novadus un iekļaujot tajā Ozolmuižas un Ozolaines un, iespējams, Sakstagala pagastus, kā arī atdalot no tā un pievienojot Viļānu novadam Gaigalavas pagastu. 2) Rēzeknes iekļaušana vienotajā novadā. Rojas novads: Rojas pagasts • Teritorijas platība: 201 km2. • Iedzīvotāju skaits: 4651. • Ieteicamais administratīvais centrs: Roja. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Rude, Kaltene, Melnsils. Rojas novads tiek veidots pagasta robežās, ievērojot ģeogrāfisko novietojumu, piejūras situāciju, lineāro struktūru un konfigurāciju, kā arī pietiekamu teritorijas kapacitāti (kaut gan iedzīvotāju skaits ir nedaudz zemāks par kritērijos noteikto). Perspektīvā ieteicams pievienot novada teritorijai Vandzenes pagasta ZA daļu. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Alternatīvie risinājumi: 1) Kolkas pagasta vai tā daļas pievienošana Rojas novadam. 2) Lubes pagasta pievienošana Rojas novadam. Ropažu novads: Ropažu pagasts. • Teritorijas platība: 323 km2. • Iedzīvotāju skaits: 5874. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ropaži. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Zaķumuiža. Ropažu pagasta teritorija un iedzīvotāju skaits ir pietiekams novada izveidei. Nepieciešams stiprināt Ropažus kā administratīvo un attīstības centru. Alternatīvais risinājums: Stopiņu un Ropažu pagastu apvienošana vienā novadā. • Rūjienas novads: Rūjienas pilsēta, Ipiķu, Jeru, Ķoņu, Lodes, Naukšēnu, Sēļu, Vilpulkas pagasti. • Teritorijas platība: 689,4 km2. • Iedzīvotāju skaits: 9716. • Ieteicamais administratīvais centrs: Rūjiena. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Celtnieki, Naukšēni, Endzele, Lode, Sēļi, Vilpulka, Ipiķi, Ķoņi. Rūjiena ir nozīmīgākais urbānais centrs tagadējā Valmieras rajona ziemeļrietumu daļā ar pietiekamu attīstības un apkārtējo teritoriju apkalpes potenciālu. Teritoriju raksturo radiāla autoceļu struktūra, kas nodrošina centra sasniedzamību. Atsevišķos posmos nepieciešama ceļu asfaltēšana. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Alternatīvais risinājums Sēļu pagasta atdalīšana no Rūjienas novada un iekļaušana Mazsalacas novadā. • Salacgrīvas novads: Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju. • Teritorijas platība: 479 km2. • Iedzīvotāju skaits: 8045. • Ieteicamais administratīvais centrs: Salacgrīva. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Ainaži, Svētciems, Korģene. Novada teritoriju raksturo piejūras novietojums un valsts autoceļš kā galvenā funkcionālā ass. Salacgrīva ir urbānais centrs ar būtisku attīstības potenciālu un relatīvi labvēlīgu novietojumu jaunveidojamajā administratīvajā teritorijā. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Salaspils novads: Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju • Teritorijas platība: 123,3 km2. • Iedzīvotāju skaits: 21 976. • Ieteicamais administratīvais centrs: Salaspils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Saulkalne, Acone. Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekami lielas patstāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Saldus novads: Saldus pilsēta, Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju, Blīdenes, Gaiķu, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Novadnieku, Remtes, Saldus, Šķēdes, Zvārdes pagasti. • Teritorijas platība: 1423,2 km2. • Iedzīvotāju skaits: 29758. • Ieteicamais administratīvais centrs: Saldus. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Brocēni, Druva, Lutriņi, Kursīši, Blīdene, Jaunlutriņi, Mežvidi, Satiķi, Šķēde, Remte, Striķi. Teritorijai raksturīga ievērojama centrtiece uz Saldu un konkurējošu centru trūkums. Brocēni iekļauti Saldus novadā, jo veidojušies kā rūpnieciska apdzīvotā vieta bez izteiktām apkārtējās teritorijas pārvaldes un apkalpes funkcijām. Brocēnu atrašanās Saldus tiešā tuvumā piešķir tai rūpnieciskas pavadoņpilsētas pazīmes. Kā alternatīvu var aplūkot Brocēnu novada veidošanu, iekļaujot tajā Remtes un Blīdenes pagastus. • Saulkrastu novads: Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju, Skultes pagasts un Sējas pagasta daļa. • Teritorijas platība: 368,8 km2. • Iedzīvotāju skaits: 9875. • Ieteicamais administratīvais centrs: Saulkrasti. