43. Article

Kopīpašuma dalīšanas lietās, kuras nav izskatītas tiesā pēc būtības līdz 2022. gada 30. aprīlim, piemērojami Civillikuma 1075. panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi, kas stājas spēkā 2022. gada 1. maijā. Pirms tam tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. pantu noskaidro lietas dalībnieku viedokli par to dalīšanas veidu piemērošanu, kas izriet no minētajām normām. Civillikuma 1074.1 panta otrā un trešā daļa, ciktāl tās paredz pārdošanu izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē), un 1075. panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā par izsolēm kopīpašnieku starpā. 44 (07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2022.) Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS Rīgā 1992. gada 7. jūlijā Latvijas Republikas 1992. gada 7. jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" pielikums Civillikuma ģimenes tiesību un saistību tiesību daļas panti, kuri piemērojami vienlaikus ar Civillikuma mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanos 70. Laulātais var prasīt laulības šķiršanu, ja otrs laulātais ir pārkāpis laulību. Laulību nevar šķirt, ja laulātais pārkāpis laulību ar prasītajā piekrišanu vai tā pamudināts, vai arī ja prasītājs piedevis. Prasība ceļama viena gada laikā no tās dienas, kad laulības pārkāpums ticis zināms prasītājam. Prasība nav vairs pielaižama, ja no laulības pārkāpuma izdarīšanas pagājuši desmit gadi. 71. Laulātais var prasīt laulības šķiršanu, ja otrs laulātais apdraud viņa dzīvību vai veselību, vai sit vai spīdzina viņu. Laulību nevar šķirt, ja prasītājs piedevis. Prasība noilgst viena gada laikā kopš attiecīgā nodarījuma. 72. Kad viens laulātais ļaunprātīgi atstāj otru, pēdējais var prasīt laulības šķiršanu, ja prombūtne ilgst ne mazāk par vienu gadu. 74. Laulātais var prasīt laulības šķiršanu, ja otrs laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas aptraipa godu, vai arī tik negodīgi vai netikli dzīvo, ka nevar prasīt laulības kopdzīves turpināšanu ar viņu. 76. Laulātam ir tiesība prasīt laulības šķiršanu, ja laulības dzīve ir tik izārdīta, ka nevar prasīt laulības kopdzīves turpināšanu. Tādā gadījumā laulība šķirama arī neatkarīgi no laulāto vainas. Ja laulības kopdzīves izārdīšanā ir vainīgs tikai viens laulātais, tad prasību var celt tikai otrs laulātais. Ja vainojamas abas puses vai nav vainojama neviena, tad prasību var celt katrs laulātais. 77. Trīs gadus nepārtraukti ilgstoša laulāto šķirta dzīve ir laulības šķiršanas iemesls. 146. Laulības bērni ir tie bērni, kas dzimuši laulībā, vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi vai šķiršanu. 152. Laulības bērniem pieskaitāmi: 1) ārlaulības bērni no tā laika, kad viņu vecāki savā starpā iedevušies laulībā; 3) bērni, kas dzimuši tādā laulībā, kura vēlāk atzīta par neesošu, vai arī ne vēlāk kā 306. dienā no tādas laulības izbeigšanās. 179. (1) Vecāku pienākums ir rūpēties, samērā ar viņu mantas un sabiedrisko stāvokli, par viņu varā esošu bērnu dzīvību un labklājību, sagādāt tiem uzturu, t. i., dot ēdienu, mitekli, apģērbu, tos kopt, audzināt un skolot. (4) Ja bērniem ir pašiem sava manta, bet vecākiem tās nepietiek bērnu nepieciešamo uztura izdevumu segšanai, šos izdevumus var segt no bērnu mantas ienākumiem; ja šo ienākumu nepietiek, var izlietot dalu no bērnu mantas, bet vienīgi ar attiecīgas bāriņtiesas atļauju. 