6. Article

Tiesības uz darbu; tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos 102. Satversmes 106.pantā noteikts, ka "ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Šis pants lasāms saistībā ar Satversmes 91.pantu, kas paredz, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā", kā arī ka "cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". 103. Darba likuma kodeksa 15.pantā ir noteiktas garantijas, pieņemot darbā: "Pieņemot darbā nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesību ierobežošana, kā arī tiešu vai netiešu priekšrocību noteikšana atkarībā no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa, izņemot tos ierobežojumus un priekšrocības, ko nosaka likumi un citi normatīvie akti." 104. 2001.gada 20.jūnijā tika pieņemts jauns Darba likums, kas stājas spēkā 2002.gada 1.jūnijā. Šī likuma 7.pantā noteikts, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu un ka šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas. 105. Tabulās tiek sniegta statistiskā informācija par tendencēm iedzīvotāju nodarbinātībā, kā arī informācija par bezdarbnieku skaitu un sadalījumu pēc vecuma un dzimuma. Saskaņā ar Statistikas pārvaldes 2001. gada maijā veikto darbaspēka apsekojumu, 2001.gadā lielākais nodarbināto skaits bija apstrādājošā rūpniecībā - 166,4 tūkst.; tirdzniecībā - 149,0 tūkst.; lauksaimniecībā - 143,0 tūkst.; izglītībā - 87,0 tūkst (Centrālās statistikas pārvaldes dati). Nodarbināto iedzīvotāju gada vidējais skaits (tūkst. cilvēku) 1998 1999 2000 2001 Visi nodarbinātie 986 968 941 962 t.sk. Sabiedriskajā sektorā (%) 34 32 32 30 Privātajā sektorā (%) 66 68 68 70 pa darbības veidiem Lauksaimniecība 183 156 134 143 Rūpniecība 208 193 193 186 Būvniecība 54 58 56 68 Tirdzniecība 145 142 145 151 Transports, glabāšana un sakari 79 82 79 78 Finansu starpniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu 46 52 57 55 Valsts pārvalde, izglītība un veselības aizsardzība 203 213 206 206 Pārējās nozares 68 72 71 76 106. Bezdarba līmeni un tā dinamiku un bezdarbu sieviešu, jauniešu, gados vecāku cilvēku un cilvēku ar invaliditāti vidū raksturo šādi dati (skat. tabulu, Centrālās statistikas pārvaldes dati): Bezdarba līmenis Latvijā pārskata perioda beigās, procentos Mēnesis 1997.g. 1998.g. 1999.g. 2000.g. 2001.g. 1 7,3 7,0 9,4 9,1 7,9 2 7,5 7,0 9,8 9,1 8,0 3 7,7 7,1 10,1 9,0 8,1 4 7,8 7,1 10,2 9,0 8,0 5 7,9 7,0 10,1 8,6 7,9 6 7,8 7,2 10,0 8,4 7,8 7 7,7 7,3 9,9 8,2 7,7 8 7,5 7,4 9,8 8,1 7,7 9 7,3 7,6 9,5 7,9 7,6 10 7,1 8,2 9,3 7,8 7,6 11 7,0 8,8 9,1 7,8 7,6 12 7,0 9,2 9,1 7,8 7,7 Sieviešu - bezdarbnieču skaits pārskata perioda beigās Mēnesis 1999.gads % no bezdarbnieku skaita 2000.gads % no bezdarbnieku skaita 2001.gads % no bezdarbnieku skaita 1 66513 58,2 61811 56,7 53805 57,3 2 68132 58,0 61425 56,3 54330 56,7 3 69509 57,7 60890 56,1 54657 56,5 4 70316 57,7 60626 56,3 54358 56,6 5 69632 57,6 58152 56,3 53564 56,5 6 69613 57,9 57173 56,8 53498 57,1 7 69247 58,1 56602 57,5 53191 57,5 8 68526 58,3 55831 57,6 53159 57,7 9 66455 58,1 54514 57,8 52657 57,7 10 64551 58,2 54018 58,2 52477 57,9 11 63308 57,9 53942 58,1 52455 57,7 12 62830 57,4 53768 57,6 52573 57,4 Jaunieši - bezdarbnieki vecumā 15-24 gadi 1999.gads % no bezdarbnieku skaita 2000.gads % no bezdarbnieku skaita 2001.gads % no bezdarbnieku skaita 18366 16,1 15956 14,6 13618 14,5 19069 16,2 16342 15,0 14089 14,7 19720 16,4 16199 