3. Article

Nacionālā nodarbinātības plāna 2003. gada pasākumi I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana 1. vadlīnija. Jauniešu bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba novēršana 1.1. Situācijas raksturojums Darbaspēka apsekojumu rezultāti 2002. gadā rāda, ka darba meklētāju vecumā 15 līdz 25 gadiem bezdarba līmenis bija 20,8%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar 2001.gadu. NVD dati liecina, ka jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā pēdējo četru gadu laikā ir nedaudz samazinājies no 16,4% 1999.gada 1.janvārī līdz 13,9 % 2003.gada 1.janvārī (skat. pielikuma 1. zīmējumu), un to skaits bija 12507. Analizējot jauniešu-bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu, ir konstatējamas 3 nozīmīgas problēmas: • ievērojama daļa jeb 66,2% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku skaita 2002.gada beigās, bija jaunieši bez profesionālās izglītības; • liels ir to jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuri ir ieguvuši tikai pamatizglītību vai kuriem ir nepabeigta pamatizglītība. 2002.gada beigās šādu jauniešu bija 40,2% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku skaita; • liels ir to jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuru konkurētspēju darba tirgū apdraud darba pieredzes trūkums. 2002.gada beigās 1520 jauniešiem-bezdarbniekiem darba pieredze bija mazāka par gadu, bet 5843 jauniešiem jeb 46,7% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku skaita vispār nebija darba pieredzes. Ar katru gadu pieaug profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu ar nepietiekamu vērtējumu skaits. 2002.gadā valsts profesionālās izglītības iestādēs no uzņemto audzēkņu skaita ar zināšanu vērtējumu līdz 3 ballēm piecos un vairāk priekšmetos ir uzņemti no 13 līdz 20% audzēkņu. Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestādēs no uzņemto audzēkņu ar nepabeigtu pamatizglītību kopējā skaita ar zināšanu vērtējumu līdz trijām ballēm piecos un vairāk priekšmetos ir uzņemti vairāk nekā 70 % audzēkņu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu veidoja 7 %). 2001./2002.mācību gadā atskaitīto audzēkņu īpatsvars nav mainījies un veidoja 14,0 %. Par 2 % ir samazinājies no pirmā kursa atskaitīto audzēkņu skaits. Par 7 % ir samazinājies nesekmības dēļ atskaitīto audzēkņu skaits, bet par 5 % ir pieaudzis par izglītības iestādes neapmeklēšanu atskaitīto audzēkņu skaits. Izglītības iestāžu absolventiem ir nepilnīgs priekšstats par darba tirgu, darba likumdošanu un sociālo partnerību. Vispārizglītojošo skolu skolēniem ir aktuāli jautājumi par tālākās izglītības un profesijas izvēli. Kā liecina PKIC aptaujas skolās, tikai nepilna trešā daļa izlaidumu klašu skolēnu ir izvēlējušies savu nākamo profesiju, pārējie šaubās un nevar izšķirties par profesiju alternatīvām vai nav izvēlējušies profesiju. Tādēļ 61% devīto klašu un 48% divpadsmito klašu skolēnu vēlas saņemt palīdzību profesijas izvēlē un 84% nepieciešama papildus informācija par izglītības iestādēm. Tajā pat laikā gadu no gada palielinās to jauniešu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno strādāt vai apvienot darbu ar mācībām un tas veicina risku ar laiku nokļūt bezdarbnieku statusā, jo mūsdienu darba tirgus pieprasa ne tikai vispārēju izglītību, bet arī profesionālas zināšanas, prasmi un pieredzi. Pieprasījums pēc palīdzības profesijas izvēlē no skolēnu puses ir lielāks nekā pašreizējās iespējas to sniegt: ar PKIC konsultācijām 2002. gadā tika aptverti 35% no 9. klašu skolēnu kopskaita un 30% no 12. klašu skolēnu kopskaita. Nepieciešams straujāk attīstīt profesionālās orientācijas pakalpojumus kā pieaugušajiem mūžizglītības kontekstā, tā īpaši jauniešiem, palīdzot adekvāti veidot savus profesionālos mērķus, kamēr viņi vēl atrodas izglītības sistēmā un nav kļuvuši par bezdarbniekiem. 2002. gadā PKIC sniedza konsultācijas izglītības un profesijas izvēlē 30442 personām no tiem 71% veidoja vispārizglītojošo skolu skolēni, 4% - skolēnu vecāki, 3% - izglītības iestāžu audzēkņi un 22% pieaugušie, tai skaitā 13% NVD reģistrētie bezdarbnieki. Dinamika pa gadiem absolūtā izteiksmē atspoguļota pielikuma 16. tabulā. Šie dati lielā mērā liecina par pieprasījuma pieaugumu pēc profesionālās orientācijas un konsultatīvās palīdzības dažādās iedzīvotāju grupās NVD pievērš pastiprinātu uzmanību darbam ar jauniešiem-bezdarbniekiem. 2002.gadā 5485 jaunieši ar NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā. 782 jaunieši-bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības noteikšanai. NVD ir iesaistījis jauniešus-bezdarbniekus dažādos aktīvajos nodarbinātības pasākumos (skat. pielikuma 14. tabulu). Mācību kursus 2002.gadā ir pabeiguši 1332 jaunieši-bezdarbnieki un 69% jauniešu pēc mācību kursu pabeigšanas ir iekārtojušies pastāvīgā darbā. Pēdējo divu gadu laikā NVD attīsta jaunu darbības virzienu - sniegto pakalpojumu dažādošanu atbilstoši bezdarbnieka vajadzībām, novērtējot katra indivīda spējas iesaistīties konkrētajā pasākumā. Jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu izstrādāšanas un ieviešanas mērķis ir sniegt bezdarbniekiem atbilstošus pakalpojumus, veicināt bezdarbnieku iepriekš apgūto darba iemaņu saglabāšanu un/vai jaunu darba iemaņu apgūšanu, tādējādi paaugstinot bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū un iespēju atrast pastāvīgu darbu. 2002. gadā NVD pilotprojekta veidā turpināja iepriekšējā gadā uzsāktā jaunā aktīvās nodarbinātības pasākuma "Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja" īstenošanu, sadarbībā ar darba devējiem 2002.gada laikā izveidojot 264 jauniešu darba prakses vietas. Pirmie darba prakses rezultāti liecina, ka pēc 6 mēnešu ilgas darba prakses pie darba devēja 70% no darba praksi pabeigušajiem jauniešiem-bezdarbniekiem iekārtojās pastāvīgā darbā. Pēc NVD datiem laikā no 2000.gada sākuma līdz 2003.gada sākumam ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaram kopējā bezdarbnieku skaitā ir tendence samazināties, šai laika periodā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies no 31,1% līdz 26,4% (skat. pielikuma 2. zīmējumu). Tomēr valstī ir vērojams samērā augsts viena bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums, kas 2003.gada sākumā vidēji valstī sastādīja 12,5 mēneši. Tāpat kā bezdarba līmenis arī viena bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums dažādos valsts rajonos ir atšķirīgs - Rīgas pilsētā tas 4,3 mēneši, turpretim valsts austrumu rajonos bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums pārsniedz pat 24 mēnešus. Visaugstākais viena bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums 27,4 mēneši bija konstatēts 2003.gada 1.janvārī NVD Balvu filiālē. 