191. Vecāki pārvalda bērnu mantu ar aizbildņu tiesībām un pienākumiem, bet viņi ir atsvabināti no pienākuma sniegt norēķinos sīkas ziņas par izdevumiem bērnu uzturam, norādot tikai šo izdevumu kopsummu. 195. Par bērnu brīvo mantu, kas izņemta no vecāku pārvaldības, ja bērni sasnieguši sešpadsmit gadu vecumu, jāatzīst: 1) viss, ko bērni ieguvuši ar savu personīgo darbu vai ar vecāku piekrišanu un bāriņtiesas atļauju patstāvīgi nodarbojoties kādā arodā, rūpniecībā vai tirdzniecībā; 2) viss, ko vecāki no bērniem piederošās mantas nodod viņu brīvā pārvaldībā; 3) visa manta, kuru bērniem bez atlīdzības piešķīruši radinieki vai citas personas ar nosacījumu, lai bērni to pārvaldītu un lietotu patstāvīgi. 202. Ja vecākais grib iedoties jaunā laulībā, tad viņam ir pienākums pirms tam par nodomāto laulību paziņot bāriņtiesai, pie kam par šā pienākuma neizpildīšanu viņam draud vecāku varas atņemšana. Bāriņtiesa, ja bērnu intereses to prasa, sper vajadzīgos uzraudzības soļus un visnepieciešamākā gadījumā ieceļ bērniem aizbildni. Bērnu mantas pārvaldība vecākais, kas iedodas jaunā laulībā, pakļauts vispārējiem noteikumiem par aizbildnību. 206. Par radniecību sauc divu vai vairāk personu starpā ar dzimšanu radušos attiecību. Radniecības tuvumu noteic pēc līnijām un pakāpēm. Vienas personas izcelšanās no otras tieši ar dzimšanu rada pakāpi. Ar katru jaunu dzimšanu rodas jauna pakāpe. Vairāku nepārtraukti turpinošos pakāpju sakaru sauc par līniju. Līnijas ir taisnas un sāņu. 207. Radnieki taisnā līnijā ir tie, kuri cēlušies viens no otra ar dzimšanu un kurus sauc vai nu par augšupējiem vai lejupējiem radniekiem, raugoties pēc tam, vai skaita no bērniem uz vecākiem, vai otrādi. Saskaņā ar to arī pašu līniju sadala augšupejā un lejupējā. Pie pirmās pieder tēvs, māte, vectēvs, vecmāmuļa, vectēva un vecmāmuļas vecāki u.t.t., bet pie otrās — dēli, meitas, bērnu bērni, šo pēdējo bērni u.t.t. 208. Radnieki sāņu līnijā ir tie, kas cēlušies no vienas kopējas trešās personas — ciltstēva vai ciltsmātes. Tādi radinieki ir brāļi un māsas, to bērni, tēva un mātes brāļi un māsas ar viņu lejupējiem, vectēva un vecmāmuļas brāļi un māsas ar lejupējiem u.t.t. 209. No vienas kopējas trešās personas cēlušos radnieku kopību sauc par cilti. 210. Radniecības tuvumu starp divām personām taisnā līnijā noteic pēc pakāpju, t. i. dzimšanu skaita. Dēls attiecībā pret tēvu stāv pirmā radniecības pakāpē, bērna bērns pret vectēvu — otrā, bērna bērna bērns pret vectēva tēvu — trešā u.t.t. 211. Radniecības tuvuma noteikšanai sāņu līnijā starp divām personām ievēro tikai pakāpju jeb dzimšanu skaitu, un no vienas no šīm personām, neieskaitot viņu pašu, skaita augšup taisnā līnijā uz viņu kopējo trešo personu un no šās pēdējās lejup uz otru no šīm personām, īsti brāļi un māsas atrodas otrā radniecības pakāpē, tēva vai mātes brālis ar brāļa vai māsas meitu un tēva vai mātes māsa ar brāļa vai māsas dēlu trešā, brālēni un māsīcas ceturtā u.t.t. 212. Radniecību, kas saista personas divās vai vairākās radniecības attiecībās, sauc par divkāršu vai vairākkārtēju radniecību. 213. Radniecība brāļu un māsu starpā ir vai nu pilnīga vai nepilnīga. Tā uzskatāma par pilnīgu, kad brāļi un māsas cēlušies no vieniem un tiem pašiem vecākiem, un par nepilnīgu, kad viņi cēlušies no viena tēva, bet no dažādām mātēm, vai otrādi, no vienas mātes, bet no dažādiem tēviem; pirmā gadījumā brāļus un māsas sauc par īstiem brāļiem un īstām māsām, bet otrā — par pusbrāļiem un, pusmāsām. Piezīme. Divu laulāto bērnus, ko katrs no viņiem piedzīvojis agrākās laulībās, neskaita savā starpā par radniekiem. 