Zaudējis spēku - Par veterinārmedicīnu

• 1.Šā likuma mērķis ir regulēt sabiedrības attiecības veterinārās uzraudzības un dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes jomā, nosakot risināmos uzdevumus, organizatoriskās struktūras un to tiesisko stāvokli.
• 2.Veterinārās uzraudzības un dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes galvenie uzdevumi ir šādi:
• 3.Katra cilvēka pienākums ir saudzēt dzīvniekus un to veselību, nepieļaujot cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Personas, kuras ir nodarījušas kaitējumu dzīvnieku veselībai, ir atbildīgas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
• 4.Veterināro darbu savas kompetences ietvaros veic:
• 5.Ar veterinārmedicīnisko praksi Latvijas Republikā atļauts nodarboties Latvijas iedzīvotājiem, kuri ieguvuši veterinārārsta kvalifikāciju, pārvalda valsts valodu un saņēmuši veterinārmedicīniskās prakses licenci. Ārzemēs iegūtie diplomi legalizējami noteiktā kārtībā. Veteri nārfeldšeru tiesības un pienākumus nosaka Valsts veterinārais dienests.
• 6.Licences saņemšanas un atņemšanas kārtību un kritērijus nosaka Latvijas Veterinārārstu biedrība, saskaņojot ar Valsts veterināro departamentu.
• 7.Veterinārmedicīniskajā praksē drīkst lietot tikai Valsts veterināra departamenta atļautos zāļu līdzekļus. Zāļu līdzekļus, kurus realizē pret receptēm, atļauts izrakstīt tikai licencētiem veterinārajiem speciālistiem.
• 8.Visu veterināro darbu Latvijas Republikā vada un kontrolē Valsts veterinārais dienests.
• 9.Šis likums un saskaņā ar to izdotie priekšraksti ir saistoši visām valsts institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām Latvijas Republikas teritorijā. Likuma izpildi kontrolē valsts veterinārie inspektori.
• 10.Atbildību par šā likuma pārkāpšanu nosaka Latvijas Republikas likumi.

VETERINĀRAS DARBĪBAS FINANSĒŠANA UN VETERINĀRO SPECIĀLISTU SOCIĀLĀS GARANTIJAS

• 11.Valsts veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi par veterinārā dienesta sniegtajiem pakalpojumiem un 30 procenti līdzekļu, kas iekasēti no naudas sodiem, kuri uzlikti par pārkāpumiem veterinārmedicīnā, kā arī citi pašu ieņēmumi.
• 12.Pašvaldības veicina dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi un valsts veterinārās uzraudzības aprūpi.
• 13.Valsts veterinārā dienesta veterinārārstiem un kopā ar viņiem dzīvojošiem ģimenes locekļiem pašvaldības ierāda dzīvokļus likumā noteiktā kārtībā.
• 14.Par veterinārmedicīnisko aprūpi maksā dzīvnieku īpašnieks: valsts veterinārmedicīnas iestādēm — atbilstoši Valsts veterinārā departamenta apstiprinātajam cenrādim, bet privāti vai uzņēmumos (statūtsabiedrībās) praktizējošiem veterinārārstiem — saskaņā ar vienošanos. Par Ministru kabineta noteiktajiem profilaktiskajiem pretepizootiskajiem pasākumiem tiek maksāts atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātajam cenrādim.
• 15.Par veterinārsanitāro ekspertīzi maksā veterinārsanitārās ekspertīzes pasūtītājs atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātajam cenrādim.
• 16.Epizootiju uzliesmojumu apkarošanai un piespiedu pretepi-zootiskajiem pasākumiem pēc Valsts veterinārā departamenta vai rajona (pilsētas) veterinārās pārvaldes pieprasījuma Latvijas Republikas Ministru kabinets vai attiecīgā pašvaldība piešķir papildu līdzekļus no sava budžeta.

