13. Article

239. Nosacījumi, kas indivīdiem dod iespēju piedalīties dažādās sabiedrības ekonomiskās dzīves sfērās, Latvijā ir vispārēji un neparedz dzimumu diskrimināciju. Sieviešu iespēju iesaistīties šajās sabiedrības dzīves sfērās galvenokārt nosaka viņu sociālās vienlīdzības pakāpe. Galvenie šo iespēju izmantošanas ierobežojumi ir saistīti ar to, ka sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmenis ir zemāks, nekā vīriešiem (skat. tabulu "Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā") un tradicionāli sievietes veic lielāko daļu ar ģimenes aprūpi saistīto funkciju. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (personas vecumā, sākot no 15 gadiem, darbaspēka apsekojuma rezultāti, %) Pavisam Vīrieši Sievietes 1996, IX 59,8 69,8 51,5 1997, IX 59,7 68,6 52,3 1998, IX 58,8 68,8 50,7 1999, IX 58,2 67,8 50,3 2000, IX 56,8 64,7 50,3 Nodarbinātība (darbaspēka apsekojuma dati uz dotā gada novembri) 15 gadi un vairāk . Nodarbināti . pilnu darba laiku nepilnu darba laiku Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši 1996 1086,4 892,0 460,5 505,0 405,1 444,4 55,4 60,6 1997 1091,0 896,5 487,8 527,1 420,9 462,7 66,8 64,4 1998 1088,7 896,4 473,7 533,5 410,1 467,3 63,6 66,2 1999 1088,6 899,0 474,5 515,0 410,5 463,2 64,0 51,8 2000 1090,5 901,4 474,8 492,0 412,5 447,2 62,3 44,8 Nedēļas laika izlietojums pa galvenajām nodarbinātības grupām 1996.gadā (stundas, minūtes) Nodarbinātie Mācību iestāžu audzēkņi . Peļņas darbā un mācībās neiesaistītie vīrieši sievietes vīrieši sievietes vīrieši sievietes Rūpes par sevi 72:14 70:43 78:46 77:38 81:35 79:17 Kopējā darba slodze 66:13 74:25 51:15 54:21 40:06 51:53 Peļņas darbs 49:44 45:14 00:28 00:15 04:40 01:20 Regulārās mācības 00:20 00:24 43:26 44:04 00:25 00:33 Mājas un bērna aprūpe 16:09 28:47 07:21 10:02 35:01 50:00 Brīvais laiks 27:37 21:46 35:18 33:55 43:29 35:27 Nesadalītais laiks 01:56 01:06 02:40 02:06 02:50 01:23 Tiesības saņemt ģimenes pabalstus 240. Latvijā pastāv vispārēja ģimenes pabalstu sistēma, kas ir daļa no valsts sociālās palīdzības sistēmas. Šo pabalstu izmaksas tiek finansētas no valsts budžeta. Tiesības uz šo valsts pabalstu saņemšanu nav saistītas ar personas veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Atbilstoši likumam "Par sociālo palīdzību" tiesības saņemt sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju, bez dzimumu atšķirībām. 241. Pirms sociālās drošības sistēmas reformas, kas ģimenes pabalstu jomā tiek īstenota no 1996.gada, ģimenes pabalsti tika piešķirti saskaņā ar 1984.gada 23.februāra PSRS Ministru Padomes un Vissavienības arodbiedrību centrālās padomes (VACP) "Pamatnoteikumiem nodrošināšanai ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem" un Ministru kabineta 1995.gada 17.oktobra noteikumiem nr.34 "Noteikumi par pabalstiem un stipendijām". 242. Likums "Par sociālo palīdzību"10 nodrošina šādu valsts sociālo pabalstu ģimenēm ar bērniem piešķiršanu - bērna kopšanas pabalsts, bērna piedzimšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts. Vispārējā palīdzība ģimenēm ar bērniem ietver vēl arī šādu palīdzību: piemaksu pie valsts ģimenes pabalsta sociālās nodrošinājuma pabalsta apmērā piešķiršana ģimenēm ar bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam; pabalstu piešķiršana aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu; atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, aprūpi institūcijās, adopciju, aizbildnību. 243. Saskaņā ar likumam "Par sociālo palīdzību" ģimenes valsts pabalstu piešķir personām, kuras audzina bērnu. Ģimenes valsts pabalstam ir universāls raksturs, to piešķir par katru bērnu, kas nav vecāks par 15 gadiem, vai ir vecāks par 15 gadiem un apmeklē vispārizglītojošo skolu un nav stājies laulībā, bet ne ilgāk kā līdz 20 gadu vecumam. Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā. 244. Pašlaik Latvijā ģimenes valsts pabalsta apmērs bērniem, kas piedzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim ir 4,25Ls par pirmo bērnu, 5,10Ls jeb 1,2 reizes lielāks - par otro bērnu, 6,80Ls jeb 1,6 reizes lielāks - par trešo bērnu un 7,65Ls jeb 1,8 reizes lielāks - par ceturto un nākamajiem bērniem. Bērniem, kas dzimuši pēc 1999.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs ir 6Ls par pirmo bērnu, 7,20Ls jeb 1,2 reizes lielāks - par otro bērnu, 9,60Ls jeb 1,6 reizes lielāks - par trešo bērnu un 10,80Ls jeb 1,8 reizes lielāks - par ceturto un nākamajiem bērniem. Šie pabalsti pašreiz ir nepietiekami un tiek izstrādāta jauna to izmaksāšanas kārtība un palielināts to apjoms. Atsevišķas pašvaldības papildus valsts pabalstiem bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā arī pabalstus arī no sava budžeta. 245. Likums "Par sociālo palīdzību" noteic, ka bērna kopšanas pabalsts ir regulārs ikmēneša pabalsts, kas nav atkarīgs no bērnu skaita un ko piešķir personai, kura kopj bērnu līdz 3 gadu vecumam, nav nodarbināta vai nodarbināta nepilnu darba dienu, nesaņem maternitātes pabalstu. Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem ir 30 Ls mēnesī. Personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem, pabalsta apmērs ir 7,50 Ls/mēn. 246. Saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" vienam no bērna vecākiem vai personai, kas adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz 1 gada vecumam, piešķir bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreiz izmaksājams, universāls pabalsts. Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs sastāda 50% no zīdaiņa pūriņa vērtības, patreiz - 98 Ls. Ja māte stājas ārstniecības uzskaitē līdz 12.grūtniecības nedēļai un izpilda visus noteiktos ārsta norādījumus, pabalsta apmērs tiek divkāršots - 196 Ls. Diemžēl gadījumā, ja ģimenē piedzimst dvīņi vai trīnīši, mātes saņem vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu tādā pašā apmērā, kā par vienu bērnu. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi projektam norāda, ka bērna kopšanas pabalsts ir tikai 50% no minimālās darba algas un sievietes darba alga tiek kompensēta nepilnīgi, kas attur sievietes no aptaujās konstatētā pašu vēlamā bērnu skaita (visbiežāk 2, retāk - 3). Kā uzskata Latvijas Dzimumu līdztiesības asociācija, sievietes dzīves kvalitāte tiek pazemināta, kam vēl pievienojas draudi sekmīgai darba atsākšanai ar visām iespējamā bezdarba radītajām sekām uz sievietes ienākumu līmeni un tiesībām uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. 247. Jāpiebilst, ka ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu piešķir bērna mātei, bet bērna tēvam ir tiesības saņemt šos pabalstus tikai likumā noteiktos īpašos gadījumos. Jāatzīmē, ka speciālus valsts sociālos pabalstus tikai vientuļajām mātēm Latvijas tiesību akti neparedz. Tiesības saņemt aizdevumus 248. Latvijā nepastāv juridiski šķēršļi sievietēm saņemt aizdevumus. Atbilstoši Civillikumam tiesiska darījuma, arī aizdevuma, dalībniekiem ir jāpiemīt tiesību un rīcības spējai. Šī likuma izpratnē rīcības spējas trūkst nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem, ja likums tieši nenosaka citādi. 249. Saskaņā ar "Kredītiestāžu likumu" kredītiestāde pirms un pēc kredīta izsniegšanas pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, regulāri pieprasot dokumentus, kas apliecina kredīta ņēmēja saimnieciskās darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā procentus. 