2002. gada beigās NVD bija reģistrēti 23,7 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku jeb 26,4% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Analizējot ilgstošo bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu, redzams, ka 10,9 tūkst. jeb 46% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita ir ieguvuši profesionālo izglītību. Lielākais ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir vecuma grupā no 40 līdz 54 gadiem - 50,6% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita. Līdz ar to var secināt, ka lielākai daļai ilgstošo bezdarbnieku profesionālās prasmes ir šodienas darba tirgū neaktuālas: vai pagājis ilgs laiks no profesionālās izglītības iegūšanas, vai bezdarba ilguma dēļ. Pēdējo divu gadu laikā NVD par vienu no mērķiem izvirzīja ilgstošā bezdarba īpatsvara samazināšanu. 2002.gadā 8834 ilgstošie bezdarbnieki ar NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā un 180 ilgstošie bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības noteikšanai. 2002.gadā ilgstošo bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū kā mērķa grupai tika piešķirta prioritāte iesaistīšanā aktīvās nodarbinātības pasākumos. Nodarbinātības pasākumos iesaistīto ilgstošo bezdarbnieku skaitu skatīt pielikuma 14. tabulā. 1.2. Mērķi • Uzlabot jauniešu-bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū. • Mazināt ilgstošā bezdarba pieauguma risku valstī, samazināt bezdarba ilgumu. • Nodrošināt profesionālo vidējo un arodizglītības iestāžu audzēkņiem iespējas iegūt zināšanas par darba tiesību, sociālās drošības un sociālās partnerības jautājumiem. • Veicināt jauniešu, t.sk., izglītības iestāžu audzēkņu, integrāciju tālākajā izglītībā un darba tirgū. 1.3. Darbības rezultāti • Jauniešu bezdarba problēmu risināšana, iesaistot jauniešus aktīvās nodarbinātības pasākumos pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā (LM, NVD). • Ilgstošā bezdarba profilakse, iesaistot pieaugušos bezdarbniekus (vecumā virs 25 gadiem) aktīvajos nodarbinātības pasākumos pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā (LM, NVD). • Profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu attīstība, aptverot ar tiem kā pieaugušos, tā jauniešus (LM, PKIC, IZM). 1.4. Rezultatīvie rādītāji • Iesaistīti aktīvajos nodarbinātības pasākumos 9000 jauniešus- bezdarbniekus, no tiem 70% pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā. • Iesaistīti aktīvajos nodarbinātības pasākumos 36000 pieaugušos bezdarbniekus, no tiem 68% pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā. • Nodrošināta profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu pieejamība PKIC pieaugušajiem un jauniešiem, sniedzot konsultācijas 30000 iedzīvotājiem, no tiem 6000 pieaugušajiem, t.sk., bezdarbniekiem, un 24000 jauniešiem. 1.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas Nr.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana 2003 2,5018 2,5015 Nav aprēķināti LM, NVD, IZM, LDDK, Izglītības iestādes 2. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi 2003 2,366 3,192 Nav aprēķināti LM, NVD, pašvaldības, darba devēji 3. Pasākumi konkurētspējas uzlabošanai* 2003 0,295 0,295 Nav aprēķināti LM, NVD 4. Profesionālā orientācija un konsultēšana Katru gadu 0,216 0,216 0,588 LM, PKIC 5. Pasākumi noteiktām personu grupām* 2003 - 0,475 Nav aprēķināti LM, NVD, darba devēji 6. Mācību kursi par darba tiesību, sociālās drošības un sociālās partnerības jautājumiem 2003 - ** - IZM, LM, (LDDK) * 2002.gada 1.jūlijā spēkā stājās "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums", kurā paredzēti sekojoši aktīvās nodarbinātības pasākumi: profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana; algotie pagaidu sabiedriskie darbi; pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai; pasākumi noteiktām personu grupām, jo īpaši personām no 15 līdz 25 gadu vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē ir ilgāk par vienu gadu jeb ilgstošie bezdarbnieki; personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu. Pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai ietver profesionālās piemērotības noteikšanas, informatīvi - psiholoģiskā atbalsta un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguves nodarbības, seminārus, lekcijas un individuālās konsultācijas, kas veicina bezdarbnieku sociālo mobilitāti, orientē viņus darba tirgus aktuālajās prasībās un palīdz tālākizglītības izvēlē. ** Pasākumu īstenošanai nav nepieciešams tiešs papildu finansējums. 2. vadlīnija. Nodarbinātībai draudzīga pieeja: pabalstu, nodokļu un apmācības sistēmu pilnveidošana 2.1. Situācijas raksturojums NVD organizētajos bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursos bezdarbnieki var apgūt profesionālās tālākizglītības programmu, kas bezdarbniekiem ar iepriekš iegūtu izglītību vai profesionālo pieredzi dod iespēju iegūt otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Bezdarbnieki var iesaistīties arī profesionālās pilnveides programmu vai citu izglītības programmu apgūšanā, kas bezdarbniekiem dod iespēju paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt mainīgajām tirgusprasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. 2002.gada laikā bezdarbnieku profesionālās apmācības kursos nosūtīti 4830 bezdarbnieki. Mācības profesionālās apmācības kursos ir pabeiguši 5680 bezdarbnieki un iekārtojušies pastāvīgā darbā pēc mācību kursu beigšanas 79,7% bezdarbnieku. Phare 2001.gada programmas projekta "Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā" ietvaros NVD 2002.gadā, ieguldot Phare programmas projektam paredzēto līdzfinansējuma daļu, nosūtīja 77 bezdarbniekus, kuriem bija konstatēta zema valsts valodas prasme, uz bezdarbnieku profesionālās apmācības programmu apguvi ar vienlaicīgu valsts valodas prasmes papildus apmācību profesionālo darba pienākumu pildīšanai nepieciešamajā apmērā. Bezdarbnieku profesionālajai apmācībai tika nokomplektētas 5 mācību grupas, tādējādi, vienlaicīgi ar bistro, servisa darbinieka, pārdevēja, grāmatveža profesijas apgūšanu, bezdarbniekiem nodrošinot arī iespēju uzlabot latviešu valodas prasmi. Nozīmīga problēma bezdarbnieku profesionālās apmācības organizēšanā ir nepietiekamais finansējums. Likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" norma par aktīvo nodarbinātības pasākumu finansēšanu paredz, ka no 2002.gada 1.janvāra tiem var tikt novirzīti ne vairāk kā 10% no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra. Līdz ar to bezdarbnieku apmācībai piešķirtais valsts finansējums 2002.