7. Article

Robežu drošības uzturēšanā piedalās daudzas iestādes un šo iestāžu darbībai ir jāizveido pilnīgs, visaptverošs komplekss. Ir nepieciešama sadarbība starp valsts iestādēm. Viens no funkcionējošas sadarbības priekšnosacījumiem ir otras iestādes uzdevumu un galveno darbības veidu, sadarbības pamatu un sadarbības līgumu pārzināšana. Šīs jau pamatapmācībā iekļaujamās tēmas, radīs labu pamatu sadarbībai. Zināšanas ir jāpadziļina ar kvalifikācijas celšanu, kuras ietvaros tiks sniegta apmācība, kas pamatosies uz praktisko sadarbību un citu iestāžu īpašajām zināšanām. Sadarbība apmācību jomā jo īpaši attiecas uz Valsts policiju, Muitu un Valsts robežsardzi. Pamatprincips ir tāds, ka apmācību kādā no nozarēm sniedz attiecīgā atbildīgā iestāde. Projekta "Iestāžu sadarbību atbalstošas un ar robežu drošību saistīto īpašo zināšanu padziļinošas apmācības attīstīšana" mērķis ir izveidot kārtību, kādā Valsts policijas, Muitas un Valsts robežsardzes dažādu līmeņu apmācību programmas tiktu pārskatītas atbilstoši iestāžu sadarbībā pastāvošajiem izaicinājumiem. Ļoti svarīgs mērķis ir koordinēt daudzus plānošanas stadijā esošos projektus, kuri ir saistīti ar sadarbību apmācību jomā. Papildus mērķis būtu izstrādāt sadarbību atbalstošas un padziļinošas apmācību programmas. Projekts tiktu uzsākts pirms 2003. gada beigām. Projekta I posmā (2003.-2004.) tiktu noteikti tie apmācību mērķi un mācību tēmas, kuras tiktu ietvertas citu iestāžu pamatapmācības un kvalifikācijas celšanas apmācību programmās. Projekta II posmā (2004.-2005.) tiktu sagatavotas mācību programmas un pieņemti lēmumi par apmācības praktiskās īstenošanas veidiem un mehānismiem, ar kuru palīdzību programmas tiktu regulāri atjauninātas, atbilstoši attiecīgā laika liktajām prasībām. Projektu vadītu Iekšlietu ministrija. 6. KOPSAVILKUMS Sagatavojot Latvijas integrēto robežas vadības stratēģiju (2003.-2007.gadam), kā pamatnostādne ir bijusi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienlaicīga iestāšanās Eiropas Savienībā (iespējams 2004. gadā). Tiek prognozēts, ka personu robežkontroles izbeigšana uz robežām ar Lietuvu un Igauniju varētu notikt ne agrāk kā 2006. gadā uz atsevišķa ES lēmuma pamata. Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam) nākotnē pamatosies uz sekojošiem principiem: o Latvija ar robežu drošību saistītajos risinājumos ņems vērā ne tikai savas, bet arī Lietuvas, Igaunijas un citu ES valstu drošības vajadzības. o Latvijas robežu drošības līmenis būs tik augsts, ka Latvija nevilinās izmantot savu teritoriju kā nelikumīgu darbību kanālu uz ES teritoriju. o Kā svarīgākais pamats robežu drošībai tiks attīstīta ar robežu drošību saistīto Latvijas iestāžu cieša un padziļināta sadarbība ar nākotnes iekšējo robežu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas un citu ES dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, kā arī ar robežu drošību saistītajām organizācijām. o Tiks attīstīta laba un cieša Valsts robežsardzes, Muitas, Valsts policijas, Sanitārās robežinspekcijas sadarbība ar attiecīgajām Krievijas un Baltkrievijas iestādēm gan nacionālajā, gan vietējā līmenī. o Tiks uzskatīts, ka personāla augsta profesionalitāte, mūsdienīgs ekipējums, informācijas sistēmas, kontroles un novērošanas