4. Article

Valsts nodevu sistēmas attīstība, problēmas, optimizācijas iespējas un sasniedzamie mērķi Valsts nodevu veidus, nodevu noteikšanas kārtību, to aprēķināšanu, iekasēšanu, valsts nodevu maksātāju un nodokļu (nodevu) administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību regulē likums 'Par nodokļiem un nodevām", kas ir spēkā no 1995.gada 1.aprīļa. Saskaņā ar likumā doto definīciju, valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem). Laika gaitā ir būtiski palielinājies valsts nodevu skaits, kas no 25 valsts nodevām 1995.gadā pieaudzis līdz 58 nodevām 2003.gadā. 15.tabulā redzams valsts nodevu skaita pieaugums pēdējo gadu laikā. 15.tabula Valsts nodevu skaita pieaugums pa gadiem Gads 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 Valsts nodevu skaits 25 27 30 33 33 47 48 58 Lai arī valsts nodevu kopējais skaits ir manāmi palielinājies, taču jāatzīmē, ka laika gaitā daži no valsts nodevu objektiem ir tikuši arī izslēgti no valsts nodevu objektu uzskaitījuma, piemēram, ostas un kuģošanas nodevas, par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva), valsts nodeva par dokumentu izsniegšanu izbraukšanai uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, nodeva par darbību veikšanu īrestiesā, savukārt valsts nodeva par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskā apgrozībā zaudēs spēku ar 2004.gada 1.janvāri, tādējādi nodrošinot nodevu sistēmas atbilstību Eiropas Savienības prasībām. Normatīvo aktu saskaņošanas rezultātā vairāki valsts nodevu objekti ir paplašināti un apvienoti, vairākas no tagad spēkā esošajām valsts nodevām iepriekš bija noteiktas kā maksas pakalpojumi, jo likuma 'Par nodokļiem un nodevām" normas liedz pieprasīt samaksu par valsts un pašvaldību sniegto nodrošinājumu, par kuru izpildi ir noteiktas valsts nodevas. Piemēram, līdz 2002.gadam bija noteikta maksa par licences saņemšanu, lai uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) varētu nodarboties ar filmu izplatīšanu un publisku demonstrēšanu Latvijā, taču tagad ir paredzēta valsts nodeva par filmu producētāja (ražotāja) un izplatītāja, filmu izplatīšanas vietas un filmu reģistrāciju. Tāpat līdz 2002.gada beigām tika iekasēta maksa par mācību programmas apgūšanu, kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu, kas tagad ir valsts nodevas objekts, arī par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās maksas pakalpojuma vietā būs maksājama valsts nodeva. Pašreiz saskaņā ar likumiem tiek uzliktas 6 valsts nodevas, pārējās valsts nodevas, kas minētas likuma 'Par nodokļiem un nodevām" 11.panta otrajā daļā, maksājamas par valsts sniegto nodrošinājumu, juridiskiem pakalpojumiem un likumos paredzētiem speciālajiem mērķiem, un šo valsts nodevu maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi tiek regulēti Ministru kabineta noteikumos (skat. 2.pielikumu). 4.1. Valsts nodevu likmes un ieņēmumi valsts budžetā Katrai konkrētai valsts nodevai likme tiek noteikta ar atsevišķu likumu vai Ministru kabineta noteikumiem. Valsts nodevu likmes ir ļoti dažādas un ir atkarīgas no pakalpojuma veida, apjoma, pakalpojuma sniegšanas laika (ātruma), pakalpojuma saņēmēja un citiem faktoriem. Piemēram, valsts nodeva par izziņas izsniegšanu no Sodu reģistra jāmaksā divkāršā apmērā, ja persona izziņu vēlas saņemt nākamajā darbdienā, savukārt ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrācijas valsts nodeva maksājama trīskāršā apmērā, ja pieteicējs vēlas, lai reģistrācijas pieteikums tiktu izskatīts darbdienas laikā. Valsts nodevas apmērs par visu veidu šaujamieroču un speciālo līdzekļu atļauju izsniegšanu un to termiņa pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta reģistrāciju atkarīgs no, vai nodevu maksā fiziskā persona (Ls 5) vai juridiskā