32. Article

(1) Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī. (2) Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. (3) Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi (..)." Pēc oficiālās statistikas, laika posmā no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 1. decembrim Satversmes tiesa pieņēma trīspadsmit nolēmumus, balstoties uz privātpersonu konstitucionāliem prasījumiem. Deviņās no trīspadsmit lietām tiesa atzina apstrīdēto reglamentējošu vai likumdošanas priekšrakstu hierarhisko nesavienojamību un ir tos anulējusi pilnīgi vai daļēji. Sūdzība Prasītāji apgalvo, ka viņu tiesības tiek pārkāptas, balstoties uz Konvencijas Pirmā protokola 2. pantu. Otrais prasītājs uzsver, ka, sākot ar 2004. gadu, viņš būs spiests mācīties vidusskolā latviešu valodā, nevis savas mātes valodā - krievu valodā, pie kuras viņš ir pieradis no pirmās klases. Viņš apgalvo, ka, mācoties latviski, viņš nekad nevarēs sasniegt pietiekamu izpratnes līmeni, lai mācītos tikpat sekmīgi un ar tādu pašu atdevi, kā viņš mācītos mātes valodā. Tātad pastāv draudi par krieviski runājošo bērnu izglītības līmeņa vispārējo pazemināšanos, kura būtu jāanalizē kā reāls "atteikums tiesībām uz izglītību". Otrais prasītājs uzsver Izglītības likuma 50. panta 3. apakšpunkta piemērošanu, kas aizliedz nodarbināt valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs skolotājus, kuri nepārvalda latviešu valodu augstākajā pakāpē; viņš apgalvo, ka šī norma nozīmē to, ka liels skaits skolotāju aizies no skolas un tātad vēl vienu reizi notiks izglītības līmeņa vispārēja pazemināšanās. Pirmā prasītāja apgalvo, ka, piespiežot savu dēlu turpināt mācības vidusskolā citā valodā, Latvijas likumdevējs neievēro pienākumu ievērot vecāku tiesības, "nodrošināt tādu izglītību un mācības, kas atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajiem uzskatiem" atbilstoši Konvencijas Pirmā protokola 2. panta 2. teikumam. Viņa uzskata krievu valodu kā "krievu identitātes, reliģijas, vēstures, kultūras kopumu". Pēc viņas teiktā, vienīgais un vienreizējais līdzeklis, lai cienītu viņas krievu identitātes jūtas, ir nodrošināt viņas bērnam vidusskolas izglītību krievu valodā. Prasītāji uzsver, ka minētās likumdošanas normas rada nevienlīdzību starp vecākiem - latviešiem un vecākiem, kas pieder pie krieviski runājošās minoritātes: ja pirmie saglabās tiesības uz bērnu izglītošanu dzimtajā valodā, tad otriem šīs tiesības attiecībā uz izglītošanu krievu valodā tiks liegtas. Turklāt pirmā prasītāja, būdama krieviski runājoša māte, ir tāda pati nodokļu maksātāja kā latviešu vecāki, bet viņas viedoklis par valodas izvēli netiek ņemts vērā. Šādos apstākļos prasītāja uzskata, ka tā ir diskriminācija, kas balstās uz valodu un piederību pie nacionālās minoritātes. Tāda veida diskrimināciju aizliedz Konvencijas 14. pants. Turklāt otrais prasītājs uzsver, ka, piespiežot viņu mācīties citā valodā, sākot ar 2004. gadu, Latvijas varas iestādes spiež viņam rīkoties pret paša gribu un apziņu, kas tiek uzskatīta par "pazemojošu apiešanos" saskaņā ar Konvencijas 3. pantu. Un beidzot, atsaucoties uz Konvencijas 13. pantu, prasītāji sūdzas, ka Latvijas likumdošana nav nodrošinājusi efektīvu aizsardzības iespēju griezties ar savu sūdzību valsts institūcijās, lai apmierinātu augšminēto prasību. TIESISKAIS PAMATOJUMS Sūdzības, kas balstās uz Konvencijas 14. un 13. pantu un 1. protokola 2. pantu Prasītāji sūdzas, ka Izglītības likuma iepriekš minētās normas pārkāpj viņu tiesības, kas noteiktas Konvencijas 14. un 13. pantā un 1. protokola 2. pantā. Šie panti nosaka: 1. protokola 2. pants "Nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības uz izglītību. Veicot jebkuras funkcijas, kuras tā uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt saviem bērniem tādu izglītību un mācības, kas atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajiem uzskatiem."