177. Article — nosaka pārtraukumus bērna barošanai, uz kuriem tiesības

ir ne vien bērna mātei, bet, arī tēvam vai aizbildņiem: "Sievietēm, kam ir bērni līdz pusotra gada vecumam, bez parastā pārtraukuma atpūtai un ēšanai piešķir arī papildus pārtraukumus bērna barošanai. Šos pārtraukumus, kas nav mazāki par 30 minūtēm, piešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām. Ja ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, nosakāms vismaz stundu ilgs pārtraukums. Pēc mātes vēlēšanās pārtraukumus bērna barošanai var apvienot, pievienot pusdienu pārtraukumam vai pārcelt uz darbadienas (darba maiņas) beigām, darbadienu (maiņu) attiecīgi saīsinot. Pārtraukumu ilgumu un to piešķiršanas kārtību nosaka darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu, ņemot vērā bērna mātes vēlēšanos. Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, un par tiem samaksā pēc vidējās izpeļņas." 308. Darba likumu kodeksa 178.panta otrajā daļā noteikts aizliegums pēc darba devēja iniciatīvas atlaist grūtnieces un sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam. Izņēmuma gadījums ir, kad uzņēmums, iestāde vai organizācija tiek pilnībā likvidēta. Arī šī norma saskaņā ar Darba likumu kodeksa 176.pantu ir attiecināma uz bērna tēvu vai aizbildņiem. 309. Savukārt Darba likumā, kas stājas spēkā 2002.gada 1.jūnijā, ir paredzēts, ka bērna kopšanas atvaļinājumu varēs izmantot gan bērna tēvs, gan māte. Šāda norma likumā ir iestrādāta, lai veicinātu profesionālo un ģimenes pienākumu saskaņošanu, tādējādi tiek veicināta arī sieviešu nodarbinātība. Darba likumā iekļautā norma nosaka: "Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu. Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā. Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzvērtīgu vai līdzīgu darbu." Brīvprātīga došanās laulībā 310. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Satversmi Latvijā cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, konstitucionālā līmenī ir atzīta sievietes un vīrieša vienlīdzība arī tajos jautājumos, kas saistīti ar laulību un ģimenes attiecībām. Tādējādi Latvijā laulības pamatā ir sievietes un vīrieša brīvprātīga vienošanās, kā arī viņu tiesiskā vienlīdzība. 311. Atbilstoši Civillikumam laulībā persona bez dzimumu atšķirības var stāties no 18 gadu vecuma. Izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu. Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju, tad atļauju var dot bāriņtiesa pēc tās vietas, kur dzīvo vecāki vai iecelti aizbildņi. Latvijā par spēkā neesošu tiek atzīta laulība, kura noslēgta, pirms laulātie sasnieguši likumā noteikto vecumu. Šī laulība nav atzīstama par neesošu, ja tai sekojusi sievas grūtniecība vai ja abi laulātie līdz tiesas spriedumam noteikto vecumu ir sasnieguši. 312. Abu dzimumu personām Latvijā ir vienādas tiesības izvēlēties laulāto, un šī izvēle izriet no katras personas brīvas gribas. Šis princips tiek nodrošināts, laulāšanas laikā līgavai un līgavainim apliecinot vēlmi doties laulībā. Par neesošu atzīstama laulība, kuras noslēgšanas laikā viens no laulātajiem bijis atzīts par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī bijis tādā stāvoklī, ka nav varējis saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, kā arī laulātais var apstrīdēt laulību, ja viņš tajā devies sodāmu draudu ietekmēts. 313. Ja nākamais laulātais tiek izraudzīts otra nākamā laulātā vai citas personas piespiedu rezultātā, šādu laulību var uzskatīt par fiktīvi noslēgtu, t.i. bez nolūka dibināt ģimeni, un to var atzīt par spēkā neesošu. 314. Atbilstoši Latvijas tiesību aktu izpratnei saderināšanās ir savstarpējs solījums doties laulībā. Tas izslēdz bērnu saderināšanu, jo šo solījumu nevar dot ne nepilngadīgā aizbildņi, ne citas personas. Saderināšanās nedod tiesību prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu. 315. Civillikuma 84.pants noteic, ka "Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību.", savukārt 85.pants - "Ģimenes kopdzīves kārtošanā abiem laulātajiem ir vienādas tiesības. Domstarpību gadījumā laulātajiem jācenšas vienoties. Strīda izšķiršanai laulātie var griezties tiesā." Īpaša aizsardzība mātēm 316. Latvijā tiek piešķirti grūtniecības un dzemdību atvaļinājumi un pabalsti to laikā. 