31. Article — un 32.pants: darba ņēmējiem - sešu kalendāro mēnešu

periodu, kurš beidzas divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, bet pašnodarbinātajiem - 12 kalendāro mēnešu periodu, kurš beidzas trīs kalendāros mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. 236. Latvijā maternitātes pabalstu piešķir visām sociāli apdrošinātām personām, kuras apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā ir pakļautas maternitātes apdrošināšanai, un speciāls kvalifikācijas periods (piemēram, darba stāžs vai sociālās apdrošināšanas iemaksu periods) nav noteikts. Sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba. 237. Saskaņā ar Starptautiskās Darba Organizācijas 102.Konvencijas par sociālās nodrošināšanas minimālajiem standartiem 67.pantu, maternitātes pabalsta apmērs 2001.gadā vairāk nekā divas reizes pārsniedz konvencijā noteiktās minimālās normas (skat.tabulu). Pabalsta nosaukums Pabalsta apmērs saskaņā ar SDO 102. konvencijas minimālajām normām* Pabalsta apmērs saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem Ls/mēnesī** Novērtējums Maternitātes pabalsts 54,46 Ls 120,37 Ls Maternitātes pabalsta apmērs pārsniedz SDO 102.konvencijā noteiktās sociālās nodrošināšanas minimālās normas. * Pabalsta apmērs maternitātes gadījumā tika aprēķināts ņemot vērā Starptautiskās Darba Organizācijas konvencijas Nr.102 67.panta nosacījumus, ka pabalsta apmēram jābūt 45% no tipiska pabalsta saņēmēja (vīrieša ar sievu un diviem bērniem) darba algas. Tipisks pabalsta saņēmējs saskaņā ar 65.panta septīto punktu ir persona, kura nodarbināta ekonomisko aktivitāšu lielākajā grupā ar vislielāko skaitu ekonomiski aktīvām vīriešu kārtas personām. Balstoties uz LR Centrālās statistikas pārvaldes profesiju apsekojuma rezultātiem 2001.gadā, Latvijā šai grupai atbilst apstrādājošā rūpniecībā strādājošie, kuriem vidējā bruto darba alga 2001.gadā bija 148,26 Ls/mēnesī. ** Izmantoti VSAA dati par faktiskajiem pabalstu apmēriem 2001.gadā. 238. Salīdzinājumā ar 1991.gadu izdevumi maternitātes pabalstiem pieauguši no 0,2 milj. latu līdz 5,7 milj. latu 2001.gadā, kā arī vidējais maternitātes pabalsta apmērs (dienā) no 0,06 latiem 1991.gadā līdz 4,52 latiem 2001.gadā. 2001.gadā maternitātes pabalsta īpatsvars izdevumiem no IKP sastādīja 0,12 procentus 239. Tai pat laikā maternitātes pabalstu nesaņem tās māmiņas, kuras nestrādā un neveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un 2000.gadā tikai 47% no visām dzemdējušajām māmiņām ir saņēmušas maternitātes pabalstu. Slimības pabalsts 240. Slimības pabalsts materiālā izteiksmē ir veselības aprūpe (slimnīcās un ambulatorās iestādēs, ieskaitot farmaceitiskos produktus un zobārstniecību bērniem), kurai finansējums tiek piešķirts no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt slimības pabalsts naudas izteiksmē ir valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts, kuru piešķir un izmaksā sakarā ar apdrošināšanas gadījuma - pārejošas darbnespējas - iestāšanos saskaņā ar "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". 241. Slimības pabalstu piešķir sociāli apdrošinātām personām (darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem), ja šīs personas ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un ja tās darba nespējas periodā neierodas darbā un tādējādi zaudē darba ienākumus šādu iemeslu dēļ: darbspēju zaudēšana sakarā ar slimību vai traumu; nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību; nepieciešama izolācija sakarā ar karantīnu; ārstēšanās sanatorijā vai kūrvietā atveseļošanās periodā pēc slimības vai traumas, ja saskaņā ar medicīnisku atzinumu šāda ārstēšanās nepieciešama darbspēju atjaunošanai; atrašanās stacionārā sakarā ar protezēšanu vai ortozēšanu; nepieciešamība kopt līdz 14 gadu vecu slimu bērnu. 242. Tiesības saņemt slimības pabalstu ir arī personām, kurām pārejoša darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc nodarbinātības perioda beigām, ja sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas vismaz par diviem mēnešiem pirms nodarbinātības perioda beigām. 