2. Article — Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme.

3 Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 19.jūnijā. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2003.gada 1.jūlijā APSTIPRINĀTS 04.03.2003. LMA Satversmes sapulcē ar grozījumiem, kas pieņemti 06.03.2008., 30.01.2014. un 11.03.2015. LMA Satversmes sapulcē LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS SATVERSME(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2009. un 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 13.10.2015.) Preambula Latvijas Mākslas akadēmija ir dibināta de iure 1919.gada 20.augustā ar Ministru Kabineta lēmumu. Oficiālā atklāšana notika 1921.gada 12.oktobrī. Latvijas Mākslas akadēmijas (turpmāk — Akadēmija) pirmā Satversme tika pieņemta 1924.gada 7.februārī Latvijas Republikas Saeimā un to izsludināja Valsts Prezidents Jānis Čakste. Laika posmā no 1940.gada līdz 1942.gadam Akadēmija ir saukusies par Valsts Mākslas akadēmiju, no 1944.gada līdz 1973.gadam — par Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju un no 1973.gada līdz 1988.gadam — par Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmiju. Ar LPSR Ministru Padomes lēmumu 1988.gadā Akadēmijai tika atjaunots vēsturiskais nosaukums — Latvijas Mākslas akadēmija. 1992.gada 18.jūnijā Akadēmijas Satversme (otrā) tika apstiprināta Latvijas Republikas Augstākajā Padomē. 1999.gada 20.janvārī Akadēmijas Satversme, pēc saskaņošanas ar Augstskolu likumu, tika apstiprināta Latvijas Republikas Ministru Kabinetā (rīkojums Nr.21). 2003.gada 19.jūnijā Akadēmijas Satversme tika apstiprināta Latvijas Republikas Saeimā. I. Vispārīgie noteikumi 1. Akadēmija ir augstākās izglītības, zinātniskās pētniecības, mākslas, jaunrades un kultūras institūcija. Akadēmijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, Augstskolu likums, šī Satversme un citi Latvijas Republikas normatīvie akti. 2. Akadēmijas mērķis ir vispusīgi attīstīt augstāko izglītību, mākslu un zinātni, nostiprinot mākslinieciskās jaunrades un zinātniskās pētniecības vienotību un studiju nepārtrauktību, un sekmēt mākslas un vizuālās kultūras demokrātisko lomu mūsdienu Latvijā. 3. Akadēmija ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu Satversmi un noteikt: studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu, atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem. 4. Akadēmijas Satversme garantē normatīvajos aktos noteikto Akadēmijas akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades brīvību. 5. Akadēmijai ir tiesības noteikt savu pārvaldes, organizatorisko un saimniecisko struktūru un veidot personālsastāvu. 6. Akadēmija ir atvasināta publiska persona; tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un savs karogs. Akadēmijas karoga apraksts: Averss: zaļā laukā pelēkas lentes un liesmu motīva apņemts zils vairogs ar diagonāli novietotu baļķi (šķērsjoslu) baltā krāsā. Vairogā — augstskolas nosaukuma abreviatūra "LMA". Zem vairoga — ozollapas un valsts karoga krāsas lente, kā arī pilns augstskolas nosaukums "Latvijas Mākslas akadēmija". Reverss: zaļā laukā dzelteniem burtiem izšūts teksts latīņu valodā "Nulla dies sine linea" (Nevienu dienu bez līnijas). 7. Akadēmijai ir tiesības piešķirt profesionālās kvalifikācijas, profesionālos grādus, akadēmiskos grādus un zinātniskos grādus tiem studējošajiem, kuri ir sekmīgi nokārtojuši attiecīgās studiju programmas. 8. Akadēmijai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm, mākslas iestādēm un citām juridiskām un fiziskām personām. 9. Akadēmijas nosaukums svešvalodās ir: angļu valodā : Art Academy of Latvia; vācu valodā : Kunstakademie Lettlands; franču valodā : L'Academie des beaux arts de la Lettonie; 10. Akadēmijas adrese: Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1867, Latvija. II. Akadēmijas vadības institūcijas 11. Akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija, un lēmējinstitūcija ir Satversmes sapulce, kura nosaka Akadēmijas stratēģiju studiju, mākslinieciskās jaunrades, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās attīstības virzienos. 