1. Article

Ekonomiskā situācija un nodarbinātības tendences 1.1. Ekonomiskā attīstība Pēdējos gados Latvija atrodas to Eiropas valstu vidū, kurās attīstība norit visstraujāk. Laika periodā no 1996. gada līdz 2001. gadam IKP vidēji gadā palielinājies par 5,8% (tas ir aptuveni divas reizes straujāk nekā ES). Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas attīstības tempi 2001. - 2002.gadā būtiski palēninājās, Latvijā tie turpināja strauji pieaugt. 2001. gadā IKP valstī pieauga par 7,7 %, 2002. gadā - par 6,1%. IKP pieaugumu 2002. gadā visbūtiskāk ietekmēja apjomu kāpums tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, komercpakalpojumos un būvniecībā. Pakalpojumu nozaru attīstību veicina iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu palielināšanās, kredītu saņemšanas iespēju paplašināšanās u.c. Šīm pakalpojumu sfērām vēl ir lielas izaugsmes potences. Strauji aug eksporta apjomi. 2002. gadā tie pieauga par 12 %. Būtisks eksporta pieaugums ir vērojams gandrīz visās preču grupās, izņemot tekstilpreču. Visapjomīgāk eksports bija uz ES valstīm. Ekonomiskais pieaugums Latvijā ir sasniegts stabilā makroekonomiskā vidē. Inflācija Latvijā ir viena no zemākajām starp pārejas ekonomikas valstīm. Pēdējos gados gada vidējā inflācija ir bijusi 2-3% robežās. Ir sagaidāms, ka šādā līmenī tā saglabāsies arī turpmāk. Zemāka inflācija netiek prognozēta, jo turpināsies relatīvo cenu piemērošanās pasaules cenām. 2002. gadā patēriņa cenu vidējā inflācija bija 1,9 %. Lata kurss pret valūtu grozu SDR jau daudzus gadus ir nemainīgs. Tas samazina nenoteiktību, novērš valūtas risku un dod uzņēmējiem stabilu pamatu plānošanai un cenu noteikšanai. Latvijas Banka ir nolēmusi saglabāt nacionālās valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai ES. Valsts kopbudžeta fiskālais deficīts kopš 1996. gada, izņemot 1999. gadu, ir bijis zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP. 2002. gadā fiskālais deficīts bija aptuveni 2,5% no IKP. 2003. gadam valdība ir pieņēmusi budžetu ar 3% lielu deficītu. Deficīta pieaugums 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir saistīts ar nepieciešamību finansēt no valsts budžeta jau uzsāktās reformas (integrācija NATO un ES, pedagogu un medicīnas darbinieku algas u.c.), arī citus jaunus pasākumus, lai īstenotu savas prioritātes kopumā par aptuveni 50 milj. latu. Ņemot vērā to, ka 2003. gadā tiek plānots samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, budžeta deficīts šajā gadā varētu samazināties tikai veiksmīgas budžeta izpildes gadījumā. Viena no galvenajām ekonomikas problēmām Latvijā ir relatīvi augstais tekošā konta deficīts. 2002. gadā tekošā konta deficīts 7,8% apmērā no IKP. Ir sagaidāms, ka strukturālo reformu un investīciju nodrošināts eksporta pieaugums samazinās vidēja termiņa periodā tekošā konta deficītu. Ekonomiskās izaugsmes iespējas vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Laika periodā no 1996. gada līdz 2001. gadam investīcijas pamatlīdzekļos (izdevumi kopējā pamatkapitāla veidošanai) vidēji katru gadu pieauga par 19,2%. Investīcijas īpaši strauji pieauga 1996.-1998. gadā sakarā ar privatizācijas procesa norisi. Arī 2000. gadā un 2001. gadā, kaut masveida privatizācija pamatā ir beigusies, investīciju apjoms turpināja pieaugt strauji - par aptuveni 18,5% gadā. 2002. gada deviņos mēnešos investīcijas pamatlīdzekļos Latvijā ir pieaugušas par 14 %. Investīciju pieauguma temps un tā īpatsvars IKP Latvijā ir viens no augstākajiem starp ES kandidātvalstīm. Investīcijas sekmē vairāki faktori: stabilā makroekonomiskā vide, ārvalstu investīciju ieplūdums, kredīta procentu likmju pazemināšanās un banku sektora nostiprināšanās, kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums u.c. Ja nebūs ārējo satricinājumu, vidēja termiņa periodā var sagaidīt ikgadēju IKP pieaugumu 5-7% apmērā. 