10. Article

Sieviešu tiesības iegūt izglītību 84. Sievietes tiesības iegūt izglītību bez jebkādas diskriminācijas Latvijā ir garantētas konstitucionālā līmenī. Satversmē ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību un valsts nodrošina tiesības ikvienam bez maksas iegūt pamata un vidējo izglītību. Atbilstoši Satversmei pamata izglītība ir obligāta. 85. Latvijas Izglītības likumā ir noteikts, ka katram Latvijas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdoto nepilsoņu pasi un kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīves vietas. Saskaņā ar šo likumu, atbilstoši Satversmē noteiktajam Latvijā ir obligāta pamatizglītība vai pamatizglītības turpināšana līdz 18 gadu vecumam. 86. Izglītības likums noteic, ka Latvijā izglītības iegūšanas dalījums pēc dzimuma nepastāv. Visiem iespējas iegūt izglītību un saņemt diplomu ir vienlīdzīgas neatkarīgi no dzimuma. Vienādu mācību programmu pieejamību visiem attiecīgās izglītības programmas audzēkņiem nodrošina valsts izglītības standarti. 87. Latvijā ir noteiktas vairākas vispārējās izglītības pakāpes. Tās ir pirmsskolas izglītība, pamatizglītība un vidējā izglītība. 88. Vispārējās izglītības likums noteic, ka pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz septiņu gadu vecumam. Šeit nav noteikti nekādi dzimuma ierobežojumi. Bērnu uzņemšana vietējo pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs notiek pieteikumu iesniegšanas secībā. Savukārt speciālā pirmsskolas izglītības grupā speciālas pirmsskolas izglītības īstenošanai bērnu uzņem pamatojoties uz vecāku (aizbildņu) iesniegumu un valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu. 89. Atbilstoši Vispārējās izglītības likumam, pamatizglītību Latvijā var iegūt izglītības iestādē, kas īsteno pamatizglītības mācību programmas, kā arī arodskolā, speciālās izglītības iestādē, vakara (maiņu) skolā, internātskolā, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē. Pamatizglītības apguve Latvijā ir obligāta bez dzimuma ierobežojumiem un pamatizglītības mācību programmu īstenojošas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai no 1. līdz 9.klasei. 90. Atbilstoši Vispārējās izglītības likumam vispārējās vidējās izglītības apguvi uzsākt ir tiesīga ikviena persona bez vecuma ierobežojuma, ja tā ir ieguvusi apliecību par pamatizglītību. Nekādi ierobežojumi vispārējās izglītības apguvē attiecībā uz personas dzimumu nepastāv. Valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes, uzņemot audzēkņus 10.klasē, ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. 91. Tāpat arī speciālās izglītības programmas, kas nodrošina vispārējo darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītību izglītojamajiem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām, sievietēm ir iespējams apgūt bez dzimuma ierobežojumiem. Speciālās izglītības programmas īstenošanu, atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, viņu spējām un veselības stāvoklim, nosaka pedagoģiski medicīniskā komisija. 2000/2001.m.g. Latvijā speciālās mācību iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs mācījās 10250 skolēni, no kuriem 3933 bija meitenes (38 %). 92. Attiecībā uz jauniešu profesionālās orientācijas un profesijas izvēli jāuzsver, ka Latvijā kopš 1987.gada darbojas Profesionālās karjeras izvēles centrs, kas sniedz profesionālu palīdzību ikvienam (arī jauniešiem) profesionālajā orientācijā un piemērotas karjeras izvēlē. 2000/2001.m.g. Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs mācījās 48625 audzēkņi, no kuriem 21287 bija meitenes (43%). 