persona (Ls 10). Transportlīdzekļa ikgadējās valsts nodevas apmērs atkarīgs no transportlīdzekļa veida un transportlīdzekļa masas, savukārt valsts nodevas likme par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju atkarīga no tā, cik kalendāra gadā apritē ir minerālmēslu jebkurā iepakojumā. Valsts nodevas likme katram valsts vai pašvaldības regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam ir atkarīga no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā gadā. Savukārt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apjoms būs atkarīgs no uzņēmumā strādājošo skaita. 16.tabulā apkopoti Valsts kases dati par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no valsts nodevām pēdējo 3 gadu laikā. 16.tabula Ieņēmumi valsts pamatbudžetā no valsts nodevām (tūkst. latu) Ieņēmumu avots 1999.gads 2000.gads 2001.gads 2002.gads Nodeva par darbības veikšanu tiesu iestādēs 1 607,2 1 181,6 1 239,2 1 369,6 Nodeva par notariālās darbības veikšanu 145,6 71,6 -9,2 -27,5 Nodeva par visu veidu šaujamieroču un speciālo līdzekļu atļauju izsniegšanu un to termiņa pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta reģistrāciju 155,8 131,1 146,1 Valsts nodeva par atsevišķām reģistrācijas darbībām valsts institūcijās 0,7 Nodeva par darbību veikšanu Uzņēmumu reģistrā 750,0 1 784,8 1 831,9 1 599,8 Nodeva par filmu producētāju un izplatītāju, filmu izplatīšanas vietu un filmu reģistrāciju 155,8 11,9 Nodeva par operācijām ar privatizācijas sertifikātiem 583,5 433,7 418,6 225,6 Nodeva par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā 35,8 39,0 10,9 17,2 Nodeva par proves darbu pakalpojumiem 2 134,0 361,8 598,3 Nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 4 225,7 5 190,6 6 969,8 9 108,2 Nodeva par pasu izsniegšanu 0,6 1 148,5 Nodeva par dokumentu izsniegšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē 1 873,0 1 721,8 1 080,6 Nodeva par konsulāro amatpersonu sniegtajiem pakalpojumiem 1 520,6 1 832,2 1 952,2 Nodeva par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 562,1 589,1 1 193,7 Ieņēmumi par izziņu sagatavošanu un izsniegšanu par nekustamo īpašuma piederību un sastāvu 130,8 57,3 124,4 Valsts nodeva par naturalizācijas iesniegumu iesniegšanu 29,6 Nodeva par atteikšanos no Latvijas pilsonības un pilsonības atjaunošanu dokumentēšanu 0,2 Citas nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem 3 022,8 412,3 277,5 176,4 Nodeva par speciālu atļauju (licenci) izsniegšanu darbībai elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā 126,0 Nodeva par speciālu atļauju (licenci) izsniegšanu uzņēmējdarbībai ar akcīzes precēm 81,8 72,1 51,1 Nodeva par speciālu atļauju (licenci) izsniegšanu farmaceitiskajai darbībai 76,7 58,6 Pārējās nodevas par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem 779,5 636,2 3,5 Nodeva par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai 3,3 83,4 53,8 Pārējās valsts nodevas un maksājumi par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu un profesionālās kvalifikācijas atbilstības dokumentu reģistrāciju 457,7 384,2 Nodeva par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva) 1 951,0 2 307,8 Izložu un azartspēļu valsts nodeva 1 005,0 1 011,0 Pārējās speciāliem mērķiem paredzētās valsts nodevas 10,8 213,1 268,0 288,1 Nodeva par azartspēļu iekārtu marķēšanu 245,2 251,9 239,8 Nodeva par muitas pakalpojumiem 163,0 171,5 206,7 Nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs 642,4 1 063,9 Citas valsts nodevas 15,1 42,7 24,7 130,0 Kopā 11 175,8 18 067,9 20 799,8 21 360,7 No 16.tabulā sniegtās informācijas redzams, ka vislielākais budžeta ieņēmumu pieaugums no valsts nodevu maksājumiem vērojams 2000.gadā, kas izskaidrojams ar to, ka tieši 2000.gadā krasi palielinājās valsts nodevu objektu skaits (iepriekš noteikto maksas pakalpojumu vietā). 