9. Article

1. Ja persona aizturēta Valstī, kura izsaka pieprasījumu, un tiek nodota Valstij, kurai izteikts pieprasījums, lai izpildītu sankciju, tad pret šo personu nevar tikt vesta tiesvedība, pasludināts spriedums, un tā nevar tikt aizturēta, lai izpildītu spriedumu vai aizturēšanas orderi par kādu citu noziedzīgu nodarījumu, kurš ticis izdarīts pirms šīs personas aizturēšanas, izņemot to noziedzīgo nodarījumu, par kuru ticis pasludināts izpildāmais spriedums, tāpat nekā nevar tikt ierobežota šīs personas brīvība, izņemot sekojošus gadījumus: a ja piekrīt tā Valsts, kura nodevusi šo personu. Jāiesniedz pieprasījums piekrišanai kopā ar jebkādiem ar lietu saistītiem dokumentiem un jebkādu notiesātās personas izteikumu protokoli attiecībā uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Piekrišana tiek dota, ja uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā tiek pieprasīta, būtu pieprasāma izdošana arī saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kura pieprasa sankcijas izpildi, vai ja izdošana nevarētu tikt īstenota vienīgi soda apmēru dēļ; b ja notiesātā persona, kurai būtu sniegta iespēja atstāt tās valsts teritoriju, kurai tā nodota, nebūtu to izdarījusi 45 dienu laikā pēc pēdējās atbrīvošanas, vai arī būtu atgriezusies šajā teritorijā pēc tās atstāšanas. 2. Tomēr Valsts, kura pieprasījusi sprieduma izpildi, var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izraidītu šo personu no savas teritorijas, vai jebkurus pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ieskaitot aizmugurisku spriedumu, lai izvairītos no jebkādām juridiskajām sekām, ko varētu izraisīt noilgums.