9. Article

72. Pilsonības iegūšanas, piešķiršanas un atņemšanas jautājumus Latvijā reglamentē 1994.gadā pieņemtais un 1998.gadā tautas nobalsošanā grozītais Pilsonības likums, kurā ievērotas starptautisko tiesību normas un Eiropas institūciju ieteikumi. 73. Latvijas Pilsonības likums noteic, ka pilsonības iegūšana, maiņa un saglabāšana ir katras personas brīvas gribas izpausme. Neatkarīgi no tautības un dzimuma personai ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību, ja vien uz šo personu neattiecas Pilsonības likumā noteiktie ierobežojumi. Tāpat personai neatkarīgi no dzimuma ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības likumā noteiktā kārtībā. Pilsonības likums paredz šādus pilsonības iegūšanas veidus: naturalizācija, pilsonības atzīšana, pilsoņa statusa reģistrēšana un pilsonības atjaunošana. 74. Tiesības iesniegt naturalizācijas iesniegumu ir 15 gadu vecumu sasniegušām personām, ievērojot šādus nosacījumus: 1) naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā personas pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā; 2) persona prot latviešu valodu, zina Satversmes pamatnoteikumus, valsts himnas tekstu un Latvijas vēsturi (pilsonības pretendentam jākārto attiecīga pārbaude); 3) personai vai tās aizbildnim ir legāls iztikas avots; 4) uz personu neattiecas naturalizācijas ierobežojumi - Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu; pēc 1990.gada 4.maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu; ir kādas ārvalsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas; dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā (milicijā); pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanās no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā; ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktā kārtībā; Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas kriminālsodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā Pilsonības likuma spēkā stāšanās brīdī; pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā. 75. Ja Latvijas pilsonībā naturalizāijas kārtībā tiek uzņemta pilngadīga persona, vienlaikus ar naturalizēto personu Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. 76. Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja viņš atbilst visām šīm prasībām: a) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, b) viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz pieciem gadiem par nozieguma izdarīšanu, c) viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. 77. Saskaņā ar Pilsonības likuma 2.pantu, Latvijas pilsoņi ir (personas, kas Latvijas pilsoņa statusu iegūst reģistrējoties); a) personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību; b) latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuriem nav citas valsts pilsonības; c) to sieviešu pēcnācēji, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.gada 23.augusta "Likuma par pavalstniecību" 7.pantu (stājoties laulībā, sieviete pāriet vīra pavalstniecībā) bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību; d) personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras ir apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības. Ja pilsoņa statusu saskaņā ar šo nosacījumu reģistrē pilngadīga persona, pilsonību vienlaikus ar šo personu iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā; e) bērni, kuri atrasti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi; f) bērni, kuriem nav vecāku un kuri dzīvo Latvijas bērnunamā vai internātskolā; g) bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas. 78. Pilsonības likuma 25.pants noteic, ka Latvijas pilsonību var atjaunot personas, kuras zaudējušas Latvijas pilsonību vecāku (adoptētāju) izvēles, juridiskās kļūdas vai pilsonības prettiesiskās atņemšanas rezultātā. 79. Naturalizācijas procesā, kura pamatā ir indivīda brīva griba un izvēle, sievietes, kā to liecina Naturalizācijas pārvaldes sniegtie dati izrāda lielāku sociālo aktivitāti. Līdz 2001.gada 31.oktobrim naturalizācijas pārvaldē ir saņemti 48 843 Latvijas pilsonības pretendentu iesniegumi, no tiem 30 480 jeb 68,8% iesniegumus ir iesniegušas sievietes. 80. Saskaņā ar Pilsonības likumu Latvijas pilsonību var iegūt arī par īpašiem nopelniem Latvijas labā, šo lēmumu vadoties pēc personas iesnieguma pieņem Saeimas deputāti. Procentuāli par īpašiem nopelniem Latvijas pilsonībā ir uzņemts vairāk vīriešu nekā sieviešu un tas ir saistāms ar faktu, ka sabiedrībā visaugstāk tiek vērtēti politiskie darbinieki, uzņēmēji un sportisti - profesijas, kur pašreiz dominē vīrieši. Tomēr jāatzīmē, ka katrs pretendents uz pilsonības par īpašiem nopelniem iegūšanu tiek vērtēts atsevišķi. 81. Attiecībā uz Latvijas pilsoņa laulību ar ārvalstnieku Pilsonības likums noteic, ka stāšanās laulībā ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kā arī šādas laulības šķiršana neizraisa Latvijas pilsoņiem pilsonības maiņu. Tāpat arī vienam laulātajam iegūstot vai zaudējot Latvijas pilsonību otra laulātā pilsonība nemainās. 82. Pilsonības likums neparedz diskriminējoša rakstura ierobežojumus sievietēm attiecībās ar vīriešiem bērna pilsonības jautājuma noteikšanā. Pilsonības likuma 3. pants noteic, ka ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks, bērns ir Latvijas pilsonis, ja viņš ir dzimis Latvijā, ārpus Latvijas, bet vecākiem vai tam no viņiem, ar kuru kopā bērns dzīvo, pastāvīgā dzīvesvieta bērna dzimšanas brīdī bijusi Latvijā. Iepriekšminētajos gadījumos vecāki, savstarpēji vienojoties, var izvēlēties bērnam otras (nevis Latvijas) valsts pilsonību (pavalstniecību). 83. Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks un abu vecāku pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, bērna pilsonību (pavalstniecību) nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties. Savukārt ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - bezvalstnieks vai nav zināms, bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no dzimšanas vietas. Konvencijas