14,9 14230 14,7 19565 16,1 15872 14,7 13943 14,5 18925 15,7 15011 14,5 13629 14,4 18086 15,1 14309 14,2 13147 14,0 18306 15,4 14420 14,6 13317 14,4 18024 15,3 14573 15,0 13623 14,8 17306 15,1 14055 14,9 13474 14,8 16700 15,0 13707 14,8 13365 14,8 16369 15,0 13794 14,9 13612 15,0 16226 14,8 13713 14,7 13374 14,6 Sievietes vecumā no 50 gadiem un vīrieši vecumā no 55 gadiem līdz likuma "Par valsts pensijām" noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai Mēnesis 1999.gads % no bezdarbnieku skaita 2000.gads % no bezdarbnieku skaita 2001.gads % no bezdarbnieku skaita 1 15218 13,3 15120 13,9 13881 14,8 2 15554 13,2 15200 13,9 14041 14,7 3 15918 13,2 15307 14,1 14265 14,7 4 16289 13,4 15428 14,3 14324 14,9 5 16356 13,5 15043 14,6 14287 15,1 6 16535 13,8 14792 14,7 14176 15,1 7 16479 13,8 14533 14,8 14043 15,2 8 16245 13,8 14203 14,7 13960 15,1 9 15748 13,8 13949 14,8 13867 15,2 10 15252 13,7 13675 14,7 13782 15,2 11 15054 13,8 13638 14,7 13758 15,1 12 15025 13,7 13745 14,7 13977 15,3 Cilvēku ar invaliditāti - bezdarbnieku skaits pārskata perioda beigās Mēnesis 1999.gads % no bezdarbnieku skaita 2000.gads % no bezdarbnieku skaita 2001.gads % no bezdarbnieku skaita 1 1108 1,0 1451 1,3 1521 1,6 2 1174 1,0 1503 1,4 1614 1,7 3 1240 1,0 1541 1,4 1653 1,7 4 1273 1,0 1530 1,4 1655 1,7 5 1280 1,1 1454 1,4 1618 1,7 6 1319 1,1 1439 1,4 1619 1,7 7 1286 1,1 1414 1,4 1615 1,7 8 1252 1,1 1404 1,4 1639 1,8 9 1239 1,1 1442 1,5 1670 1,8 10 1287 1,2 1441 1,6 1711 1,9 11 1350 1,2 1479 1,6 1733 1,9 12 1431 1,3 1504 1,6 1804 2,0 107. Valstī veiktie pasākumi, lai uzlabotu situāciju nodarbinātības jomā, tiek koordinēti ikgadējā Nacionālajā nodarbinātības plānā. Jāatzīst, ka Latvijā pagaidām nav izstrādāta nacionālā nodarbinātības stratēģija. 2001.gada Nacionālais nodarbinātības plāns sagatavots, pamatojoties uz ES Padomes apstiprinātām nodarbinātības vadlīnijām 2000.gadam, 2000.gada NNP analīzes rezultātiem un uz iegūto pieredzi nodarbinātības pasākumu noteikšanas un definēšanas jomā. 108. Nodarbinātības veicināšanas pasākumu izvēlē ņemta vērā to prioritāte atbilstoši Latvijas ekonomiskajai, sociālajai un politiskajai situācijai. Plānā lielāka uzmanība veltīta aktīviem pasākumiem nodarbinātības veicināšanai, līdz ar to atbalstot bezdarbnieku personisko iniciatīvu sava statusa mainīšanai darba tirgū. Nacionālajā nodarbinātības plānā 2000.gadam ietvēra 36 nodarbinātības veicināšanas pasākumus, savukārt 2001.gadam paredzēti 43 šādi pasākumus ar kopējo finansējumu 16 milj. latu apmērā (aptuveni par 9% vairāk nekā 2000. gadā salīdzināmā pasākumu lokā). Latvijas nodarbinātības politikā 2001. gadam ietverti šādi aktuāli virzieni: 1) darbaspēka kvalitātes paaugstināšana; 2) jauniešu nodarbinātības veicināšana; 3) bezdarba ilguma samazināšana; 4) pirmspensijas vecuma bezdarbnieku integrēšana darba tirgū; 5) darba meklētājiem un bezdarbniekiem sniegto pakalpojumu uzlabošana. 109. Izstrādātais Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums paredz iespēju organizēt jaunus aktīvās nodarbinātības pasākumus bezdarbniekiem, jo īpaši personām vecumā no 15 līdz 25 gadiem; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; personām, kurām līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē ir ilgāk par vienu gadu (ilgstošajiem bezdarbniekiem); personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs. Likumā noteikta valsts un pašvaldību institūciju kompetence nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā (Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un īstenošanā, uzņēmējdarbības veicināšanā, aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanā un īstenošanā, pakalpojumu sniegšanā bezdarbniekiem un darba meklētājiem). 110. Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem persona vienlaicīgi var ieņemt vairākus amatus un būt nodarbināta vairākās darba vietās, no kurām viena ir tās pamata darba vieta. Daudzos gadījumos personas, kas ir nodarbinātas vairākās darba vietās, papildus savam pamatdarbam strādā izglītības iestādēs vai zinātnisku darbu, kā arī ir eksperti specifiskās nozarēs, kur speciālistu skaits Latvijā ir salīdzinoši neliels. 2000.g.maijs . 2001.g.maijs . tūkst. cilv. % tūkst. cilv. % Nodarbinātie kopā 968,7 963,9 Nodarbinātie, kam ir papilddarbs 45,1 4,7 47,7 4,9 Bezdarbnieku pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas 111. Atbilstoši 1991. gada 23. decembra likuma "Par nodarbinātību" 7.pantam bezdarbniekam ir tiesības un pienākums iesaistīties Nodarbinātības valsts dienesta organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos, tai skaitā profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā. 112. Saskaņā ar šo likumu bezdarbniekam ir tiesības: saņemt informāciju par brīvajām darba vietām; saņemt piemērota darba piedāvājumus; iesaistīties profesionālajā apmācībā un pārkvalificēties; saņemt bezdarbnieka pabalstu; saņemt stipendiju profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās laikā; piedalīties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos un citos nodarbinātības valsts dienesta organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos; pārsūdzēt Nodarbinātības Valsts Dienesta lēmumu tiesā. 113. Savukārt bezdarbnieka pienākumos ietilpst: patstāvīgi un ar nodarbinātības valsts dienesta palīdzību meklēt darbu; reizi mēnesī ierasties nodarbinātības valsts dienestā; ierasties nodarbinātības valsts dienestā divu darbadienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas; piedalīties nodarbinātības valsts dienesta organizētajos bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālajā apmācībā un pārkvalificēšanās kursos, darba praksē pie darba devēja vai amata meistara pēc arodapmācības, darba meklētāju kluba darbā, individuālo darba plānu pildīšanā un citos pasākumos), kā arī pildīt darba līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu; personām, kurām atlicis mazāk par pieciem gadiem līdz vecumam, kas dod tiesības uz vecuma pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ir pienākums iesaistīties pasākumos, kuru mērķis ir šīs personas integrēt darba tirgū; ziņot nodarbinātības valsts dienestam: a) triju darbadienu laikā - par pārmaiņām, uz kuru pamata tiek zaudēts bezdarbnieka statuss; b) triju darbadienu laikā - par dzīvesvietas maiņu; c) triju nedēļu laikā no slimošanas sākuma - par slimības laiku, kas ir bijis ilgāks par divām nedēļām. 114. Likuma "Par nodarbinātību" 12.pantā ir noteikts, ka to bezdarbnieku apmācība, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, tiek veikta par nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem, bet to bezdarbnieku apmācība, kuri ir jaunāki par 18 gadiem - par profesionālajai izglītībai paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem: "Bezdarbniekam, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, ir tiesības uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos ar nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu, ja viņš: 1) nevar atrast darbu tāpēc, ka trūkst profesionālo zināšanu; 2) nevar atrast darbu iepriekš apgūtajā profesijā vai specialitātē; 3) ir zaudējis profesionālās iemaņas. 115. Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalificēšana un kvalifikācijas paaugstināšana ir aktīvās nodarbinātības pasākums, kas palīdz bezdarbniekiem ātrāk atgriezties darba tirgū, palielinot bezdarbnieku konkurētspēju un tiek organizēts, ievērojot ražošanas nozaru, kā arī modernu tehnoloģiju, attīstību un darba devēju pieprasījumu pēc augstas kvalifikācijas darbiniekiem. 116. Bezdarbnieku iespējas saņemt profesionālo apmācību, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu nodrošina Nodarbinātības Valsts Dienests (skatīt tabulu). 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 Izteikuši vēlmi mācīties, pārkvalificēties vai paaugstināt kvalifikāciju 13 857 16 589 15 337 24 542 29 395 28 025 31 192 Nosūtīti mācīties, pārkvalificēties vai paaugstināt kvalifikāciju 6 339 8 831 7 950 16 602 9 704 10 267 10 269 117. Saskaņā ar likuma "Par nodarbinātību" 12.pantu bezdarbnieku apmācība, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, tiek veikta par nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem, bet to bezdarbnieku apmācība, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, - par profesionālajai izglītībai paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Iespējas cilvēkiem ar invaliditāti iegūt profesionālo apmācību un iesaistīties darba tirgū 118. Kopš 1998.gada, kad Ministru kabinetā tika apstiprināta koncepcija "Vienādas iespējas visiem", pastiprināta uzmanība sabiedrībā tiek pievērsta cilvēku ar invaliditāti integrācijai sabiedrībā. 119. Koncepcijas "Vienādas iespējas visiem" mērķis ir iezīmēt pamatnostādnes, lai radītu vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem, tai skaitā personām, kurām noteikta invaliditāte, veikt to lomu, kas ir normāla atkarībā no vecuma, dzimuma, sociālajiem un kultūras faktoriem katram indivīdam. Ikvienam ir nepieciešams respektēt citu sabiedrības locekļu vajadzības un ir tiesības, lai tiktu respektētas viņa vajadzības. 120. Cilvēku ar invaliditāti profesionālā rehabilitācija ir uzskatāma par vienu no aktuālākajām pasākumu grupām cilvēku ar invaliditāti pilnvērtīgas sociālās funkcionēšanas nodrošināšanai. Tā dod iespējas cilvēkiem ar invaliditāti apgūt savām fiziskajām un garīgajām spējām atbilstošu profesiju un iekļauties darba tirgū. Cilvēku ar invaliditāti profesionālajai rehabilitācijai 2001.gadā izlietots Ls 637 649, kas nodrošina 288 personu profesionālo rehabilitāciju gadā. 121. Profesionālās rehabilitācijas centros cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte un kuri slimības vai traumas dēļ nespēj strādāt iepriekšējā profesijā, var apgūt 13 dažādas profesijas. 2001.gadā profesionālās rehabilitācijas centros profesijas ieguvi pabeiguši 134 cilvēki ar invaliditāti. 122. 2001.gada 28.augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr.383 "Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem", nosakot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pakalpojuma saņemšanas kārtību. 123. Pašlaik Latvijā darbojas 2 profesionālās rehabilitācijas centri: Republikas Rehabilitācijas Centrs un Arodapmācības un rehabilitācijas centrs "Alsviķi". 