12. Article

Tiesības uz veselības aprūpi 221. Latvijā spēkā esošie tiesību akti nekādi nediskriminē sievietes tiesību uz veselības aizsardzību īstenošanā. Ārstniecības likumā9 ir noteikts, ka pacientam, viņa tuvākajiem radiniekiem vai likumīgajiem pārstāvjiem (aizgādņiem, aizbildņiem) ir tiesības izvēlēties Latvijā esošu ārstniecības iestādi un ārstniecības personu slimību un traumu diagnostikai, ārstēšanai un pacienta rehabilitācijai. Pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņpilnu ārstēšanu un aprūpi. 222. Minētais Ārstniecības likums noteic, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts garantētais medicīniskās palīdzības apjoms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek sniegts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pasē ir personas kods un kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, kā arī aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām. Šāda palīdzība tiek sniegta tajā laikā un vietā, kur tā ir nepieciešama, un ārstniecība šādos gadījumos tiek veikta saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprināto standartu. 223. Valsts garantēto medicīnisko palīdzību ir tiesības saņemt jebkuram Latvijas teritorijā dzīvojošam bērnam, arī bērnam, kuram nav piešķirts personas kods un kurš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Bērnam ir tiesības saņemt bezmaksas valsts garantēto medicīnisko palīdzību. Hospitalizācijas un ārsta apmeklējumu skaits Hospitalizācijas gadījumi Ambulatori apmeklējumi vīrieši sievietes vīrieši sievietes 1997 272003 260628 4887761 6135448 1998 194961 268619 3244590 6211437 1999 210744 263856 3436536 6380160 224. Būtisks veselības raksturojums ir jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums, kur Latvijā izpaužas izteikta dzimumu atšķirība (skatīy tabulu): vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums ir 11 gadus mazāks nekā sieviešu. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā . Pilsētās . Laukos . Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes 1995 60,76 73,10 60,99 73,82 59,57 72,74 1996 63,94 75,62 64,25 75,97 61,42 74,93 1997 64,21 75,88 65,21 76,05 62,85 75,36 1998 64,08 75,54 65,17 75,88 62,16 74,87 1999 64,89 76,20 65,70 76,24 63,67 75,93 2000 64,93 75,98 65,99 76,64 63,46 75,76 225. Latvijā strauji pieaug HIV/AIDS izplatība. 2000.gadā reģistrēti 466 jauni HIV un 24 jauni AIDS gadījumi, savukārt pēc AIDS Profilakses centra datiem 2001.gadā ir reģistrēti 800 jauni HIV un 42 jauni AIDS gadījumi. Saslimstība ar HIV 2000.gadā sasniedz 19,7 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. 2000.gadā miruši 10 cilvēki, no kuriem 3 miruši AIDS stadijā. Slimnieku skaitu veido galvenokārt personas vecumā no 15 - 49 gadiem, pie kam vīriešu skats ir 3 reizes lielāks par sieviešu skaitu. Galvenais HIV transmisijas ceļš Latvijā ir pārnešana ar asinīm intravenozo narkotiku lietotāju vidē, izmantojot kopīgas adatas un šļirces. Palielinoties HIV infekcijas gadījumu skaitam, pieaug arī inficēto sieviešu skaits. Līdz ar to draud paplašināties heteroseksuālā izplatība un vertikālā HIV transmisija (māte-bērns). Patlaban ir dzemdējušas 15 HIV inficētas sievietes, diviem bērniem ir konstatēta infekcija, četri kā veseli noņemti no uzskaites. 1999.gada situācija parāda, ka līdzās Latvijai tradicionālajām HIV riska grupām - intravenozo narkotiku lietotājiem, cietumniekiem, homoseksuāļiem, heteroseksuāļiem ar riskantu uzvedības modeli, par jaunām viegli ievainojamām relatīvā riska grupām ir uzskatāmas sievietes reproduktīvā vecumā, grūtnieces un jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Pēc AIDS profilakses centra datiem ceturtā daļa Latvijas HIV pozitīvo sieviešu infekciju ir ieguvušas dzimumkontakta ceļā, turklāt šim inficēšanās veidam ir tendence pieaugt. Ņemot vērā to, ka šādā veidā iespējas sievietei inficēties ir 2-4 reizes lielākas kā vīrietim, šī tendence ir sievietes situāciju pasliktinoša. 226. Patlaban Latvijā 55% no visām HIV inficētajām sievietēm ir vecumā no 20-29 gadiem, 78% no viņām lieto narkotikas. Attieksme pret abu dzimumu HIV inficētajiem Latvijā ir vēsa, šī infekcija sabiedrības apziņā tiek saistīta ar narkotiku lietošanu. Pret HIV inficētu sievieti sabiedrība izturas salīdzinoši vēl rezervētāk, jo pastāv iespēja, ka šī sieviete kļūdama māte savu neārstējamo slimību nodos nākamajai paaudzei. Lielākā daļa šādu sieviešu nekad mūžā nav sastapušas citas HIV pozitīvas sievietes. HIV pozitīvām sievietēm nākas sastapties ar sabiedrības novēršanos. Tomēr pārsvarā gadījumu šīs sievietes ir galvenās savas ģimenes materiālās labklājības nodrošinātājas un turpina pildīt mājsaimniecībā nozīmīgākās lomas. Saslimšana ar HIV 1995 . 1996 . 1997 . 1998 . 1999 . 2000 . Vīr. Siev. Vīr. Siev. Vīr. Siev. Vīr. Siev. Vīr. Siev. Vīr. Siev. Kumulatīvais reģistrētais inficē-šanās gadījumu skaits 43 3 57 6 82 6 206 45 384 108 738 220 Miruši no HIV - - - - - - 3 - 2 1 6 0 Miruši no AIDS 1 - - - - - 2 - 1 1 1 2 227. Tabulā sniegti statistikas dati par veselības aizsardzības jomā ierosināto krimināllietu skaitu, kur cietušās personas ir sievietes 1995.g 1996.g. 1997.g. 1998.g. 1999.g. 2000.g. 2001.g. Krimināllikuma pants reģ. atkl. reģ. atkl. reģ. atkl. reģ. atkl. reģ. atkl. reģ. atkl. reģ. atkl.