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Zvejniekciems, Murjāņi, Mandaga. Novada teritoriju raksturo piejūras novietojums un nelielais attālums līdz Rīgai. Saulkrasti ir teritorijas nozīmīgākais attīstības un pakalpojumu centrs. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Sēlpils novads: Sēlpils, Salas, Ābeļu pagasti. • Teritorijas platība: 440,9 km2. • Iedzīvotāju skaits: 5773. • Ieteicamais administratīvais centrs: Jēkabpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Sala, Birži, Sēlpils. Novadā iekļautas Jēkabpilij piegulošas teritorijas Daugavas kreisajā krastā. Ievērojot lielo centrtieci uz Jēkabpili, novada centrs izvietots Jēkabpils pilsētā. Kā alternatīvu var aplūkot centra izvietošanu Salā. Novadā apvienotas divas rajona izpētes projektā ieteiktās administratīvās teritorijas. Alternatīvais risinājums Vienota Jēkabpils novada izveide. • Siguldas novads: Siguldas pilsēta, Siguldas, Allažu, Inčukalna pagasti. • Teritorijas platība: 272,1 km2. • Iedzīvotāju skaits: 18381. • Ieteicamais administratīvais centrs: Sigulda. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Peltes, Inčukalns, Gauja, Allaži. Siguldas novada teritorija veidota galvenokārt Gaujas kreisajā krastā, ievērojot apdzīvojuma struktūras un transporta tīkla īpatnības. Novada teritorija nedaudz atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās, jo Allažu pagasta dienvidu daļa iekļauta Mālpils novadā. • Skrīveru novads: Skrīveru, Jumpravas, Krapes pagasti. • Teritorijas platība: 266,9 km2. • Iedzīvotāju skaits: 7165. • Ieteicamais administratīvais centrs: Skrīveri. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Jumprava, Veckrape. Skrīveri ir nozīmīgākais centrs novada teritorijā, Kā otru attīstības centru var uzlūkot Jumpravu. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Skrundas novads: Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju, Raņķu, Laidu, Rudbāržu, Nīkrāces pagasti, Zirņu pagasta rietumu daļa. • Teritorijas platība: 781 km2. • Iedzīvotāju skaits: 9362. • Ieteicamais administratīvais centrs: Skrunda. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Zirņi, Raņķi, Laidi, Sermīte, Rudbārži, Dzelda, Jaunāmuiža. Novada teritoriju raksturo monocentriska struktūra un Skrundas kā attīstības un teritorijas apkalpes centra potenciāls. Kuldīgas rajonā ietilpstošo pagastu apvienošana ar Skrundas pašvaldības teritoriju aplūkota jau speciālā pilotprojektā, bet Zirņu pagasta daļa iekļauta ievērojot reālos centrtieces, t.sk. svārstmigrācijas procesus. Perspektīvā aplūkojama Laidu pagasta rietumu daļas (Sermītes apkaimes) pievienošana Aizputes novadam. • Smiltenes novads: Smiltenes pilsēta, Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes, Smiltenes, Variņu pagasti. • Teritorijas platība 949,7 km2. • Iedzīvotāju skaits: 15346. • Ieteicamais administratīvais centrs: Smiltene • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Blome, Branti, Launkalne, Bilska, Palsmane, Dzeņi, Variņi. Smiltene ir izteikts urbānais centrs novada teritorijā ar pietiekamu apkalpes un attīstības potenciālu. Smiltenes novietojums teritorijā ir relatīvi labvēlīgs, kaut gan sliktāki sasniedzamības rādītāji ir Palsmanes apkaimei. Tās uzlabošanai ieteicama transporta infrastruktūras attīstība. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Stopiņu novads: Stopiņu pagasts. • Teritorijas platība: 53,8 km2. • Iedzīvotāju skaits: 7072. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ulbroka. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Saurieši. Stopiņu pagasta iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte ir pietiekami liela patstāvīgas administratīvas teritorijas saglabāšanai. