15. Article

285. Vīrieša un sievietes vienlīdzība likuma priekšā Latvijā ir noteikta konstitucionālā līmenī - Satversme paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Sieviešu tiesībspēja un rīcībspēja 286. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību. Tiesu spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem. 287. Normatīvie akti neparedz diskriminējoša rakstura ierobežojumus sieviešu tiesībspējai un rīcībspējai. Saskaņā ar Civilprocesa likumu civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem. Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām. Šeit nav paredzēti nekādi dzimumu ierobežojumi. Savukārt Civillikums noteic, ka rīcībspējas trūkst nepilngadīgām personām un personām, kuras par rīcībnespējīgām atzinusi tiesa gara slimības vai plānprātības dēļ. Arī šeit nepastāv nekādi ar personas dzimumu saistīti ierobežojumi. Vienlīdzīgas tiesības iegūt īpašumu un rīkoties ar to 288. Satversmē noteiktās ikviena tiesības uz īpašumu un brīvu rīcību ar to, ciktāl to neierobežo likums, garantē sievietēm vienlīdzīgas tiesības ar vīriešiem mantas pārvaldīšanā. 289. Atbilstoši Civillikumam nepastāv dzimuma atšķirības indivīda tiesībās valdīt un lietot lietu, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. 290. Attiecībā uz vienlīdzīgām tiesībām slēgt līgumus Latvijā nepastāv ierobežojumi attiecībā uz indivīda dzimumu - Civillikumā ir noteikts, ka, lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja. Kā jau iepriekš minēts, sievietes tiesībspēja ir vienlīdzīga ar vīrieša tiesībspēju, savukārt saskaņā ar Civillikumu rīcības spējas trūkst nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem, ja likums tieši nenosaka citādi. Arī attiecībā uz personas rīcības spēju nepastāv nekādi dzimuma ierobežojumi. 291. Civillikumā noteiktas garantijas vienādām tiesībām gan sievietēm, gan vīriešiem. Ievērojot likuma normas, tiesīgā persona, izmantojot savas saistības, īsteno savas intereses, apmierina garīgās un mantiskās vajadzības. Tās nodrošina viņām vienādas iespējas līguma noslēgšanā un mantas pārvaldīšanā. Latvijas tiesību akti neparedz iespēju noteikt diskriminējoša rakstura ierobežojumus sieviešu tiesībspējai ar privātiem dokumentiem vai līgumiem. Pārvietošanās brīvība, tiesības izvēlēties dzīvesvietu 292. Saskaņā ar Satversmi ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu, kā arī brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvija ir noslēgusi ar atsevišķām valstīm līgumus, kas regulē pārceļošanas procesus un pārceļotāju tiesību aizsardzību. Katrai personai ir tiesības brīvi izbraukt vai emigrēt uz ārvalstīm. Šīs tiesības nedrīkst ierobežot politisku vai ideoloģisku motīvu dēļ. Latvijas pilsoni, kā arī personu, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi, nevar izdot ārvalstīm. 293. Robežsardzes likumā ir noteikti Valsts robežsardzes darbības principi un viens no tiem ir personu tiesību un likumisko interešu aizsardzība neatkarīgi no pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības. Tāpat Valsts robežsardze nodrošina, lai tiktu ievērotas personas tiesības pārvietoties no vienas valsts uz otru. Sieviešu brīva pārvietošanās pāri valsts robežai netiek ierobežota. Valsts robežsardzes normatīvie akti nesatur speciālas normas, kas regulētu personu pārvietošanos un to robežkontroles veikšanas kārtību pēc dzimumu principa. Līdz šim Valsts robežsardzē informācija par to, ka robežkontroles laikā tiktu pārkāptas sieviešu tiesības, tai skaitā ierobežotas tiesības, kas saistītas ar sievietes pārvietošanos pāri robežai, nav reģistrēta. 