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, samazinājies gandrīz 2 reizes. Šādā kontekstā NVD varēja iesaistīt bezdarbnieku apmācībā ne vairāk par piekto daļu no vēlmi mācīties izteikušajiem bezdarbniekiem. Nav paredzēts 2003.gadā noteikt īpašus nodokļu stimulus bezdarbnieku iesaistīšanai darbā, tomēr viņi var izmantot vispārējos nodokļu stimulus darba ņēmēju izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai (skat. 12.vadlīniju). Jāatzīmē arī, ka bezdarbnieku pabalsti netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 2.2. Mērķi • Veicināt bezdarbnieku integrēšanos darba tirgū, iesaistot profesionāli nesagatavotos bezdarbniekus profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā. 2.3. Darbības rezultāti • Bezdarbnieku iesaistīšana bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā (LM, NVD). 2.4. Rezultatīvie rādītāji • Iesaistīti (nosūtīti) bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā 4500 bezdarbnieki. • Phare projekta "Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā" ietvaros: • Bezdarbnieku valodas apmācību programmu izstrāde un veikti sagatavošanās darbi šai apmācībai. 2.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Phare programmas projekts "Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā" 2003 0,014 0,128 - LM, NVD Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana tiek veikta 1.vadlīnijas 1.5.1.pasākuma ietvaros. 3. vadlīnija. Aktīva darba mūža paildzināšana 3.1. Situācijas raksturojums Latvijas darba tirgum ir raksturīgi, ka tajā maz pieprasīti ir gados vecāki bezdarbnieki- sievietes vecumā no 50 gadiem un vīrieši vecumā no 55 gadiem līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai (turpmāk tekstā - gados vecāki bezdarbnieki). Šīs vecuma grupas bezdarbnieku kopējais skaits 2003.gada 1.janvārī sastādīja 14,8 tūkst. cilvēku, kas veidoja 16,5% no kopējā bezdarbnieku skaita. Analizējot bezdarbnieku kvantitatīvo sastāvu pēdējo četru gadu laikā, ir konstatējama gados vecāku sieviešu -bezdarbnieču skaita un īpatsvara kopējā bezdarbnieku skaitā pieauguma tendence, turpretim gados vecāku vīriešu - bezdarbnieku skaits ir nedaudz stabilizējies un viņu īpatsvars ap 5,5 % no kopējā bezdarbnieku skaita (skat. pielikuma 3. un 4. zīmējumus). Analizējot gados vecāku bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu, ir konstatējamas 2 problēmas: • lielākā daļa no NVD reģistrētajiem gados vecākajiem bezdarbniekiem nav ieguvusi profesionālo izglītību un savu darba prasmi ir ieguvuši strādājot savā darba vietā. 2003.gada 1.janvārī no kopējā reģistrētā gados vecāku bezdarbnieku skaita 8,3 tūkst. jeb 55,8% nav ieguvuši profesionālo izglītību; • no kopējā gados vecāko bezdarbnieku skaita 37,6 % ir bez darba ilgāk par gadu. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums paredz, ka personām, kurām līdz pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi ir tiesības iesaistīties jaunā aktīvās nodarbinātības pasākumā "Pasākumi noteiktām personu grupām". 2002.gada divpadsmit mēnešos 5002 gados vecāki bezdarbnieki ar NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā un 59 bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības noteikšanai. 2002.gadā iepriekšminētās vecuma grupas bezdarbniekus NVD iesaistīja aktīvās nodarbinātības pasākumos (skat. pielikuma 14. tabulu). 2002.gada laikā NVD pilotprojektu veidā ir uzsācis vairākus jaunus pasākumus gados vecāku bezdarbnieku konkurētspējas darba tirgū uzlabošanai un viņu integrēšanas darba tirgū veicināšanai. Sadarbojoties ar darba devējiem, 2002.gada vidū pilotprojekta veidā tika uzsākts aktīvās nodarbinātības pasākums "Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem", kura īstenošanai darba devēji valstī ir izveidojuši 134 darba vietas. 2001.gada beigās un 2002.gada sākumā lielu juridisko personu interesi piesaistīja jaunais pilotprojekts "Sociālie uzņēmumi". Pasākums bija paredzēts gados vecāku bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku (bez darba ilgāk kā 12 mēnešus) nodarbināšanai speciāli šim mērķim izveidotajās darba vietās. Pasākuma īstenošana tiek veikta uz NVD izsludinātā biznesa plānu konkursa pamata. Diemžēl iesniegtajos biznesa plānos konkursa komisija konstatēja ļoti daudz nepilnību un kļūdu, tādēļ no iesniegtajiem 34 pieteikumiem NVD varēja atbalstīt tikai 2 pretendentu biznesa plānus. Līdz ar to, neskatoties uz to, ka NVD plānoja līdzfinansēt 50 darba vietu izveidošanu gados vecākiem bezdarbniekiem, valstī "sociālajos uzņēmumos" patreiz ir izveidotas tikai 11 darba vietas. PKIC nodrošina profesionālās orientācijas un konsultatīvos pakalpojumus iedzīvotājiem no dažādām vecuma grupām, t.sk. cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Šīs vecuma grupas cilvēkiem ir aktuāli saņemt palīdzību profesionālās piemērotības jautājumos, lai apzinātu iespējas realizēties atbilstošās profesijās, izvirzītu tālākās profesionālās karjeras mērķus un stiprinātu pašapziņu, uz kā bāzes var veidoties aktīva pozīcija darba meklēšanā un profesionālo iemaņu papildināšanā. 2002. gadā no PKIC konsultēto bezdarbnieku skaita 6,2% bija cilvēki vecumā virs 50 gadiem. 2003.gadā nav paredzēts izdarīt grozījumus nodokļu likumos. Jāatzīmē, ka pensijas vecuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir zemāka nekā darbspējas vecuma darbiniekiem (2002.gadā - 28,56%, 2003.gadā - 27,01%). Arī vecāki cilvēki var izmantot vispārējos nodokļu stimulus darba ņēmēju izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai (skat. 12.vadlīniju). 3.2. Mērķi • Veicināt pirmspensijas vecuma bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanos. • Sniegt atbalstu pirmspensijas vecuma bezdarbnieku nodarbināšanai uz laiku un atbilstoši šīsdienas tehnoloģiskajām prasībām aktualizēt profesiju apguvušo pirmspensijas vecuma bezdarbnieku praktiskā darba iemaņas. • Veicināt pirmspensijas vecuma iedzīvotāju integrēšanos darba tirgū. 