6. Article

Nodokļu un nodevu ieņēmumu dinamika Tā kā nodokļu un nodevu svarīgākā funkcija ir ieņēmumu nodrošināšana budžetā valsts kopējo funkciju veikšanai, šajā sadaļā tiks analizēta nodokļu ieņēmumu dinamika laika posmā no 1995.gada, kad tika uzsākta pašreiz spēkā esošo nodokļu likumu ieviešana. Kopumā nodokļu ieņēmumi vislielākajā mērā ir saistīti ar makroekonomiskajiem rādītājiem valstī, un tos parasti salīdzina ar iekšzemes kopprodukta IKP apjomu. Valsts nodokļu sistēma regulāri tiek pilnveidota atbilstoši valsts fiskālajām un ekonomiskajām interesēm. Laikā no 1995.gada līdz 1997.gadam nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā nedaudz pieauga, taču kopš 1997. gada nodokļu ieņēmumu īpatsvaram iekšzemes kopproduktā ir tendence samazināties, kas lielā mērā ir saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšanu. 1997. gadā nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP bija 34,6%, bet 2002. gadā nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP bija 31,6 procenti. Tiek prognozēts, ka līdz 2007. gadam nodokļa ieņēmumu īpatsvars IKP samazināsies līdz 28,7% līmenim, kas liecina par kopējā nodokļu sloga pakāpenisku samazināšanos. 18.tabula Nodokļu ieņēmumi 1995. 2006.gadā (% no iekšzemes kopprodukta) 2002. gadā tiešo nodokļu īpatsvars kopproduktā bija 19,9%, kas ir mazāk nekā 1995.gadā, kad tiešo nodokļu ieņēmumi bija 21,3% no IKP. Īpatsvara pakāpenisks kritums tiek prognozēts arī turpmāk, un saskaņā ar prognozēm 2007. gadā tiešo nodokļu īpatsvars IKP sasniegs 17,4%. Īpatsvara samazināšanās galvenokārt ir saistīta ar nodokļa likmju samazināšanu sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un uzņēmumu ienākuma nodoklim (skat. 10.attēlu) 10.attēls. Tiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā/p> AArī netiešo nodokļu jomā redzama tendence to īpatsvaram kopproduktā samazināties (skat. 11.attēlu). Kopš 1995.gada jūtami palielinājies akcīzes nodokļa īpatsvars, kas izskaidrojams ar jaunās akcīzes nodokļu sistēmas ieviešanu, sākot ar 1998.gadu. Pēdējo gadu laikā gan vērojama tendence nostabilizēties šim īpatsvaram, kas būtu skaidrojams ar akcīzes nodokļu sistēmas nostabilizēšanos kopumā. Pievienotās vērtības īpatsvara samazināšanos jāskaidro ar liberālāku normu ieviešanu likumdošanā saistībā ar ES prasību izpildi, īpaši izceļot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību paplašināšanu, kas rada augsni arī krāpniecisko shēmu īstenošanai valstī. 11.attēls. Netiešo nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā Runājot kopumā par nodokļu un nodevu ieņēmumu palielināšanos, kas atspoguļota 12.attēlā, redzams nenoliedzams nodokļu ieņēmumu apjoma pieaugums. Viszemākie pieauguma tempi vērojami 1999.gadā, kas izskaidrojams ar Krievijas krīzes ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā. Savukārt kā veiksmīgākos gadus var minēt 1997., 1998. un 2002.gadu, kuros redzams visstraujākais nodokļu un nodevu ieņēmumu pieaugums. Šie gadi pamatā sakrīt arī ar lielāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu valstī. Ļoti nebūtisku daļu kopējos ieņēmumos sastāda valsts nodevu ieņēmumi. Taču redzams, ka šis īpatsvars arī pēdējo gadu laikā palielinās, kas liecina par dažādu papildu maksājumu palielināšanos iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šī nav visai pozitīvi vērtējama tendence, jo kopējā nodokļu slodzes samazināšanas režīmā, kas tiek īstenots valstī pēdējo gadu laikā, parādās tendences palielināt nenodokļu maksājumus, kas kopumā tomēr sastāda ievērojamas summas. Turpmāk būtu īpaši jāpievērš uzmanība šādu jaunu maksājumu noteikšanai, lai uzsāktā nodokļu sloga samazināšana arī reāli īstenotos dzīvē. 12.attēls. Nodokļu un nodevu ieņēmumi, milj. latu Analizējot tiešo nodokļu (iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, sociālās apdrošināšanas iemaksu un nekustamā īpašuma nodokļa) un netiešo nodokļu (pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļu un muitas nodokļa) pieauguma tempus (skat. 13.att.), jāsaka, ka šie tempi visbūtiskāk atšķiras 1999.gadā, kad vērojama netiešo nodokļu ieņēmumu samazināšanās un 2000.gadā, kad praktiski nepalielinās tiešo nodokļu ieņēmumi. Tas saistīts ar Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmi, kas nodokļu ieņēmumos atspoguļojas atšķirīgi, jo tiešo un netiešo nodokļu maksāšanas kārtība atšķiras (ienākuma nodokļi tiek maksāti rezumējošā kārtībā par iepriekšējā gada rezultātiem, tādēļ ietekme uz ieņēmumiem parādās ar gada nobīdi). Pēc 1995.gada nodokļu reformas ietvaros īstenotās pārejas no peļņas nodokļa uz uzņēmumu ienākuma nodokli bija vērojams krass uzņēmumu ienākuma nodokļa kritums, ko ietekmēja dažādi faktori, no kuriem kā nozīmīgākos var minēt nodokļa likmes samazinājumu no 35 