11. Article

1. Ja Valsts, kura pasludinājusi spriedumu, ir pieprasījusi tā izpildi, šī Valsts pati vairs nevar uzsākt tās sankcijas izpildi, kas ir šī pieprasījuma priekšmets. Tomēr Valsts, kura pasludinājusi spriedumu, var uzsākt tādas sankcijas izpildi, kura paredz brīvības atņemšanu, ja notiesātā persona pieprasījuma iesniegšanas brīdī jau ir aizturēta šīs Valsts teritorijā. 2. Sankcijas izpildes tiesības atgriežas pie Valsts, kura izteikusi pieprasījumu: a ja tā atsauc pieprasījumu, pirms Valsts, kurai izteikts pieprasījums, ir to informējusi par savu nodomu veikt pieprasītās darbības; b ja Valsts, kurai izteikts pieprasījums, paziņo par savu atteikumu veikt pieprasītās darbības; c ja Valsts, kurai izteikts pieprasījums, izteikti atsakās no savām sankcijas izpildes tiesībām. Šāda atteikšanās ir iespējama vienīgi tad, ja tai piekrīt abas attiecīgās Valstis, vai tad, ja sankcijas izpilde Valstī, kurai izteikts pieprasījums, vairs nav iespējama. Pēdējā gadījumā atteikšanās, ko pieprasa tā Valsts, kura izsaka pieprasījumu, uzskatāma par obligātu.