ierīces, kā arī efektīvas darbības metodes ir svarīgākas par personāla kopējā skaita palielināšanu. Līdzekļi tiks virzīti vadoties pēc šādas nostādnes. o Darbība tiks koncentrēta vajadzīgajos virzienos un darbības metodes tiks attīstītas uz aktualizētas un daudzpusīgas riska analīzes pamata. Latvija specializēsies to robežas drošības risku analīzē, kas ir saistīti ar Krieviju un Baltkrieviju un sniegs informāciju arī citu ES valstu vajadzībām. o Skaidrs uzsvars robežu drošības uzturēšanā tiks likts uz Krievijas un Baltkrievijas robežām, it īpaši uz iebraucošās satiksmes kontroli starptautiskajos robežkontroles punktos. o Valsts robežsardzes, Muitas, Sanitārās robežinspekcijas personāla skaits uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju tiks palielināts. Papildpersonāls uz minētajām robežām tiks izveidots, samazinot personāla skaitu uz ES nākotnes iekšējām robežām, veicot izmaiņas dažādiem mērķiem paredzētā personāla īpatsvarā. o Uz nākotnes iekšējām robežām tiks saglabātas Valsts robežsardzes un Muitas vienības, bet to uzdevumi mainīsies un personāla skaits tiks samazināts. Sanitārās robežinspekcijas organizācija no robežām ar Lietuvu un Igauniju tiks noņemta, kad šīs robežas kļūs par ES iekšējām robežām. o Tiks izveidota gatavība personu robežkontroles īslaicīgai atjaunošanai uz ES iekšējām robežām. o Valsts robežsardzes, Muitas un Sanitārās robežinspekcijas organizācijas tiks izmainītas, it īpaši uz nākotnes iekšējām robežām. o Jūras robežapsardzībā sadarbība ar Igauniju un Lietuvu tiks ievērojami palielināta. Baltijas valstu uzraudzībā esošā Baltijas jūras teritorija tiks uzskatīta par kopīgu robežapsardzības zonu. o Uz sauszemes robežām ar Igauniju un Lietuvu sadarbību sāks plānot un pieaugošā apjomā arī realizēt, vadoties pēc iekšējo robežu prasībām. Attīstot sadarbību tiks ņemts vērā tas, ka minētās robežas kļūs par ES pagaidu ārējām robežām laikā starp iestāšanos ES un brīdi, kad tiks izbeigta personu robežkontrole. o Attieksme pret investēšanu ES nākotnes iekšējās robežās būs kritiska un visos gadījumos tiks sastādīta izmaksu/lietderības analīze. o Valsts policijas, Muitas un Valsts robežsardzes ārvalstīs izvietoto kontaktpersonu sistēma tiks attīstīta sadarbojoties gan Latvijas iekšienē, gan ar Igauniju un Lietuvu. o Vīzu izsniegšanas priekšnoteikumu pārbaude tiks pastiprināta it sevišķi NVS valstīs izvietotajās vēstniecībās un konsulātos. o Vīzu izsniegšanu uz robežas veiks Valsts robežsardze. Tiks veikti juridiski un institucionāli pasākumi, lai uz robežas vīzu izsniegšana būtu nodrošināta atbilstoši ES prasībām un labākajai praksei. Tam tiks izveidoti labi priekšnoteikumi gan attiecībā uz personāla apmācību, gan nepieciešamo aprīkojumu un informācijas sistēmām. o Muitas neatkarība no Valsts ieņēmumu dienesta tiks palielināta. o Muitā kontroles darbības veicošā personāla īpatsvars, salīdzinājumā ar citus uzdevumus pildošā personāla īpatsvaru, tiks palielināts. o Muitas atbildība par narkotisko vielu kontroli, kas tiek veikta uz robežas, tiks padarīta skaidrāka un palielināta. o Tiks nodrošināta robežapsardzības uzdevumu prasībām atbilstošas informācijas saņemšana no tehniskās jūras novērošanas sistēmas. o Valsts robežsardzes kuģu un patruļlaivu īpatsvars jūras