3.3. Darbības rezultāti • Sniegts atbalsts pirmspensijas vecuma bezdarbnieku profesionālo prasmju aktualizācijai, nodrošinot profesionālās kvalifikācijas uzlabošanu pie darba devēja izveidotajās subsidētajās darba vietās (LM, NVD). • Sniegts atbalsts gados vecāku cilvēku profesionālo plānu veidošanā un profesionālo iespēju apzināšanā (LM, PKIC). 3.4. Rezultatīvie rādītāji • Iesaistīti (nosūtīti) aktīvajos nodarbinātības pasākumos 3900 pirmspensijas vecuma bezdarbnieki. 3.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas Pasākumi noteiktām personu grupām tiks veikti 1.vadlīnijas pasākumu ietvaros. Pirmspensijas vecuma cilvēku profesionālā orientācija un konsultēšana tiek veikta 1. vadlīnijas 1.5.4.pasākuma ietvaros. 4. vadlīnija. Darba tirgum piemērotu prasmju attīstīšana mūžizglītības kontekstā 4.1. Situācijas raksturojums Mūžizglītības stratēģijas konteksts paredz tālākizglītības iespēju nodrošināšanu iedzīvotājiem visa mūža laikā, jo mainoties darba tirgus situācijai cilvēkiem pastāvīgi nākas apgūt arvien jaunas zināšanas un prasmes, lai varētu sekmīgi konkurēt darba tirgū. Līdz ar to palielinās profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu aktualitāte cilvēkiem visa mūža garumā, lai palīdzētu pieņemt lēmumus par tālākās profesionālās karjeras attīstību un tālākizglītības izvēli. PKIC piedāvā iedzīvotājiem konsultācijas izglītības un profesijas izvēlē, profesionālās piemērotības noteikšanā, profesionālo plānu attīstīšanā. 2002. gadā konsultācijas saņēma 6598 pieaugušie, kā arī 862 profesionālās vai augstākās izglītības audzēkņi. Pieprasījums pēc PKIC konsultācijām no nestrādājošo darba meklētāju un strādājošo puses ir palielinājies vidēji par 25%, salīdzinot ar 2001. gadu. 2002.gadā valsts profesionālās izglītības iestāžu vidējais audzēkņu skaits bija 39,5 tūkst., absolventu skaits - 13 tūkst.: 22,5% - pakalpojumu sfērā, 15,4% - sociālajās zinātnēs, 8,3 % - būvniecībā, 6,4 % - veselības aizsardzībā, 5,9 % - tekstila ražošanā, 5,8 % - mehānikā un metālapstrādē, 5,5% - kokapstrādē, 3,2% - lauksaimniecībā, 1,5% - datortehnikas jomā. NVD uzskaitē 2002.gada 1.oktobrī bija 764 2002.gada absolventi jeb 0,83% bezdarbnieku skaitā. No kopējā absolventu skaita tas veidoja 5,3%, kas ir par 0,9 procenta punktu vairāk nekā 2001.gadā. 2003.gada sākumā valsts profesionālās izglītības iestādēs mācījās 43197 audzēkņi, to skaits ir samazinājies par 2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 13 profesionālās izglītības iestādēs arodizglītības programmās ar pedagoģisko korekciju uzņem audzēkņus ar nepabeigtu pamatizglītību. 2002.gadā Saeimā pieņemtās Izglītības attīstības koncepcijas 2002.-2005.gadam īstenošanā būtiska nozīme ir profesionālās izglītības kvalitātes atbilstības darba tirgus prasībām nodrošināšana. Iepriekšējā gadā ir aktualizēta profesiju standartu izstrādes un apstiprināšanas kārtība, profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība, profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditācijas kārtība, uzsākta centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu īstenošana. 2002.gadā ir apstiprināti 102 profesiju (2. -5.līmeņa) standarti, akreditētas 264 arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un tālākizglītības programmas, akreditētas 76 profesionālās izglītības iestādes. Pēdējos divos gados būtiski ir palielinājies pedagogu skaits tālākizglītības programmās. Pedagogu ar normatīvajos aktos noteikto pedagoģisko izglītību īpatsvars ir 67% (2000.gadā - 29%). Problēma ir pedagoģiskā personāla vidējā vecuma palielināšanās. Profesionālās izglītības iestādēs un augstskolām ir grūtības piesaistīt gados jaunus pedagogus zemā atalgojuma dēļ Valstij prioritāro konkurētspējīgo zināšanu un darbības virzienu kopējā analīze liecina, ka Latvijā ir virkne zināšanu ietilpīgās augsto tehnoloģiju nozares (informācijas tehnoloģijas, ķīmijas un farmācijas nozares, optoelektronika, biomedicīna u.c.). Nozaru tālākai attīstībai nepieciešami jauni, augsti kvalificēti speciālisti, piemēram, šobrīd aktīvos augsto tehnoloģiju uzņēmumos visaugstāk kvalificētā personāla (doktora grāds) vidējais vecums pārsniedz 50 gadus, bet jaunu doktora grādu ieguvēju skaits attiecīgajās nozarēs ir minimāls. Valstī arvien vairāk studentu augstskolās izvēlas sociālās zinātnes, bet nepietiekams ir studējošo un augstskolu beidzēju skaits inženiertehniskajās zinātnēs, dabas zinātnēs, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarēs, kuras ir svarīgs pamats jaunu zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu risinājumu ieviešanai ekonomikā. Pastāv aktuāls jautājums par studentu ieinteresētības veicināšanu izvēlēties eksaktās zinātnes, kā arī par modernas infrastruktūras pieejamību augstskolās, vadošajos zinātnes un pētniecības centros. 2001.gada Lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka no visām apsekotajām saimniecībām - 74 % saimniecību vadītājiem nebija speciālas lauksaimnieciskās izglītības, bet bija tikai praktiskā pieredze lauku darbos; 7,4 % - saimniecību vadītājiem bija pamatapmācība lauksaimniecībā; 15% - saimniecību vadītājiem bija profesionālā izglītība lauksaimniecībā un tikai 3,8 % - saimniecību vadītāju bija ar augstāko lauksaimniecisko izglītību. Lai gan lauksaimniecība iezīmējas kā potenciāli perspektīvs sektors, patreiz novērojama izglītības popularitātes samazināšanās lauksaimniecības profesijās. Izglītojamo skaits Zemkopības ministrijas izglītības iestādēs lauksaimniecības programmu grupā samazinājies no 8113 izglītojamajiem (tas ir 70,3% no visiem izglītojamajiem) 1994./1995.mācību gadā uz 2136 izglītojamajiem (tas ir 16,1% no visiem izglītojamajiem) 2001./2002. mācību gadā. Šis skaits nespēj aizstāt esošos speciālistus lauksaimniecībā. Pieaugušo lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju apmācību, konsultēšanu un informēšanu veic Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (turpmāk - LLKC). Pieaugušo tālākizglītība aptver iedzīvotājus ar dažādu sākotnējo izglītību (pamata, vidējo, speciālo, augstāko nelauksaimniecisko, kā arī lauksaimniecisko) piedāvājot izglītoties mūža garumā programmās, lai paaugstinātu produkcijas konkurētspēju ES valstu tirgos, aktivizētu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību. LLKC filiāles 26 lauksaimniecības konsultāciju biroji organizē pieaugušo neformālo izglītību gan pēc izglītojamo pieprasījuma, gan ZM pasūtījuma. 