12. Satversmes sapulci ievēlē no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā personāla uz trim gadiem. Satversmes sapulcē ir ne mazāk kā 60% akadēmiskā personāla un ne mazāk kā 20% studējošo pārstāvju. Satversmes locekli var atsaukt tā personāla pārstāvju grupa, kura viņu ievēlējusi. Satversmes sapulci var sasaukt rektors vai Senāts ne retāk kā reizi gadā. 13. Satversmes sapulci vada priekšsēdētājs, kuru Satversmes sapulces locekļi ievēlē aizklāti balsojot. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē arī Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Ievēlēšanas kārtību un darbību nosaka Satversmes sapulces nolikums, kuru Satversmes sapulce pieņem savam pilnvaru laikam. 14. Satversmes sapulce: 14.1. pieņem un groza Akadēmijas Satversmi; 14.2. ievēl un atceļ Akadēmijas rektoru; 14.3. noklausās rektora pārskatu; 14.4. apstiprina Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu; 14.5. ievēlē Senātu un atceļ tā locekļus; 14.6. (izslēgts ar 17.09.2015. likumu); 14.7. ievēlē akadēmiskā personāla pārstāvjus Akadēmiskajā šķīrējtiesā un atceļ tās locekļus; 14.8. veic citas Satversmē paredzētās funkcijas. 15. Akadēmijas Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas izstrādā un apstiprina kārtību un noteikumus visām Akadēmijas darbības sfērām — mākslinieciskās jaunrades darbam, zinātniskās pētniecības darbam, saimnieciskajai darbībai u.c. un vada Akadēmijas studiju procesu. 16. Akadēmijas Senātu veido: 16.1. akadēmiskā personāla pārstāvji — ne mazāk par 75 procentiem; 16.2. studējošie, kurus ievēlē Akadēmijas studējošo pašpārvalde, — ne mazāk par 20 procentiem. 17. Senāta ievēlēšanas kārtību, darbības principus un kompetenci nosaka Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. 18. Senāts: 18.1. izskata un apstiprina studiju programmas; 18.2. apstiprina visus Akadēmijas nolikumus, dibina, reorganizē un likvidē Akadēmijas struktūrvienības; 18.3. apstiprina kārtību un noteikumus, kas regulē visas Akadēmijas darbības sfēras; 18.4. izveido komisijas un padomes atsevišķu jautājumu risināšanai; 18.5. veic citas Satversmes sapulces noteiktās funkcijas. 19. Senatorus atbilstoši nolikumam un ar Satversmes sapulces balsojumu apstiprina uz trīs gadiem. 20. Senāts pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu no senatoru kopskaita. 21. Akadēmijā ir Padomnieku konvents, kurš konsultē Senātu un rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos, un tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē un Senātā. 22. Akadēmijas Padomnieku konventu dibina atbilstoši Akadēmijas Senāta iniciatīvai vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījumam. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. 23. Padomnieku konventa nolikumu un tā locekļus apstiprina Senāts. Ja Padomnieku konventa izveidi pieprasa ministrs, viņam ir tiesības iecelt konventa priekšsēdētāju un līdz 50 procentiem konventa locekļu. 24. Rektors īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju. 25. Akadēmijā par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Rektoru ievēlē Akadēmijas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, saskaņā ar Akadēmijas Senāta pieņemto nolikumu par rektora vēlēšanām. 26. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets. 27. Rektors: 27.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei; 27.2. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti; 27.3. nodrošina Akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, atbild par Akadēmijas finansiālo darbību; 27.4. veicina un atbild par Akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību; 27.5. atbild par Akadēmijas stratēģijas īstenošanu un sagatavo Akadēmijas budžetu; 27.6. veic citus normatīvajos aktos un Akadēmijas Satversmē noteiktos rektora pienākumus. 27.1 Rektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, rektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 28. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts. Rektora atcelšanai ir nepieciešamas vismaz 50% balsu no Akadēmijas Satversmes sapulces balsu kopskaita. 