robežapsardzības uzdevumu veikšanā tiks palielināts. o Valsts robežsardzes ar jūras jautājumiem saistītā personāla skaits tiks noteikts saskaņā ar tās uzdevumiem un tā apmācības līmenis tiks uzlabots. o Tiks turpināta Iekšlietu ministrijas dienesta aviācijas vienības attīstīšana. o Ar robežu drošību saistīto iestāžu sakaru sistēmas tiks attīstītas tā, ka tās atbildīs ES standartiem un papildus sadarbībai valsts iekšienē būs piemērotas arī sadarbojoties ar Lietuvu un Igauniju. o Valsts policijas, Muitas un Valsts robežsardzes (ne vēlāk kā pirms iestāšanās ES - arī Sanitārās robežinspekcijas) savstarpējās sadarbības pamati tiks noteikti Ministru kabineta noteikumu līmenī. o Par pamatu ar robežu drošību saistīto iestāžu sadarbībai tiks izveidota Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Muitas sadarbības sistēma, kas no nacionālā līmeņa sniegsies līdz pat vietējam līmeni. Citas ar robežu drošību saistītās iestādes tiks iesaistītas sadarbībā saskaņā ar nepieciešamību. o Ar robežu drošību saistīto iestāžu sadarbība apmācību jomā tiks padarīta ciešāka, kā arī tiks palielināts kopīgu mācību un operāciju apjoms. o Nacionālajā līmenī tiks nodibināta augsta līmeņa robežu drošības sadarbības padome, kas sanāks vairākas reizes gadā. o Notiks gatavošanās robežu drošības uzturēšanai arī nopietnu ārkārtējo notikumu gadījumā. Šo principu īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir minēti dažādās robežas vadības stratēģijas sadaļās. Svarīgākie pasākumi un iestāžu pienākumi apkopoti 2. pielikumā. Robežas vadības stratēģijas atjaunināšana un precizēšana ir jāuzsāk līdz 2004. gada beigām. Uz to brīdi jautājums par Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā būs atrisināts un šajā stratēģijā minētie svarīgākie plāni - sagatavoti. Iekšlietu ministrs M.Gulbis 1.pielikums programmai "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)" Atbilstoši Eiropas Savienības standartiem uzlabojamo robežkontroles punktu saraksts 2.pielikums programmai "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)" Svarīgākie pasākumi un uzdevumi Latvijas integrētās robežas vadības stratēģijas (2003.-2007.gadam) ieviešanai Pasākumi un uzdevumi 1. līmenī: * Līdz 2003. gada beigām tiks izveidotas deviņas ar robežu drošību saistītas riska analīzes. Katras riska analīzes sastādīšanai ir noteikta atbildīgā iestāde. Atbildīgās iestādes līdz 2003. gada beigām izplānos minēto riska analīžu detalizētu saturu. * Valsts robežsardze ir atbildīga par pietiekoši izsmeļošas ar robežu drošību saistītas informācijas uzturēšanu par sauszemes, dzelzceļa, gaisa un jūras satiksmi, robežšķērsotājiem un pasažieru pārvadājumus veicošajiem uzņēmumiem. * Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam 2003. gada laikā ir jānosaka tālākie pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka izskatot vīzu pieteikumus vīzu izsniegšanai nepieciešamie priekšnoteikumi tiktu pārbaudīti atbilstoši ES prasībām (it īpaši vēstniecības un konsulātos, kas atrodas NVS valstīs). * Kad jaunais Imigrācijas likums stāsies spēkā 2003.gadā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments pārskatīs ar vīzu izsniegšanu saistītās instrukcijas, lai nodrošinātu to pilnīgu atbilstību cilvēktiesību standartiem un ES prasībām. Pasākumi