2002.gadā noritēja darbs pie Profesionālās pilnveides izglītības programmas "Lauksaimniecības pamati" izstrādes un pie citu profesionālās pilnveides izglītības programmu izveides Attiecībā uz mācībām visas dzīves ilgumā skat. 12.vadlīniju par nodokļu stimuliem darba ņēmēju izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai. 4.2. Mērķi • Profesionālās izglītības kvalitātes atbilstības darba tirgus vajadzībām nodrošināšana. • Profesionālās izglītības un tālākizglītības pieejamības nodrošināšana. • Lauku iedzīvotāju zināšanu un prasmju līmeņa paaugstināšana, sniedzot tiem pieejamu, kvalitatīvu izglītību, apmācības un konsultācijas, kas sekmētu viņu konkurētspēju un iespēju pārorientēties no lauksaimniecības uz alternatīviem nodarbošanās veidiem laukos. • Profesionālās orientācijas attīstība mūžizglītības kontekstā. 4.3. Darbības rezultāti • Veicināta pašvaldību un reģionālo sociālo partneru lomas palielināšana profesionālās izglītības valsts politikas veidošanā un īstenošanā (IZM). • Darbaspēka prasmju paaugstināšana, modernizējot profesionālās izglītības saturu un pilnveidojot profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanu (IZM). • Pilnveidota augstākā izglītība atbilstoši darba tirgus pieprasījumam (IZM). • Sekmēta izglītības pieejamība lauku iedzīvotājiem un sociāli neadaptētajām personām (IZM, ZM). • Profesionālās orientācijas un konsultatīvo pakalpojumu nodrošināšana pieaugušo tālākizglītības veicināšanai (IZM). 4.4. Rezultatīvie rādītāji • Izstrādāti apmēram 250 profesiju standarti. • Izglītības pasākumos iesaistīti 15 000 lauku uzņēmēji. • Sniegtas 50 000 bezmaksas konsultācijas lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem. • Sniegti profesionālās orientācijas pakalpojumi 6000 pieaugušajiem. 4.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākumama nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Nodrošināt Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes darbību Katru gadu 0,0018 0,001 * IZM 2. Turpināt profesiju standartu izstrādi sadarbībā ar nozaru ministrijām, darba devēju un profesionālajām organizācijām 2002-2003 0,018 0,01 Nav aprēķināti IZM, ZM, LOSP 3. Turpināt profesionālās izglītības programmu satura pilnveidi, mācību metodisko līdzekļu izstrādi un pavairošanu Regulāri 0,026 0,02 Nav aprēķināti IZM, ZM, LLKC 4. Ieviest centralizētos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus profesionālajā izglītībā 2002- 2004 0,007** 0,009** Nav aprēķināti IZM 5. Pilnveidot profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītības sistēmu 2002- 2004 0,005 0,002** Nav aprēķināti IZM 6. Optimizēt valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu augstskolās1 2002-2006 - * * IZM, AIP, augstskolas 7. Pilnveidot studiju programmu licencēšanas un akreditācijas procedūras 2003-2005 - * * IZM, augstskolas, darba devēji 8. Veicināt koledžu izveidi, kurās tiek īstenotas 1.līmeņa profesionālās studiju programmas 2002- 2005 * * * IZM 9. Atbalstīt tirgus orientēto pētījumu projektu veidā institūtu, laboratoriju un firmu praktiski pielietojamos pētījumus un izstrādnes Katru gadu - 0,85 0,90 IZM, Latvijas Zinātnes padome 10. Profesionālās orientācijas informācijas pasākumi 2002- 2006 0,044*** 0,036*** Nav aprēķināti IZM 11. Mūžizglītības veicināšanai uzsākt SAPARD pavadošo pasākumu "Apmācības" 2000- 2006 0,511**** 0,511 0,511 ZM, LAD 12. Kvalifikācijas celšanas pasākumi zemniekiem un lauku uzņēmējiem Katru gadu 0,707 0,707 Nav aprēķināti ZM, LLKC * Pasākumu īstenošanai nav nepieciešams tiešs papildu finansējums ** IZM pārziņā esošajās izglītības iestādēs *** Kopfinansējums ar ES ****finansējums plānots un pieejams, bet netika izmantots 1 Palielināt profesionālo studiju programmu, 1.profesionālā līmeņa programmu īpatsvaru, palielināāt studiju vietu skaitu inženierzinātņu un tehnoloģiju, IT jomā, samazināt studiju vietu skaitu sociālo zinātņu un skolotāju izglītības jomā, palielināt studiju vietu skaitu doktorantūrā visās studiju jomās. 5. vadlīnija. Iedzīvotāju izglītības attīstība datorzinību un Interneta jomā 5.1. Situācijas raksturojums 1997.gadā valsts investīciju programmas ietvaros tika uzsākta valsts atbalstīta Latvijas izglītības informatizācijas sistēma (LIIS). LIIS projektā tika aptvertas visas galvenās izglītības sistēmas sastāvdaļas: izglītojamo un pedagogu apmācība, izglītības sistēmas pārvalde, mācību materiālu izstrāde, informatīvais serviss un infrastruktūras izveide visos izglītības sistēmas līmeņos. Pamatprincips - vienota un kompleksa pieeja visu funkciju (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) izglītība, skolotāju apmācība, IKT lietošana izglītības sistēmas pārvaldē) informatizācijai visos līmeņos (izglītības iestādēs, izglītības pārvaldēs (pašvaldību), valsts iestādēs, Izglītības un zinātnes ministrijā), izmantojot kopīgu infrastruktūru - datorus un internetu. 2000.gadā tika panākts, ka praktiski katrai vidusskolai ir aprīkota vismaz viena datorklase, 2001.gadā tika sasniegta situācija, kad uz 26 skolu audzēkņiem ir viens dators, 2002.gada beigās viens mācību dators ir 20 audzēkņiem un 44 % no vispārējās izglītības iestādēm (skolām) ir pieslēgtas internetam tiešsaistē. LIIS ietvaros paveiktais īsumā - skolu aprīkošana ar datorklasēm; interneta pieslēgumu izveide pilsētu un rajonu skolās; mācību materiālu sagatavošana 80 000 A4 lapu apjomā; izveidoti 40 LIIS reģionālie centri; veikta personāla sagatavošana (multiplikatoru apmācība, skolotāju apmācība, tehniskās uzturēšanas personāla apmācība); izstrādāta programmatūra, kas tiek lietota visās Latvijas skolās, izglītības pārvaldēs, vairākās augstskolās. Īpaši būtiski, ka LIIS projekta ietvaros, attīstot LIIS reģionālos centrus, plānots apmācīt arī izglītību jau ieguvušos iedzīvotājus. Lai veicinātu iedzīvotāju izglītību datorzinību un "Internet" jomā, it īpaši skolēniem nepieciešamās zināšanas un prasmes datorzinībās, likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredz nodokļu atvieglojumu iespēju uzņēmumiem, kuri izglītības iestādēm bez atlīdzības nodod skaitļošanas iekārtas vai to aprīkojumu, samazinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par šo ierīču vērtību finansu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī. 5.2. Mērķi • Veicināt profesionālās izglītības iestāžu informatizāciju. • Nodrošināt skolēniem un jauniešiem nepieciešamās zināšanas un prasmes datorzinībās. • Veikt kvalificēta personāla sagatavošanu, skolotāju profesionālās meistarības pilnveidošanu. • Datorklašu aprīkošana, modernizācija un interneta pieslēgumu tālāka veidošana. • Likvidēt datoranalfabētismu, veikt apmācību un atestāciju atbilstoši ECDL (European Computer Driving Licence) prasībām. 