3. Article

Riska darījumu ierobežojumu izpildes aprēķināšana 3.1. Par sabiedrības riska darījumiem uzskatāmi bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītie darījumi, kas minēti “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.4., 4.11. un 4.12. punktā, neņemot vērā nosacīto riska vai korekcijas pakāpi, izņemot: 3.1.1. aktīvus, kas saskaņā ar “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 10.2.7. un 10.7.1. punktu veido pašu kapitāla samazinājumu; 3.1.2. prasības, kuras izveidojas ārvalstu valūtas pirkšanas vai pārdošanas darījumu rezultātā parastas norēķināšanās gaitā, kad sabiedrība jau ir izpildījusi savas saistības, bet vēl nav saņēmusi darījuma partnera maksājumu, un pēc sabiedrības maksājuma veikšanas pagājušas ne vairāk kā divas darbdienas (sākot ar trešo darbdienu, šādas prasības uzskatāmas par riska darījumu); 3.1.3. prasības, kuras izveidojas vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas rezultātā parastas norēķināšanās gaitā, kad sabiedrība veikusi maksājumu vai piegādājusi vērtspapīrus, bet vēl nav saņēmusi no darījuma partnera vērtspapīrus vai maksājumu, un pēc maksājuma veikšanas vai vērtspapīru piegādes pagājušas ne vairāk kā piecas darbdienas (sākot ar sesto darbdienu, šādas prasības uzskatāmas par riska darījumu). 6 (Grozīts ar FKTK padomes 14.05.2004. lēmumu Nr.105; FKTK padomes 17.11.2004. lēmumu Nr.255) 3.2. Riska darījumu apmēru novērtē šādi: 3.2.1. bilances aktīva posteņos uzrādītajiem darījumiem, kuri minēti “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.4. punktā, — atbilstoši darījuma atlikušajai vērtībai, t.i., aktīva posteņa bilances vērtībai, kas samazināta par izveidoto uzkrājumu summu; 3.2.2. ārpusbilances posteņos uzrādītajiem darījumiem, kuri minēti “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.11. punktā, — atbilstoši darījuma atlikušajai vērtībai, neņemot vērā nosacīto korekcijas pakāpi; 3.2.3. atvasinātajiem instrumentiem, kuri minēti “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.12. punktā, — atbilstoši atvasinātā instrumenta potenciālajam kredītekvivalentam vai aizvietošanas vērtības un potenciālā kredītekvivalenta kopsummai, kas aprēķināta saskaņā ar vienu no “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.15. un 4.16. punktā noteiktajām metodēm, neņemot vērā darījuma partnera saistībām noteikto nosacīto riska pakāpi. 7 (Grozīts ar FKTK padomes 14.05.2004. lēmumu Nr.105; FKTK padomes 17.11.2004. lēmumu Nr.255) 3.3. Sabiedrība, kura nav atbrīvota no pienākuma aprēķināt un ievērot pozīcijas, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasību atbilstoši “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 3.10. punkta nosacījumiem, sabiedrības portfeļa riska darījumus novērtē saskaņā ar šo noteikumu 3.2. punkta nosacījumiem, bet tirdzniecības portfeļa riska darījumus novērtē: 3.3.1. kā klienta emitēto vērtspapīru garo un īso pozīciju starpību, ja tā ir pozitīva. Katra parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra tīro pozīciju aprēķina saskaņā ar “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 6. punktu. Viena emitenta viena veida vērtspapīru pretējās pozīcijas drīkst savstarpēji ieskaitīt, ja tie ir savstarpēji atvietojami vērtspapīri. Iespējas līgumus, kuru bāzes aktīvs ir klienta emitētie vērtspapīri, iekļauj pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva delta ekvivalentu, ja Komisija ir piekritusi iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai. Sabiedrībai, kurai Komisija nav devusi piekrišanu iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, iespējas līgumus iekļauj pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva pozīcijas, kas var izveidoties iespējas līguma izpildes gadījumā; 3.3.2. nenokārtoto darījumu gadījumā — kā vērtspapīru vai preču norēķinu cenas, par kuru darījuma partneri vienojušies, un attiecīgā vērtspapīra vai preces tirgus cenas starpību, ja tā ir pozitīva; 3.3.3. brīvo piegāžu gadījumā — kā vērtspapīru vai preču vērtību vai naudas summu, kuru darījuma partneris ir parādā sabiedrībai; 3.3.4. līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru un preču aizdevumu, līgumu par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru un preču aizņēmumu gadījumā — kā minēto līgumu un darījumu aizvietošanas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 9.4.1. vai 9.5.1. punktu, ja tā ir pozitīva; 3.3.5. ārpusbiržas atvasināto instrumentu gadījumā — kā atvasinātā instrumenta aizvietošanas vērtības un potenciālā kredītekvivalenta kopsummu, kas aprēķināta saskaņā ar “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.15. punkta nosacījumiem; 3.3.6. citu tirdzniecības portfeļa prasību gadījumā — kā atbilstošās prasības atlikušo vērtību. 8 (Grozīts ar FKTK padomes 14.05.2004. lēmumu Nr.105; FKTK padomes 17.11.2004. lēmumu Nr.255) 3.4. Ja sabiedrība ir izveidojusi uzkrājumus tirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem, kas objektīvu iemeslu dēļ netiek novērtēti to patiesajā vērtībā, šo riska darījumu vērtību samazina par izveidoto uzkrājumu summu. 9 3.5. Ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu), t.sk. ar personu, kas saistīta ar sabiedrību, veikto riska darījumu apmēru novērtē atbilstoši riska darījumu kopsummai. Riska darījumu kopsummā iekļauj: 3.5.1. klientam izsniegtos kredītus (t.sk. debeta atlikumus norēķinu kontos (overdrafts) un finanšu līzingu); 3.5.2. sabiedrības īpašumā esošās klienta emitētās akcijas, obligācijas, vekseļus u.c. vērtspapīrus (t.sk. klienta emitētos vērtspapīrus, par kuriem ir noslēgti nākotnes līgumi); 3.5.3. galvojumus (garantijas), kurus sabiedrība izsniegusi trešajai personai klienta labā, kā arī citas saistības klienta labā, kas uzskaitītas ārpusbilances posteņos, ja klientam ir tiesības pieprasīt šo saistību izpildi; 3.5.4. prasības, kas izriet no ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem (izņemot ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus, kuru sākotnējais termiņš ir 14 dienas vai īsāks); 3.5.5. saistības, kas izveidojas klienta vērtspapīru emisijas izvietošanas starpniecības darījuma rezultātā (underwriting), t.i., tāda darījuma rezultātā, kad sabiedrība uzņemas saistības pārdot jaunās emisijas vērtspapīrus un garantē emitentam pilnīgi vai daļēji izpirkt neizvietotos (nepārdotos un trešo personu neparakstītos) vērtspapīrus; 3.5.6. rezerves iemaksas biržās; 3.5.7. citas kārtējās vai nākotnes prasības pret klientu. 10 3.6. Riska darījumu ierobežojumi neattiecas uz: 3.6.1. “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu”: 3.6.1.1. 4.4.1. punktā minētajiem darījumiem ar nosacīto 0 procentu riska pakāpi; 3.6.1.2. 4.11.4. punktā minētajiem darījumiem ar nosacīto 0 procentu korekcijas pakāpi, ja līgums starp sabiedrību un attiecīgo darījuma partneri paredz, ka tas tiks izpildīts vienīgi tad, ja tā izpildes rezultātā netiks pārsniegti riska darījumu ierobežojumi; 3.6.2. prasībām pret A zonas valstu kredītiestādēm ar atlikušo termiņu līdz 1 gadam, ja šādas prasības neveido šo kredītiestāžu pašu kapitālu; 3.6.3. prasībām uz pieprasījumu pret B zonas valstu kredītiestādēm šo valstu nacionālajā valūtā; 3.6.4. riska darījumiem ar sabiedrības meitas sabiedrībām, mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, kuras ir kredītiestādes, finanšu iestādes (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) vai to palīguzņēmumi un kuru finanšu pārskati uzraudzības nolūkiem tiek konsolidēti, ja Komisija piekritusi neierobežot minētos riska darījumus; 3.6.5. kredītiem, kuri pilnībā nodrošināti ar zemesgrāmatā reģistrētu nekustamā īpašuma hipotēku, ja aizņēmējs un ķīlas devējs ir viena un tā pati fiziskā persona, kura šo nekustamo īpašumu apdzīvo, apdzīvos vai izīrē, un sabiedrībai ir nodibināta pirmās kārtas hipotēka, kā arī finanšu līzinga darījumiem, ja sabiedrība saglabā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kuru līzinga ņēmējs apdzīvo, apdzīvos vai izīrē, kamēr līzinga ņēmējs šo īpašumu neizpērk, — 50 procentu apmērā no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vai no šī īpašuma vērtības, ko noteicis licencēts vai sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs vai vērtētāji; 3.6.6. 50 procentiem no darījumu vērtības, kuri minēti “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.11.3.punktā; 3.6.7. 80 procentiem no to “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.4.2.4., 4.4.2.5. un 4.11.2.5. punktā minēto darījumu vērtības, kuri veikti ar dalībvalstu reģionālajām vai vietējām valdībām vai nodrošināti ar dalībvalstu reģionālo vai vietējo valdību galvojumiem (garantijām) vai vērtspapīriem. 11 (Grozīts ar FKTK padomes 24.10.2003. lēmumu Nr.233; FKTK padomes 14.05.2004. lēmumu Nr.105; FKTK padomes 17.11.2004. lēmumu Nr.255) 3.7. Ja sabiedrības riska darījums ar klientu ir skaidri, bez nosacījumiem un tieši nodrošināts ar citas kredītiestādes galvojumu (garantiju), šo riska darījumu var uzskatīt par riska darījumu ar kredītiestādi, kura ir sniegusi galvojumu (garantiju), nevis par riska darījumu ar šo klientu. 12 3.8. Riska darījumu ierobežojumu izpildi aprēķina kā attiecīgo riska darījumu kopsummas, no kuras atskaitīti izveidotie uzkrājumi (tālāk tekstā — riska darījumi (bez uzkrājumiem)), attiecību pret pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummu, no kuras atskaitīts saskaņā ar “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 10.7. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. 13 (Grozīts ar FKTK padomes 14.05.2004. lēmumu Nr.105; FKTK padomes 17.11.2004. lēmumu Nr.255) 3.9. Ja sabiedrība, kura nav atbrīvota no pienākuma aprēķināt un ievērot pozīcijas, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasību, konstatē, ka riska darījumu ierobežojumi, kas aprēķināti saskaņā ar 3.8. punkta nosacījumiem, ir pārsniegti un šis pārsniegums ir izveidojies tirdzniecības portfeļa riska darījumu rezultātā, tā riska darījumu ierobežojumu aprēķinu var veikt, riska darījumu (bez uzkrājumiem) kopsummu attiecinot pret pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummu, no kuras atskaitīts saskaņā ar “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 10.7. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums un kura papildināta ar izmantoto trešā līmeņa kapitālu (ja šim papildinājumam ir piekritusi Komisija). 14 (Grozīts ar FKTK padomes 14.05.2004. lēmumu Nr.105; FKTK padomes 17.11.2004. lēmumu Nr.255)