243. Slimības pabalstu izmaksā 80% apmērā no apdrošinātās personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par pirmajām 14 darbnespējas dienām kompensāciju - slimības naudu - izmaksā darba devējs no saviem līdzekļiem, par turpmāko pārejošas darbnespējas periodu līdz darbspēju atgūšanai vai līdz darbspēju zaudējuma pakāpes noteikšanai - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. 244. Pabalstu nemaksā par darba nespējas laiku, kas ilgāks par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta. Tāpat pabalstu nemaksā par darba nespējas laiku, kas ilgāks par 78 nedēļām triju gadu laikā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Izņēmums no šā noteikuma ir gadījums, kad darba nespēja iestājusies sakarā ar saslimšanu ar tuberkulozi. Tuberkulozes slimniekiem slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku līdz darbspēju atgūšanas vai invaliditātes noteikšanas dienai. 245. Ja pārejošas darba nespējas cēlonis ir darbinieka slimība vai trauma, kas nav saistīta ar nelaimes gadījumu darbā, darba devēja pienākums ir maksāt no saviem līdzekļiem darbiniekam slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no darbinieka vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darbinieka vidējās izpeļņas - par laiku no ceturtās līdz četrpadsmitajai pārejošas darba nespējas dienai, ja darbiniekam izsniegta darbnespējas lapa A. Slimības naudu izmaksā par tām darba nespējas dienām, kuras darbiniekam būtu bijušas darba dienas, ja viņam nebūtu iestājusies pārejoša darba nespēja. Slimības naudu par pirmo darba nespējas dienu nemaksā, izņemot gadījumu, kad darba nespēja iestājusies sakarā ar nelaimes gadījumu darbā. 246. Ja pārejošas darba nespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā, tad saskaņā ar 1995. gada 2. novembra likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" darba devējam ir pienākums izmaksāt no saviem līdzekļiem darbiniekam slimības naudu par darba nespējas pirmajām 14 kalendārajām dienām 80% apmērā no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. 247. Slimības pabalstu saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" piešķir un izmaksā 80% apmērā no apdrošinātās personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. 248. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas - darba ņēmējiem par sešu kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, bet pašnodarbinātajiem - 12 kalendāro mēnešu periodu, kurš beidzas trīs kalendāros mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kāds bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā. 249. Slimības pabalstu nepiešķir, ja darbinieks slimības laikā strādā savā darba vietā; ja darba nespēja personai iestājusies laikā, kad viņa izdarījusi noziegumu vai šā nozieguma rezultātā, un to konstatējusi tiesa; ja persona pati apzināti un būtiski kaitējusi savai vai kopjamā veselībai, un to konstatējis ārsts vai ja persona mēģinājusi iegūt pabalstu viltus ceļā, un to konstatējis ārsts vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. 250. Slimības pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona darba nespējas laikā bez attaisnojoša iemesla nav ievērojusi ārsta noteikto režīmu, ja persona bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie ārsta vai darba ekspertīzes ārstu komisijā, kā arī par laiku, kad persona atrodas pilnā valsts apgādība, kad persona atrodas apcietinājumā vai brīvības atņemšanas vietā. 251. Saskaņā ar Starptautiskās Darba Organizācijas 102.Konvencijas 67.pantu, slimības pabalsta apmērs 2001.gadā pārsniedz konvencijā noteiktās minimālās normas. Pabalsta nosaukums Pabalsta apmērs saskaņā ar SDO 102. konvencijas minimālajām normām* Pabalsta apmērs saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem Ls/mēnesī** Novērtējums Slimības pabalsts 54,46 Ls 81,74 Ls Slimības pabalsta apmērs pārsniedz SDO 102. konvencijā noteiktās sociālās nodrošināšanas minimālās normas. * Pabalsta apmērs slimības gadījumā tika aprēķināts ņemot vērā Starptautiskās Darba Organizācijas konvencijas Nr.102 67.panta nosacījumus, ka pabalsta apmēram jābūt 45% no tipiska pabalsta saņēmēja (vīrieša ar sievu un diviem bērniem) darba