VALSTS VETERINĀRAIS DIENESTS

• 17.Valsts veterinārais dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša iestāde ar juridiskās personas tiesībām. Savā profesionālajā darbībā tas ir neatkarīgs un atbildīgs saskaņā ar likumiem.
• 18.Valsts veterināro dienestu vada direktors, kas vienlaikus ir arī valsts galvenais veterinārais inspektors. Direktora - valsts galvenā veterinārā inspektora kandidatūru izvirza zemkopības ministrs, saskaņojot to ar Latvijas Veterinārārstu biedrības valdi. Direktoru - valsts galveno veterināro inspektoru ieceļ amatā Ministru kabinets.
• 19.Latvijas Republikas valsts galvenais veterinārais inspektors ieceļ amatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas valsts vecākos veterināros inspektorus.
• 20.Valsts veterinārajam dienestam tieši pakļautās veterinārās institūcijas nosaka Ministru kabinets.
• 21.Rajona (pilsētas) veterinārās pārvaldes priekšnieks vien laikus ir ari rajona (pilsētas) valsts vecākais veterinārais inspektors, viņš ir tiesīgs valsts veterinārās uzraudzības nodrošināšanai iecelt amatā un atbrīvot no amata sev pakļautos valsts veterināros inspektorus un pagastu veterinārārstus. Pagastu veterinārārsti strādā saskaņā ar Valsts veterinārā departamenta apstiprināto nolikumu.
• 22.Valsts veterinārā departamenta uzdevumi ir šādi:
• 23.Valsts veterināro inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei, kas noteikta šajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī dienesta instrukcijās, ir šādas:
• 24.Valsts veterināro inspektoru rīkojumus var atcelt amatā augstāks veterinārais inspektors, kura lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

PRIVĀTI VAI UZŅĒMUMOS (STATŪTSABIEDRĪBĀS) PRAKTIZĒJOŠO VETERINĀRĀRSTU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

• 25.Privāti vai uzņēmumos (statūtsabiedrībās) veikt veterinārmedicīnisko praksi ir atļauts saskaņā ar šā likuma 5. pantu, turklāt veterinārmedicīniskā privātprakse jāreģistrē Latvijas Republikas likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» noteiktajā kārtībā.
• 26.Privāti vai uzņēmumos (statūtsabiedrībās) praktizējošo veterinārārstu tiesības ir šādas:
• 27.Privāti vai uzņēmumos (statūtsabiedrībās) praktizējošo veterinārārstu pienākumi ir šādi:
• 28.Privāti vai uzņēmumos (statūtsabiedrībās) praktizējošie veterinārārsti ir atbildīgi par savu darbu Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