29. Administratīvā personāla — prorektoru, dekānu un administratīvo struktūrvienību vadītāju — kandidatūras izvirza rektors. 30. Administratīvo personālu apstiprina ar Senāta balsojumu. Katras administratīvās struktūrvienības darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums. 31. Prorektoru pilnvaru laiks ir atbilstošs rektora pilnvaru laikam. Prorektori veic Akadēmijas tiešo vadību rektora prombūtnes laikā atbilstoši rektora rīkojumam. 32. (Izslēgts ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 13.10.2015.) 33. (Izslēgts ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 13.10.2015.) 34. Akadēmijā ir Akadēmiskā šķīrējtiesa, kura darbojas trīs cilvēku sastāvā, no kuriem divus uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvi no Akadēmijas studējošo vidus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz trim gadiem ievēlē Akadēmijas studējošo pašpārvalde. 35. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem, strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī starp struktūrvienībām, kas atrodas pakļautības attiecībās, kā arī citus jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē saskaņā ar Augstskolu likumu. 36. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda Akadēmijas administrācija. 37. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Akadēmisko šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma vai Akadēmijas studējošo pašpārvaldes pieprasījuma par studējošo pārstāvja atsaukšanu. 38. Pēc darba devēja iniciatīvas Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. 39. Administratīvā komisija ir konsultatīva, koleģiāla Akadēmijas institūcija, kura ir izveidota operatīvai un regulārai Akadēmijas vadīšanas jautājumu apspriešanai. 40. Akadēmijas Administratīvā komisija tiek izveidota ar Senāta lēmumu un tās pilnvaru termiņš atbilst Senāta pilnvaru termiņam. 41. Administratīvās komisijas darbības veidu un sastāvu nosaka Senāta apstiprināts nolikums, paredzot tajā studējošo pašpārvaldes pārstāvju līdzdalību. 42. Akadēmijas Studiju padome ir konsultatīva Akadēmijas institūcija, kura ir izveidota studiju programmu satura un studiju procesa apspriešanai un tās ierosinātie lēmumi tiek izskatīti Senātā. 43. Akadēmijas Studiju padome tiek izveidota ar Senāta lēmumu un tās pilnvaru termiņš atbilst Senāta pilnvaru termiņam. 44. Akadēmijas studiju padomi vada tās priekšsēdētājs, un tajā ietilpst visu Akadēmijas studiju un pētniecības nozaru un apakšnozaru vadītāji, ar pētniecības darbu saistīto struktūrvienību vadītāji un ne mazāk kā 20% studējošo pārstāvju. III. Akadēmijas struktūrvienības, koledžas, iestādes un komercsabiedrības 45. Akadēmijas struktūru veido: 45.1. katedra; 45.2. meistardarbnīca (profesora grupa); 45.3. darbnīca (profesora grupa); 45.4. fakultāte; 45.5. nodaļa; 45.6. zinātniskā laboratorija; 45.7. mācību laboratorija; 45.8. institūts; 45.9. zinātniskais institūts; 45.10. filiāle. 46. Akadēmijas struktūrvienības dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums. 47. Akadēmijas katedra ir struktūrvienība, kura pārstāv apstiprināta studiju virziena noteiktu specializāciju un apvieno specializācijas studiju kursu īstenošanā iesaistīto Akadēmijas akadēmisko personālu. 48. Katedras galvenais uzdevums ir veidot Akadēmijas mērķiem un līmenim atbilstošas studiju programmas, nodrošināt to realizāciju un kontrolēt to kompetencē ietilpstošo specializācijas studiju attīstību studiju programmas un visa Akadēmijas studiju procesa laikā. 49. Katedru vada katedras vadītājs, kurš ir atbildīgs Senātam un rektoram par savas specializācijas programmas vai par sava studiju virziena programmas: 49.1. Atbilstību Akadēmijas studiju programmām; 49.2. Saskaņotību ar katedras mācībspēku individuālajām programmām. 50. Katedras vadītājs ir atbildīgs par katedras rīcībā un materiālajā atbildībā esošā inventāra izmantošanu studiju mērķiem. 51. Katedras darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka: 51.1. Katedras izveidošanas principus, mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus; 51.2. Katedras vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus; 51.3. Trīs gadus ilgu katedras vadītāja pilnvaru termiņu un ievēlēšanas kārtību; 51.4. Katedras vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību un arī citas prasības katedras darbībai. 