5.3. Darbības rezultāti • Uzlabota izglītības iestāžu nodrošināšana ar datortehniku, kā arī izveidots un uzlabots interneta pieslēgumus (IZM). • Attīstīta informācijas tehnoloģiju izmantošana mācību un metodisko materiālu izstrādē (IZM). 5.4. Rezultatīvie rādītāji • Datortehnikas nodrošinājuma pieaugums (mērķis tuvākiem gadiem - 1 dators uz 10 audzēkņiem), līdztekus atjaunojot morāli un fiziski novecojušo tehniku. 5.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Veicināt profesionālās izglītības iestāžu informatizāciju 2003 - * - IZM, ZM, izglītības iestādes 2. LIIS projekta īstenošana2 2006 0,426 0,460 - IZM, LU, ISEC, pašvaldības, izglītības iestādes * Pasākumu īstenošanai papildus līdzekļi nav paredzēti. 2 Sagatavot normatīvo un metodisko bāzi obligātā informātikas mācību priekšmeta mācīšanai vispārējās izglītības iestādēs atbilstoši Eiropas datorlietošanas prasmju standartam; nodrošināt Latvijas izglītības sistēmas pārvaldes informatizācijas programmatūras pilnveidi. 6. vadlīnija. Nodarbinātību bremzējošo faktoru novēršana darba tirgū 6.1. Situācijas raksturojums Divas reizes gadā NVD veic darba devēju aptaujas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma darba tirgū prognozēšanai, nodarbināto skaita izmaiņu un nodarbinātības situācijas prognozēšanai valstī. Ar mērķi noskaidrot, kādēļ ilgstoši nav iespējams aizpildīt darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas jeb speciālistu vakances t.i. identificēt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības iemeslus, NVD divas reizes gadā veic arī ilgstoši neaizpildīto vakanču (brīvo darba vietu) analīzi. Reizi gadā NVD apkopo informāciju par augstskolu, profesionālās izglītības skolu, vidējās izglītības skolu un pamatskolu kārtējā kalendārā gada absolventiem, kas ir reģistrējušies NVD un ieguvuši bezdarbnieka statusu. Informācija tiek nosūtīta IZM izmantošanai izglītības kvalitātes uzlabošanā. Ik gadu NVD veic arī kādas no paaugstināta bezdarba riska grupas (problēmu grupas) bezdarbnieku aptauju. Problēmu grupu bezdarbnieku aptauju mērķis ir noskaidrot iemeslus, kas traucē bezdarbnieku atgriešanos aktīvajā darba dzīvē, un identificēt nepieciešamo palīdzību un atbalstu, kas būtu jānodrošina, lai paaugstinātu šo bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū un līdz ar to arī pastāvīga darba atrašanas iespējas. 2003.gadā NVD plāno veikt to jauniešu - bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 25 gadiem aptauju, kas nav pabeiguši pamatizglītības iegūšanu vai arī ieguvuši tikai pamatizglītību. Valsts investīciju programmas ietvaros laikā no 1993.gada līdz šim laikam NVD tiek īstenots investīciju projekts, kas sākotnēji tika uzsākts ar nosaukumu "Nodarbinātības valsts dienesta datorizācija". Ņemot vērā Latvijas paredzamo integrāciju Eiropas Savienībā un šai kontekstā NVD īstenojamos jaunos uzdevumus gan brīvas darbaspēka kustības nodrošināšanā atbilstoši ES regulai 1612/68 "Par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību kopienā", gan arī NVD deleģēto starpniekinstitūcijas funkciju ESF administrēšanā izpildes nodrošināšanā atbilstoši Pamatnostādnēm par ES strukturālo instrumentu vadības, uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, sākotnēji uzsāktais NVD datorizācijas projekts tika principiāli pārstrādāts, ietverot tajā NVD jaunos uzdevumus informācijas apmaiņas nodrošināšanai Eiropas Savienības nodarbinātības dienestu (EURES) tīklā un ESF starpniekinstitūcijas pienākumu pildīšanā. No 2002.gada VIP ietvaros tiek īstenots projekts "Nodarbinātības valsts dienesta attīstība nodarbinātības politikas efektīvas ieviešanas nodrošināšanai". Minētā VIP projekta īstenošana ir savstarpēji saistīta ar Phare 2002.gada nacionālajā programmā iekļautā Eiropas Komisijas akceptētā projekta LE02.06.01. "Nodarbinātības stratēģija (institūciju stiprināšana)" īstenošanu. Nacionālās programmas Phare 2002 finanšu memorands tika parakstīts 2002.gada 18.decembrī, līdz ar to plānojams, ka projektā ietverto aktivitāšu īstenošana tiks uzsākta 2003.gada beigās. Projekta IT aktivitāšu īstenošana tiks pabeigta 2004.gada beigās. Tā ietvaros paredzēta reģionālo pašinformācijas centru ierīkošana bezdarbniekiem, datorcentru ierīkošana invalīdiem, NVD datubāzu sistēmas attīstība. NVD datubāzu sistēmas attīstība ietver datubāzu attīstības koncepcijas izstrādi, bezdarbnieku un CV datubāzu izveidošana, brīvo darba vietu (vakanču) datubāzes pilnveidošana, datubāzes izveidošana informācijas iegūšanai par darba tirgus situāciju valstī. Darbaspēka reģionālā mobilitāte ir nozīmīgs instruments darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanai. Pie patreizējās infrastruktūras un dzīvokļu jautājumu risināšanas valsts un pašvaldību līmenī darba devējiem nākas pašiem risināt sev nepieciešamā darbaspēka pārvietošanās jautājumus. Tādējādi tiek bremzēta nodarbinātības attīstība, radot papildus slogu uz darbaspēka izmaksām. 6.2. Mērķi • Sekmēt darbaspēka profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti. • Nodrošināt darba tirgus pieprasījuma izpētes kvalitatīvu un kvantitatīvu attīstību. • Informācijas apmaiņas operativitātes nodrošināšana par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū. 6.3. Darbības rezultāti • Darba tirgus pētījumu paplašināšana un darba tirgus pētījumu kvalitātes uzlabošana (LM, NVD). • Bezdarba datu uzskaites, informācijas pieejamības un informācijas apmaiņas operativitātes paaugstināšana (LM, NVD). • Veikta sagatavošana informācijas starptautiskās apmaiņas nodrošināšanai ES Nodarbinātības dienestu EURES kopējā informācijas sistēmā (LM, NVD). 6.4. Rezultatīvie rādītāji • Īstenots VIP projekts "Nodarbinātības valsts dienesta attīstība nodarbinātības politikas efektīvas ieviešanas nodrošināšanai" atbilstoši tā plānotajam laika grafikam un plānotajā apjomā. • Veikti visi nepieciešamie sagatavošanās darbi Phare 2002 projekta LE02.06.01. "Nodarbinātības stratēģija (institūciju stiprināšana)" veiksmīgas īstenošanas uzsākšanai. 