17.tabula Valsts pamatbudžeta ieņēmumu no valsts nodevām prognoze 2003.gadam (tūkst. latu) Ieņēmumu avots 2003.gada prognoze Valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem 20325,8 Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai 670,0 Speciāliem mērķiem paredzētās valsts nodevas 5 200,0 Pārējās valsts nodevas 1 249,8 Kopā 27445,6 17.tabulā ir sniegti rādītāji par atsevišķu valsts nodevu gaidāmajiem ieņēmumiem 2003.gadā, kad paredzams ieņēmumu pieaugums no valsts nodevām par juridiskiem un citiem pakalpojumiem, kā arī ieņēmumi no valsts nodevām ievērojami pieaugs sakarā ar jaunu valsts nodevu objektu ieviešanu. Piemēram, no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas 2003.gadā valsts budžetā paredzēti ieņēmumi 5,2 miljonu latu apmērā. Tāpat šajā gadā paaugstināsies par 0,6 miljoniem latu ieņēmumi no valsts nodevas par muitas pakalpojumiem Kopumā valsts nodevu ieņēmumu pieauguma tempi valsts pamatbudžetā attēloti 9.attēlā 9.attēls. Ieņēmumi valsts pamatbudžetā no valsts nodevām, tūkst. latu/p> 4.2. Valsts nodevu atvieglojumi Valsts nodevas iekasēšanas pamatojums ir noteicošais atvieglojumu un atbrīvojumu piemērošanā vai nepiemērošanā. Atvieglojumi no nodevu maksāšanas ir noteikti gan atkarībā no nodevu maksātāju sociālā stāvokļa, juridiskā statusa, vecuma, maksājuma mērķa u.c. kritērijiem. Piemēram, no valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ir atbrīvoti 1. un 2.grupas invalīdi. No valsts nodevas par atteikšanos no Latvijas pilsonības un pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu pilnībā ir atbrīvotas personas, kuras vēlas atjaunot pilsonību, kas zaudēta juridiskas kļūdas vai prettiesiskas pilsonības atņemšanas dēļ. Pazemināta valsts nodevas likme tiek iekasēta no politiski represētām personām, 1.grupas invalīdiem, bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un personām, kuras saskaņā ar likumu ir atzītas par trūcīgām. Minētās nodevas ir valsts nodevas par reģistrācijas darbībām valsts institūcijās attiecībā uz fiziskajām personām. Šādi maksājumi paredzēti par garantēto iedzīvotāju tiesību realizēšanas nodrošināšanu, un atvieglojumi noteikti gan attiecībā uz valsts nodevas objektu, gan uz maksātāju. No valsts nodevas par paātrinātu pases izsniegšanu ir tiesības atbrīvot: ja pase nepieciešama, lai ārstētos ārvalstīs; ja pase nepieciešama izbraukšanai no valsts tuvinieku slimības vai nāves gadījumā; bērnus līdz 16 gadu vecumam, kā arī mācību iestāžu audzēkņus, ja tiek organizēti braucieni uz ārvalstīm. No valsts nodevas par visu veidu šaujamieroču un speciālo līdzekļu atļauju izsniegšanu un to termiņu pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta reģistrāciju atbrīvojami: ārvalstu diplomātiskā korpusa darbinieki un viņu apsardze; valsts iestāžu darbinieki, kuriem ir atļaujas dienesta šaujamieroča izmantošanai par atļaujām personīgā šaujamieroča iegādei, glabāšanai, nēsāšanai, realizēšanai, kurš tiks izmantots arī pildot dienesta pienākumus; fiziskās personas, kurām nepieciešama jauna atļauja sakarā ar dzīvesvietas, uzvārda vai vārda maiņu; valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, kurās paredzētas ar šaušanu saistītas sporta disciplīnas, jaunsargu apmācības programmas vai militārā apmācība; sporta organizācijas. Norādītās nodevas ir valsts nodevas par pakalpojumiem. Atvieglojumi noteikti atkarībā no personas statusa un sociālā stāvokļa. Kritēriji atbrīvošanai no valsts nodevām ir ļoti atšķirīgi, jo atbrīvojumus kā tādus paredz ne tikai normatīvie akti, bet tos var piešķirt arī tiesa vai tiesnesis pēc sava ieskata. Kritērijs atbrīvošanai no valsts nodevas tiesu iestādēs ir aizskarto vai apstrīdēto tiesību, vai ar likumu aizsargāto interešu raksturs un šo tiesību