7. Article

47. Latvija ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai novērstu sieviešu diskrimināciju politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Sieviešu tiesības vēlēt un tikt ievēlētām 48. Nepastāv ne aktīvo, ne pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi atkarībā no personas dzimuma. Satversme noteic, ka tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 2.pantā minētajiem ierobežojumiem. Tiesību vēlēt nav personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās; aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums; personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām. 49. Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu tiesības vēlēt domi (padomi) ir Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem. Šis likums noteic, ka tiesību vēlēt nav personām, kuras likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas par rīcības nespējīgām. Balsošanā nav tiesīgas piedalīties arīdzan personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, kā arī aizdomās turētās, apsūdzētās vai tiesājamās personas, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. 50. Izvēloties vietu, kur piedalīties Saeimas vai vietējo pašvaldību vēlēšanās, sieviete nav saistīta ar saviem vīriešu kārtas ģimenes locekļiem vai to dzīves vietu - tiesības izvēlēties vēlēšanu vietu personām ir vienlīdzīgas neatkarīgi no to dzimuma. Saeimas vēlēšanu likums noteic, ka Saeimas vēlēšanās persona var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī visā valstī. Vietējo pašvaldību vēlēšanās persona pēc sava ieskata var vēlēt tās pašvaldības teritorijā, kur tā ir pierakstīta vai kur atrodas tās likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Personai, kura vēlēšanu dienā nekur nav pierakstīta, ir tiesības vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur ir tās pēdējā pieraksta vieta. 51. Pasīvās vēlēšanu tiesības sievietēm tiek konstitucionālā līmenī garantētas Satversmē, kas paredz, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. Savukārt vietējās pašvaldībās var ievēlēt jebkuru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā bez pārtraukuma ir pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu dienas vai nostrādājis šajā teritorijā vismaz pēdējos sešus mēnešu pirms vēlēšanu dienas, vai ja viņam pieder nekustamais īpašums šajā teritorijā. Pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir vienādi abu dzimumu personām. 52. Saeimā nevar tikt ievēlētas personas, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām; izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās; ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos; izdarījušas noziedzīgu nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas; ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki; pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās; neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei. Tādi paši ierobežojumi attiecas uz personas ievēlēšanu vietējās pašvaldībās. 53. Jāuzsver, ka laika posmā kopš 1995.gada nav ierosināta neviena krimināllieta pēc Krimināllikuma 90.panta "Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības un piedalīties tautas nobalsošanā", kurā cietusī persona būtu sieviete. 54. Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtie dati par sieviešu dalību Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanās, sievietes aktīvi izmanto savas pasīvās vēlēšanu tiesības (skat.tabulu). Sievietes Vīrieši Kandidāti Ievēlētie Kandidāti Ievēlētie 1997.gada vietējo 4843 nav datu 7099 nav datu pašvaldību vēlēšanas (41%) (59%) 1998.gada 288 17 793 83 7.Saeimas vēlēšanas (26,64%) (17%) (73,36%) (83%) 2001.gada vietējo 5933 1784 7627 2551 pašvaldību vēlēšanas (43,75%) (41,15%) (56,25%) (58,85%) 55. Jāpiebilst, ka 7.Saeimā ievēlēto sieviešu skaits pieaudzis salīdzinājumā ar 5. un 6. Saeimā ievēlēto sieviešu skaitu - kā 5., tā 6.Saeimā tika ievēlētas 15 sievietes. Savukārt deputātu izmaiņu rezultātā 2001.gada jūlijā 1/5 daļa jeb 20 no 7.Saeimas deputātiem bija sievietes. Savukārt pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopojums pierāda, ka, jo mazāka pašvaldība, jo lielāks ir sieviešu īpatsvars deputātu vidū. Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība uzskata, ka Saeimas vēlēšanām izvirzīto sieviešu kandidātu īpatsvars attiecībā pret pašvaldību vēlēšanu kandidātēm liecina par kandidātu sarakstu veidotāju politisko partiju vidē izplatītajiem stereotipiem attiecībā uz abu dzimumu līdztiesīgu darbību politikā. Lai šādu sievietēm diskriminējošu rīcību novērstu, 6.Saeimā tika ierosināts kandidātu sarakstos iekļaut ne vairāk kā 75% vīriešu dzimuma kandidātu un ne mazāk par 25% - sieviešu. Saeimā šis ierosinājums tika noraidīts. 56. Saeimā ievēlētās sievietes aktīvi piedalās Saeimas komisiju darbā, tajā skaitā sievietes bija 7.Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas, Pilsonības likuma izpildes komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas (līdz ievēlēšanai Rīgas Domē 2001.gada martā arī Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētāja bija sieviete) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Eiropas lietu komisijas, Pilsonības likuma izpildes komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja biedres. Turklāt sievietes vadīja arī trīs no septiņām 7.Saeimas frakcijām. Sieviešu tiesības piedalīties valsts politikas formulēšanā un ieņemt amatus valsts institūcijās 57. Latvijas tiesību aktos nepastāv ierobežojumi sievietēm piedalīties valsts politikas formulēšanā un ieņemt amatus valsts institūcijās, kā arī izpildīt visas valsts funkcijas visos valsts pārvaldes līmeņos. 58. Kopš 1999.gada augusta augstākā valsts amatpersona, tai skaitā valsts bruņoto spēku augstākais vadonis, ir sieviete. Jāmin, ka V.Vīķe-Freiberga pēc statistiskas datiem kopš ievēlēšanas ir bijusi populārākā politiķe valstī. 59. Tāpat sievietes ir pārstāvētas arī Latvijas izpildvaras galvenajā institūcijā - Ministru kabinetā. Pirmajās divās valdībās kopš neatkarības atjaunošanas sievietes vispār nebija pārstāvētas, vēlākajās valdībās sieviešu skaits ir svārstīgs (skatīt tabulu). Ministru skaits valdībā (valsts un īpašo uzdevumu ministrus ieskaitot) To vidū sievietes Sieviešu ieņemtie amati I.Godmaņa vadītā Ministru Padome (07.05.1990- 03.08.1993.) 30 0 _ V.Birkava vadītais Ministru kabinets (03.08.1993 - 19.09.1994) 27 0 _ M.Gaiļa vadītais Ministru kabinets (19.09.1994 - 21.12.1995.) 29 4 Finansu ministre I.Sāmīte (26.05.1995 - 21.12.1995), Valsts reformu ministre V.A.Tērauda, Valsts ministre ārējo resursu jautājumos I.Sāmīte (19.09.1994. - 21.12.1995) Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča A.Šķēles vadītais Ministru kabinets (21.12.1995. - 13.02.1997) 28 2 Investīciju un kredītpolitikas valsts ministre S.Jēgere Valsts ieņēmumu valsts ministre - A.Poča A.Šķēles vadītais Ministru kabinets (13.02.1997. - 07.08.1997) 18 1 Valsts ieņēmumu valsts ministre - A.Poča G.Krasta vadītais Ministru kabinets (07.08.1997 - 26.11.1998) 17 2 Kultūras ministre R.Umblija, Valsts ieņēmumu valsts ministre - A.Poča V.Krištopana vadītais Ministru kabinets (26.11.1998 - 16.07.1999) 21 6 Ekonomikas ministre I.Ūdre, Kultūras ministre K.Pētersone, Tieslietu ministre I.Labucka, Valsts ieņēmumu valsts ministre - A.Poča, Vides valsts ministre I.Vaidere, Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre T.Koķe A.Šķēles vadītais Ministru kabinets (16.07.1999 - 05.05.2000) 14 2 Izglītības un zinātnes ministre S.Golde, Kultūras ministre K.Pētersone A.Bērziņa vadītais Ministru kabinets ( 05.05.2000 - 07.11.2002) 14 2 Kultūras ministre K.Pētersone, Tieslietu ministre I.Labucka 60. Sievietēm nepastāv ierobežojumi ieņemt amatu valsts civildienestā. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 7.pantu uz ierēdņa amatu var pretendēt persona: 1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis; 2) kura pārvalda latviešu valodu; 3) kurai ir augstākā izglītība; 4) kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu; 5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība; 6) kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā; 7) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā; 8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks; 9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks; 10) kura nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus gadījumos, ja citādi attiecīgā iestāde nevar nodrošināt tai noteikto funkciju izpildi. 