6.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N. p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. VIP projekta "Nodarbinātības valsts dienesta attīstība nodarbinātības politikas efektīvas ieviešanas nodrošināšanai" 1.komponentes "ES informācijas apmaiņas prasībām atbilstošas NVD informatīvās sistēmas attīstība" īstenošana 2003-2006 0,180 0,250 0,485 LM, NVD 2. Phare 2002 projekta LE02.06.01. "Nodarbinātības stratēģija (institūciju stiprināšana)" īstenošanas uzsākšana 2003-2004 - Kopā - 0,558, t.sk., līdzfinansējums - 0,014 Kopā - 0,790, t.sk., līdzfinansējums - 0,201 LM, NVD, PKIC, EM, IZM 7. vadlīnija. Diskriminācijas mazināšana un sociālās vienlīdzības veicināšana nodarbinātībā 7.1. Situācijas raksturojums Valstī par vienu no sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām uzskatāmi cilvēki ar invaliditāti. Tiesību uz darbu cilvēkiem ar invaliditāti realizācija balstās uz cilvēku iespējām strādāt un uz viņu nodarbinātību veicinošiem pasākumiem. Analizējot pēdējo četru gadu datus par invalīdu-bezdarbnieku īpatsvaru kopējā bezdarbnieku skaitā, ir skaidri izteikta invalīdu īpatsvara palielināšanās tendence - invalīdu īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir pieaudzis no 1% 1999.gada 1.janvārī līdz 2,2% 2003.gada 1.janvārī (skat. pielikuma 5. zīmējumu). 2003.gada sākumā NVD uzskaitē bija 1977 invalīdi-bezdarbnieki. Svarīgākie invalīdu - bezdarbnieku bezdarba iemesli ir: • darbspēju daļēja zaudēšana un ar to saistītās problēmas (nevar strādāt pilnu darba laiku, darba veikšanai nepieciešami dažādi palīglīdzekļi, speciālas darba vietas u.c.); • pirms darbspēju zaudēšanas apgūtās profesijas neatbilstība invalīda- bezdarbnieka patreizējam veselības stāvoklim; • daļai invalīdu-bezdarbnieku darbiekārtošanās iespējas ietekmē ne tikai veselības traucējumi, bet arī profesionālās izglītības trūkums. Uz 01.01.2003. 1008 invalīdi jeb 51% no kopējā invalīdu-bezdarbnieku skaita nebija ieguvuši profesionālo izglītību; • daļai invalīdu-bezdarbnieku ir raksturīga zema pašapziņa un pārliecības trūkums par savu spēju iekļauties strauji mainīgajā darba tirgū, tādēļ viņi ir samērā pasīvi, iesaistoties NVD organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos un savas vietas meklēšanā darba tirgū. Viena no svarīgākajām invalīdu-bezdarbnieku integrēšanās darba tirgū problēmām ir darba devēju nevēlēšanās pieņemt darbā darbiniekus, kuriem ir noteikta invaliditāte. Otra nozīmīgākā problēma ir profesionālo izglītību ieguvušo vai bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus pabeigušo invalīdu - bezdarbnieku praktisko darba iemaņu trūkums apgūtajā (vai arī pēc invaliditātes iegūšanas no jauna apgūtajā) profesijā. Latvijā 64 vispārizglītojošajās speciālās izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 12 tūkst. skolēnu3. Jāatzīmē, ka valsts ir noteikusi samazinātu nodokļu likmi, kas jāmaksā par darbinieku-invalīdu. Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, ja darba devējs nodarbina 1. vai 2.grupas invalīdu, 2003.gadā ir 30,32% (vispārējā gadījumā - 33,09%), kur darba devējs maksā 22,08% (vispārējā gadījumā - 24,09%). Nozīmīgs instruments invalīdu integrācijas darba tirgū veicināšanai ir profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana. Profesionālā rehabilitācija ir sociālais pakalpojums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus iespējams saņemt BO VSIA "Koledža RRC", Arodapmācības un rehabilitācijas centrā "Alsviķi". Šajos centros invalīdiem ir iespēja apgūt profesiju, saņemt individuālu sociālo rehabilitāciju ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem, dažādu speciālistu - psihologa, sociālā darbinieka, logopēda, zīmju valodas tulka, fizioterapeita u.c. - pakalpojumus. Pirms mācību uzsākšanas klientiem tiek noteikta profesionālā piemērotība, lai pārliecinātos, ka viņu veselības stāvoklis, spējas un zināšanas ļaus veiksmīgi apgūt izvēlēto profesiju vai ieteiktu piemērotākas profesijas apguvi. Koledžā RRC invalīdi var apgūt tādas profesijas kā biroja komercdarbinieks, uzskaites un grāmatvedības darbinieks, elektronikas montētājs, programmējamās automātikas mehāniķis, programmētājs. Uzsākot 2001./2002.mācību gadu, ieviesta jauna izglītības programma, kas dod iespēju iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību informācijas tehnoloģijā un telekomunikācijā. Arodapmācības un rehabilitācijas centrā "Alsviķi" iespējams apgūt koksnes materiālu apstrādātāja, pavāra palīga, šuvēja, apavu remontētāja, teksta redaktora operatora un mājsaimnieces profesiju. Esošais valsts finansējums ļauj nodrošināt 288 personu profesionālo rehabilitāciju gadā. Ņemot vērā to, ka gadā invaliditāte pirmreizēji vai atkārtoti tiek noteikta 40043 personām darbspējīgajā vecumā, no kurām 1412 personām (4%) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības sniedz atzinumu par nepieciešamību apgūt jaunu profesiju, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība ir jāpaplašina. PKIC sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus invalīdiem piemērotas profesijas noskaidrošanā pēc darbaspēju zaudējuma un profesionālo plānu veidošanā. Profesionālā orientācija ir sevišķi nepieciešama, ja darba spēju zaudēšanas rezultātā invalīdiem nav iespējams strādāt agrāk apgūtajā profesijā un ir nepieciešams pārorientēties vai invalīdi nejūtas pārliecināti par savu profesionālo piemērotību izvēlētajā tālākajā izglītībā. Pieprasījums no invalīdu puses pēc PKIC pakalpojumiem pagaidām ir neliels - 2002. gadā konsultācijas saņēma 60 invalīdi. Taču ir nepieciešams tālāk attīstīt šo palīdzības veidu un, lai mazinātu veselības stāvoklim neatbilstošas profesijas izvēles gadījumu skaitu, izstrādāt rekomendācijas profesionālajā orientācijā cilvēkiem ar veselības traucējumiem. NVD cenšas palīdzēt invalīdiem-bezdarbniekiem darbā iekārtošanās problēmu risināšanā, tomēr, kā liecina NVD līdzšinējā pieredze, labāka invalīdu darbā iekārtošanās ir panākama galvenokārt uzlabojot viņu profesionālo kvalifikāciju un paaugstinot invalīda bezdarbnieka konkurētspēju darba tirgū. 2002.gada 498 invalīdi-bezdarbnieki ar NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā. 24 invalīdi-bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības noteikšanai. 