1.1. tabula Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji 1999 2000 2001 2002 2003 p (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos) Iekšzemes kopprodukts (salīdzināmajās cenās) 2,8 6,8 7,9 6,1 6,0 Privātais patēriņš 3,8 7,4 8,0 7,2 6,0 Valsts patēriņš 0,0 -1,9 -3,4 4,8 2,0 Kopējā pamatkapitāla veidošana -4,0 20,0 17,0 7,6 12,0 Patēriņa cenas 2,4 2,6 2,5 1,9 2,5 (procentos pret iekšzemes kopproduktu, ja nav norādīts cits) Kopbudžeta fiskālais saldo -4,0 -2,8 -2,1 -2,5 -3,0 Valsts parāds 13,1 13,1 15,0 14,6 15,5 Maksājumu bilances tekošais konts -9,8 -6,9 -9,6 -7,8 -8,0 Gada laikā saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas 5,2 5,7 2,3 5,1 5,0 Reģistrētais bezdarba līmenis (%, perioda beigās) 9,1 7,8 7,7 7,6 7,5 Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, gada vidējais) 14,3 14,4 13,1 12,0 11,5 Lata kurss pret SDR (perioda beigās) 0,7997 0,7997 0,7997 0,7997 0,7997 p - prognoze 1.2. Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā pēdējā laikā vērojamā ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmēja nodarbinātības un bezdarba rādītājus, par ko liecina 2002.gada dati (skat. 1.2. tabulu). Valstī veidojas nodarbinātības efektīvs un elastīgs modelis, kuru sekmē strādājošo pārdales process starp tautsaimniecības sektoriem gan tirgus mehānismu darbības, gan valsts sociālekonomiskās politikas ietekmes rezultātā. Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis 2002.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies par 1,7 procentpunktiem, tomēr joprojām tas atpaliek no ES vidējā līmeņa. 2002. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vērojams nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, ko galvenokārt ir ietekmējis nodarbināto skaita pieaugums tādās nozarēs, kā mežsaimniecība, transports un sakari (skat. pielikuma 3.tabulu). 1.2. tabula Nodarbinātības un bezdarba galvenie rādītāji 2001 20021 Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji (tūkst.) 1082,0 1094,8 Nodarbināto skaits (tūkst.) 937,5 962,5 Nodarbinātības līmenis (%)* 58,8 60,5 Nestrādājošie darba meklētāji (tūkst.) 144,4 132,3 Bezdarba līmenis (%)** 13,3 12,1 Reģistrētie bezdarbnieki (gada beigās, tūkst.) 91,6 89,7 Reģistrētā bezdarba līmenis (gada beigās, %)*** 7,7 7,6 * nodarbināto īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotājos (15-64 gadi) ** darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos(15-64 gadi) ** reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos Kopumā gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs saglabājas tendence, kad nozares izaugsme maz ietekmē nodarbinātības pieaugumu tajā. Attīstoties un nostiprinoties privātajam sektoram pēc privatizācijas periodā, pastiprinās konkurence, kas uzņēmumiem liek meklēt veidus, kā samazināt izmaksas. Uzlabojoties uzņēmumu vadības stilam, daudzos gadījumos kā viens no galvenajiem izmaksu samazināšanas posteņiem ir izdevumu samazināšana nodarbinātībai, kas gala rezultātā nereti noved pie strādājošo skaita samazinājuma. Šie procesi Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi noteikti, ņemot vērā tās kopējo zemo produktivitātes līmeni. Tāpēc arī turpmākā tautsaimniecības izaugsme orientēta galvenokārt uz produktivitātes pieaugumu un mazāk - uz strādājošo skaita palielinājumu. Tomēr nepieciešamība paaugstināt nodarbinātības līmeni stimulēs pakalpojuma sfēras attīstību, kur atsevišķās nozares var aptvert vairāk cilvēku ar salīdzinoši zemu kvalifikāciju un līdz ar to ar zemākām darba izmaksām. Ņemot vērā tautsaimniecības nozaru struktūras izmaiņas, kad straujāk attīstās nozares, kurās tradicionāli nodarbināto skaitā ir liels sieviešu īpatsvars (piemēram, tirdzniecība, restorāni u.c. pakalpojumi), vērojama sieviešu nodarbinātības līmeņa palielināšanās, kas šobrīd pat nedaudz pārsniedz ES vidējo līmeni, turpretī vīriešu nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā līmeņa. Vērojams atšķirīgs nodarbinātības līmenis dažādos Latvijas reģionos. 2002. gadā visaugstākais tas ir Rīgas reģionā (64,0%), Vidzemē (62,1%) un Zemgalē (61,0%), bet zemāks - Kurzemē (57,7%) un Latgalē (52,0%). Pēdējā laikā situācija ir nedaudz mainījusies, jo Kurzemē un Latgalē manāms neliels nodarbinātības līmeņa kāpums, salīdzinot ar 2001.gadu, ekonomisko aktivitāšu pieauguma dēļ. Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijā mazāks ir darba devēju (3,3%) un pašnodarbināto īpatsvars (6%). Tāpat relatīvi zems ir to nodarbināto skaits, kas strādā nepilnu darba laiku. Piemēram, tikai 9% no Latvijā strādājošiem ir nodarbināti nepilnā slodzē, ES valstīs tādu ir divas reizes vairāk. Nodarbinātības problēmas cieši saistītas ar demogrāfiskiem procesiem un ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņām. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju 2001.gada vidējais skaits veidoja 67,9% no iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem, un tas bija nedaudz zemāks par ES vidējā līmeņa (69,2%). Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2002.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieauga līdz 68,8% attiecīgajā vecumā iedzīvotāju kopskaitā. Pēc Darbaspēka apsekojuma datiem, vidējais darbaspēka izglītības līmenis ir samērā augsts. 2002.gadā 20,1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju bija ar augstāko izglītību, 64,4% - ar vidējo izglītību, bet 15,5% ir tikai pamatskolas vai zemāka līmeņa izglītību. Ekonomiski aktīvo jauniešu īpatsvars ir salīdzinoši neliels un 2002.gadā veidoja 39% no jauniešu kopskaita, bet tajā paša laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 65 gadiem bija 46,6% iedzīvotāju vidū. Latvijā, līdzīgi daudzām citām Eiropas valstīm, turpina pieaugt iedzīvotāju virs darbspējīgā vecuma īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (skat. 1.3. tabulu), kas palielina darbaspējas vecuma cilvēku noslodzi, kā arī ietekmē pensiju, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēmu. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, kad darba tirgū sāks ienākt 80.-tos gados dzimušie (dzimstība bija gandrīz divreiz augstāka nekā šobrīd), un pieaugošo dienas nodaļas studentu skaitu (apzinoties situāciju darba tirgū un pieprasījumu pēc augstākas kvalifikācijas darbaspēka jaunā paaudze ir motivēta mācīties), var prognozēt labi izglītota, jauna darbaspēka pieplūdumu tuvākajos gados. Demogrāfiskās prognozes liek secināt, ka darbaspēka skaits visumā saglabāsies stabils līdz 2010.gadam. Tomēr darbaspējīgo iedzīvotāju skaits varētu strauji kristies starp 2010. un 2020.gadu. Šo kritumu pavadīs būtiskas izmaiņas darbaspēka vecuma struktūrā, strauji samazinoties 15-24 gadu vecu jauniešu skaitam, toties pieaugot 45-64 gadu vecu cilvēku skaitam. Lai Latvijā veidotos ES un globālā kontekstā konkurētspējīgs darbaspēks, ņemot vērā prognozējamo darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos (it īpaši laika periodā no 2010.-2020.gadam par 10%), Latvijā jāveido darba tirgus prasībām atbilstoša, sabalansēta un mūsdienīga izglītības sistēma, nodarbinātības politikas izstrāde un attīstība. 1.3. tabula Iedzīvotāju struktūra pa vecuma grupām 1989. un 2002. gadā Attiecīgās vecuma grupas īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, % Iedzīvotāju skaits 2002.gadā salīdzinājumā ar 1989 2002 1989.gadu, % Visi iedzīvotāji 100 100 -12,0 tai skaitā vecumā: 0 -14 gadi 21,4 15,6 -31,6 15-59 gadi 61,2 61,5 -11,6 >60 gadi 17,4 21,9 10,7 Slēptais bezdarbs pastāv stagnējošos vai daļēji darbojošos uzņēmumos, kur darbinieki strādā saīsinātu darba laiku vai dodas bezalgas atvaļinājumā tad, kad rodas nepieciešamība apturēt ražošanas procesu vai ražošanas procesa sezonālā rakstura dēļ, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. 2002. gadā dažādu iemeslu dēļ nepilnu laiku strādājošo bija 87,3 tūkst. cilvēku, no tiem 11,9% bija spiesti strādāt īsākas darba stundas darba trūkuma un citu iemeslu dēļ. Bezdarba līmenis atkarīgs galvenokārt no divu faktoru darbības: ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita un nodarbināto skaita izmaiņām. Bezdarba līmeni Latvijā lielā mērā nosaka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņu tendence. Viszemākais bezdarba līmenis 2002.gadā bija Zemgales un Vidzemes reģionā, bet visaugstākais Latgalē (skat pielikuma 4. tabulu). Analizējot bezdarba struktūru un iemeslus, var atzīmēt, ka valstī viens no nodarbinātību bremzējošiem faktoriem ir vāja darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte. Šī faktora pētīšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, kas ļautu precīzāk plānot nodarbinātību veicinošos pasākumus un to sagaidāmo efektivitāti. Relatīvi augsts ir tādu bezdarbnieku īpatsvars, kuri nevar atrast darbu ilgāk par vienu gadu. 2002. gadā ilgstošo bezdarbnieku bija 46% no visiem bezdarbniekiem (CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti). Tāpat kā citās valstīs, bezdarba līmenis jauniešu vidū ir augstāks, nekā vecāku iedzīvotāju vidū. Latvijā 2002. gadā bezdarba līmenis jauniešiem vecumā 15-24 gadi