60% līdz 25%, zināmu liberalizāciju nodokļa bāzes noteikšanā, kā arī ar uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem, kurus izraisīja 1995.gada banku krīze. Nodokļa ieņēmumu kritums 2000.gadā (skat. 14.attēlu) lielā mērā saistīts ar Krievijas ekonomisko krīzi. Turpmākajos gados nodokļa ieņēmumi pieauga relatīvi strauji, kas saistīts ar labiem uzņēmējdarbības finanšu rezultātiem, vispārējās uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī nodokļu iekasēšanas uzlabošanos. Turpmākajos gados, pat neraugoties uz nodokļa likmes samazināšanu 2002.gadā, nodokļa ieņēmumi pieauga relatīvi strauji, kas saistīts ar labiem uzņēmējdarbības finanšu rezultātiem, kā arī vispārējās uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. 13.attēls. Tiešo nodokļu un netiešo nodokļu ieņēmumi, milj. latu Laikā no 1995.gada līdz 2003.gadam iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauguši vairāk nekā divas reizes (skat. 14.attēlu). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits, darba samaksas, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs un nodokļa atvieglojumi. Saskaņā ar likumu 'Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nodokļa ieņēmumi tiek sadalīti starp valsts speciālo veselības aprūpes budžetu (28,4%) un pašvaldību pamatbudžetu (71,6%). Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir nozīmīgs valsts speciālā budžeta ieņēmumu avots un lielākais ieņēmumu avots pašvaldību pamatbudžetā. 2002. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 45,0% no pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumiem. Būtiskākie faktori, kas ietekmē sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumus, ir vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā un nodarbinātība, kā arī nodokļa likmes izmaiņas. 14.attēls. Tiešo nodokļu ieņēmumi, milj. latu/p> Atšķirībā no citiem nodokļiem pāreja uz nekustamā īpašuma nodokli nodokļu reformas ietvaros aizsākās tikai 1998.gadā, kad tika pieņemts likums 'Par nekustamā īpašuma nodokli" un pilnībā nav pabeigta vēl pašlaik. Galvenie nekustamā īpašuma ieņēmumu pieaugumu ietekmējošie faktori ir zemes kadastrālās vērtības un būvniecības apjoma izmaiņas (skat. 14.attēlu). Netiešo nodokļu ieņēmumu tendence, sākot ar 1995.gadu, kad tika ieviests pievienotās vērtības nodoklis, rāda, ka šī nodokļu ieņēmumi ar katru gadu pieaug (skat. 15.attēlu). Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu pozitīvi ietekmēja un arī joprojām ietekmē mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa apjomu pieaugums. Kā vēl vienu ietekmējošo faktoru var minēt akcīzes nodokļa likmju palielinājumu, jo palielinoties akcīzes nodokļu likmēm, ir vērojama arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu palielinājums. Kā sliktāko netiešo nodokļu ieņēmumu gadu var minēt 1999.gadu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms šajā gadā saglabājās 1998.gada līmenī, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās. Sākot ar 2000.gadu, sākotnējā netiešo nodokļu ieņēmumu tendence saglabājās, t.i., netiešo nodokļu ieņēmumi pieaug. Ņemot vērā, ka netiešie nodokļi ir patēriņa nodokļi, turpmākajos gados to ieņēmumu palielinājums varētu tikt saistīts ar nodokļu iekasēšanas uzlabošanos, kā arī ar mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa apjomu pieaugumu un daļēji ar akcīzes nodokļa cigaretēm palielinājumu. Pēdējais minētais faktors būtiski nepalielinās pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, jo šīs likmes ieviešana būs pakāpeniska un līdz ar to nav gaidāms straujš nodokļu ieņēmumu palielinājums. 15.attēls. Netiešo nodokļu ieņēmumi, milj. latu Kopš akcīzes nodokļu saskaņošanas uzsākšanas ar Eiropas Savienības prasībām 1997.gadā ir būtiski paplašinājies akcīzes nodokļa objektu loks, kā arī pakāpeniski ir pieaugušas akcīzes nodokļa likmes. Akcīzes nodokļa ieņēmumus ietekmē arī tādi apstākļi kā iedzīvotāju pirktspēja un akcīzes preču patēriņa struktūra. 16.attēls. Akcīzes nodokļu ieņēmumu struktūra 2002.gadā/p> Akcīzes nodokļa ieņēmumos lielāko daļu tradicionāli veido ieņēmumi no naftas produktiem, kas ir vairāk kā puse no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Nākamie lielākie ieņēmumi ir attiecīgi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un pārējām akcīzes precēm (skat.16.attēlu). Nodokļu politikas īstenošana atbilstoši pamatnostādnēm pašreizējā situācijā saistībā ar vispārējām tautsaimniecības attīstības tendencēm dod pamatu 19.tabulā fiksētajām valsts budžeta un pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu prognozēm. Tomēr jānorāda, ka atsevišķu vidējā termiņa pasākumu īstenošana atbilstoši pamatnostādnēm varētu prasīt šo prognožu precizēšanu. 19.tabula Kopbudžeta ieņēmumi (milj. latu)