10. Article

278. Saskaņā ar Satversmes 110.pantu "valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības." Šādi konstitucionālā līmenī valsts ir garantējusi ģimenes aizsardzību. Bērna tiesību aizsardzība 279. 1998.gada 19. jūnijā tika pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības likums, kura mērķis ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Tāpat likumā ietverti pamatnosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek kontrolēta bērna uzvedība un tiek noteikta viņa atbildība; likums reglamentē vecāku un citu fizisko un juridisko personu, kā arī valsts un pašvaldību tiesības, pienākumus un atbildību par bērna tiesību ievērošanu. 280. Likuma 3.pantā noteikts, ka bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no bērna viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem. 281. Lai veicinātu bērna tiesību ievērošanu valstī, 1995.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā tika izveidots Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs. Šī Centra uzdevums ir uzraudzīt likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā, izstrādāt priekšlikumus par bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kā arī koordinēt valsts un pašvaldību iestāžu darbu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat Centra uzdevums ir reizi piecos gados sagatavot ziņojumu par 1989.gada bērna tiesību konvencijas izpildi Latvijā. 282. 2001.gada janvārī ANO Bērnu tiesību komiteja izskatīja Latvijas sākotnējo nacionālo ziņojumu par 1989.gada bērnu tiesību konvencijas izpildi. Savos noslēguma secinājumos Bērnu tiesību komiteja, cita starpā, pozitīvi novērtēja veiktos pasākumus nacionālo tiesību aktu saskaņošanā ar 1989.gada konvencijas principiem, īpaši atzīmējot 1998.gadā tautas nobalsošanā pieņemtos grozījumus Pilsonības likumā. Tai pat laikā Bērnu tiesību komiteja izteica vairākus ieteikumus un rekomendācijas pilnīgākai 1989.gada konvencijas normu ieviešanai, piemēram, turpināt pasākumus bērnu un pusaudžu veselības veicināšanas politikas ietvaros, izvērtēt spēkā esošos likumus un to piemērošanas praksi attiecībā uz nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, kā arī attiecībā uz visiem nepilngadīgajiem, kas jebkādā statusā ir tiesas procesa dalībnieki. 283. Informācija par Bērnu tiesību komitejas rekomendācijām un ieteikumiem tika iesniegta gan Saeimā, gan Ministru kabinetā, kurš 2001.gada 27.martā uzdeva Valsts bērna tiesību aizsardzības centram iesniegt Bērnu tiesību komitejai Latvijas komentārus par atsevišķiem rekomendāciju un ieteikumu punktiem. Tāpat Ministru kabinets uzdeva Valsts bērna tiesību aizsardzības centram, iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā nākamo Latvijas ziņojumu par 1989.gada bērnu tiesību konvencijas izpildi, sniegt informāciju par minēto Bērnu tiesību komitejas rekomendāciju izpildi. 284. Patlaban tiek gatavots nākamais Latvijas ziņojums par 1989.gada konvencijas izpildi, un šajā ziņojumā tiks iekļauta informācija arī par paveikto Bērnu tiesību komitejas rekomendāciju un ieteikumu izpildē. 285. Latvija ir ratificējusi arī Starptautiskās darba organizācijas 1919.gada konvenciju nr.5 "Par bērnu minimālo vecumu", 1919.gada konvenciju nr.6 "Par bērnu darbu nakts laikā rūpniecībā", 1920.gada konvenciju nr.7 "Par minimālā vecuma noteikšanu bērniem, tos pielaižot darbā uz jūras", 1973.gada konvenciju nr.138 "Par minimālo vecumu pieņemšanai darbā". Kārtējais ziņojums par 1920.gada konvencijas nr.7 "Par minimālā vecuma noteikšanu bērniem, tos pielaižot darbā uz jūras" un 1973.gada konvencijas nr.138 "Par minimālo vecumu pieņemšanai darbā" izpildi tika nosūtīts Starptautiskajai darba organizācijai 2001.gada septembrī. Kopumā Latvijā spēkā esošie normatīvie akti atbilst konvencijas prasībām. 