algas. Tipisks pabalsta saņēmējs saskaņā ar 65.panta septīto punktu ir persona, kura nodarbināta ekonomisko aktivitāšu lielākajā grupā ar vislielāko skaitu ekonomiski aktīvām vīriešu kārtas personām. Balstoties uz LR Centrālās statistikas pārvaldes profesiju apsekojuma rezultātiem 2001.gadā, Latvijā šai grupai atbilst apstrādājošā rūpniecībā strādājošie, kuriem vidējā bruto darba alga 2001.gadā bija 148,26 Ls/mēnesī. ** Izmantoti VSAA dati par faktiskajiem pabalstu apmēriem 2001.gadā. 252. Salīdzinājumā ar 1991.gadu izdevumi slimības pabalstiem pieauguši no 0,8 milj. latu līdz 9,6 milj. latu 2001.gadā, kā arī vidējais slimības pabalsta apmērs (dienā) no 0,07 latiem 1991.gadā līdz 3,68 latiem 2001.gadā (skat. tabulu). 2001.gadā slimības pabalsta īpatsvars izdevumiem no IKP sastādīja 0,2 procentus. Slimības pabalsta vidējais apmērs 2001.gadā bija 81,74 Ls. Slimības apdrosināšanas kvantitatīvie rādītāji 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 Izdevumi milj.Ls, (faktiskajās cenās) 15,0 13,6 3,1 5,6 7,6 8,4 9,6 Apmaksāto slimības dienu skaits (vid. mēn., tūkst.) 362,7 298,1 105,7 163,3 177,7 190,7 213,1 Slimības pabalsta vidējais apmērs vienā dienā 3,46 3,82 2,70 2,87 3,48 3,64 3,68 Pabalsts saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību 253. Darbā cietušo personu sociālo aizsardzību reglamentē 1995. gada 2. novembra likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kurš noteic, ka apdrošinātajai personai, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, ir tiesības uz šādiem apdrošināšanas atlīdzības veidiem: 1) slimības pabalsts par pārejošas darbnespējas, kas ir saistīta ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, laiku (maksimāli par 52 kalendārajām nedēļām); 2) atlīdzība par darbspēju zaudējumu, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK) konstatējusi daļēju vai pilnīgu darbspēju zaudējumu, kuru izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība; 3) vienreizējs pabalsts, ar kuru var aizstāt atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ja VDEĀK noteikusi nepārejošu darbspēju zaudējumu 10 līdz 24 procentu robežās; 4) papildus izdevumu - izdevumu par ārstēšanu un medicīnisko un profesionālo rehabilitāciju, ceļa izdevumu, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi, samaksas par pavadoņa pakalpojumiem, izdevumiem tehnisko palīglīdzekļu iegādei un remontam, izdevumu apdrošinātās personas aprūpei kompensācija, ja šie izdevumi pārsniedz veselības aprūpes bāzes programmā un/vai rehabilitācijai sociālās aprūpes bāzes programmā paredzētos izdevumus; 5) pakalpojumi cietušo personu darbspēju atgūšanai un integrācijai sabiedrībā: ārstēšana, aprūpe, medicīniskā rehabilitācija, pārkvalifikācija, profesionālā rehabilitācija; 6) atlīdzība par apgādnieka zaudējumu apdrošinātās personas nāves gadījumā viņa darba nespējīgiem ģimenes locekļiem, kurus mirusī persona daļēji vai pilnīgi apgādāja. 254. Naudas pabalstu apmēri ir atkarīgi no apdrošinātās personas iepriekšējā perioda darba ienākumiem (personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par sešu mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums) un no darbspēju zaudējuma pakāpes. Tiesību uz pabalstiem noteikšanai nav nepieciešams speciāls kvalifikācijas periods (darba vai apdrošināšanas stāžs). Saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" sociālai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji. Bezdarbnieka pabalsts 255. Deviņdesmito gadu sākuma ekonomiskā krīze Latvijā radīja pirmos oficiālos bezdarbniekus. Līdz ar to radās nepieciešamība sociāli aizsargāt personas, kuras zaudējušas darba ienākumus. Jau 1991.gada 23. decembrī stājās spēkā likums "Par nodarbinātību", kura mērķis bija nodrošināt ienākumu kompensāciju bezdarba gadījumā 90% vai 70% apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas, kā arī veicināt esošās kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām. 256. Īstenojot valstī sociālās apdrošināšanas reformu attiecībā uz apdrošināšanu bezdarba gadījumam 1995.gada 5.oktobrī tika pieņemts jauns likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kurš