317. Darba likumu kodekss nosaka, ka grūtniecības atvaļinājumu piecdesmit sešas kalendārās dienas un dzemdību atvaļinājumu piecdesmit sešas kalendārās dienas aprēķina kopā un piešķir simts divpadsmit kalendārās dienas neatkarīgi no grūtniecības atvaļinājuma dienu skaita, kas izmantots līdz dzemdībām. Sievietēm, kurām sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz divpadsmitajai grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir četrpadsmit kalendāro dienu ilgu papildu grūtniecības atvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā septiņdesmit kalendārās dienas. Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī ja dzimuši divi vai vairāk bērni, sievietei piešķir četrpadsmit kalendāro dienu ilgu papildu dzemdību atvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā septiņdesmit kalendārās dienas. Sievietēm pēc viņu vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bērna kopšanai līdz trīs gadu vecumam, izmaksājot par šo periodu valsts sociālo pabalstu. Laiku bērna kopšanai līdz triju gadu vecumam ieskaita kopējā un nepārtrauktajā darba stāžā. 318. Tāpat šajā likumā ir noteikts, ka pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā sievietei pēc viņas iesnieguma piešķir ikgadējo atvaļinājumu neatkarīgi no darba stāža pie attiecīgā darba devēja. 319. Savukārt Darba likuma normas attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu un tā aprēķināšanas kārtību, kā arī papildus grūtniecības un dzemdību atvaļinājumiem sakrīt ar Darba likumu kodeksa normām, kas, ņemot vērā šo normu ilgstošo pastāvēšanu un pašsaprotamību sabiedrības uztverē, novērš masveida kļūdas aprēķinot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un ļauj sievietēm droši paredzēt šo atvaļinājumu ilgumu. 320. Atbilstoši Darba likumam atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita. 321. Darba likumā ir noteikts, ka ikvienam darbiniekam, neatkarīgi no tā dzimuma, ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Bērna kopšanas atvaļinājumu pēc darbinieka pieprasījuma piešķir uz pilnu laiku vai pa daļām. Darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu. Laiku, kuru darbinieks pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita kopējā darba stāžā. Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzvērtīgu vai līdzīgu darbu. 322. Personai, aizejot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, tiek piešķirts valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts - maternitātes pabalsts, ja šīs personas ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". 323. Pirms sociālās drošības sistēmas reformas sociālos pabalstus grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā piešķīra saskaņā ar 1984.gada 23.februāra PSRS Ministru Padomes un Vissavienības arodbiedrību centrālās padomes (VACP) "Pamatnoteikumiem nodrošināšanai ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem" un VACP 1984.gada 12.novembra "Nolikumu par nodrošināšanas kārtību ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem", kas regulēja maternitātes pabalstu aprēķināšanu un piešķiršanu līdz 1997.gada 1.janvārim. 324. Maternitātes apdrošināšanu regulē 1995.gada 6.novembra likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (stājās spēkā 1997.gada 1.janvārī). Ar šā likuma spēkā stāšanos tika nodrošināta ienākumu kompensācija maternitātes gadījumā atbilstoši veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. 325. Likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" nosaka maternitātes pabalstu piešķiršanu un izmaksāšanu par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, ja sieviete neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātā sieviete zaudē ienākumus. Šī likuma mērķis ir nodrošināt ienākumu kompensāciju, īslaicīgi zaudējot darbspējas, kas saistīta ar slimību, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodu. 326. Atbilstoši likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" maternitātes pabalstu piešķir 100 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Saskaņā ar SDO 102.Konvencijas 67.pantu, maternitātes pabalsta apmērs 2000.gadā vairāk nekā divas reizes pārsniedz konvencijā noteiktās minimālās normas. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas - darba ņēmējiem par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, bet pašnodarbinātajiem - 12 kalendāro mēnešu periodu, kurš beidzas trīs kalendāros mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kāds bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā. Maternitātes apdrošināšanas kvantitatīvie rādītāji3 Maternitātes apdrosināšanas kvantitatīvie rādītāji 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 Izdevumi (milj.Ls, faktiskajās cenās) 2,5 2,6 2,7 3,9 4,8 4,9 5,7 Apmaksāto maternitātes dienu skaits (vid.mēn., tūkst.) 70,2 63,7 74,3 95,3 96,0 102,1 106,7 Maternitātes pabalsta vidējais apmērs vienā dienā 2,91 3,35 2,98 3,48 4,00 4,01 4,52 327. Aprēķini rāda, ka 2000.gadā 47% no visām dzemdējušām māmiņām ir saņēmušas maternitātes pabalstu. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu aptuveni par 7% pieaudzis to personu skaits, kuras pieprasījušas maternitātes pabalstu. Tomēr vēl aizvien vairākums bērnu dzimst māmiņām, kuras nestrādā un neveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un līdz ar to arī nesaņem maternitātes pabalstu (skat.tab.). 1997 1998 1999 2000 2001 Dzimušo bērnu skaits 18830 18540 19530 20248 19690 Maternitātes pabalsta saņēmēju skaits 6639 8410 8854 9463 11811 328. Latvijas ekonomiskajā situācijā, kur sievietes bieži zaudē darbu tieši grūtniecības laikā vai, gaidot bērnu nevar iekārtoties jaunā darbavietā un ir spiestas kļūt par bezdarbniecēm, svarīga ir likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" norma, kurā ir teikts, ka sievietēm, kuras ir atlaistas no darba sakarā ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba. 329. Atbilstoši likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", "Par sociālo drošību", "Par sociālo nodokli", "Par valsts pensijām", "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā", "Par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" normām maternitātes pabalsta saņemšana nerada kādu citu pabalstu vai sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanas ierobežojumus. 330. Atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļautas arī personas, kas saņem maternitātes pabalstus. Personas, kas kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam, ir papildus pakļautas pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu. personu, kas kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam. Iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas budžetā tiek veiktas no valsts pamatbudžeta. personas, kas saņem maternitātes pabalstu tiek papildus pakļautas pensiju apdrošināšanai, šīs iemaksas tiek segtas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta. 331. Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 6.pants paredz tiesības uz maternitātes pabalstu tēviem vai citām personām, kuras faktiski kopj bērnu mājās, ir pakļautas maternitātes apdrošināšanai un ir zaudējušas darba ienākumus, ja: 1) bērna māte mirusi dzemdību laikā vai līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai, 2) māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas 3) māte nevar kopt bērnu laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ. 332. Maternitātes pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumiem nr.270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība". Pabalstu piešķir 10 dienu laikā pēc tam, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņēmusi pabalsta piešķiršanai nepieciešamos dokumentus. 333. 1999.gada 12.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.13 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi" paredz sniegt visām sievietēm bezmaksas medicīnisko palīdzību sakarā ar grūtniecību un dzemdībām t.i. atbrīvo no pacienta iemaksas grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti ārstniecības pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi. Aizsardzība bērniem un pusaudžiem pret to diskrimināciju pēc ģimenes izcelšanās pazīmes 334. Ņemot vērā to, ka Satversmes 91.pantā ir noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, valsts ir noteikusi diskriminācijas aizliegumu bērniem un pusaudžiem pēc ģimenes izcelšanās pazīmes. 335. Ārlaulībā dzimušo bērnu civiltiesiskā vienlīdzība mantošanas tiesībās ir nodrošināta Civillikuma 400.pantā nosakot, ka bērni, kas cēlušies no vecākiem, kuri nav savstarpējā laulībā, ja izcelšanās no tēva un mātes ir noteikta likumā paredzētajā kārtībā, manto tāpat kā laulībā dzimušie bērni. 