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Strenču novads: Strenču pilsēta ar lauku teritoriju, Sedas pilsēta ar lauku teritoriju, Ēveles, Jērcēnu, Plāņu, Trikātas pagasti. • Teritorijas platība: 577,2 km2. • Iedzīvotāju skaits: 7435. • Ieteicamais administratīvais centrs: Strenči. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Seda, Jaunjērcēni, Ēvele, Trikāta, Plāņi. Novadā ietilpst divas pilsētas, bet par administratīvo centru ieteicams izvēlēties Strenčus, ievērojot šīs pilsētas lomu teritorijas apkalpē. Tai ir daudzveidīgākās funkcijas un attīstības potenciāls, kā arī izdevīgs transportģeogrāfiskais novietojums. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Talsu novads: Talsu un Stendes pilsētas, Valdemārpils pilsēta ar lauku teritoriju, Balgales, Ģibuļu, Īves, Laidzes, Laucienas, Lībagu, Lubes, Valdgales, Vandzenes, Virbu pagasti. • Teritorijas platība: 1490,7 km2. • Iedzīvotāju skaits: 32563. • Ieteicamais administratīvais centrs: Talsi. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Stende, Valdemārpils, Pastende, Vandzene, Pūņas, Laidze, Lauciene, Jaunpagasts, Dižstende, Lubezere, Spāre, Dursupe, Tiņģere. Talsu pilsētai ir ievērojams attīstības potenciāls. Novadā iekļauti vairāki nozīmīgi lokālie centri, t.sk. pilsētas - Stende un Valdemārpils. To potenciāls ir ievērojami zemāks nekā Talsiem un izvietojot ap tām izveidojamās administratīvās teritorijas, tās neatbilstu projektā pieņemtajiem kritērijiem. Sabiles novads nav iekļauts Talsu novadā, jo to izvietojums un attīstības intereses lielā mērā saistītas ar Abavas ielejas zonu. Perspektīvā, veidojot novadu, ieteicams Ģibuļu pagasta dienvidu daļu (Kalešu apkaimē) atdalīt un pievienot Kandavas novadam (vai Sabiles novadam tā izveides gadījumā). Novada teritorija ir plašāka nekā rajona izpētes projektā piedāvātā, ievērojot būtisko centrtieci uz Talsiem. Perspektīvā ieteicams Vandzenes pagasta ZR teritoriju atdalīt un pievienot Rojas novadam. Alternatīvais risinājums Lubes pagasta pievienošana Rojas novadam. • Tukuma novads: Tukuma pilsēta, Degoles, Džūkstes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes pagasti • Teritorijas platība: 888,9 km2. • Iedzīvotāju skaits: 29 758. • Ieteicamais administratīvais centrs: Tukums. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Slampe, Tume, Smārde, Milzkalne, Džūkste, Sēme, Vienība. Tukums ir pašreizējais rajona centrs ar ievērojamu apkārtējo teritoriju apkalpes un attīstības potenciālu. Novadā iekļauta teritorija, ko raksturo centrtiece uz Tukumu un alternatīvu centru trūkums ar lielāku sasniedzamību. Perspektīvā ieteicams Džūkstes pagasta DR daļu pievienot Jaunpils novadam. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Alternatīvais risinājums: Smārdes, Slampes un Džūkstes pagastu daļas pievienošana Ķemeru novadam tā izveides gadījumā. • Ugāles novads: Ugāles, Usmas, Puzes pagasti • Teritorijas platība: 722,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 11 530. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ugāle. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Blāzma, Puze, Usma, Stikli. Ugāle ir nozīmīgākais centrs relatīvi reti apdzīvotajā teritorijā. Novada teritorija atbilst izvēlētajiem kritērijiem, kā arī rajona izpētes projektā piedāvātajam variantam. • Valkas novads: Valkas pilsēta, Valkas, Ērģemes, Kārķu, Vijciema pagasti, Zvārtavas pagasta ZR daļa. • Teritorijas platība: 851,1 km2. • Iedzīvotāju skaits: 11530. • Ieteicamais administratīvais centrs: Valka. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Kārķi, Vijciems, Ērģeme. Valka ir pašreizējais rajona centrs; tās potenciāls ir pietiekams novada izveidei. Novada teritorijas konfigurācijai ir izstiepts raksturs, ko lielā mērā nosaka pierobežas novietojums un citu lielu centru trūkums. Novada teritorija mazliet atšķiras no rajona izpētes projektā piedāvātās, jo tajā nav ieteikts sadalīt Zvārtavas pagastu. • Valmieras novads: Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Kauguru, Kocēnu, Matīšu, Rencēnu, Vaidavas, Valmieras, Zilākalna pagasti. • Teritorijas platība: 1205 km2. • Iedzīvotāju skaits: 16953. • Ieteicamais administratīvais centrs: Valmiera. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Zilaiskalns, Kocēni, Dikļi, Rencēni, Matīši, Burtnieki, Vaidava, Mūrmuiža, Rubene, Bērzaine, Brenguļi. Valmiera ir nozīmīgākais centrs teritorijā ar ievērojamu potenciālu un centrtieci, Teritorijā nav konkurējošu centru, ap kuriem varētu veidot administratīvas teritorijas, arī transporta tīkls ir izteikti radiāls, nosakot Valmierai vislabāko pieejamību no visām teritorijas daļām. Novada teritorija atšķiras no rajona izpētes projekta varianta, jo tiek apvienotas trīs piedāvātās administratīvās teritorijas. Alternatīvais risinājums Vienas administratīvās teritorijas veidošana, iekļaujot novada teritorijā arī Valmieru. • Varakļānu novads: Varakļānu pilsēta, Barkavas, Dekšāru, Murmastienes, Sīļukalna, Varakļānu pagasti. • Teritorijas platība: 670,3 km2. • Iedzīvotāju skaits: 8067. • Ieteicamais administratīvais centrs: Varakļāni. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Barkava, Mūrmastiene, Dekšāres, Kokari, Sīļukalns. Varakļāni ir nozīmīgākais attīstības centrs ar pietiekamu sasniedzamību un apkārtējo teritoriju apkalpes potenciālu. Nedaudz attālināta ir ZR daļa, taču tās apkaimē nav alternatīvu attīstības centru. Novada teritorija ir plašāka par rajona izpētes projektā piedāvāto. • Vecumnieku novads: Vecumnieku, Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles pagasti. • Teritorijas platība: 845,5 km2. • Iedzīvotāju skaits: 10 262. • Ieteicamais administratīvais centrs: Vecumnieki. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Skaistkalne, Misa, Bārbele, Valle, Kurmene, Taurkalne, Vecstelpe. Vecumnieku novada veidošanā būtiska nozīme ir esošajam autoceļu tīklam. Vecumnieki ir nozīmīgākā apdzīvotā vieta novada teritorijā, kas var kalpot kā attīstības un teritorijas apkalpes centrs. Kaut gan administratīvais centrs atrodas novada ZR daļā, ceļu tīkla īpatnības to padara par sasniedzamāko vietu teritorijā. Perspektīvā aplūkojama iespēja Valles pagasta austrumu daļu, Taurkalnes apkaimē pievienot Aizkraukles novadam. Novadā apvienotas trīs rajona izpētes projektā piedāvātās teritorijas, nodrošinot tā atbilstību izvēlētajiem kritērijiem. • Ventspils novads: Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju, Popes, Tārgales, Užavas, Vārves, Ziru pagasti. • Teritorijas platība: 1140 km2. • Iedzīvotāju skaits: 7836. • Ieteicamais administratīvais centrs: Ventspils (neietilpst novada teritorijā). • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Piltene, Pope, Tārgale, Vārve, Užava, Ziras, Ventava. Ventspilij piegulošā teritorijā nav alternatīvu centru, kas ļautu izveidot kritērijiem atbilstošus novadus. Ventas kreisā un labā krasta teritorijas faktiski ir šķirtas, bet reāli tās saplūst kopā tikai Ventspilī. Piltene, kuru daļēji (no kritēriju viedokļa) varētu uzskatīt par alternatīvo centru, savas atrašanās vietas un ceļu struktūras dēļ nekalpo par šo teritoriju vienojošo centru. Apvienotas divas rajona izpētes projektā ieteiktās administratīvā teritorijas • Viesītes novads: Viesītes pilsēta ar lauku teritoriju, Saukas un Sunākstes pagasti. • Teritorijas platība: 596,9 km2. • Iedzīvotāju skaits: 4883. • Ieteicamais administratīvais centrs: Viesīte. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Sauka, Lone, Sunākste. Viesīte ir vienīgais nozīmīgais attīstības centrs novada teritorijā, tās novietojums ir labvēlīgs, bet transporta infrastruktūra - relatīvi vāja. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Viļakas novads: Viļakas pilsēta, Baltinavas, Briežuciema, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu, Žīguru pagasti. • Teritorijas platība: 907,3 km2. • Iedzīvotāju skaits: 9656. • Ieteicamais administratīvais centrs: Viļaka. