4. Article

Saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 1.panta 6.punktu un 04.10.2001. Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus šajā lietā ir kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus. Minēto secinājumu Konkurences padome izdara, vadoties no šādiem apsvērumiem: Kabeļtelevīzijas pakalpojumiem Latvijā pastāv tikai daļēja aizvietojamība. Citi risinājumi, lai nodrošinātu skatītājus ar televīzijas programmām, ir - individuālās mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmas (MMDS) jeb dekodera vai satelīttelevīzijas izmantošana. Tomēr Konkurences padome ir ieguvusi informāciju, ka individuālā MMDS sistēma un satelīttelevīzija nav aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem cenas ziņā, jo ir ievērojami dārgākas. Saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 1.panta 4.punktu un 04.10.2001. Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus lietā tiek definēts kā Rīgas pilsētas teritorija. Minēto secinājumu Konkurences padome izdara, balstoties uz šādiem faktiem: 1) Latvijas kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju operatoru asociācijas pārstāvju viedoklis, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir visa Rīgas pilsētas teritorija, jo nesaskata pamatojumu konkrētā tirgus sadalīšanai smalki pa atsevišķiem mikrorajoniem vai priekšpilsētām; 2) SIA "Livas" izsniegtajā LR Nacionālās radio un televīzijas padomes speciālā atļaujā - licencē Nr.K-007 kabeļtelevīzijas darbībai uzrādītā darbības vieta ir visa Rīga, nesadalot teritoriju mazākās robežās; 3) SIA "Baltkom TV SIA" kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētā sniedz aptuveni 13 nodalītās teritorijās, līdz ar to Konkurences padome secina, ka var uzskatīt, ka SIA "Baltkom TV SIA" darbības vieta ir gandrīz visa Rīgas pilsētas teritorija; 4) 17.06.1997. LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta izdotajā reģistrācijas dokumentā Nr.10-14/525 SIA "Livas" darbības teritorijas ir Rīgas pilsētas Ziemeļu rajons, Čiekurkalna, Teikas, Ziepniekkalna mikrorajoni. Taču minētais reģistrācijas dokuments pieļauj iespēju uzņēmējsabiedrībai paplašināties (paplašināt arī darbības teritoriju), par to paziņojot LR Satiksmes ministrijas Sakaru departamentam. Šāds ieraksts ir norādīts pašā reģistrācijas dokumentā; 5) likuma "Par telekomunikācijām" 16.panta otrā daļa nosaka: "Publisko telekomunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības, ja nepieciešams, ierīkot telekomunikāciju tīklus valsts, pašvaldību un privātā īpašuma robežās, iepriekš saskaņojot to ar nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem". Bet 33.panta pirmā daļa nosaka: "Publiskā telekomunikāciju tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības izveidot, attīstīt un ekspluatēt publisko telekomunikāciju tīklu un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus". Tas nozīmē, ka likums "Par telekomunikācijām" atļauj kabeļtelevīzijas operatoriem paplašināt savu darbības teritoriju un nekustamā īpašuma īpašnieki nevar liegt izmantot kāpņu telpas un citas koplietojuma telpas kabeļtīkla ierīkošanai. Līdz ar to saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likuma 1.panta 5.punktu un 04.10.2001. Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā. Kaut gan papildus Konkurences padome ir secinājusi, ka ievērojams skaits citu uzņēmējsabiedrību kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgā sniedz tikai kādās konkrētās nodalītās Rīgas pilsētas teritorijās. Arī 01.03.2002. SIA "Livas" noslēgtajā līgumā ar SIA "Lattelekom" teritorijas, kurās SIA "Livas" ir atļauts ekspluatēt publiskos telekomunikāciju tīklus, ir noteiktas jau striktāk, tās ir Ziepniekkalns, Sarkandaugava, Mangaļi, Teika, Čiekurkalns. Papildus jāatzīst, ka ieiešana kabeļtelevīzijas tirgū, kādā noteiktā teritorijā ir saistīta ar daudziem apgrūtinošiem faktoriem, tas ir, barjerām - lielu finanšu līdzekļu nepieciešamību, atļauju saņemšanas no namīpašniekiem un daudziem citiem apstākļiem, tāpēc Konkurences padome uzskata, ka vienlaikus pastāv iespējas noteikt vēl šaurākas ģeogrāfiskā tirgus robežas nekā Rīgas teritorija. Viena no šaurākām ģeogrāfiskā tirgus robežām var būt, piemēram, Ziepniekkalna teritorija, kura esošās lietas ietvaros var tikt apskatīta atsevišķi kā šaurāks konkrētais ģeogrāfiskais tirgus.