286. Aktualizējoties jaunai, pasaulē līdz šim vēl maz apzinātai problēmai, kas saistīta ar tīkla "Internet " vides ietekmes uz jaunatnes un bērniem izpēti, valsts programmā seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanai 2000.-2004.gadam paredzēti arī uzdevumi samazināt iespējas izplatīt bērnu pornogrāfiju internetā un samazināt bērniem iespējas internetā izmantot vardarbīgus, erotiskus un pornogrāfiskus materiālus. Pamatojoties uz šīs programmas nostādnēm 2001. gada 6.decembrī ar Ministru prezidenta rīkojumu Satiksmes ministrijā izveidota darba grupa, kas uzsākusi darbu pie koncepcijas projekta "Par bērnu tiesību aizsardzību internetā" izstrādes. Vecāku pienākums gādāt par saviem nepilngadīgiem bērniem 287. Atbilstoši pakta prasībām, Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir rūpēties samērā ar viņu mantas un sabiedrisko stāvokli par viņu varā esošu bērnu dzīvību un labklājību, sagādāt viņiem uzturu, t.i., dot ēdienu, mitekli, apģērbu, viņus kopt, audzināt un skolot. Bērnu apgādāšana līdz tam laikam, kad viņi var sevi paši apgādāt, gulstas uz tēvu un māti samērā ar viņu mantas stāvokli. 288. Tāpat Civillikuma 184.pantā ir noteikts vecāku pienākums rūpēties par nepilngadīgu bērnu sagatavošanu derīgai darbībai, turklāt pēc iespējas ievērojot bērnu individualitāti, spējas un tieksmes. 289. Ja vecāki nelietīgi izlieto vecāku varu un ar bērniem apietas sevišķi slikti, saskaņā ar Civillikuma normām tiesa var vainīgajam no vecākiem atņemt vecāku varu, atstājot bērnus otra varā, kā arī iecelt bērniem aizbildni, ja vara, ko izlieto otrs no vecākiem, nepietiekami aizsargā bērnus no vainīgā kaitīgā iespaida, vai ja vainīgi abi vecāki. 290. Ģimenes, kurā nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība vai audzināšana, bērns netiek sagatavots derīgam darbam vai vecāki nelietīgi izmanto savu varu, noskaidrošana ietilpst bāriņtiesas un pagasttiesas kompetencē. Tās lemj par vecāku varas pārtraukšanu. Bērnu atrašanās iemesli sociālās aprūpes iestādēs (gada beigās) Bērnu - bāreņu sociālās aprūpes centri Bērnu nami - patversmes . Specializētie bērnu sociālās aprūpes centri 1998 1999 2000 2001 1998 1999 2000 2001 1998 1999 2000 2001 Bāreņi 2 12 8 5 115 165 195 196 - - - 3 Bērna slimības dēļ 259 241 247 … 7 1 19 … 456 462 453 … Ar bāriņtiesas lēmumu pārtraukta vecāku vara 240 255 223 306 1329 1327 1434 1522 - - - 17 Ar tiesas spriedumu izbeigta vecāku vara 20 13 21 15 399 424 467 452 - - - 29 Sociālie apstākļi … 94 … … … 436 … … - - … … Pamesti bērni 94 68 84 … 32 41 22 … - - - … Citi ievietošanas iemesli 182 36 157 346 504 62 275 308 - - - 370 291. 2001.gadā bāriņtiesas un pagasttiesas pārtraukušas vecāku varu 1691 personai (1057 - mātes, 234 - tēvi), kas ir par 207 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šo personu aprūpē un audzināšanā atradās 1973 bērni (iepriekšējā gadā 2331). Vecāku vara atjaunota 269 (salīdzinoši iepriekšējā gadā 337) personām (214 - mātēm un 55 - tēviem), kuru aprūpē atrodas 335 bērni (iepriekšējā gadā 413). 2001.gadā no ārstniecības iestādēm aprūpes iestādēs ievietoti 434 bērni, t.sk. bērnu bāreņu sociālās aprūpes centros 330. Ģimenes, kas rūpējas par nepilngadīgiem bērniem, aizsardzība 292. Lai nodrošinātu iespējami plašāku aizsardzību un palīdzību ģimenei, kuras pienākums ir rūpēties par nepilngadīgiem bērniem, šīm ģimenēm tiek sniegti sociālās apdrošināšanas un sociālās palīdzības pakalpojumi, kā arī attiecībā uz šīm ģimenēm tiek piemērotas darba tiesiskās attiecības regulējošo tiesību aktu speciālās normas. 