294. Personas tiesības iegūt uzturēšanās, pastāvīgās uzturēšanās un termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā regulējošajā likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" nepastāv nekādi ar personas dzimumu saistīti nosacījumi šo atļauju iegūšanā. Uzturēšanās atļauju Latvijā neizsniedz, ja persona sirgst ar tādu veselības traucējumu vai slimību, kuras raksturs, smagums un iespējamais ilgums apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai arī ir pamatotas aizdomas, ka tā varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un šī slimība ir minēta Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprinātā sarakstā, izņemot gadījumus, kad ar Labklājības ministrijas piekrišanu personas ierodas ārstēt norādītās slimības; ir bez veselības apdrošināšanas polises, kas garantē veselības aprūpes apmaksu laikā, kamēr persona uzturas Latvijas Republikā; nevar apgādāt sevi un personas, kuras ir tās apgādībā, izņemot gadījumus, kad apgādību uzņemas Latvijas Republikas pilsonis; likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziegumā, kurš izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās un par kuru saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumu paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trijiem gadiem (šo noteikumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziegumiem - pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas); pēdējā gada laikā saņēmusi atteikumu iebraukt Latvijā; izraidīta no Latvijas pēdējo piecu gadu laikā; uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegusi apzināti nepatiesas ziņas; ir ar nederīgiem personu apliecinošiem vai ieceļošanas dokumentiem vai arī ieceļošanas dokumentu tai nav; darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes izmantojošā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedre; izdarījusi noziegumus pret cilvēci, starptautiskus vai kara noziegumus vai arī piedalījusies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu; ir tādas personas aizbildnībā vai aizgādnībā, kurai atteikta ieceļošana; ir nelikumīgi uzturējusies Latvijas Republikā vai palīdzējusi citam ārvalstniekam vai bezvalstniekam prettiesiski iekļūt Latvijas Republikas teritorijā; ir saņēmusi atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šeit nav paredzēti nosacījumi attiecībā uz personas dzimumu. 295. Personas tiesības izvēlēties savu dzīves vai dzīvošanas vietu Latvijā ir vienlīdzīgas vīriešiem un sievietēm. Latvijā sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi attiecībā uz vecumu, no kura persona var izvēlēties pastāvīgi savu dzīves vietu. Saskaņā ar Civillikumu līdz pilngadības sasniegšanai bērni atrodas vecāku varā. Nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu. Vecāki var noteikt saviem nepilngadīgajiem bērniem dzīvesvietu. 296. Latvijā nepastāv ierobežojumi sievietēm īrēt dzīvojamo telpu, vai dzīvot atsevišķi - saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā. Dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgumu rīcībnespējīgas personas vārdā slēdz tās aizgādnis, bet ierobežoti rīcībspējīga persona to slēdz ar aizgādņa piekrišanu. 297. Personas tiesības tikt pierakstītam savā dzīves vietā ir vienlīdzīgas vīriešiem un sievietēm. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Personu pierakstīšanas un izrakstīšanas pagaidu kārtība" persona tiek pierakstīta tās dzīves vietā. Dzīvojamās telpas īpašniekam (fiziskai personai) un tā ģimenes locekļiem ir tiesības tikt pierakstītam viņa īpašumā esošā dzīvojamā telpā. Dzīvojamās telpas īpašnieka, viņa ģimenes locekļu un citu personu (kuras dzīvojamā telpā iemitinājušās ar īpašnieka atļauju) nepilngadīgajiem bērniem (arī adoptētajiem) ir tiesības tikt pierakstītiem īpašnieka dzīvojamā telpā bez īpašnieka piekrišanas, informējot par to īpašnieku. Īrniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām personām ir tiesības tikt pierakstītām īrētā dzīvojamā telpā, ja attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ir ierakstīti dzīvojamās telpas īres līgumā (vai tā pielikumā). Ja personas vārds nav norādīts dzīvojamās telpas īres līgumā, tikt pierakstītām īrētā dzīvojamā telpā, informējot par to izīrētāju, ir tiesības šādām personām: personai, kuras tiesības uz dzīvojamo telpu noteiktas ar tiesas nolēmumu; nepilngadīgam bērnam (arī adoptētam) vecāku īrētā dzīvojamā telpā; īrnieka ģimenes locekļa aizbildnim vai aizgādnim. Konvencijas