2000/2001.akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās studēja 101 270 studenti, no kuriem 62 182 bija sievietes (61%). 93. Nepastāv nekādi ierobežojumi, kas liegtu sievietēm iegūt izglītību nozaru mācību iestādēs. Piemēram, Policijas skolā mācās 20% sieviešu; Latvijas Policijas akadēmijā - dienas nodaļā - 40% sieviešu; neklātienes nodaļā - 27.5% sieviešu. Minētajās mācību iestādēs nav izveidotas atsevišķas mācību programmas sievietēm, vienīgās atšķirības ir "vispārējās fiziskās kultūras" priekšmetā - dažādi normatīvi attiecīgās sporta disciplīnās, kas tiek sastādīti, ņemot vērā sievietes specifiskās fizioloģiskās īpatnības. 94. Tabulā sniegta informācija par meiteņu īpatsvaru skolēnu vidū Latvijas izglītības iestādēs. skolēnu skaits meiteņu skaits meiteņu skaits % 2000/2001.mācību gads Vispārizglītojošās (dienas) skolās mācās 344822 173238 50,24 1999/2000. mācību gads Beigušo skaits 1. - 4.klasi vispārizglītojošās (dienas) skolās 133039 64542 48,51 Beigušo skaits 5. - 9. klasi vispārizglītojošās (dienas) skolās 159601 78128 48,95 beigušo skaits 10.-12.klasi vispārizglītojošās (dienas) skolās 49148 29853 60,74 beigušo skaits vakara maiņu skolā 11765 5844 49,67 95. Augstākās izglītības ieguvi Latvijā reglamentē Augstskolu likums, kurā noteikts, ka tiesības studēt augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Uzņemšana augstskolās notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. 96. Arī attiecībā uz studiju uzsākšanu vēlākajos studiju posmos nepastāv sievietes pēc dzimuma pazīmes diskriminējošas normas. Augstskolu likums noteic, ka studiju uzsākšana vēlākajos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu pārbaudījumi citā augstskolā vai tos attiecīgajā augstskolā nokārto papildus. 97. 2000/2001.m.g. augstskolās kopā tika īstenotas 464 dažādas studiju programmas un 166 akadēmiskās, 247 profesionālās studiju programmas un 51 doktora līmeņa studiju programmas. Ņemot vērā vienādās studiju programmas, kas tiek īstenotas vairākās augstskolās, studiju programmu kopējais skaits ir 556, 499 no šīm programmām tiek īstenotas valsts augstskolās, 57 - juridisko personu dibinātajās augstskolās. Pēdējos gados ir vērojama tendence - palielinās profesionālajās studiju programmās studējošo skaits. Profesionālo kvalifikāciju 2000.gadā ir ieguvuši 44% no grādu vai kvalifikāciju ieguvušo kopskaita. Pieaug maģistra grādu ieguvušo skaits un profesionālo kvalifikāciju ieguvušo skaits pēc augstākā līmeņa studijām. Nevienā no minētajām programmām nav novērota sieviešu tiesību diskriminācija. 98. Latvijā nepastāv dalīta meiteņu un zēnu izglītība, un spēkā esošie tiesību akti to arī neparedz. Tādēļ Latvijā nepastāv dažādas kvalitātes skolas, skolu telpu, iekārtu, un pedagogu pieejamība zēniem un meitenēm ir vienlīdzīga. Tā kā uzņemšanas noteikumi mācību iestādēs neparedz nekādus uzņemšanas ierobežojumus atkarībā no dzimuma un uzņemšana mācību iestādēs norisinās konkursa kārtībā vai vadoties pēc audzēkņa dzīves vietas, meitenēm ir pieejama jebkuras specialitātes apgūšana, gan profesionālās izglītības mācību centros, gan koledžās un augstskolās. Izglītības iestādēs veiktie pasākumi negatīvo stereotipu izskaušanai 99. Pastāvošais izglītības saturs vispārējos un speciālajos mācību priekšmetos paredz sieviešu un vīriešu stereotipu koncepcijas likvidēšanu. Izglītības satura un eksaminācijas centrs Valsts pamatizglītības standarta un mācību standarta "Civilzinības 9.klasei", "Politika un tiesības vidusskolai" un sociālo zinību