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Žīguri, Baltinava, Semanova, Borisova, Rekova, Briežuciems. Novada teritorija ir izstiepta ziemeļu - dienvidu virzienā, taču to nosaka pierobežas novietojums, kā arī apdzīvojuma struktūra (apdzīvoto vietu izvietojums). Perspektīvā novada sekmīgai attīstībai nepieciešama transporta infrastruktūras uzlabošana. • Viļānu novads: Viļānu pilsēta, Viļānu, Galēnu, Kantinieku, Nagļu, Rikavas, Sakstagala, Sokolu, Ozolmuižas pagasti. • Teritorijas platība: 690,6 km2. • Iedzīvotāju skaits: 13 512. • Ieteicamais administratīvais centrs: Viļāni. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Liuža, Nagļi, Rikava, Galēni, Strupļi, Sakstagals, Ozolmuiža. Viļāni ir nozīmīgākais urbānais centrs ar attīstības un teritorijas apkalpes potenciālu. Viena no novada attīstības problēmām ir pietiekami kvalitatīvu ceļu trūkums teritorijas ziemeļu daļā. Perspektīvā ieteicams sadalīt Ozolmuižas pagasta teritoriju, tās austrumu daļu pievienojot Rēzeknei. Novada teritorija nesakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Alternatīvais risinājums Ozolmuižas un, iespējams, Sakstagala pagasta pievienošana vienotajam Rēzeknes novadam tā izveides gadījumā un Gaigalavas pagasta pievienošana Viļānu novadam. • Zasas novads: Zasas, Leimaņu, Kalna, Asares, Rubenes, Dignājas un Dunavas pagasti • Teritorijas platība: 859,2 km2. • Iedzīvotāju skaits: 6508. • Ieteicamais administratīvais centrs: Zasa. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Mežgale, Rubeņi, Dunava, Asare, Leimaņi, Vidsala, Dignāja. Novada teritoriju raksturo izteiktu attīstības centru trūkums un vāji attīstīta transporta infrastruktūra. Pēc novietojuma un lieluma par administratīvo centru izvēlēta Zasa. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. • Zilupes novads: Zilupes pilsēta, Briģu, Istras, Lauderu, Nirzas, Pasienes, Rundēnu, Zaļesjes pagasti. • Teritorijas platība: 811,1 km2. • Iedzīvotāju skaits: 7998. • Ieteicamais administratīvais centrs: Zilupe. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas: Vecsloboda, Rundāni, Pasiene, Lauderi, Briģi, Nirza, Zaļesje. Zilupe ir viens no trim urbānajiem centriem Ludzas rajonā, kas var kalpot kā novada attīstības centrs. Būtiskākā problēma ir Zilupes novietojums teritorijas ZA daļā un zems asfaltētu autoceļu īpatsvars, īpaši to trūkums novada DR daļā. Tomēr šajā teritorijā vai tās tuvumā nav alternatīvu attīstības centru. Novada teritorija sakrīt ar rajona izpētes projektā piedāvāto. Saskaņā ar projektā noteiktajiem kritērijiem apvienoto pašvaldību iedzīvotāju skaitu raksturo šāda diagramma: Veidojot šādas pašvaldības, ievērojami palielinās pašvaldību budžeta līdzekļu koncentrācija, būtiski samazinās savstarpējo norēķinu apjoms, kā arī vismaz par 4 miljoniem latu samazināsies pašvaldību izdevumi varas un pārvaldes institūcijām, kurus novadu pašvaldības varēs izmantot citiem mērķiem. Apvienoto pašvaldību minimālo iespējamo budžetu bez mērķdotācijām raksturo šāda diagramma: Latvijas dienvidu kaimiņš — Lietuva ir veikusi administratīvi teritoriālo reformu. Tur ir izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar 60 vietējām pašvaldībām. Vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā — 57 tūkst. Igaunijā ir 254 pašvaldības, vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā — 5,7 tūkstoši. Pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu zem 1000 sastāda tikai 9,4% (Latvijā 33%). Igauņi plāno veikt teritoriālo reformu un pašvaldību skaitu samazināt aptuveni par 150 pašvaldībām. Eiropas padome ir apkopojusi dažādu valstu pētījumus par municipalitāšu minimālo dzīvotspējīgo lielumu (minimālo iedzīvotāju skaitu) un iegūtie dati ir šādi: Dānijā 5000-6000 Vācijā 5000 (citos variantos 2000; 8000; 15000) Itālijā 5000 Nīderlandē 6000-7000 Norvēģijā 5000 Zviedrijā 6500-8000