215. Viena laulātā attiecību ar otra radniekiem sauc par svainību. Ar laulību nodibinātā svainība paliek spēkā ari pēc laulības izbeigšanās. Svainības pakāpe ar vienu no laulātiem ir tāda pati kā radniecības pakāpe ar otru. 224. Ja pēc tiesas sprieduma vai aiz kāda cita no pašu gribas neatkarīga iemesla viens no vecākiem vai abi zaudē vecāku varu par saviem bērniem, tad viņi nevar būt ari to aizbildņi, un par tiem nodibināma cita aizbildnība. Tas pats attiecas ari uz nepilngadīga mantu, kas tam dāvināta vai novēlēta ar nosacījumu, lai to nepārvaldītu vecāki. 226. Kad viens no vecākiem mirst un otrs iedodas jaunā laulībā, pēdējais paliek joprojām par savu agrākās laulības nepilngadīgo bērnu dabisko aizbildni, bet viņam ir pienākums paziņot bāriņtiesai par paredzamo došanos laulībā un izdalīt mirušā vecāka mantu, saskaņā ar mantojuma tiesību noteikumiem, kā ari izdot vai pienācīgi nodrošināt bērniem pienākošos mantas daļu. Šī izdalīšana izdarāma piedaloties attiecīgai bāriņtiesai, kura šajā gadījumā bērnu interešu aizsardzībai ieceļ sevišķus aizbildņus, kas, izdalīšanu nobeidzot, tūliņ atsvabināmi. 307. Bāriņtiesa noteic aizbildnim taisnīgu un aizbilstamā mantai piemērīgu atlīdzību, bet ne augstāku par pieciem procentiem no tīra ienākuma pēc ikgadēja norēķina apstiprināšanas. Raugoties pēc apstākļiem, bāriņtiesa ikgadējas atlīdzības vietā var noteikt aizbildnim vienreizēju atlīdzību pēc aizbildnības nobeigšanas, aizbildņa pārskatu caurlūkošanas, pieņemšanas un galīgas norēķināšanās ar aizbildni. Šī atlīdzība nevar pārsniegt pieci tūkstoši latus. Atlīdzību nesaņem aizbildņi, kas atrodas taisnas līnijas radniecībā ar aizbilstamo. 1502. Likums aizsargā promesošo tikai tad, ja viņš atrodas prombūtnē (1500. p.) aiz svarīga iemesla un nav iecēlis sev vietnieku aiz svarīga iemesla, vai ari ir to iecēlis, bet tas atkritis bez viņa ziņas vai līdzdalības. Jautājumu par to, vai iemesls ir svarīgs, izšķir tiesa pēc sava ieskata. 1765. Procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā ari tajos gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā. Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet ja noliktā termiņā nesamaksā procentus par ne mazāk kā gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina no minētā termiņa likumiskos procentus. 1896. Noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem — lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem — lai termiņš jau būtu notecējis. Piezīme. Gadījumi, kuros noilguma tecējumam nolikts sevišķs iesākuma termiņš, norādīti attiecīgā vietā. 1898. Dažos gadījumos noilgumu aprēķinot var atskaitīt zināmu laiku vai nu tā sākuma atlikšanai vai tecējuma apturēšanai, tā tad vispār tā termiņa pagarināšanai. Pie tādiem gadījumiem pieder sekojošie: 1) kad tiesu darbība kara apstākļu dēļ pagaidām pilnīgi pārtraukta; šeit noilguma tecējums apturēts pa visu šā pārtraukuma laiku. 2060. Ar pirmpirkuma tiesību pārdevējs pielīgst sev priekšrocību pirkt lietu, ja pircējs to pārdotu tālāk. Pirmpirkuma tiesība nav izlietojama, kad pircējs lietu atsavina nevis pārdodot, bet citādi. 2062. Ja pirmpirkuma tiesīgais vēlas savu tiesību izlietot, tad viņam, ja nav citādi norunāts, jāizpilda tie paši nosacījumi, ko piedāvā jaunais pircējs. 45 Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS .tools-body .tool-court {display:block;}