standarta ietvaros ir izstrādājis projektu, kurš paredz skolniekiem iegūt priekšstatus un izpratni nozīmīgos sociāli politiskos jautājumos sociālo zinību kursā - civilzinībās. Kursā paredzēts aplūkot arī jautājumus, kas skar sieviešu tiesības un pienākumus. Pamatskolās tam ir vairāk informatīvs raksturs, bet vidusskolās kursā "Politika un tiesības" līdztiesības jautājumus paredzēts apskatīt detalizēti. Pašlaik šos kursus pasniedz pedagogi, kuri attiecīgi papildinājuši savu kvalifikāciju vai arī ieguvuši atbilstošu augstāko izglītību tiesību vai sociālajās zinātnēs. 100. Papildus Latvijas Universitātē 2001./2002.mācību gadā Profesionālo tiesību bakalaura studiju mācību programmu apgūstošajiem studentiem tiek dota iespēja apgūt vidusskolām paredzētā mācību kursa "Tiesības visiem" pasniegšanas metodiku. 101. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs, izstrādājot jaunu mācību priekšmeta saturu un veidojot laikmetam atbilstošu bērnu zināšanu un prasmju pārbaudes sistēmu, ir ieviesis daudzus jauninājumus Latvijas skolās. Piemēram, 1994.gadā ir izstrādātas vadlīnijas "Veselības mācības" apgūšanai. Vidusskolās šis priekšmets ir ieviests kā izvēles priekšmets. Šī priekšmeta ieviešana skolās vistiešākajā veidā ietekmēs sievietes pašapziņas un personīgās stabilitātes veidošanu. Latvijas Ģimenes plānošana un seksuālās veselības asociācija "Papardes zieds" uzskata, ka seksuālās veselības un ģimenes plānošanas tēmu apguve skolās (ne tikai vispārizglītojošajās, bet arī profesionālajās) nedrīkst būt izvēles jautājums; šīs tēmas būtu nepieciešams apgūt kā obligātas. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos komentāros norāda, ka veselības mācība netiek pasniegta arodskolu, tehnikumu un speciālo skolu audzēkņiem, turklāt veselības mācības ieviešana skolās sekmēs sievietes pašapziņas un personīgās stabilitātes veidošanos tikai gadījumā, ja skolotāji būs atbilstoši sagatavoti un viņiem būs pieejama nepieciešamā metodika. 102. Attiecībā uz vīriešu un sieviešu lomas stereotipa koncepcijas likvidēšanu visos mācību līmeņos Ministru kabineta noteikumi Nr. 462 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu" (05.12.2000.), cita starpā noteic, ka viens no pamatizglītības programmu galvenajiem uzdevumiem ir veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas un sociālajiem procesiem, morālajām un estētiskajām vērtībām, nodrošināt iespēju Latvijas pilsonim apgūt nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības. Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.463 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu" (05.12.2000.) kā vispārējās izglītības uzdevumi ir noteikti arī prasmes līdzdarboties pilsoniskās sabiedrības procesos, ievērojot pozitīvu un cieņas pilnu attieksmi pret sevi un citiem, veidošana. Profesionālās izglītības jomā Ministru kabineta noteikumi Nr.211 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" (27.06.2000.), kā vienu no šīs izglītības galvenajiem mērķiem izvirza izglītojamā pozitīvas attieksmes pret līdzcilvēkiem un valsti sekmēšanu, veicinot viņa pašapziņu un spēju uzņemties Latvijas pilsoņa pienākumus. 103. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos komentāros norāda, ka nav izvērtētas mācību grāmatās un materiālos attēlotās dzimumu lomas, kā arī ir nepieciešama turpmāka mācību materiālu līdzsvarošana no dzimumu līdztiesības perspektīvas. Tiesības saņemt studiju kredītus un stipendijas 104. Kā jau tas ir noteikts Satversmē valsts nodrošina pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanu bez maksas. Tajā pašā laikā Latvijā pastāv privātās pamat- un vidējās izglītības iestādes, kurām ir tiesības prasīt mācību maksu no saviem audzēkņiem. Savukārt valsts un vietējo pašvaldību speciālās izglītības iestādes tiek finansētas ar valsts budžeta dotācijām. 