bija 20,8%, kas ir par 1,4 procenta punktiem mazāk, salīdzinot ar 2001.gadu, tomēr 2 reizes augstāks nekā personām vecumā 55-64 gadi. Bezdarbs lielā mērā ir atkarīgs no izglītības līmeņa. Viszemākais bezdarba līmenis ir personām ar augstāko izglītību (5,4%). Darba meklētājiem ar pamatskolas izglītību tas ir 3,6 reizes augstāks. Reģistrētā bezdarba līmenis ir apmēram 1,6 reizes zemāks nekā bezdarba līmenis, kas novērtēts atbilstoši SDO metodoloģijai. Tam ir vairāki iemesli. Ne visiem ir iespējas iegūt bezdarbnieka pabalstu, jo nav veiktas (deklarētas) sociālās apdrošināšanas iemaksas; daudzi nav ieinteresēti vai nav spējīgi apgūt pārkvalifikācijas programmas, it īpaši pirmspensijas vecuma cilvēki; nereti ir apgrūtinoši izpildīt visus reģistrētā bezdarbnieka pienākumus. Jāņem vērā arī tas, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts personām ārpus likumdošanā noteiktā darba spējas vecuma. Detalizētus reģistrētā bezdarba rādītājus skatīt pielikuma 5., 7. un 8. tabulās. Analizējot nodarbināto darba samaksas attīstību, jāsecina, ka strādājošo neto darba samaksa 2002. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, pieaugusi par 41%. 2002. gada 4. ceturksnī neto darba samaksa bija par 9% augstāka nekā iepriekšējā gada 4. ceturksnī (bruto darba samaksa - par 9,5%). Sākot ar 2003. gada 1. janvāri, valstī ir paaugstināta minimālā darba alga no Ls 60 līdz Ls 70. Iepriekšējo reizi tā tika paaugstināta 2001. gada 1. jūlijā. Visaugstākā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2002. gadā bija gaisa transportā (Ls 541), finansu starpniecībā (Ls 446), elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes uzņēmumos (Ls 282). Manāmas atšķirības pastāv starp sabiedrisko un privāto sektoru. Lielā mērā tas saistīts ar nepilnīgu darba samaksas atspoguļojumu atskaites dokumentos privātā sektora uzņēmumos. Vairākās nozarēs atzīmējami arī augsti darba samaksas pieauguma tempi (sabiedriskajā sektorā strādājošiem algas pieaug straujāk nekā privātajā). 2002. gadā (pret 2001. gadu) vidējā mēneša bruto darba samaksa visstraujāk pieauga ūdens transportā (par 31,1%), gaisa transportā (par 20,5%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 16,0%). Joprojām veselībā un sociālajā aprūpē, lauksaimniecībā, būvniecībā, tirdzniecībā, viesnīcas un restorāni un dažās citās nozarēs darba samaksa zemāka nekā vidēji valstī. 1.4. tabula Darba samaksas dinamika (vidēji mēnesī, latos) 1997 1998 1999 2000 2001 2002 Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa: - latos bruto 120 133 141 150 159 173 - latos neto 88 97 103 109 115 124 Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 78,78 82,15 83,18 84,47 86,93 88,76 Strādājošo reālās darba samaksas indekss (procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 103,6 105,3 102,9 103,0 103,5 106,0 Darba samaksas starpība dzimumu griezumā ir salīdzinoši stabila un sievietēm tā kopš 1994.gada ir aptuveni 80% no vīriešu vidējās darba samaksas. Nozīmīgākās Latvijas nodarbinātības un bezdarba tendences ir šādas: • Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomisko izaugsmi un to pozitīvo ietekmi uz nodarbinātības un darba tirgus procesiem, nodarbinātības līmenis ir zemāks par ES vidējo līmeni; • Samazinās strādājošo skaits rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet pieaug pakalpojuma sfērā; • Izteiktas nodarbinātības līmeņa atšķirības dažādos Latvijas reģionos; • Augsts ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, augstāks bezdarba līmenis ir mazāk izglītoto cilvēku un jaunatnes vidū; • Darbaspēka kvalifikācija ir samērā augsta, tomēr daudzos gadījumos neatbilst mūsdienas prasībām un nepietiekoši elastīga ātram strukturālām pārmaiņām darba tirgū; • Neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis sieviešu vidū ir zemāks nekā vīriešiem, citi rādītāji (piemēram, zemāks sieviešu nodarbinātības līmenis, algu atšķirība starp dzimumiem) liecina, ka nepieciešama sieviešu līdzdalības darba tirgū veicināšana; • Visas valsts mērogā darba samaksas pieaugums pēdējo gadu laikā pārsvarā ir noticis paralēli darba ražīguma pieaugumam. Ņemot vērā nepieciešamību paplašināt nodarbinātību, ir svarīgi, lai darba samaksas pieaugums turpinātu būt "nodarbinātībai draudzīgs". 