paredzēja nodrošināt bezdarbnieka pabalsta apmēru atbilstoši apdrošinātās personas individuālajai iemaksu algai, apdrošināšanas stāžam un pabalsta saņemšanas ilgumam. Turpinot attīstīt apdrošināšanas bezdarba gadījumam pakalpojumu sistēmu, 2000.gada 1.janvārī stājās spēkā jauns likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kas nodrošina apdrošinātajai personai ienākumu kompensēšanu bezdarba gadījumā, bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu atbilstoši veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas stāžam, kā arī nodrošina bezdarbnieka kvalifikācijas celšanu vai pārkvalifikāciju. Bezdarba apdrošināšanai ir pakļauti visi darba ņēmēji un atsevišķas mazaizsargātās iedzīvotāju kategorijas. Salīdzinot ar iepriekšējiem tiesību aktiem, patlaban spēkā esošais likums ir būtiski uzlabots: ir noteikts Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu sadalījums aktīvās un pasīvās nodarbinātības pakalpojumu finansēšanai; ir paredzēts jauns sociālās apdrošināšanas pakalpojumu veids - apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā u.c. 257. Lai persona varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: pabalsta pieprasītājam jābūt sociāli apdrošinātam pret bezdarbu; pabalsta pieprasītājam jābūt ieguvušam bezdarbnieka statusu, un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pabalsta pieprasītāju pēdējo 12 mēnešu laikā veiktas ne mazāk kā 9 mēnešus. 258. Ja iemaksu veicēji pēdējo 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas ir izdarījuši iemaksas ne mazāk kā deviņus mēnešus, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam: ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem - 50% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem - 55% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ar apdrošināšanas stāžu no 20 līdz 29 gadiem - 60% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ar apdrošināšanas stāžu virs 30 gadiem - 65% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. 259. Pabalsta apmērs tiek noteikts, ņemot vērā bezdarbnieka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu. 260. Minēto bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma: pirmos trīs mēnešus pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus - 75 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet ne vairāk kā 80 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (patreiz t.i. 100 Ls); pēdējos trīs mēnešus - 50 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet ne vairāk 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (patreiz t.i. 50 Ls). Piešķirtais bezdarbnieka pabalsts mēnesī nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas divkāršu apmēru (patreiz t.i. 250 Ls). 261. Bezdarbniekiem, par kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā iemaksas ir veikusi valsts (ne mazāk kā deviņus mēnešus), bezdarbnieka pabalstu izmaksā 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (patreiz t.i. 35Ls), ja minētajā laikposmā viņi piederējuši pie vienas no šādām kategorijām: mātes un citas personas, kuras audzina bērnu vecumā līdz 1 gada 9 mēnešiem; personas, kuras pēc aktīvā valsts dienesta atvaļinātas rezervē. 262. Bezdarbniekiem, par kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā iemaksas nav veiktas vai ir veiktas mazāk nekā deviņus mēnešus, bezdarbnieka pabalstu izmaksā 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (patreiz t.i. 35Ls), ja minētajā laikposmā viņas piederējuši pie vienas no šādām kategorijām: personas, kuras pēc invaliditātes ir atguvušas darbspējas; personas, kuras ir kopušas bērnu ar invaliditāti līdz 16 gadu vecumam. 