105. Studijas par valsts budžeta līdzekļiem augstākās izglītības iestādēs fiziska persona var izmantot tikai vienu reizi, neatkarīgi no dzimuma. Latvijā 2000./2001. akadēmiskajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem studēja 34% no kopējā studējošo skaita, par fizisko vai juridisko personu līdzekļiem - 66% no kopējā studējošo skaita. Jāatzīmē, ka par maksu studējošo skaitam ir tendence palielināties. 106. 1999.gadā studiju maksa sastādīja 22% no valsts augstskolu finansējuma. Studiju maksa ir atkarīga no konkrētās augstskolas un programmas. Studiju maksa Latvijas augstskolās 2000./2001. akadēmiskajā gadā (Ls) Bakalaura studiju programma Maģistra studiju programma Profesionālo studiju programma Dienas nodaļa (studiju pirmais gads) 100-1802 200-1200 50-1802 Vakara nodaļa 380-413 60-900 160-990 Neklātienes nodaļa 120-600 200-600 50-600 107. Studējošajiem Latvijā ir iespējams saņemt studiju un studējošā kredītos. Studējošo kredīts ir paredzēts studējošā sociālo vajadzību nodrošināšanai, savukārt studiju kredīts - studiju maksas segšanai. To piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu". Šie kredīti tiek sniegti pēc divu fizisku personu galvojumiem, studējošajiem no trūcīgām ģimenēm kredītiestāde izsniedz kredītu pēc tam, kad saņemts attiecīgās pašvaldības galvojums. Šo kredītu saņemšanā nekādi dzimuma ierobežojumi nepastāv. Iespējas tālākizglītībai 108. Vispārējās izglītības likums paredz visiem vienādas iespējas iegūt izglītību, kā arī turpināt izglītību visās valsts akreditētās mācību programmās. Dažādu līmeņu izglītības standarti paredz nodrošināt izglītojamajam iespēju tālākizglītībai un izglītošanās turpināšanai mūža garumā. Izglītības turpināšanā, tāpat kā izglītības iegūšanā dzimumu atšķirības Latvijā nepastāv. 109. Latvijā neeksistē plaisa starp vīriešu un sieviešu zināšanām (skatīt tabulu). Kā redzams tabulā augstāko izglītību iegūst procentuāli vairāk sieviešu, pārējās tālākās izglītības pakāpēs to skaits ir salīdzinoši līdzvērtīgs ar vīriešiem. 2000./2001. mācību gads izglītojamo skaits to vidū sievietes (meitenes) Speciālās mācību iestādes, vispārizglītojošo iestāžu speciālās klases 10 250 3933 (38%) Profesionālās izglītības iestādes 48 625 21 287 (43%) Augstākās mācību iestādes 101 270 62 182 (61%) Personu, kuras priekšlaicīgi atstājušas skolu vai no tās izstājušās, izglītība 110. Latvijā nav īpaši izveidotas mācību programmas meitenēm, kas priekšlaicīgi atstājušas skolu vai no tās izstājušās. Pieaugušajiem iedzīvotājiem ir iespēja iegūt vai pabeigt pamatizglītību vai iegūt vidējo izglītību vakarskolās. 2000./2001.m.g. Latvijas vispārizglītojošās vakara maiņas skolās mācījās 14996 skolēni, tai skaitā 7147 meitenes; tai skaitā 1.-.4. klašu grupā mācījās 37 skolēni, no tiem 14 meitenes; 5.-9. klašu grupā mācījās 1943 skolēni, no tiem 657 meitenes; 10.-12. klašu grupā mācījās 13016 skolēni, tai skaitā 6476 meitenes. 111. 1999/2000. mācību gadā no vispārizglītojošām dienas skolām (1.-12.klasēs) tika atskaitīti 9572 izglītojamie, tai skaitā 4152 meitenes. Galvenie skolēnu atskaitīšanas iemesli no profesionālajām izglītības iestādēm bija audzēkņu pāreja uz citām skolām (834), slimība (199), nesekmība (1996), mācību iestādes neapmeklēšana (1292), dzīves vietas maiņa (109), ģimenes iemesli (968), citi iemesli (1287). Iespējas piedalīties sporta nodarbībās 112. Latvijā iespējas aktīvi piedalīties sporta un fiziskās sagatavošanas nodarbībās ir visiem vienādas, kā to paredz izglītības iestādes īstenotā izglītības programma. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem valsts pamatizglītības, valsts vispārējās vidējās izglītības un visu līmeņu valsts profesionālās izglītības standartu obligātajā saturā ir iekļauts sports. 113. Zēniem un meitenēm tiek nodrošinātas vienādas iespējas aktīvi piedalīties sporta un fiziskās kultūras pasākumos. 2001.gada 5.jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātais Sporta likuma projekts neparedz jebkādus ierobežojumus, kuri būtu saistīti ar dzimumu diskrimināciju. Iespējas iegūt informāciju par ģimenes veselības jautājumiem 114. Ģimenes veselības jautājumi tiek apskatīti gan veselības mācības priekšmetā, kas tiek mācītas daudzās vispārizglītojošās skolās, gan kā tematiska vadlīnija vispārizglītojošajos priekšmetos, kā to paredz dažādu līmeņu izglītības standarti. 115. Pieejamību informācijai par ģimenes veselību, labklājības nodrošināšanu, ģimenes lieluma plānošanu nodrošina Veselības veicināšanas centrs, Valsts ģimenes veselības centrs, Latvijas Ģimenes plānošana un seksuālās veselības asociācija "Papardes zieds". Ir pieņemts Seksuālās un reproduktīvās veselības likums, kas stājas spēkā 2002. gada 1. jūlijā. 116. Rīgas pilsētas dzemdību namā notiek nodarbību un lekciju cikli par ģimenes dzemdībām, jaundzimušā attīstību un barošanu, attiecībām ģimenē, gaidot mazuli. Dzemdību namā aktīvi darbojas arī māmiņas skola, kurā piedalās arvien vairāk Rīgas iedzīvotāju. Nodarbības vada sertificēta vecmāte, neonatologs, ģimenes attiecību konsultants. 117. Rīgas pilsētas dzemdību nams, sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru, ir sagatavojis divas filmas ("Ziemassvētku brīnums" un "Viss būs tieši tā, kā tu vēlies") ģimeņu izglītošanai. Grūtniecības periodā sievietēm tiek piedāvāta māmiņas dienasgrāmata, ar kuras esamību ir apmierinātas gan jaunās māmiņas, gan medicīnas darbinieki, kuri veic grūtnieču aprūpi. Atvērts arī sievietes veselības kabinets, kas pārsvarā domāts grūtnieču un viņu ģimenes locekļu izglītošanai. 118. Sadarbībā ar Sieviešu tiesību institūtu un Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju "Papardes zieds" tiek lasītas lekcijas un vadītas nodarbības ģimenes plānošanā. Notiek arī sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām (piemēram, Līvānos ''Baltā māja'') - tiek lasītas lekcijas ''Ģimenes plānošana''. Apvienoto Nāciju Iedzīvotāju fonds sadarbībā ar Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju "Papardes zieds", kas ir Starptautiskās Ģimenes plānošanas federācijas biedrs, veica projektu "Apmācības un koordinēšana dzimumu līdztiesības sekmēšanai reproduktīvās veselības jomā". Pie Labklājības ministrijas ir nodibināta speciāla Krūts barošanas veicināšanas asociācija, kura veiksmīgi darbojas šajā jomā. 119. Valsts ģimenes veselības centrā neauglīgo ģimeņu ārstēšanai un rehabilitācijai izveidota ārstu brigāde (ginekologs, andrologs, ģenētiķis, psihoterapeits, seksologs, laboratorijas ārsts, ārsts diagnosts, ārsts imunologs). Izveidoti neauglīgo ģimeņu izmeklēšanas un rehabilitācijas algoritmi. Izveidota kompjūterprogramma vīrieša un sievietes neauglības iemeslu analīzei. Sadarbība ar Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centru - lekciju cikls ģimenes ārstiem par seksuāli transmisīvo slimību profilaksi. Konvencijas