293. Latvijā pastāv vispārēja ģimenes pabalstu sistēma, kas ir daļa no valsts sociālās drošības sistēmas. Šo pabalstu izmaksas tiek finansētas no valsts budžeta. Tiesības uz šo valsts pabalstu saņemšanu nav saistītas ar personas veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Atbilstoši likumam "Par sociālo palīdzību" tiesības saņemt sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju, bez jebkādas diskriminācijas atkarībā no personas dzimuma. 294. Pirms sociālās drošības sistēmas reformas, kas ģimenes pabalstu jomā tiek īstenota no 1996.gada, ģimenes pabalsti tika piešķirti saskaņā ar 1984.gada 23.februāra PSRS Ministru Padomes un Vissavienības arodbiedrību centrālās padomes (VACP) "Pamatnoteikumiem nodrošināšanai ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem" un 1995.gada 17.oktobra Ministru kabineta noteikumiem nr.304 "Noteikumi par pabalstiem un stipendijām". 295. Likums "Par sociālo palīdzību", kurš stājās spēkā 1995. gada 28. novembrī, nodrošina šādu valsts sociālo pabalstu ģimenēm piešķiršanu - bērna kopšanas pabalsts, bērna piedzimšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts. 296. Vispārējā palīdzība ģimenēm ar bērniem ietver vēl arī šādu palīdzību: piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta Ministru kabineta noteiktā kārtībā; pabalstu piešķiršana aizbildnim par bērna uzturēšanu un aizbildņa pienākumu pildīšanu; aprūpi institūcijās, adopciju, aizbildnību, audžu ģimenes; pašvaldību trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu piešķiršana. 297. Saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" ģimenes valsts pabalstu piešķir personām, kuras audzina bērnu. Ģimenes valsts pabalstam ir universāls raksturs, to piešķir par katru bērnu, kas nav vecāks par 15 gadiem, vai ir vecāks par 15 gadiem un apmeklē vispārizglītojošo skolu un nav stājies laulībā, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecumam. Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu ar invaliditāti, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā. 298. Latvijā ģimenes valsts pabalsta apmērs bērniem, kas piedzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim ir 4,25Ls par pirmo bērnu, 5,10Ls jeb 1,2 reizes lielāks - par otro bērnu, 6,80Ls jeb 1,6 reizes lielāks - par trešo bērnu un 7,65Ls jeb 1,8 reizes lielāks - par ceturto un nākamajiem bērniem. Bērniem, kas dzimuši pēc 1999.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs ir 6Ls par pirmo bērnu, 7,20Ls jeb 1,2 reizes lielāks - par otro bērnu, 9,60Ls jeb 1,6 reizes lielāks - par trešo bērnu un 10,80Ls jeb 1,8 reizes lielāks - par ceturto un nākamajiem bērniem. 299. Likums "Par sociālo palīdzību" nosaka, ka bērna kopšanas pabalsts ir regulārs ikmēneša pabalsts, kas nav atkarīgs no bērnu skaita un ko piešķir personai, kura kopj bērnu līdz 3 gadu vecumam, nav nodarbināta vai nodarbināta nepilnu darba dienu, nesaņem maternitātes pabalstu. Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem ir 30 Ls mēnesī. Personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem, pabalsta apmērs ir 7,50 Ls/mēn. 300. Bērna piedzimšanas pabalstu (vienreiz izsniedzams) piešķir vienam no bērna vecākiem. Saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" vienam no bērna vecākiem vai personai, kas adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz 1 gada vecumam, piešķir bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreiz izmaksājams, universāls pabalsts. Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs sastāda 50% no zīdaiņa pūriņa vērtības, patreiz - 98 Ls. Ja māte stājas ārstniecības uzskaitē līdz 12.grūtniecības nedēļai un izpilda visus noteiktos ārsta norādījumus, pabalsta apmērs tiek divkāršots - 196 Ls. 301. Ģimenes pabalstu administrēšanu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. 