6. Article

Hidrogrāfiskā tīkla aizsardzība 6.1. Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, nodrošinātu meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un drošību, kā arī lai saglabātu apvidum raksturīgo ainavu, ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu aizsardzību, Rīgā noteiktas šāda platuma aizsargjoslas, kurās jāievēro Latvijas Republikas Aizsargjoslu likuma 37.pantā minētie aprobežojumi: 6.1.1. upēm, garākām par 10 km, un ezeriem, kuru platība lielāka par 10 ha, - ne mazāk kā 20m plata piekrastes josla; 6.1.2. līdz 10 km garām upēm un līdz 10 ha lieliem ezeriem - ne mazāk kā 10 m plata piekrastes josla; 6.1.3. atklātiem meliorācijas novadgrāvjiem - ne mazāk kā 3 m uz katru pusi no atklātā grāvja malas; 6.1.4. lietusūdens kanalizācijai: 6.1.4.1.spiedvadiem - 5 m katrā pusē no cauruļvadu malas; 6.1.4.2. pašteces kanalizācijas vadiem - 3 m katrā pusē no cauruļvada malas. 6.2. Aizsargjoslas uztur kārtībā zemes īpašnieks vai lietotājs par saviem līdzekļiem. Lietusūdens kanalizācijas ekspluatācijas aizsargjoslas par Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem uztur kārtībā attiecīgās komunikācijas (objekta) apsaimniekotājs - Rīgas domes Satiksmes departaments. 6.3. Rīgas hidrogrāfiskā tīkla aizsargjoslu stāvokļa kontroli veic Rīgas domes Vides departaments un Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši Latvijas Republikas Aizsargjoslu likumā noteiktajām prasībām. 6.4. Rīgas pašvaldības, atbildīgo valsts institūciju un komunikāciju īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkā atļauts apmeklēt hidrogrāfiskā tīkla aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku. 6.5. Aizliegts lietusūdens kanalizācijas sistēmās, ūdenstilpēs, meliorācijas novadgrāvjos ievadīt neattīrītus saimnieciskos (sadzīves) notekūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus. 6.6. Aizliegts atklātajās ūdenstilpēs un to aizsargjoslās mazgāt visa veida transporta līdzekļus. 6.7. Aizliegts pilsētas liegumu, mežaparku un parku ūdenstilpes izmantot motorizētā ūdenstransporta vajadzībām. 7. Administratīvā atbildība par šo noteikumu neievērošanu 7.1. Saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par ūdens objektu bojāšanu, iznīcināšanu, piesārņošanu, uzturēšanas darbu neveikšanu, par būvdarbu patvaļīgu veikšanu, par noteikumu neievērošanu fiziskās un juridiskās personas, kā arī amatpersonas tiek sauktas pie Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētās atbildības. 7.2. Par šo noteikumu 5.4., 5.5., 6.5., 6.6. un 6.7.punktā minēto prasību pārkāpšanu fiziskās un juridiskās personas var tikt sodītas ar naudas sodu līdz Ls 50. 7.3. Neatkarīgi no tā, ka vainīgā persona ir saukta pie administratīvās atbildības, tā ir materiāli atbildīga un sedz hidrogrāfiskajam tīklam un dabai nodarītos zaudējumus saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par vides aizsardzību" 52., 53., 56., 57.pantu. 7.4. Noteikumu izpildi kontrolēt un administratīvos protokolus sastādīt savas kompetences ietvaros ir tiesīgas šādas amatpersonas: 7.4.1. Rīgas galvenais meliorators; 7.4.2. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) administratīvo inspekciju inspektori; 7.4.3. Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekcijas inspektori un Rīgas priekšpilsētas (rajonu) ekologi; 7.4.4. Rīgas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas savas kompetences ietvaros, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņiem noteiktas ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu. 7.5. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums "Par policiju". 7.6. 20% no iekasētās soda naudas paliek Rīgas domes Vides departamenta rīcībā darbinieku kvalifikācijas celšanai un materiālajai stimulēšanai, bet 80% - tiek ieskaitīti Rīgas apstādījumu atjaunošanas fondā, lai segtu ar hidrogrāfiskā tīkla uzturēšanu saistītos izdevumus.