un uzdevumi 2. līmenī: * Starp Latvijas un Krievijas muitas iestādēm oficiāla sadarbība tiks uzsākta uz 2002. gada aprīlī noslēgtā līguma pamata. * Tiks nodibināta regulārāka Valsts policijas sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas milicijām. Nākošais praktiskais solis būs centieni organizēt ikgadējas tikšanās valsts līmenī. * Ar Zemkopības ministrijas palīdzību steidzami tiks mēģināts uzsākt sadarbību starp Sanitāro robežinspekciju un tai atbilstošajām iestādēm Krievijā. * Tiks izpētītas trīspusējas ar robežu drošību saistītas sadarbības iespējas (Latvija-Igaunija-Krievija un Latvija-Lietuva-Baltkrievija). * Galvenos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežsardžu sadarbības principus pārejā uz ES iekšējo robežu vidi ir jāizstrādā līdz 2003. gada beigām. Galvenajiem principiem par sadarbību uz ES iekšējām robežām jābūt izstrādātiem 2004. gadā. * Muitai 2003. gada laikā ir jānoskaidro kā Igaunijas un Lietuvas muitas ir plānojušas darboties uz ES nākotnes iekšējām robežām ar Latviju. Pēc tam Baltijas valstu muitas vienosies par sadarbības kārtību gan pārejas periodā, gan situācijā, kurā Baltijas valstis būs ES dalībvalstis. * Sanitārajai robežinspekcijai 2003. gada laikā ir jānoskaidro pārejas perioda sadarbības kārtība ar attiecīgajām Lietuvas un Igaunijas iestādēm. Sanitārajai robežinspekcijai ir arī jānoskaidro kā tās organizācija tiks noņemta no robežām ar Lietuvu un Igauniju, Baltijas valstīm kļūstot par ES dalībvalstīm. * 2003. gada laikā Latvija noskaidros priekšnoteikumus ievērojami plašākai sadarbībai jūras robežapsardzībā ar Igauniju un Lietuvu. Uz iegūto rezultātu pamata Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze uzsāks konkrētākās sarunas. Mērķis ir ievērojama sadarbības paplašināšana jau 2003. gada laikā. * Kad robežas ar Igauniju un Latviju kļūs par ES iekšējām robežām, daudzus Latvijas likumdošanas aktus un sadarbības līgumus, kas ir noslēgti ar Igauniju un Lietuvu, būs jāpārskata. Valsts robežsardze, Muita, Sanitārā robežinspekcija un Valsts policija 2003. gada laikā sākotnēji apzinās pārskatāmos dokumentus. Pasākumi un uzdevumi 3. līmenī: * Tiks turpināti aktīvi pasākumi robežlīguma noslēgšanai ar Krieviju. * Tiks mēģināts panākt priekšnoteikumus Lietuvas un Latvijas jūras robežlīguma ratificēšanai. * Tiks paredzēti Latvijas-Lietuvas un Latvijas-Igaunijas robežu labai uzturēšanai nepieciešamie resursi. Minēto robežu uzturēšana turpināsies arī pēc tam, kad šīs robežas kļūs par ES iekšējām robežām. Par uzturēšanas darbiem atbildēs Valsts robežsardze. * Austrumu robežas šķērsošanas vietās un uz zaļās robežas nepieciešamo tehniskās novērošanas līdzekļu, informācijas sistēmu (kā arī to izmantošanu nodrošinošā aprīkojuma iegāde un apmācība to izmantošanā) attīstīšana tiks noteikta kā stratēģisks robežu drošības projekts, kura finansējums turpmākajos gados tiks garantēts. * Iekšlietu ministrija, Valsts robežsardze un Aizsardzības ministrija sadarbībā turpinās attīstīt jūras novērošanas sistēmu, ievērojot robežuzraudzības prasības. * Valsts robežsardzes personāls uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju tiks palielināts apmēram tikpat lielā mērā, cik tās personāls tiks samazināts uz ES iekšējām robežām. * Līdz 