1 Lai panāktu atbilstību ES prasībām, sākot ar 2002.gadu, CSP Darbaspēka apsekojuma organizēšanā veica dažādas izmaiņas, tai skaitā, respondentu vecumā: vecums noteikts 15-74 gadi, līdz šim respondentu vecums bija 15 gadi un vairāk. Veicot nodarbinātības un darba tirgus tendenču analīzi, apskatītas personas vecumā 15-64 gadi, kas atbilst ES praksei. 2. Nodarbinātības politika 2.1. Mērķi un prioritārie virzieni Ekonomiskās politikas galvenais mērķis ir labklājība, kas ir balstīta uz sekmīgu ekonomisko izaugsmi un pilnu nodarbinātību. Nodarbinātības politika ir neatņemama valsts ekonomiskās un sociālās politikas sastāvdaļa un ir cieši saistīta ar darba tirgus stāvokļa izmaiņām un sociālās kohēzijas procesiem. Pareizi izvēlēta pieeja nodarbinātības politikas noteikšanā stimulēs darba tirgus darbību un darbspējīgo iedzīvotāju mērķtiecīgāku darbību darba tirgū. Veicinot nodarbinātību, ir svarīgi atbalstīt personīgo iniciatīvu mainīt savu statusu darba tirgū. Aktuālas nodarbinātības problēmas Latvijā ir: • Samērā augsts bezdarba līmenis (būtisks ilgtermiņa bezdarbs, īpaši augsts bezdarba līmenis mazāk izglītoto cilvēku vidū; augsts jaunatnes bezdarba līmenis, lielas bezdarba līmeņa atšķirības reģionos); • Salīdzinoši zems nodarbinātības līmenis, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa; • Darba vietu samazinājums atsevišķās nozarēs; • Jauno kvalitatīvo darba vietu radīšana; • Nodarbinātībai "draudzīgas" darba samaksu sistēmas (ieskaitot nodokļu un pabalstu jautājumus) nodrošināšana; • Darbaspēka kvalitātes atbilstība darba tirgus prasībām. Nodarbinātības politikas aspekti ir atspoguļoti vairākos stratēģiskos dokumentos. Koncepcija "Par nodarbinātības veicināšanu valstī", Attīstības plāns, valdības deklarācija ietver prioritātes, mērķus un uzdevumus nodarbinātības jomā, kuri lielā mērā orientēti uz ES nodarbinātības stratēģiju. Valdības deklarācija nodarbinātības jautājumos galveno akcentu liek uz uzdevumiem bezdarba līmeņa samazināšanas un jaunu darba vietu radīšanas jomā. Arī Attīstības plānā kā viens no valsts pamatuzdevumiem laika posmam no 2004. līdz 2006. gadam atzīmēta cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana. Latvija kā ES kandidātvalsts apņēmusies risināt nodarbinātības problēmas vienotas Eiropas prasību kontekstā. 2003.gada 6. februārī Briselē parakstīta Latvijas un Eiropas Komisijas kopējā deklarācija par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm. Valsts mērķiem un uzdevumiem nodarbinātības jomā jātiecas tuvināties ES izvirzītiem mērķiem un uzdevumiem 2005. un 2010. gadam un jāpielāgojas tā saucamajam Lisabonas nodarbinātības scenārijam "No cīņas ar bezdarbu līdz ekonomiski neaktīvo resursu aktivizēšanai", kas ir izstrādāts laika periodam līdz 2015. gadam. ES Padome Stokholmā, atbalstot Lisabonā izvirzītos mērķus 2010. gadam (nodarbinātības līmenis 70%, t.sk., sievietēm 60%), piedāvāja ieviest starpposma uzdevumus 2005. gadam - kopējās nodarbinātības līmenis 67%, t.sk. sievietēm - 57%, kā arī uzdevumu sasniegt 2010.gadā 50% nodarbinātības līmeni personām vecuma grupā 55-64 gadi. Ievērojot augšminēto, Latvijas nodarbinātības politikas mērķis ir definējams ES mērķu kontekstā. Tādēļ par galveno nodarbinātības politikas uzdevumu būtu uzskatāma nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, perspektīvā sasniedzot ES noteiktos rādītājus, kā arī bezdarba problēmu risināšana. Nodarbinātības politiku realizējošiem pasākumiem jābūt pakārtotiem Kopējā deklarācijā noteiktajām nodarbinātības politikas prioritāšu jomām turpmākos gados: • Darba tirgus pētījumi, analīzes, informācijas sistēmu nepieciešamība; • Izglītības, tālākizglītības un profesionālās pilnveides kvalitātes un pieejamības uzlabošana saistībā ar skaidru mūžizglītības stratēģiju un atbilstošu likumdošanas bāzi; • "Nodarbinātībai draudzīgas" darba samaksu struktūras veidošana; • Nodokļu sloga samazināšana; • Bezdarbnieku pabalstu struktūras pilnveidošana; • Aktīvas darba meklēšanas veicināšana, aktīvo darba tirgus programmu paplašināšana; • Dzimumu līdztiesības koncepcijas ieviešana; • Īpašs atbalsts attīstībai bezdarba visvairāk skartajos reģionos. 