124. Republikas rehabilitācijas centrs nodrošina cilvēkiem ar invaliditāti piemērotus profesionālās apmācības un rehabilitācijas pakalpojumus. 2000.gadā Koledža RRC nodrošināja profesionālo pamata, vidējo un pirmā līmeņa profesionālo augstāko (koledžas) izglītību dienas, vakara un tālmācības nodaļās gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, ņemot vērā viņu funkcionālo traucējumu smaguma pakāpi un raksturu. Pēc Koledžas RRC datiem atkarībā no iegūtās profesijas 80% RRC absolventu iesaistās darba tirgū. Republikas rehabilitācijas centrs nodrošina šādu apmācību: apmācību dienas nodaļā (koledža) ekonomika, grāmatvedība un nodokļi, (vidējā speciālā izglītība) rūpniecības tirgzinis, programmējamās automātikas mehāniķis, komercdarbinieks rūpniecībā, (arodizglītība) elektronikas montētājs, biroja komercdarbinieks, pavārs, uzskaitvedis; apmācību vakara nodaļā (koledža) ekonomika, grāmatvedība un nodokļi, mārketings un pārdošana, cilvēku resursu vadīšana; apmācību tālmācībā (vidējā speciālā izglītība) sociālās apdrošināšanas speciālists, rūpniecības tirgzinis; PRC tāpat nodrošina profesionālās piemērotības noteikšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Paralēli mācībām Republikas rehabilitācijas centrs nodrošina medicīniskās un psiholoģiskās palīdzības sniegšanu, sporta un atpūtas pasākumu organizēšanu saviem audzēkņiem. 125. Arodapmācības un rehabilitācijas centrs "Alsviķi" ir profesionālās rehabilitācijas iestāde, kas atrodas Labklājības ministrijas pārziņā. 2001.gadā ARC "Alsviķi" bija 95 audzēkņi, to absolvēja 28 personas. Arodapmācības un rehabilitācijas centrs "Alsviķi" piedāvā apgūt šādas profesijas: šuvējs, mājkalpotāja, mājas amatnieks, kurpnieks. 126. Darbā rehabilitācijas centros ir iezīmējušās pirmās grūtības - audzēkņiem bieži ir grūtības atrast prakses vietu ārpus centriem, dažās profesijās ir grūti atrast darbu. Neskatoties uz minētajām grūtībām gados jaunie cilvēki ar invaliditāti labprāt izmanto iespējas sev piemērotas profesijas apgūšanai. Profesionālās rehabilitācijas centriem ir pienākums sadarboties ar darba devējiem, Nodarbinātības valsts dienestu, personu radiniekiem, sabiedriskajām organizācijām, kuras pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses, un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā ir personu pamatdzīvesvieta, lai nodrošinātu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un personu iesaistīšanos darba tirgū. 127. Savos komentāros par sagatavoto ziņojuma projektu invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" kā pozitīvas iniciatīvas cilvēku ar invaliditāti iesaistīšanai darba tirgū min arī Nodarbinātības valsts dienesta organizētās speciālās apmācības grupas cilvēkiem ar invaliditāti tādās specialitātēs kā datorapmācība, datoroperatora specialitāte, informācijas apstrāde ar datoru, klūdziņu izstrādājumu izgatavošana, skārdnieka-jumiķa specilitāte, iekšējo apdares darbu veikšana, kā arī projekta "THINK Baltijā" ieviešanu, kura ietvaros ar informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju palīdzību paredzēts nodarbināt 20 cilvēkus ar invaliditāti. Minētais projekts sācis darboties 2002. gadā un konkursam uz 20 darba vietām jau pietiekušies 150 cilvēki ar invaliditāti, kas norāda uz šāda darba augsto pieprasījumu. Projekts paredzēts uz diviem gadiem. Pakta