263. Saskaņā ar Starptautiskās Darba Organizācijas 102. Konvencijas 67.pantu, bezdarbnieka pabalsta apmērs atpaliek no konvencijā noteiktajām minimālajām normām (skat. tabulu). Pabalsta nosaukums Pabalsta apmērs saskaņā ar SDO 102. konvencijas minimālajām normām* Pabalsta apmērs saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem Ls/mēnesī** Novērtējums Bezdarbnieka pabalsts 54,46 Ls 40,55 Ls Bezdarbnieka pabalsta apmērs atpaliek no SDO 102.konvencijā noteiktajām sociālās nodrošināšanas minimālajām normām. * Pabalsta apmērs bezdarba gadījumā tika aprēķināts ņemot vērā Starptautiskās Darba Organizācijas konvencijas Nr.102 67.panta nosacījumus, ka pabalsta apmēram jābūt 45% no tipiska pabalsta saņēmēja (vīrieša ar sievu un diviem bērniem) darba algas. Tipisks pabalsta saņēmējs saskaņā ar 65.panta septīto punktu ir persona, kura nodarbināta ekonomisko aktivitāšu lielākajā grupā ar vislielāko skaitu ekonomiski aktīvām vīriešu kārtas personām. Balstoties uz LR Centrālās statistikas pārvaldes profesiju apsekojuma rezultātiem 2001.gadā, Latvijā šai grupai atbilst apstrādājošā rūpniecībā strādājošie, kuriem vidējā bruto darba alga 2001.gadā bija 148,26 Ls/mēnesī. ** Izmantoti VSAA dati par faktiskajiem pabalstu apmēriem 2001.gadā. 264. 2001.gadā bezdarbnieka pabalsta īpatsvars izdevumiem no IKP sastādīja 0,39 procentus. 2001.gadā vidējais bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits mēnesī bija 45,5 tūkst. personu, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, no kuras aprēķināja bezdarbnieka pabalstu 2001.gadā bija 117,61 Ls un piešķirtā bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs 2001.gadā bija 40,55 Ls (skat. tabulu). Bezdarba apdrosināšanas kvantitatīvie rādītāji 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 Izdevumi, milj.Ls (faktiskajās cenās) 7,3 9,6 11,4 14,7 27,5 21,5 18,4 Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits (vid. mēn., tūkst.) 27,0 28,7 30,9 30,7 47,7 39,8 45,5 Bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs, Ls mēn. 23,20 27,77 30,38 40,08 48,07 45,30 40,55 Atbalsts ģimenēm ar bērniem 265. Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu ģimenēm, kurām radušies papildus izdevumi sakarā ar nepieciešamību audzināt bērnus, 1991.gadā izveidotā valsts sociālo pabalstu ģimenēm ar bērniem sistēma paredz ģimenēm piešķirt ģimenes valsts pabalstu un piemaksu par bērnu ar invaliditāti, bērna kopšanas pabalstu un bērna piedzimšanas pabalstu. Minēto valsts sociālo pabalstu ģimenēm ar bērniem piešķiršanas un izmaksas kārtību regulē 1995. gada 26. oktobra likums "Par sociālo palīdzību". 266. Ģimenes valsts pabalstu saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" piešķir ģimenēm, kuras audzina bērnus. Ģimenes valsts pabalstam ir universāls raksturs, to piešķir par katru bērnu. Ģimenes valsts pabalsts ir ikmēneša, un ir tiesības saņemt Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuru bērniem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju. Speciāls kvalifikācijas periods nav noteikts. 267. Likums "Par sociālo palīdzību" paredz, ka ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas nav vecāks par 15 gadiem, vai ir vecāks par 15 gadiem, apmeklē vispārizglītojošo skolu un nav stājies laulībā, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadiem. Pēdējā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē skolu. 268. Personām, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, piešķir piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. Minētās piemaksas mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm, kuras kopj bērnu ar invaliditāti, veicinot bērnu ar invaliditāti integrēšanos sabiedrībā. Piemaksas apmērs pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti ir 35 Ls/mēn. 269. Par pamatu ņemot 1,5% no 2001.gada iekšzemes kopprodukta un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādājamo bērnu izdevumu summu, kā arī ģimenes valsts pabalsta izdevumu summu 2001.gadā, ģimenes valsts pabalsta apmēram par katru bērnu jāsastāda 10,12 Ls. Pašlaik Latvijā ģimenes valsts pabalsta apmērs ir šāds (skat. tabulu): bērniem, kas piedzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim bērniem, kas piedzimuši sākot ar 1999.gada 1.janvāri par 1.bērnu - 4,25 Ls par 1.bērnu - 6,00 Ls par 2.bērnu - 5,10 Ls par 2.bērnu - 7,20 Ls par 3.bērnu - 6,80 Ls par 3.bērnu - 9,60 Ls par 4. un nākamajiem par 4. un nākamajiem bērniem - 7,65 Ls bērniem - 10,80 Ls 270. Ģimenes valsts pabalsta un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādājamo bērnu izdevumu summas īpatsvars iekšzemes kopproduktā sastādīja (skat.tabulu): 1993 ~ 2,49% no IKP 1994 ~ 2,20% no IKP 1995 ~ 1,89% no IKP 1996 ~ 1,61% no IKP 1997 ~ 1,43% no IKP 1998 ~ 1,27% no IKP 1999 ~ 1,18% no IKP 2000 ~ 1,12% no IKP 2001 ~ 0,73% no IKP 271. Bērna kopšanas pabalsts ir regulārs ikmēneša pabalsts, kas nav atkarīgs no bērnu skaita un ko piešķir personai, kura kopj bērnu līdz 3 gadu vecumam, nav nodarbināta vai nodarbināta nepilnu darba dienu, un nesaņem maternitātes pabalstu. Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem ir 30Ls mēnesī. Personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem, pabalsta apmērs ir 7,50Ls/mēn. 272. Vienam no bērna vecākiem vai personai, kas adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz 1gada vecumam, piešķir bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreiz izmaksājams, universāls pabalsts. Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs sastāda 50% no zīdaiņa pūriņa vērtības, patreiz - Ls 98. Ja māte stājas ārstniecības uzskaitē līdz 12.grūtniecības nedēļai un izpilda visus noteiktos ārsta norādījumus, pabalsta apmērs tiek divkāršots - Ls 196. 273. Lai atbalstītu ģimenes, kurām radušies papildus izdevumi sakarā ar bērnu audzināšanu, vienam no apgādniekiem saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli", maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzēti atvieglojumi puses apmērā no gada neapliekamā minimuma, kas ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa (mēneša neapliekamais minimums patlaban ir 21Ls), par nepilngadīgu bērnu; par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku; par apgādībā esošu personu apgādājamiem; par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti); par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu. Par katru no šīm personām atvieglojumi sastāda 10,50Ls. Apgādnieka zaudējuma pensija 274. Personu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju regulē likums "Par valsts pensijām". Saskaņā ar minēto likumu apgādnieka zaudējuma pensiju, ja apgādnieks ir bijis sociāli apdrošinātā persona, var saņemt mirušā apgādnieka darba nespējīgie un viņa apgādībā bijušie ģimenes locekļi: bērni, jaunāki par 18 gadiem, brāļi, māsas, mazbērni, jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku. Tiesības uz pensiju līdz 24 gadu vecumam pie minētajām kategorijām piederošām personām ir tad, ja viņas mācās vispārējās, profesionālajās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā. Savukārt tiesības uz pensiju neatkarīgi no vecuma iegūst mirušā apgādnieka bērni, māsas, brāļi, mazbērni, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Latvijas tiesību akti neparedz apgādnieka zaudējuma pensiju atraitnei (atraitnim). 275. Apgādnieka zaudējuma pensija tiek izmaksāta ik mēnesi un tās apmērs tiek aprēķināts no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas, pieņemot, ka attiecīgā persona būtu turpinājusi strādāt līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktam pensijas vecumam un turpinātu veikt iemaksas vecuma pensijas kapitālam iepriekšējā apmērā. Apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs vienam bērnam ir noteikts 50% apmērā no iespējamās vecuma pensijas, diviem bērniem - 75%, trīs un vairāk bērniem - 90% no pensijas. 276. Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina, ņemot vērā abu vecāku iespējamo vecuma pensiju. Ir noteikts minimālās pensijas apmērs: kopējais pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (Ls 30), bet katram bērnam ne mazāk par 50% no valsts sociālās nodrošinājuma pabalsta. Piešķirtās pensijas apmērs tiek aizsargāts pret inflāciju, veicot regulāru (reizi gadā) pensijas indeksāciju ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņu indeksu, bet ar 2002.gadu arī noteiktu daļu no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. 277. Tā kā apgādnieka zaudējuma pensija tiek aprēķināta uz iespējamās vecuma pensijas bāzes, apdrošināto personu loks ir analogs kā valsts pensiju apdrošināšanai (skat. vecuma pensijas). Apgādnieka zaudējuma pensiju izmaksa tiek finansēta no sociālās apdrošināšanas iemaksām (valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets). Pakta