2. Article

Vispārīgie noteikumie 2.1. Rīgas hidrogrāfiskā tīkla uzturēšanas noteikumi ir izstrādāti ar mērķi nodrošināt hidrogrāfiskā tīkla pārvaldi, apsaimniekošanu, attīstību un aizsardzību, tādējādi sekmējot arī apkārtējās vides sakārtošanu un aizsardzību pilsētā. 2.2. Rīgas hidrogrāfisko tīklu veido upes, to pietekas un attekas, mazās upītes un strauti, ezeri, dīķi, ūdenskrātuves, meliorācijas sistēmas un lietusūdens novadīšanas inženierbūves: kolektori, akas, lietusūdens uztvērēji, sūkņu stacijas. 2.3. Hidrogrāfiskā tīkla meliorācijas sistēmas nodrošina virsūdeņu novadīšanu un gruntsūdeņu līmeņa regulēšanu atbilstoši teritorijas izmantošanas nosacījumiem. 2.4. Šie noteikumi reglamentē meliorācijas sistēmu būvju un ierīču projektēšanu, ierīkošanu, uzturēšanu, pārvaldi un aizsardzību. 2.5. Šie noteikumi ir saistoši visām juridiskām un fiziskām personām, kurām piederošajos vai lietošanā nodotajos zemes īpašumos atrodas hidrogrāfiskā tīkla elementi vai kurām piederošiem (lietošanā nodotie) zemes īpašumi robežojas ar hidrogrāfiskā tīkla būvēm. 2.6. Zemes īpašnieki un lietotāji - pašvaldība, juridiskās un fiziskās personas ir atbildīgas par savā īpašumā esošo vai tām piegulošo meliorācijas sistēmu būvju un ierīču uzturēšanu, remontu un aizsardzību neatkarīgi no tā, vai šis īpašums ir vai nav reģistrēts zemesgrāmatā. 3.Rīgas hidrogrāfiskā tīkla iedalījums 3.1. Rīgas hidrogrāfiskā tīkla objektus klasificē atkarībā no to atrašanās vietas pilsētas apbūvē, ainaviskās un rekreatīvās vērtības un nozīmes ūdens režīma regulēšanā: 3.1.1. I kategorija - pilsētai un valstij nozīmīgi publiskie ūdeņi (Daugava, Lielupe, Buļļupe, Juglas ezers, Ķīšezers), kuru apsaimniekošanu regulē citi Latvijas Republikas likumdošanas akti; 3.1.2. II kategorija - ūdens režīma regulēšanā nozīmīgi ir: dabiskās ūdensteces; dabiskās ūdenstilpes; maģistrālie meliorācijas novadgrāvji un meliorācijas sistēmas; lietusūdens kanalizācija; 3.1.3. III kategorija - Rīgas priekšpilsētas (rajona) vai mikrorajona nozīmes novadgrāvji; 3.1.4. IV kategorija - vietējas nozīmes meliorācijas sistēmas uzņēmumu, organizāciju un privātīpašnieku zemju teritorijās; dažādi dīķi, ugunsdzēsības baseini u.c. vietējas nozīmes mākslīgās ūdenskrātuves. 3.2. Kvalifikācijas kategorijas hidrogrāfiskā tīkla objektiem piešķir un pārvērtē Rīgas galvenais meliorators; tās ņem vērā, sadalot līdzekļus hidrogrāfiskā tīkla uzturēšanai un nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru hidrogrāfiskā tīkla bojājumu gadījumā. 3.3. Atbilstoši zemes īpašuma piederībai hidrogrāfiskā tīkla būves atrodas uz: 3.3.1. valsts zemes; 3.3.2. pašvaldības zemes; 3.3.3. uzņēmumu un organizāciju īpašuma vai lietošanā esošas zemes; 3.3.4. fizisko personu īpašumā vai lietošanā esošas zemes. 3.4. Zemes īpašumiem, kuru teritorijās ir izbūvētas meliorācijas sistēmu būves un ierīces, jānosaka to servitūts vai apgrūtinājums. 3.5. Pēc lietošanas veida izšķir: 3.5.1. koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces; tās regulē ūdens režīmu vairāku īpašnieku vai lietotāju zemēs; 3.5.2. viena zemes īpašnieka vai lietotāja meliorācijas sistēmu būves un ierīces; tās regulē tikai viena īpašnieka vai lietotāja zemes ūdens režīmu.