52. Akadēmijas meistardarbnīca ir studiju, jaunrades un pētniecības struktūrvienība, kura ir izveidota specifisku akadēmiskās un profesionālās izglītības mērķu īstenošanai mākslas nozarēs. 53. Meistardarbnīca nodrošina mākslas nozares apakšnozarēs profesionālo un akadēmisko studiju diplomdarbu izstrādi studējošajiem. 54. Maģistra studijas meistardarbnīcā ir vizuāli plastisko mākslu vai dizaina virzienu bakalaura studiju programmas turpinājums un ar pētniecības darbu vienots mākslas izteiksmes līdzekļu kāpinājums un ideju izvērsums. 55. Meistardarbnīcas galvenais uzdevums ir nodrošināt studējošās personas individualizētu attīstību, organizējot konkrētas, specifiskas jaunrades studijas un to vienotību ar pētniecisko darbu nozarē. 56. Meistardarbnīcas studiju minimālais ilgums ir 1 gads. 57. Meistardarbnīcu vada Senāta apstiprināts, vēlēts Akadēmijas profesors, asociētais profesors vai docents, kurš ir atbildīgs rektoram un Senātam par viņa vadītās meistardarbnīcas programmas saturu un studiju kvalitāti. 58. Meistardarbnīcas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka: 58.1. Meistardarbnīcas izveidošanas principus; 58.2. Meistardarbnīcu veidus un lomu Akadēmijas studiju struktūrā; 58.3. Meistardarbnīcas vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus; 58.4. Meistardarbnīcas darbības termiņus; 58.5. Meistardarbnīcas vadītāja atcelšanas kārtību Senātā. 59. Akadēmijas darbnīca ir struktūrvienība, kura ir izveidota ar mērķi organizēt specializācijas studijas vizuāli plastisko mākslu un dizaina virzienu specializācijās, to praktiskajos vai tehnoloģiskajos aspektos. 60. Darbnīcu vada profesors, asociētais profesors vai docents, kurš personiski ir atbildīgs katedras vadītājam vai nodaļas vadītājam par viņa vadītās darbnīcas programmas saturu un studiju kvalitāti. Darbnīcas vadīšanas termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus. 61. Darbnīcu darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka: 61.1. Darbnīcu izveidošanas principus; 61.2. Darbnīcu veidus un lomu Akadēmijas studiju struktūrā; 61.3. Darbnīcu vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos un profesionālos kritērijus; 61.4. Darbnīcu vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā. 62. Fakultāte ir Akadēmijas struktūrvienība, kura apvieno specializāciju struktūrvienības jaunrades un pētnieciskajai darbībai. Fakultātes galvenais uzdevums ir organizēt un vadīt studiju procesu un saskaņot studiju programmu vispārējās un akadēmiskās daļas ar speciālajām daļām. 63. Fakultāti vada dekāns, kurš ir personiski atbildīgs Akadēmijas Senātam un rektoram par viņa vadītās struktūrvienības darbu. Dekānu ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. 64. Fakultātes darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka: 64.1. Fakultātes izveidošanas principus; 64.2. Fakultātes lomu Akadēmijas studiju struktūrā; 64.3. Dekāna apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā. 65. Akadēmijas zinātniskā laboratorija ir struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums ir pētniecisko iespēju nodrošināšana Akadēmijas darbībai vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs. Akadēmijas mācību laboratorija ir struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums ir studiju procesa atbalstīšana un nodrošināšana Akadēmijas darbībai vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs. 66. Zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka: 66.1. zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas izveidošanas principus; 66.2. zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas lomu Akadēmijas studiju, mākslinieciskās jaunrades un zinātniskās pētniecības darba struktūrā; 66.3. zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas vadīšanai nepieciešamos zinātniskos un profesionālos kritērijus un trīs gadus ilgu vadīšanas termiņu; 66.4. zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.