subjektu procesuālais stāvoklis. Civilprocesa likuma 43.pantā ir minētas personas, kas ir atbrīvotas no tiesas izdevumiem valsts ienākumos, taču tiesa vai tiesnesis arī citos gadījumos var atbrīvot fizisku personu no valsts nodevas samaksas, ievērojot tās mantisko stāvokli. Atsevišķos gadījumos atvieglojumi vai atbrīvojumi, maksājot valsts nodevu, vispār nav paredzēti. Piemēram, valsts nodevai par proves darbu pakalpojumiem, t.i., par dārgmetālu izstrādājumu provēšanu un zīmogošanu un dārgakmeņu provēšanu atvieglojumi netiek piemēroti, jo dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumi pieder pie ekskluzīvu preču grupas un to izmantošana nav saistīta ar iedzīvotāju tiesību nodrošināšanu. Arī maksājot valsts nodevu par muitas iestāžu pakalpojumiem, atvieglojumi nav paredzēti, jo sniegtie pakalpojumi ir vērsti uz valsts tautsaimniecības interešu aizsardzību. Jāatzīmē, ka pašvaldības ir tiesīgas noteikt samazinātas likmes tām valsts nodevām, kuras tiek ieskaitītas pašvaldību budžetos. Šeit būtu minama valsts nodeva par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu, valsts nodeva par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā, valsts nodeva par uzvārda, vārda un tautības ieraksta maiņu personu apliecinošos dokumentos u.c. 4.3. Valsts nodevu maksāšanas un atmaksāšana kārtība Vairums valsts nodevu tiek maksātas pirms konkrētā pakalpojuma saņemšanas, taču pēdējā laikā ir noteikti arī tādi valsts nodevu objekti, kas ir regulāri maksājumi, kuru likmes tiek noteiktas katram gadam un kas pēc savas ekonomiskās būtības vairāk līdzinās nodoklim. Piemēram, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu uzņēmējs (uzņēmējsabiedrība) par pārskata mēnesi samaksā līdz nākamā mēneša 15.datumam, un šīs valsts nodevas apmērs 2003.gadā ir 0,75 lati par katru darbinieku. Savukārt valsts nodevas apmērs valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs ir atkarīgs no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida gada neto apgrozījuma iepriekšējā finansu gadā un 2003.gadā nodeva maksājama četrās vienādās daļās (līdz 2003.gada 10.janvārim, 10.aprīlim, 10.jūlijam un 10.oktobrim). Valsts nodevas iemaksājamas valsts budžetā, ja konkrētās nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Piemēram, pasažieru izlidošanas nodeva tiek ieskaitīta Satiksmes ministrijas speciālā budžeta kontā un izmantojama lidostas 'Rīga" infrastruktūras attīstības finansēšanai. Valsts nodevas, kuras iekasē pašvaldības vai to izveidotas iestādes, iemaksājamas pašvaldību budžetos. Piemēram, valsts nodevu par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu, ko veic pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas un ar Civillikuma 51.pantu noteikto konfesiju garīdznieki, ieskaita tās pašvaldības budžetā, kuras pārziņā ir dzimtsarakstu nodaļa vai kuras teritorijā ir konfesijas telpas. Valsts nodevas parasti neatmaksā, taču, ņemot vērā normatīvajos aktos minētos kritērijus, valsts nodeva var būt arī atmaksājama. Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumu Nr.103 'Noteikumi par kārtību, kādā nodokļi, valsts nodevas un citi obligāti maksājumi ieskaitāmi valsts budžetā" 6.punktu pārmaksātās vai nepareizi iekasētās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta vai attiecīgo pašvaldību budžetiem 15 dienu laikā pēc tās iestādes rakstiska atzinuma iesniegšanas, kura iekasējusi valsts nodevas, vai tiesas lēmuma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā. Valsts nodevas atmaksu veic tā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, kurā valsts nodevas maksātājs reģistrējies kā nodokļu maksātājs. Ja persona nav nodokļu maksātājs, valsts nodevu atmaksā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc valsts nodevas maksātāja dzīvesvietas. Piemēram, Civilprocesa