336. Kaut gan ārlaulībā dzimušo bērnu paternitāte tiek atzīta labprātīgi, vecākiem par to vienojoties, vīrieša vēlēšanās vai nevēlēšanās atzīt paternitāti ir noteicošā. Sievietei nav tiesību vienpusēji noteikt, kas ir viņas bērna tēvs, ja vīrietis tam nepiekrīt. Tādā gadījumā šis jautājums tiek risināts tikai tiesas ceļā, bērna mātei iesniedzot tiesā prasību par paternitātes noteikšanu. Šī likumdošanas norma ir īpaši nozīmīga, pieaugot to bērnu skaitam, kas dzimuši nereģistrētā laulībā (skatīt tabulu). Nereģistrētā laulībā dzimuši bērni Gads Nereģistrētā laulībā dzimuši bērni, % 1993 23,0 1994 26,4 1995 29,9 1996 33,1 1997 34,8 1998 37,1 1999 39,1 2000 40,3 2001 42,1 Bērnu un pusaudžu aizsardzība no ekonomiskās un sociālās ekspluatācijas 337. Nepilngadīgie (personas, kas jaunākas par 18 gadiem) darba tiesiskajās attiecībās pielīdzināti tiesībās pilngadīgajiem, bet jautājumos par darba aizsardzību, darba laiku, atvaļinājumiem un citiem darba nosacījumiem viņiem paredzēti atvieglojumi, kādus nosaka Darba likumu kodekss, Darba likums, kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā, un citi Latvijas tiesību akti. 338. Saskaņā ar Darba likumu kodeksa 1.pantu un Darba likuma 7. pantu, kas paredz darbinieku līdztiesību Latvijas Republikā, bērniem darba tiesiskajās attiecībās tiek nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā vai ģimenes stāvokļa un citiem apstākļiem. 339. Darba likumu kodeksa 180.pantā noteikts aizliegums pieņemt pastāvīgā darbā personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem. Izņēmuma gadījumos ar vecāku vai viņus aizvietojošu personu piekrišanu un saskaņā ar medicīnisko pārbaudi bērnus no 13 gadu vecuma var nodarbināt vieglā, veselībai un tikumībai nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā laikā. Sarakstu par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt skolu audzēkņus vecumā līdz 15 gadiem, apstiprina Ministru kabinets. 340. Līdzīgas normas ietvertas arī Darba likuma 37. pantā, kas aizliedz nodarbināt pastāvīgā darbā personas, kuras ir jaunākas par 15 gadiem vai kuras līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Izņēmuma gadījumos, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un saņemta Valsts darba inspekcijas atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, ja šāda nodarbināšana nav kaitīga bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai, kā arī nekavē bērna izglītošanos. Kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabinets. Savukārt bērnus vecumā no 13 gadiem izņēmuma gadījumā un no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu. Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka Ministru kabinets. 341. Saskaņā ar Darba likumu kodeksa 182.pantu, personas, kas jaunākas par 18 gadiem, aizliegts nodarbināt smagos darbos un darbos ar jauniešu veselībai un tikumībai kaitīgiem un bīstamiem darba apstākļiem. Sarakstu par smagiem darbiem un darbiem ar jauniešu veselībai kaitīgiem un bīstamiem darba apstākļiem, kuros aizliegts nodarbināt personas, kas jaunākas par 18 gadiem, apstiprina Ministru kabinets. Nepilngadīgajiem aizliegts pārnēsāt un pārvietot smagumus, kas pārsniedz viņiem likumdošanas aktos noteiktās maksimālās normas. 342. Savukārt Darba likuma 37. pantā uzsvērts, ka pusaudžus, tas ir, personas vecumā no 15 līdz 18 gadiem, aizliegts nodarbināt darbos īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumus, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību, nosaka Ministru Kabinets. 343. Darba likuma 37. pants arī paredz, ka darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā. Turklāt personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskas apskates, un tām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu jāveic obligāta medicīniskā apskate. 344. Saskaņā ar Darba likumu kodeksa 46. pantu personām, kas jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikts saīsināts darba laiks - darbiniekiem no 16 līdz 18 gadu vecumam - 35 stundas nedēļā, bet personām līdz 16 gadu vecumam - 24 stundas nedēļā. Personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt nakts un virsstundu darbā un brīvdienās. 345. Savukārt Darba likuma