4. Article

Hidrogrāfiskā tīkla pārvaldīšana un apsaimniekošana 4.1. Meliorācijas sistēmas valstī pārvalda Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Valsts meliorācijas dienests sadarbībā ar pašvaldībām un valsts vides aizsardzības institūcijām. 4.2. Daugavas lejasteces daļu ar tās attekām, grīvu, līčiem noteiktās tās robežās apsaimnieko Rīgas ostas pārvalde. 4.3. Rīgas Daugavas krastu nostiprinājumus, hidrogrāfisko tīklu ielu sarkano līniju robežās, maģistrālos lietusūdens kolektorus arī ārpus sarkanajām līnijām un lietusūdens sūkņu stacijas apsaimnieko Rīgas domes Satiksmes departaments. 4.4. Pilnsistēmas kanalizācijas tīklu apsaimnieko Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "Rīgas ūdens". 4.5. Hidrogrāfisko tīklu ārpus ielu sarkanajām līnijām valsts un Rīgas pašvaldības zemēs (izņemot 4.2., 4.3. un 4.4.punktā minētos ūdens objektus un hidrotehniskās būves) apsaimnieko Rīgas domes Vides departaments. 4.6. Hidrogrāfisko tīklu uzņēmumu un organizāciju slēgtajās teritorijās un tām piegulošajās platībās - gar resoru pievedceļiem un dzelzceļa atzarojumiem visā to garumā - apsaimnieko šo uzņēmumu un organizāciju administrācija. 4.7. Hidrogrāfisko tīklu fizisko personu zemes īpašumos apsaimnieko zemes īpašnieks vai lietotājs paša spēkiem par saviem līdzekļiem vai noslēdzot līgumu ar specializētu uzņēmumu par šo darbu veikšanu. 4.8. Rīgas pilētas zemju īpašniekiem vai lietotājiem, uz kuru zemes atrodas hidrogrāfiskā tīkla būves, par saviem līdzekļiem jānodrošina dabisko ūdensteču un meliorācijas sistēmu tīrīšana, nepieļaujot to aizaugšanu, piesārņošanu ar sadzīves atkritumiem un būvgružiem, sanesu uzkrāšanos, kā arī regulāri jātīra caurtekas, pēc vajadzības jāizvāc sanesumi, jāuztur kārtībā ūdensteču piekrastes aizsargjoslas, minētos darbus veicot pašu spēkiem vai slēdzot līgumus par darbu izpildi ar specializētiem uzņēmumiem. 4.9. Koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces kopīgi jāuztur visiem zemju īpašniekiem vai lietotājiem atbilstoši iegūstamajam labumam un proporcionāli zemes platībām, kuru ūdens režīma regulēšanu nodrošina šīs būves un ierīces. 4.10. Rīgas domes Vides departamenta kontrolē un uzraudzībā atrodas 4.6. un 4.7.punktā minēto hidrogrāfiskā tīkla būvju apsaimniekošana. 4.11. Hidrogrāfiskā tīkla apsaimniekotāju pienākumi ir: 4.11.1. veikt hidrogrāfiskā tīkla stāvokļa kvalificētu uzraudzību un ekspertīzes apsekojumus, lai noteiktu remonta nepieciešamību, kā arī veikt hidrogrāfiskā tīkla elementu kvantitatīvo un kvalitatīvo uzskaiti, apkopot informāciju un veidot datu bāzi; 4.11.2. sastādīt zemes meliorācijas pasākumu perspektīvos plānus un izstrādāt hidrogrāfiskā tīkla apsaimniekošanas ilgtermiņa programmas, ievērojot ekonomikas attīstības tendences un vides aizsardzības prasības; 4.11.3. plānot ikgadējo darbu apjomu un sagatavot priekšlikumus Rīgas pilsētas budžeta projektam par nepieciešamo finansējumu; 4.11.4. kontrolēt, lai piešķirtie Rīgas pilsētas budžeta līdzekļi tiktu izmantoti mērķtiecīgi un efektīvi. 4.12. Hidrogrāfiskā tīkla apsaimniekotāju tiesības ir: 4.12.1. slēgt līgumus ar specializētajām projektēšanas un būvniecības organizācijām par hidrogrāfiskā tīkla stāvokļa novērtēšanu, labiekārtošanu, uzturēšanu un remontu; 4.12.2. kontrolēt hidrogrāfiskā tīkla, tā aizsargjoslu un piegulošās teritorijas uzturēšanu un aizsardzību gan valsts un pašvaldības teritorijā, gan arī uzņēmumu un organizāciju apsaimniekotajās teritorijās un privātajos zemes īpašumos; kontroles un uzraudzības nolūkā jebkurā laikā netraucēti apmeklēt aizsargjoslu teritorijas, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku vai lietotāju; 4.12.3. pārtraukt juridisko un fizisko personu uzsāktos darbus, ja tie apdraud hidrogrāfisko tīklu, kā arī apturēt rīcību, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un šiem noteikumiem, uzlikt sodus, pārtraukt vai novērst jebkuru videi kaitīgu rīcību; 4.12.4. atklājot pārkāpumu, sastādīt administratīvo protokolu un nodot to tiesību aizsardzības iestādēm vainīgo personu saukšanai pie likumā paredzētās atbildības.