250. Latvijas valstij piederošā Hipotēku un zemes banka kopš 2001.gada septembra Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programmā kā mērķgrupa ir iekļauti mazie un vidējie uzņēmumi, kurus vada sievietes vai kuros 75% strādājošo ir sievietes. Šī programma paredz atvieglojumus attiecībā uz prasībām pēc nodrošinājuma un pieredzes uzņēmējdarbībā. Pieredze rāda, ka lielāko daļu Latvijas mazo uzņēmumu vada un to īpašnieki ir vīrieši. Mūsdienīgā un demokrātiskā sabiedrībā šāda situācija uzskatāma par disproporciju, tāpēc programma sniedz papildus atbalstu sieviešu uzņēmumiem. 251. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi projektam norāda, ka Ziemeļu Investīciju bankas 2001.gadā veiktajā pētījumā viena trešdaļa no respondentiem uzskata, ka sievietes kā uzņēmējas savā darbībā var saskarties ar šķēršļiem, kas saistīti ar dzimumpiederību. Tiek norādīts, ka lielākā daļa respondentu (63%) uzskata, ka valdībai būtu vēlams ar likumu noteikt īpašu atbalstu sievietēm uzņēmējām. Tāpat Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība atzīmē, ka trūkst informācijas par kreditēšanas programmām, kas atbalsta sieviešu uzņēmējdarbību Latvijā - atbilstoši pētījumam "Sieviešu viedoklis par atbalstu sieviešu uzņēmējdarbībai Latvijā" (veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts) par šī programmām bija informētas 30% respondenšu. 252. Galvenie nosacījumi privātajām kredītiestādēm, izsniedzot indivīdam kredītu ir pastāvīga darba vieta, regulāri un stabili ikmēnēša ienākumi uz vienu ģimenes vai mājsaimniecības locekli, turklāt bērnu skaits ģimenē tiek ņemts vērā neatkarīgi no dzimuma. Ņemot vērā to, ka sievietes ir mazāk ekonomiski aktīvas un viņu vidējie ienākumi ir zemāki nekā vīriešiem (skat. 151. punktam pievienoto tabulu), sievietes proporcionāli pieprasa un saņem mazāk dažādu veidu aizdevumus nekā vīrieši. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība savos komentāros Latvijas nacionālā ziņojuma par Konvencijas izpildi projektam norāda, ka bieži aizdevuma saņemšanai banka kā nosacījumu izvirza nekustamā īpašuma kā nodrošinājuma esamību, bet nekustamais īpašums bieži neesot reģistrēts uz sievietes vārda. Savukārt saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem 55% nekustamo īpašumu ir reģistrēti uz sievietes vārda, bet 45% - uz vīrieša vārda. Līdz ar to šai jomā nav vērojama slēptā diskriminācija. 253. Attiecībā uz nekustamo īpašumu ieķīlāšanu nepastāv dzimumu atšķirības. Tāpat nepastāv atšķirības atkarībā no dzimuma ne personas iespējās iegūt savā īpašumā nekustamo īpašumu, ne rīkoties ar to. Konstitucionālā līmenī šīs personas tiesības aizsargā Satversme, kur ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. 254. Tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu ir noteiktas arī Civillikumā, kur īpašums definēts kā pilnīgas varas tiesības pār lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību, no kā izriet arī indivīda tiesības neatkarīgi no tā dzimuma saņemt aizdevumus pret nekustama īpašuma ķīlu. Tiesības piedalīties kultūras un sporta pasākumos 255. Latvijā nepastāv ierobežojumi sievietēm piedalīties pasākumos, kas saistīti ar atpūtu, sporta nodarbībās un visās kultūras dzīves sfērās. Vienīgie aizliegumi, kas ir saistīti ar personas dalību kādos atpūtas pasākumos ir to vecuma ierobežojums neatkarīgi no dzimuma, kurus ar mērķi pasargāt pusaudžus no kaitīgas ietekmes ir tiesīgas noteikt pašvaldības. 256. Sievietes iespējas piedalīties sporta nodarbībās ir jau aplūkotas 10.panta iztirzājumā. Savukārt sieviešu dalība dažādās kultūras dzīves sfērās plašāk aplūkota jau 3.panta iztirzājumā. Konvencijas