2.2. NNP 2002. gadam īstenošanas rezultāti Nacionālā nodarbinātības plāna 2002. gadam pasākumi vērsti galvenokārt uz darbaspējas pilnveidošanu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu. Darbaspējas pilnveidošanas pasākumu izpildes gaita rāda, ka 2002. gadā NVD sekmīgi veica aktīvos nodarbinātības pasākumus. Algotos pagaidu sabiedriskos darbos bija iesaistīti 16809 bezdarbnieki, un tas ir par 10,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā bija iesaistīti 4830 bezdarbnieki, kas ir 2,1 reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā. Valsts finansējums šim nolūkam 2002.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies gandrīz 2 reizes, tādēļ NVD varēja iesaistīt bezdarbnieku apmācībā ne vairāk par piekto daļu no vēlmi mācīties izteikušajiem bezdarbniekiem. Darba meklētāju klubu aktivitātēs piedalījās 29437 bezdarbnieku, kas ir par 19,3% vairāk nekā 2001. gadā. Augusi pasākumu veikšanas efektivitāte. Pēc apmācībām vai pārkvalifikācijas darbā iekārtojušies 79,7% no kursus pabeigušajiem (iepriekšējā gadā -67,8%), kas liecina par speciālistu sagatavošanas kvalitātes paaugstināšanu un specialitāšu struktūras pārskatīšanu atbilstoši darba tirgus prasībām. Par Darba meklētāju kluba efektivitāti liecina bezdarbnieku skaits, kas iekārtojušies darbā pēc to apmeklēšanas. 2001.gadā pēc piedalīšanās Darba meklētāju kluba aktivitātēs darbā iekārtojās 31,3% no to apmeklējušiem bezdarbniekiem (iepriekšējā gadā - 29,1%). Ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos deva tiem iespēju iekārtoties darbā. 2002. gadā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars darbā iekārtojušos bezdarbnieku kopskaitā veidoja 22,7 %. 2002. gadā jauniešu īpatsvars darbā iekārtojušos bezdarbnieku kopskaitā veidoja 14,4%. Jauniešu īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā samazinājies no 14,6% 2002.gada sākumā līdz 13,9 procentiem 2002.gada beigās. Lai sekmētu jauniešu iekļaušanos darba tirgū 2002. gadā NVD pilotprojekta veidā turpināja iepriekšējā gadā uzsāktā jaunā aktīvās nodarbinātības pasākuma "Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja" īstenošanu, sadarbībā ar devējiem 2002.gada laikā izveidojot 264 jauniešu darba prakses vietas. Pirmie darba prakses rezultāti liecina, ka pēc 6 mēnešu ilgas darba prakses pie darba devēja 70% no darba praksi pabeigušajiem jauniešiem-bezdarbniekiem iekārtojās pastāvīgā darbā. 2002. gadā paplašinājās profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, ko realizē PKIC: iekārtoti 6 jauni profesijas izvēles konsultāciju kabineti valsts rajonos (pavisam šādi kabineti iekārtoti 21 rajonā), konsultācijas izglītības un profesijas izvēlē saņēmuši 30442 cilvēki, kas ir par 38,6% vairāk nekā 2001. gadā. Veikti pasākumi jauniešu nodrošināšanai ar darba tirgus prasībām atbilstošu amata prasmi un zināšanām. 2002. gadā bija izstrādāti vairāki izglītības programmu projekti, apstiprināti 102 profesiju (2.-5.līmeņa) standarti, akreditētas 264 arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un tālākizglītības programmas, 76 profesionālās izglītības iestādes. Ievērojams darbs veikts izglītības attīstības IT jomā, līdzdalībā Leonardo da Vinci, Socrates, Youth for Europe programmās, profesionālās orientācijas informācijas un citos pasākumos. 2002.gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts veica darba tirgus pieprasījuma izpēti valsts pasūtījuma noteikšanai profesionālajā izglītībā. 2002. gadā bija veiktas aktivitātes saistībā ar konsultāciju un apmācību lauku uzņēmējiem, lauku speciālistu tālākizglītības nodrošināšanai. Pievērsta nopietna uzmanība aktivitātēm sociālo grupu ar īpašām vajadzībām iesaistīšanai darba tirgū, tajā skaitā - aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanai invalīdiem un no ieslodzījuma atbrīvotām personām, notiesāto izglītības un nodarbinātības veicināšanai u.c. Uzņēmējdarbības attīstības jomā 2002. gadā īpašs akcents bija likts uz pasākumiem, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā arī uz efektīva dialoga izveidošanu starp Latvijas valdību un jau esošajiem ārvalstu investoriem. Aktivitātes veiktās nodokļu maksātāju apkalpošanas tālākā pilnveidošanā, vienotas nodokļu normatīvo aktu piemērošanas nodrošināšanā, pasākumu plāna uzņēmējdarbības vides uzlabošanai papildināšanā ar jauniem pasākumiem, MVU Daudzgadējā uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā paredzēto projektu izstrādē un realizācijā. Panākts administratīvo šķēršļu un nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu skaita samazinājums. Pakāpeniski tiek samazināta līdz šim spēka esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 25% apmērā. 