likums nosaka izņēmuma gadījumus, kad valsts nodeva, kas samaksāta par tiesā iesniedzamiem vai saņemamiem dokumentiem, ir atmaksājama daļēji vai pilnīgi. Pilnīgi šī valsts nodeva tiek atmaksāta, ja civillieta nav tikusi ierosināta vai arī tikusi ierosināta kļūdaini un tāpēc izbeigta bez tiesas sprieduma taisīšanas. Daļēji šī valsts nodeva tiek atmaksāta pārmaksāšanas gadījumā. Savukārt, ja persona ir samaksājusi valsts nodevu, taču nav griezusies valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādē vai arī tiesā savu interešu aizsardzībai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 37.pantu un iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu 6.punktu, kas paredz tikai pārmaksāto vai nepareizi iekasēto valsts nodevu atmaksāšanu, valsts nodeva nav atmaksājama. Ir normatīvie akti, kuros konkrēti noteikts, kādos gadījumos valsts nodeva netiek atmaksāta, piemēram, Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumos Nr.404 'Noteikumi par laulāto mantisko attiecību reģistrācijas valsts nodevu" paredzēts, ka valsts nodevu par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju neatmaksā, ja Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēmis lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu laulāto mantisko attiecību reģistrā. Uzraudzību un kontroli par pareizu un savlaicīgu valsts nodevas iekasēšanu veic Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes likumā 'Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktajā kārtībā. 4.4. Valsts nodevu sistēmas problēmas un risinājumi Analizējot valsts nodevu sistēmas attīstību pēdējo gadu laikā secināms, ka strauji ir pieaudzis maksājamo valsts nodevu skaits. Šie maksājumi skar gan fiziskās, gan juridiskās personas. No vienas puses šo pieaugumu var izskaidrot ar dažādu valsts iestāžu uzlikto maksājumu legalizēšanu saskaņā ar likuma 'Par nodokļiem un nodevām" prasību, ka maksājumi par valsts sniegtu pakalpojumu nav pieļaujami, ja tam nav valsts nodevas statusa un ja to nenosaka minētais likums. Taču, no otras puses vērojama arī jaunu valsts nodevu parādīšanās, kas nav saistīta ar iepriekš iekasētajiem maksājumiem par valsts iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Bez tam pēdējo gadu laikā ir ieviestas valsts nodevas, kurām ir regulāra maksājuma raksturs un kuras nav saistītas ar kāda pakalpojuma vai valsts nodrošinājuma saņemšanu. Tāda ir valsts nodeva valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs, kuras apmērs ir atkarīgs no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā finansu gadā, kā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, kuras apjoms atkarīgs no strādājošo skaita uzņēmumā. Pēc ekonomiskās būtības šīs valsts nodevas atbilst nodokļa pazīmēm. Arī šo nodevu maksājamais apjoms ir ievērojams un var būtiski ietekmēt uzņēmējdarbības vidi noteiktās nozarēs vai noteikta lieluma uzņēmumos, kas ne vienmēr, ieviešot jaunus maksājumus, tiek pietiekami izvērtēts kopējo maksājumu kontekstā. Tādējādi, turpmāk ieviešot jaunus valsts nodevas objektus, rūpīgi jāizvērtē katra konkrētā maksājuma finansiālā lietderība un tā ietekme gan uz valsts un pašvaldību budžetiem, gan arī uz uzņēmējdarbības vidi, lai kārtējais jaunais maksājums nekļūtu par nesamērīgu un apgrūtinošu nastu nodevas maksātājam, kas varētu aizkavēt uzņēmējdarbības vides attīstību un konkurētspēju. Lai realizētu šajā sadaļā minētos mērķus, turpmāko reformu ietvaros ir turpināms darbs pie nodevu sistēmas sakārtošanas un sistematizācijas, saskaņojot to attiecīgiem normatīvajiem aktiem un precizējot valsts nodevu objektus, apmērus un maksāšanas (iekasēšanas) kārtību. Vienlaicīgi valsts nodevu būtība un to piemērošanas kārtība ir saskaņojama ar Eiropas Savienībā pastāvošo praksi konkrētajā jomā.