DZĪVNIEKU UN DZĪVNIEKU PRODUKCIJAS ĪPAŠNIEKA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

• 29.Dzīvnieku un dzīvnieku produkcijas īpašnieka tiesības ir šādas:
• 30.Dzīvnieka pircējs var pieteikt pretenzijas pret pārdevēju par dzīvnieka veselības stāvokli 30 dienu laikā no pirkšanas dienas ar noteikumu, ka izpildīti profilaktiskās karantīnas noteikumi.
• 31.Dzīvnieku produkcijas īpašnieka pienākumi ir šādi:
• 32.Ievest Latvijas Republikā vai izvest no tās dzīvniekus un dzīvnieku produkciju, kā arī dzīvnieku barību atļauts pēc saskaņošanas ar Valsts veterināro departamentu.
• 33.Ministru kabinets apstiprina to dzīvnieku lipīgo slimību sarakstu, kuru apkarošanu organizē un vada Valsts veterinārais dienests. Šo slimību apkarošana ir obligāta, tā noris saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Pārējo slimību apkarošanu organizē dzīvnieku īpašnieki sadarbībā ar veterinārārstiem.
• 34.Dzīvnieku lipīgo slimību apkarošanas priekšrakstos paredzētajos gadījumos nosaka karantīnu vai ierobežojumus. Karantīnu visai valstij vai vairākiem rajoniem vienlaikus, ņemot vērā valsts galvenā veterinārā inspektora ieteikumu, pēc zemkopības ministra pieprasījuma nekavējoties nosaka un atceļ Ministru kabinets. Atsevišķam rajonam (pilsētai), pagastam vai saimniecībai karantīnu nosaka un atcel attiecīgā rajona (pilsētas) vai pagasta pašvaldība nekavējoties pēc rajona (pilsētas) valsts vecākā veteri nārā inspektora pieprasījuma. Ierobežojumus nosaka valsts veterinārie inspektori un praktizējošie veterinārārsti atbilstoši lipīgo slimību apkarošanas priekšrakstiem.
• 35.Karantīnas un ierobežojumu gadījumā valsts veterinārais dienests nosaka veterinārās prasības un kontrolē to izpildi; dzīvnieku un dzīvnieku produkcijas īpašnieks izpilda šīs prasības attiecībā uz savu īpašumu; pašvaldības nodrošina šo prasību pareizu un savlaicīgu izpildi.
• 36.Valsts veterinārais dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina ar normatīvajiem dokumentiem veterināro kontroli uz valsts muitas robežas.
• 37.Transportlīdzekļi (kopā ar iekārtām) pēc dzīvnieku vai dzīvnieku produkcijas izkraušanas pakļaujami obligātai mehāniskai tīrīšanai, dezinfekcijai un valsts veterinārā dienesta kontrolei. Par šo darbu maksā un par to ir atbildīgs transportlīdzekļa īpašnieks.
• 38.Latvijas Republikas Satiksmes ministrija pēc Valsts veterinārā departamenta pieprasījuma un atbilstoši noteikumiem iekārto un uztur automašīnu, vilcienu vagonu, kuģu un lidmašīnu mazgāšanas un dezinfekcijas, kā arī dzīvnieku karantinēšanas punktus.
• 39.Gadījumos, kad pārvadāšanas laikā dzīvniekam konstatē saslimšanu, personai, kas ir atbildīga par transportēšanu, jāziņo tuvākajam veterinārārstam un, ja nepieciešams, kopā ar dzelzceļa stacijas, ostas vai lidostas administrāciju jāorganizē dzīvnieka karantinēšana ar Valsts veterināro departamentu saskaņotā vietā.
• 40.Dzīvnieku izsoles, izstādes, gadatirgus, sacensības un tamlīdzīgus pasākumus var rīkot ar rajona (pilsētas) valsts vecākā veterinārā inspektora atļauju, bet starptautiskā mērogā — tikai ar valsts galvena veterinārā inspektora atļauju.
• 41.Izsolēs, izstādēs, tirgos un sacensībās atļauts piedalīties tikai ar veseliem dzīvniekiem no lipīgo slimību neskartām saimniecībām, par ko liecina veterinārā apliecība.
• 42.Pašvaldību pienākums ir pastāvīgi reģistrēt visus dzīvnieku īpašniekus un dzīvnieku skaitu (arī bišu saimes un zivju dīķus) savā teritorijā. Pašvaldībām jānodrošina klejojošo dzīvnieku izķeršana, dzīvnieku kapsētu iekārtošana un uzturēšana atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
• 43.Lipīgo slimību draudu gadījumos mežu īpašniekiem pēc valsts veterinārā dienesta pieprasījuma jāorganizē plēsīgo dzīvnieku atšaušana.
• 44.Ikvienas personas pienākums ir ziņot valsts veterinārajam dienestam par neapraktiem meža dzīvnieku līķiem.

VETERĪNĀRSANITĀRĀ UZRAUDZĪBA

• 45.Veterinārsanitāro uzraudzību organizē attiecīgā rajona (pilsētas) valsts veterinārais dienests, bet atzinumu dod tikai rajona (pilsētas) valsts vecākā veterinārā inspektora pilnvaroti veterinārārsti.
• 46.Realizējamās dzīvnieku produkcijas veterinārsanitārajai uzraudzībai ir šādi posmi:
• 47.Aizliegts realizēt dzīvnieku produkciju bez veterināras apliecības un ekspertīzes atzinuma.
• 48.Valsts institūcijām, kas reģistrē veterinārmedicīnas un dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas iestādes un uzņēmumus, veterināro zāļu līdzekļu ražotnes un aptiekas, kā arī dzīvnieku produkcijas vai dzīvniekiem paredzētās barības ražošanas, pārstrādes, uzglabāšanas, pārvadāšanas vai realizācijas uzņēmumus, par katra šāda uzņēmuma reģistrāciju jāpaziņo attiecīgi rajona (pilsētas) veterinārajai pārvaldei.
• 49.Ar dzīvnieku produkciju atļauts tirgoties tikai veikalos, tirgos un citās vietās, kas iekārtotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
• 50.Dzīvnieku kaušanas un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī veikaliem, tirgiem un citiem uzņēmumiem, kuri vēlas realizēt šā likuma 46.panta 2.punktā minēto produkciju, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāslēdz līgums ar attiecīgā rajona (pilsētas) veterināro pārvaldi par kārtību, kādā tiks veikta veterinārsanitārā ekspertīze. Minēto uzņēmumu vadībai jānodrošina veterinārsanitārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamie darba apstākļi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.