2002. gadā nodokļa likmes samazinājums bija par 3 procentpunktiem un taksācijas periodā sastāda 22%. Veiktais nodokļa likmes samazinājums stimulēs uzņēmējdarbību, netieši veicinot arī jaunu darbavietu veidošanos Lai uzsāktu risināt sarežģīto problēmu saistībā ar nelegālās nodarbinātības plašu izplatību valstī un citus ēnu ekonomikas jautājumus, 2002.gada izveidota starpinstitucionālā darba grupa pasākumu nelegālās nodarbinātības samazināšanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanas izstrādāšanai. Darba grupa izstrādāja koncepcijas projektu par piedāvātiem pasākumiem nelegālās nodarbinātības samazināšanai un ar to saistītajam nodokļu ieņēmumu palielinājumam. Vietējā līmenī nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādē sadarbībā ar NVD 2002.gadam piedalījās 492 pagasti, 74 pilsētu pašvaldības. Plāni tika apkopoti un analizēti sadalījumā pa reģioniem, iezīmējot kopīgas problēmas un to risināšanas ceļus nodarbinātības jomā. 2002.gada laikā NVD datu bāzē atjaunota informācija par 13492 darba devējiem, reģistrētas 48476 darba vietas, apmeklēti 12044 darba devēji, uzsākta NVD sadarbība ar 2249 jauniem darba devējiem. Jaunu uzņēmumu un darba vietu veidošanu sekmēs arī programmas "Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus" atbalsta pasākumi (apstiprināti 96 projekti, realizēti 22 projekti, no tiem 7 lauku tūrismā, 9 tehniskiem pakalpojumiem u.c.), lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalsta programmas realizācija u.c. Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanas spēju veicināšanas aktivitātes veiktas PHARE projekta "Darba vides uzlabošana privātajos un privatizētājos uzņēmumos" ietvaros kā: sociālās sadarbības realizēšana uzņēmumu līmenī; darba drošības un veselības aizsardzības dienesta realizēšana; institūcijas izveidošana darbinieku aizsardzībai to darba devēju maksātnespējas gadījumā u.c. LDDK kopīgi ar LBAS un Labklājības ministriju izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kuru mērķis bija padarīt likumu vienkāršāk un ērtāk piemērojamu un kuri tika pieņemti Saeimā. NNP 2002. gadam noteikto pasākumu izpilde liecina, ka pasākumu realizēšana stimulē nodarbinātību, kaut arī ne visiem tiem ir paredzami tūlītēji rezultāti. Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ienesa savu ieguldījumu nodarbinātības līmeņa pieaugumā un bezdarba līmeņa samazināšanā. Iedzīvotāju vecumā 15-64 gadi nodarbinātības līmenis 2002.gadā pieauga par 1,7 procenta punktiem, sasniedzot 60,5%. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā 2002. gadā bija 12,1%, kas ir par 1,2 procenta punktu mazāk, nekā 2001.gadā. Nedaudz saruka reģistrētā bezdarba līmenis - no 7,7% 2002. gada sākumā līdz 7,6% gada beigās (reģistrētā bezdarba līmeņa dinamiku skat. pielikuma 5. tabulu). Kā rāda pasākumu izpildes rezultāti, joprojām galvenā problēma, kura bremzē pasākumu realizāciju pilnā mērā, ir finansu līdzekļu nepietiekamība un to nelietderīga izmantošana. Veiksmīgāk jāveic sadarbību ar sociāliem partneriem prioritāro nodarbinātību veicinošo pasākumu noteikšanā un īstenošanā. Plāna izstrādes un īstenošanas analīze parādīja nepieciešamību arī tālāk turpināt nodarbinātības veicināšanas pasākumu loka izvēli pēc prioritāšu rūpīgas izvērtēšanas. 2.3. Nacionālā nodarbinātības plāna galveno pasākumu 2003. gadam kopsavilkums un finansējums NNP 2003. gadam paredzēti nodarbinātību veicinoši pasākumi, kas cieši saistīti ar Eiropas Komisijas kopējās deklarācijas par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm un Attīstības plānu 2004.