2003. gada beigām tiks izplānotas izmaiņas Valsts robežsardzes organizācijā ostās un Rīgas lidostā to atbilstībai prasībām, kuras izraisīs iestāšanās ES. * Detalizēti plāni un lēmumi par Valsts robežsardzes organizāciju uz ES iekšējām robežām ir jāsagatavo līdz 2003. gada beigām. Pēc tam tiks apsvērts, cik lielā mērā personāla skaita samazināšana var tikt sākta jau pirms robežas ar Igauniju un Lietuvu kļūs par ES iekšējām robežām. Nākotnes investīcijas tiks plānotas un realizētas tā, lai tās kalpotu nākotnes organizācijai. * 2003. gada laikā tiks sākts noskaidrot kādas iespējas pastāv Muitas lielākai neatkarībai no Valsts ieņēmumu dienesta. * Vēlākais 2004. gada laikā Muitai ir jāizplāno, kā tā palielinās kontroli veicošā personāla īpatsvaru. * Muitai līdz 2003. gada vidum ir jāsagatavo plāns par to, kā tā ir paredzējusi palielināt tās personāla skaitu uz Austrumu robežas. Pievienošanās ES zināmā mērā radīs pārmaiņas Muitas darbībā lidostās un ostās. Pārmaiņas Muitas organizācijā ir jāizplāno līdz 2003. gada beigām. * Muitai 2003. gada laikā ir jāsagatavo plāns par to, kā tā ir paredzējusi atrisināt narkotiku atklāšanā nepieciešamo dienesta suņu jautājumu. * Galvenie principi Sanitārās robežinspekcijas organizācijai pēc iestāšanās ES ir jāizstrādā 2003. gada laikā. Detalizētam plānam par izmaiņām Sanitārās robežinspekcijas organizācijā un personālā jāizstrādā līdz 2004. gada vidum. * Valsts policijā tiks nodibināta speciāla struktūrvienība ar noziedzību saistītās informācijas vākšanai un analizēšanai. Tā darbosies ciešā sadarbībā ar EUROPOL, INTERPOL, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un nākotnes Sirene biroju. Struktūrvienībai ir jābūt pilnīgi darbotiesspējīgai ne vēlāk kā pirms 2004. gada beigām. * Robežkontrolē lielāks uzsvars tiks likts uz ieroču, bīstamu priekšmetu un vielu (piemēram, spridzekļu konstruēšanā un aktivizēšanā izmantojamu detaļu, sprāgstvielu, radioaktīvu vielu) atklāšanu. Šim nolūkam apmācītu dienesta suņu skaits tiks palielināts. Muita un Valsts robežsardze kopīgi 2003. gada laikā sagatavos plānu un vienosies par metodēm efektīvai minēto priekšmetu un vielu atklāšanai. * Valsts robežsardzes atbildība par starptautiskās noziedzības un terorisma atklāšanu iekšzemē, ārvalstnieku uzraudzības veikšanas kontekstā tiks pārskatīta līdz 2003. gada beigām. * Lai paaugstinātu zagto transporta līdzekļu atklāšanas efektivitāti, Valsts robežsardze kopā ar Valsts policiju 2003. gada laikā izstrādās plānu Valsts robežsardzes personāla apmācībai, bet 2004. gadā minētās iestādes izstrādās plānu par kontrolē, iespējams, nepieciešamā aprīkojuma iegādi. * Plāni ārkārtējiem robežu drošību apdraudošiem notikumiem (piemēram plaša nelegālā imigrācija) tiks izstrādāti Iekšlietu ministrijas vadībā. 2003. gada laikā tiks izstrādāts darba plāns par to, kā plānošana tiks veikta. 