302. Darba likumu kodeksā ir iekļauta atsevišķa nodaļa, kura regulē sieviešu darbu. Minētās tiesību normas nosaka garantijas darbiniecēm sievietēm: darbus, kuros aizliegts nodarbināt sievietes, ierobežojumus sieviešu darbam nakts laikā, aizliegumu iesaistīt sievietes nakts un virsstundu darbā, kā arī darbā brīvdienās, svētku dienās un sūtīt komandējumos grūtnieces un sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, virsstundu darba un komandējumu ierobežošana sievietēm, kurām ir bērns vecumā līdz 14 gadu vecumam, ierobežojumi sieviešu iesaistīšanai dežūrās, grūtnieču un tādu sieviešu pārcelšanu vieglākā darbā, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, darba samaksu sievietēm, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam un kuras ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumi, kā arī atvaļinājumi bērna kopšanai līdz trīs gadu vecumam, ikgadējā atvaļinājuma pievienošana grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanas laiks sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam, atvieglojumi sievietēm papildus likumdošanas aktos paredzētajiem, garantijas personām, kuras audzina bērnus bez mātes, pārtraukumi bērna barošanai, garantijas grūtniecēm un sievietēm, kurām ir mazgadīgs bērns. 303. Patlaban minētās normas ir attiecināmas tikai uz mātēm, tomēr ir izņēmumi, kad šīs privilēģijas var izmantot arī bērna tēvs. Šāda norma ir iekļauta Darba likumu kodeksa 176.panta sesto daļu: "Uz tēviem, kas bez mātes audzina mazgadīgu bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu ar invaliditāti (vecumā līdz 16 gadiem), un uz minētā vecuma bērnu aizbildņiem attiecas arī garantijas un atvieglojumi, kas noteikti šā kodeksa 35.panta 1.punktā, 51., 78.panta pirmās daļas 2.punktā, 170., 171. Un 171.1 pantā, 174.panta otrajā daļā, 175. Un 177.pantā, kā arī 178.panta otrajā daļā." 304. Saskaņā ar šo normu Darba likumu kodeksa 35.pantā noteiktais attiecībā uz darbiniekiem, ar kuriem darba devējs lauž darba līgumu, ir attiecināmas arī uz iepriekš minēto personu loku: "Ja darba ražīgums un kvalifikācija ir vienādi, priekšrocība palikt darbā ir: 1) sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam), vai darbiniekiem, kuriem ir divi vai vairāk apgādājamie". 305. Darba likumu kodeksa 170.pantā ir noteikts aizliegums iesaistīšanai darbā nakts laikā, virsstundu darbā, darbā brīvdienās, svētku dienās, kā arī sūtīt komandējumos grūtnieces un sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam: "Nav atļauts iesaistīt nakts darbā, virsstundu darbā, darbā brīvdienās, svētku dienās un sūtīt komandējumos grūtnieces, kā arī sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam". Arī šī norma ir attiecināma uz tēviem un aizbildņiem. 306. Saskaņā ar Darba likumu kodeksa 171.pantu sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti vecumā līdz 16 gadiem, tāpat kā tēvus un aizbildņus, kuri vieni audzina bērnus, nav atļauts iesaistīt virsstundu darbā vai sūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas, kā arī iesaistīt dežūrās pēc darba dienas beigām, naktī, brīvdienās un svētku dienās. Tāpat šīm personām ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu vasarā vai pēc iesnieguma citā darbiniekam izdevīgā laikā. Darba devējs par paša līdzekļiem saskaņā ar darba koplīgumu nosaka strādājošajām sievietēm mātēm, kā arī tēviem un aizbildņiem, kuri vieni audzina bērnus, darba, sociālos un sadzīves pakalpojumus papildus normatīvajos aktos paredzētajiem atvieglojumiem. Šāda norma ietverta Darba likumu kodeksa 175.pantā. 307. Darba likumu kodeksa