-2006.gadam (Vienoto Programmdokumentu). Darbaspējas pilnveidošanas jomā • Aktīvie nodarbinātības pasākumi*: pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai, bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana u.c.; • Aktīvie nodarbinātību veicinošie pasākumi noteiktām personu grupām: personām no 15 līdz 25 gadu vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē ir ilgāk par gadu, personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu; • Valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu augstskolās optimizēšana (palielināt profesionālo studiju programmu, 1.profesionālā līmeņa programmu īpatsvaru, palielināt studiju vietu skaitu inženierzinātņu un tehnoloģiju, IT jomā, samazināt studiju vietu skaitu sociālo zinātņu un skolotāju izglītības jomā, palielināt studiju vietu skaitu doktorantūrā visās studiju jomās); • Profesionālās izglītības teritoriālās padomes izveidošana; • Paredzēts atbalstīt tirgus orientēto pētījumu projektu veidā institūtu, laboratoriju un firmu praktiski pielietojamos pētījumus un izstrādnes, kas veicina zinātņietilpīgas produkcijas ražošanu un moderno tehnoloģiju attīstību; • Profesionālā orientācijas un konsultēšanas plašāka izplatīšana; • Kvalifikācijas celšanas pasākumi zemniekiem un lauku uzņēmējiem; • Profesionālās izglītības programmu piedāvājumu palielināšana riska mērķgrupām - personām ar nepabeigtu pamatizglītību. personām ar īpašām vajadzībām, ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās. Uzņēmējdarbības attīstības un jauno darba vietu radīšanas jomā • Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi; • Pētījumu veikšana par administratīvajām procedūrām Latvijā; • MVU attīstības kreditēšanas programmas (otrais posma)īstenošana; • Garantiju aģentūras darbības pilnveidošana atbilstoši tirgus nosacījumiem; • Konsultācijas uzņēmējdarbības uzsācējiem nodrošināšana; • Uzņēmumu atbalsta pasākumu un iniciatīvu datubāzes izveidošana (ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas (2001.- 2005.) ietvaros; • "Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu" īstenošana; • Zinātnes un Tehnoloģiju parka (ZTP) izveide un darbības uzsākšana; • Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas ietvaros projektu realizācijas turpināšana un uzsākšana; • Rajonu (pilsētu) Nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana. Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanas spēju veicināšanas jomā • Phare projekta "Divpusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā" realizācija; • Elastīgāku darba līguma formu ieviešanas iespēju izvērtēšana. Vienādu iespēju politikas nodrošināšanas jomā • Pasākumu noteiktām personu grupām (vīriešiem, sievietēm, bezdarbniekiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma u.c.) darbaspējas uzlabošanai un konkurētspējas paaugstināšanai veicināšana. NNP 2003. gadam ir 52 nodarbinātību veicinošo pasākumu un aktivitāšu. Pasākumiem, kuriem tieši izdalīti finansu līdzekļi, kopumā ir plānots izlietot 22,5 milj. Ls (skat. pielikuma 17.tabulu). Tas ir apmēram par 20,2% līdzekļu mazāk, nekā bija paredzēts NNP 2002.gadam. Pasākumu finansējumu no NVD nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem skatīt pielikuma 15. tabulā. Nacionālā nodarbinātības plāna pasākumu finansējuma perspektīva ir saistīta ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), kas ir galvenais ES finanšu instruments cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus funkcionēšanas pilnveidošanai. ESF līdzekļus paredzēts piesaistīt izvirzītās prioritātes "Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana" finansēšanai. Tās ietvaros realizējamie pasākumi ir saskaņoti ar ES nodarbinātības politikas vadlīnijām un Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopējā deklarācijā par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm un noteikti prioritārie virzieni nodarbinātības veicināšanai, izglītības un tālākizglītības attīstībai un sociālās izstumtības mazināšanai. Ņemot vērā, ka Latvijai programmēšanas periods ilgst tikai no 2004. līdz 2006.gadam, līdzekļu efektīvākai izmantošanai tiek iezīmēti sekojoši prioritārie ESF intervences galvenie virzieni cilvēkresursu jomā: • Informācijas sabiedrības veidošana, visu sabiedrības locekļu iesaistīšana efektīvā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanā; • Darba tirgus prasībām atbilstošas, sabalansētas un mūsdienīgas izglītības sistēmas veidošana; • Atbalsts vadošo un perspektīvo, un tām saistīto nozaru integrētai attīstībai; • Atbalsts nodarbinātības veidu dažādošanai un to konkurētspējas paaugstināšanai lauku teritorijās; • Atbalsts kvalifikācijas paaugstināšanai, pārkvalifikācijai un konsultēšanai biznesa uzsācējiem, un MVU personālam. * Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikti aktīvie nodarbinātības pasākumi