2004. gada laikā tiks izlemts, kādi ir tie notikumu modeļi, kuriem ir jāgatavojas, un tiks izstrādāti principiālie risinājumi. Detalizētam plānam ir jābūt gatavam līdz 2004. gada beigām. * Sanitārā robežinspekcija 2003. gada laikā noskaidros, kuri ir tie ārkārtējie notikumi, kuri ir saistīti ar tās kompetenci un kuriem ir jāgatavojas darbībā uz robežas. Pēc tam, kad notikumu modeļi būs apstiprināti, gatavošanās plāni tiks pārskatīti kopā ar Valsts robežsardzi un Muitu. * Pamati sadarbībai starp Policiju, Muitu un Robežsardzi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumu līmenī. Iekšlietu ministrija ir atbildīga par priekšlikuma sagatavošanu 2003. gada laikā. * Visas robežu drošības sfēras nacionālās un starptautiskās sadarbības apsekošanai un koordinēšanai tiks nodibināta valsts līmeņa robežu drošības sadarbības padome. Citi tās uzdevumi būs kontrolēt valsts robežu drošības situāciju, robežu vadības stratēģijas īstenošanu un tālāku attīstīšanu, stratēģisko projektu koordinēšana un svarīgāko ar robežu drošību saistīto projektu izskatīšana un nodošanu tālākai virzībai. Robežu drošības sadarbības padomi veidos par robežu drošību atbildīgo ministriju vadība un par robežu drošību atbildošo organizāciju priekšnieki. Robežu drošības sadarbības padome sapulcēsies vairākas reizes (1-3) gadā, kā arī vadoties pēc situācijas. Iekšlietu ministrija ne vēlāk kā 2003. gada laikā sagatavos detalizētu priekšlikumu par robežu drošības sadarbības padomes nodibināšanu. Pasākumi un uzdevumi 4. līmenī: * Nacionālo plānu par ārvalstīs izvietojamām Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Muitas kontaktpersonām ir jāizstrādā jau 2003. gada laikā. Mērķis ir 2003. gada laikā izveidot kopīgu plānu Baltijas valstu kontaktpersonu tīklam. Iekšlietu ministrija ir atbildīga par sagatavošanās darbiem. * Ar iekšzemē notiekošo ārvalstnieku uzraudzību saistīto instrukciju pārbaude, apmācība ar ārvalstnieku uzraudzību iekšzemē saistītajām iestādēm un informācijas aprites nodrošināšana starp šīm iestādēm ir jāīsteno līdz 2003. gada beigām. Par ārvalstnieku uzraudzību atbild Valsts robežsardze. * Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kopā ar Valsts robežsardzi ir atbildīgas par detalizētu ar patvēruma lietām saistītu dienesta instrukciju sagatavošanu 2003. gada laikā. * Stratēģiskie robežu drošību veicinošie attīstības projekti: o Stratēģiskie projekti, kas jau ir uzsākti vai patlaban tiek uzsākti: * Austrumu robežas infrastruktūras attīstība (projekts IA-16); * Tehniskās novērošanas, kontroles un informācijas sistēmas attīstība uz Austrumu robežas (projekts IA-22); * Jūras robežas novērošanas sistēmas attīstība; * Kontroles infrastruktūra ostās un dzelzceļa RKP; * Gatavības izveidošana nākotnē paredzamajai Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas ieviešanai; * Muitas darbības stratēģija un Muitas datu sistēmas; * Organizētās noziedzības efektīva novēršana, kontrole un apkarošana; * Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas pilnveidošana un ieviešana saskaņā ar ES ieteikumiem; * Patvēruma un migrācijas vadības sistēma. o Jauni stratēģiskie projekti * Robežu drošības uzturēšana ārkārtējos notikumos; * Jūras iestāžu sadarbības uzlabošana jūras robežapsardzībā; * Valsts iestāžu sadarbību nodrošinošas sakaru sistēmas izveide; * Pāreja uz Šengenas vidi uz Latvijas - Lietuvas robežas; * Pāreja uz Šengenas vidi uz Latvijas - Igaunijas robežas; * Iekšlietu ministrijas / Valsts robežsardzes aviācijas attīstība robežu uzraudzības un iekšējās drošības stiprināšanai; * Iestāžu sadarbību atbalstošas un ar robežu drošību saistīto īpašās zināšanas padziļinošas apmācības attīstīšana.