61. Kaut arī nekāda veida tiesiski vai politiski ierobežojumi sievietēm nepastāv, tomēr šobrīd nedz lēmējvaras, nedz izpildvaras institūcijās sievietes nav pārstāvētas proporcionāli salīdzinājumā ar vīriešiem. 62. Tabulā norādīts statisitikas datu apkopojums par sieviešu un vīriešu nodarbinātību ne tikai valsts institūcijās, bet arī visās tautsaimniecības, tirdzniecības, ražošanas un pakalpojumu sfērās (tūkst. cilvēku) Vīrieši Sievietes 1995 1996 1997 1998 1999 2000 1995 1996 1997 1998 1999 2000 Nodarbināti visos darbības veidos 534.3 520.0 527.8 537.1 535.1 533,5 511.3 497.7 509.0 505.9 502.7 504,4 Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība 118.7 114.3 115.7 112.6 107.2 94,9 69.5 66.9 70.9 65.6 64.1 57,7 lauksaimniecība un medniecība 105.9 101.6 102.8 99.9 94.0 81,4 67.8 65.2 69.2 63.9 62.4 55,3 mežsaimniecība 12.8 12.7 12.9 12.7 13.2 13,5 1.7 1.7 1.7 1.7 1.7 2,4 Zvejniecība 4.5 4.4 4.8 4.8 4.5 4,6 0.7 0.7 0.7 0.7 0.7 1,7 Rūpniecība - kopā 118.3 111.2 114.9 107.3 105.8 107,9 95.4 90.7 94.3 85.1 78.8 80,0 ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 2.2 2.2 1.7 1.3 1.5 1,5 0.9 0.9 0.6 0.4 0.5 0,5 apstrādes rūpniecība 102.7 94.6 97.9 92.0 91.0 93,6 90.7 85.3 89.0 79.7 73.2 74,4 elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde 13.4 14.4 15.3 14.0 13.3 12,8 3.8 4.5 4.7 5.0 5.1 5,1 Būvniecība 48.1 49.0 52.2 54.4 54.9 56,1 8.3 8.5 8.3 9.0 8.9 9,1 Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remonts 56.9 51.2 57.9 68.2 69.7 73,9 89.7 85.2 94.0 100.3 100.2 100,0 Viesnīcas un restorāni 5.8 5.2 5.3 4.8 5.4 5,7 17.2 15.3 15.6 17.6 18.5 19,9 Transports, glabāšana un sakari 60.7 59.4 59.2 59.6 58.1 56,3 31.3 30.6 29.8 30.4 30.1 29,1 Finansu starpniecība 4.8 5.0 5.1 5.6 5.1 5,4 9.1 9.7 10.0 9.7 10.4 11,0 Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība 27.6 22.6 21.6 26.8 31.0 32,3 22.6 18.5 16.5 20.3 21.7 24,7 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 33.6 35.9 36.9 37.3 35.8 35,9 23.5 25.1 26.2 26.3 28.1 27,6 Izglītība 18.9 18.9 18.1 19.2 19.0 18,7 71.6 71.3 73.0 70.7 70.0 68,7 Veselība un sociālā parūpe 10.7 10.3 10.0 10.2 10.1 8,3 54.1 51.8 51.0 51.5 51.1 50,7 Pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi 25.7 32.6 26.1 26.3 28.5 33,5 18.3 23.4 18.7 18.7 20.1 24,2 63. Tā kā lēmējinstitūcijās praktiski nav sabalansēts ietekmes spēks, kurā lielu daļu noteiku sievietes pieredze, dzīves izjūta un sociālās dzīves vērtējums, nevar uzskatīt, ka vienmēr valsts līmenī izlemtais pārstāv visus viedokļus. Šajā ziņā aktivizējas Latvijā eksistējošās nevalstiskās organizācijas, kuras vada sievietes. 64. Tabulā tiek sniegta informācija par sieviešu īpatsvaru Valsts policijā (Latvijā kopumā, Rīgas un rajonu policijas pārvaldēs) laika posmā no 1995.gada līdz 2002.gada 1.janvārim 1995 (%) 1996 (%) 1997 (%) 1998 (%) 1999 (%) 2000 (%) 2001 (%) Latvijā 13,7 14,2 16,5 18,1 18,2 19,1 19,2 Rīgā 20,6 22,3 23,3 22,9 24,2 24,9 26,2 rajonos 11,4 14,7 14,7 14,5 14,5 15,5 15,4 65. Policijas darbiniekiem tiek piešķirtas speciālās dienesta pakāpes un atkarībā no tām izveidojas sadalījums seržantu un virsnieku sastāvā. Tabulā sniegti dati par sieviešu īpatsvaru personu ar speciālajām dienesta pakāpēm vidū. 1997 (%) 1998 (%) 1999 (%) 2000 (%) 2001 (%) Latvijā virsnieki 23,5 26,5 25 26,5 25 seržanti 9,6 9,8 11,4 11,7 13,5 Rīgā virsnieki 35 35,2 30,3 31,7 28,8 seržanti 11,6 10,6 18,2 18,2 23,7 Sieviešu tiesības piedalīties sabiedrisko organizāciju darbā 66. Sievietes netiek ierobežotas piedalīties sabiedrisko organizāciju darbībā. Likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" noteic, ka sabiedriskas organizācijas biedrs var būt persona, kas ir sasniegusi 16 gadu vecumu un visiem sabiedriskas organizācijas biedriem ir vienādas tiesības. Konvencijas