2002. gada laikā NVD ir iesaistījis invalīdus-bezdarbniekus aktīvajos nodarbinātības pasākumos (skat. pielikuma 14. tabulu). NVD 2001.gada vidū pilotprojektu veidā uzsāka bezdarbniekiem sniegto pakalpojumuklāsta paplašināšanu. Pasākums "Subsidētās darba vietas invalīdiem-bezdarbniekiem" paredzēts bezdarbniekiem, kuriem Valsts darba ekspertīzes ārstu komisija ir noteikusi invaliditāti, un kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību. Pilotprojekta ietvaros 2001.gadā tika izveidotas 30 subsidētās darba vietas invalīdiem bezdarbniekiem. Uz 2002. gada beigām pilotprojekta I etapa ietvaros darbu pabeiguši 27 invalīdi-bezdarbnieki, no kuriem 22 jeb 81% no darbu pilotprojekta ietvaros pabeigušo bezdarbnieku skaita iekārtojās pastāvīgā darbā. Lai analizētu nodarbinātības situāciju vietējā līmenī un izvērtētu nodarbinātības situācijas attīstību 2002.gada 2.pusgadā, prognozētu darba devēju pieteikto darba vietu palielinājumu vai samazinājumu un uzzinātu darba devēju gatavību iesaistīties NVD organizētajos jaunajos nodarbinātību veicinošajos pasākumos (pilotprojektos) un darba devēju attieksmi pret NVD pakalpojumiem, NVD filiāles 2002.gada jūnijā veica darba devēju aptauju. Valstī kopā tika aptaujāti 7 511 darba devēji. Diemžēl tika konstatēts, ka vēl joprojām nav vērojama darba devēju liela ieinteresētība veidot subsidētās darba vietas invalīdiem-bezdarbniekiem, jo darba devēju aptaujā tika konstatēts, ka 2003.gadā subsidētās darba vietas invalīdiem ir gatavi veidot tikai 22 darba devēji, iesaistot šajā pasākumā 38 invalīdus. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi izmantojot ziemeļvalstu palīdzību organizē profesionālo apmācību ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās - Cēsīs, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un Rīgā - vairāk kā 400 personām. Izglītības programmu apguves noslēgumā ieslodzītajiem ir iespējas kārtot kvalifikācijas eksāmenus un saņemt valsts atzītus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus Latvijā jautājums par notiesāto nodarbinātību joprojām ir aktuāls, jo notiesātie, nestrādājot un atrodoties pilnā valsts apgādībā, faktiski ir bezdarbnieki ar tiesībām uz darbu, kuru uzturēšana ir uzkrauta nodokļu maksātājiem. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 51.pantu, notiesātos iesaista darbā brīvības atņemšanas iestāžu uzņēmumos, ja iestādes administrācijai ir iespējams notiesātos nodrošināt ar darbu. Ieslodzījuma vietās 2002.gadā tika nodarbināti 28,98 % darbaspējīgo notiesāto un saražota produkcija (sniegti pakalpojumi) summā par 526 182 Ls, (2001.gadā - 28,35 % darbaspējīgo notiesāto). Pēdējos gados ir vērojama notiesāto nodarbinātības palielināšanās tendence, tomēr šie rezultāti nav apmierinoši. IeVP budžetā ražošanas attīstībai cietumos un materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai līdzekļi iedalīti netiek, kas ar katru gadu samazina līdzvērtīgas konkurences iespējas, piedāvājot savu produkciju vai pakalpojumus. Ražošanas iekārtas, kas atrodas cietumos, ir gan morāli, gan fiziski novecojušas. Daudziem notiesātajiem ir vai nu ļoti zema profesionālā kvalifikācija, vai tās vispār nav, kas apgrūtina augstvērtīgas un kvalitatīvas produkcijas izgatavošanu. Ņemot vērā starptautisko pieredzi ražošanas procesu nodrošināšanai cietumos, nepieciešams mērķtiecīgi, katru gadu, piešķirt līdzekļus no valsts budžeta ne tikai cietumu uzturēšanai, bet arī nozaru ražošanas izveidošanai un attīstībai tajos un notiesāto profesionālai apmācībai un kvalifikācijas uzlabošanai. Pagaidām valstī nav vajadzīgā līmeņa ieinteresētība, lai palīdzētu cietumos organizēt vienkāršas produkcijas izgatavošanu (pakalpojumu sniegšanu), kā arī noteiktu produkcijas sarakstu, kurš būtu ņemts vērā produkcijas iepirkšanā valsts institūcijām. Tomēr jāatzīmē, ka likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredz nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos. 7.2. Mērķi • Veicināt invalīdu integrēšanos izglītībā un darba tirgū. • Nodrošināt preventīvos un aktīvos pasākumus sociāli izstumtajiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī cilvēkiem ar risku nonākt vienā no šīm grupām. • Nodarbināt notiesātos, kuri ir izteikuši vēlēšanos strādāt, ņemot vērā viņu profesionālo kvalifikāciju, darba iemaņas, iepriekšējo darba pieredzi, intereses, kā arī cietumu iespējas. • Ieinteresēt potenciālus pasūtītājus cietumos saražotās vienkāršās produkcijā (pakalpojumu sniegšanā). 7.3. Darbības rezultāti • Paplašināts profesionālajā izglītībā iesaistīto personu loks (IZM). • Nodrošināta profesionālo prasmju apguve darba vietā vai profesionālās kvalifikācijas uzlabošana pie darba devēja izveidotajās subsidētajās darba vietās (LM, NVD). • Paplašināti profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumi invalīdiem (LM, PKIC). • Nodrošināta profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību invalīdiem (LM). • Normatīvās bāzes pilnveidošana notiesāto nodarbinātības veicināšanai (TM). 7.4. Rezultatīvie rādītāji • Iesaistīti aktīvajos nodarbinātības pasākumos 900 invalīdus-bezdarbnieki. • Palielināts profesionālajā apmācībā iesaistīto notiesāto skaits par 3%-4%. • Palielināts nodarbināto īpatsvars darbaspējīgo notiesāto kopskaitā par 0,25 procentpunktiem. 7.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Palielināt profesionālās izglītības programmu piedāvājumu riska mērķgrupām - personām ar nepabeigtu pamatizglītību, personām ar īpašām vajadzībām, ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās. Katru gadu * * IZM 2. Notiesāto nodarbinātība Katru gadu 1,969**, t.sk. no budžeta 0,796 2,022**, t.sk. no budžeta 0,861 1,881 TM, IeVP, FM, 3. Notiesātom profesionālā apmācība Katru gadu 0,157**, t.sk. no budžeta 0,03 0,167**, t.sk. no budžeta 0,035 0,176 TM, IeVP, IZM, LM 4. Profesionālā rehabilitācija Katru gadu 0,694 0,696 Nav aprēķināti LM * Pasākumu īstenošanai nav nepieciešams tiešs papildu finansējums. ** Kopējie resursi, ieskaitot budžeta līdzekļus. 3 43 speciālās izglītības iestādēs mācās 5860 bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, 26 no tām ir izveidotas 70 arodklases, kurās profesionālās izglītības programmās mācās 602 skolēni. Vairums no viņiem mācās profesionālās pamatizglītības un arodizglītības programmās (lauksaimniecības, kokapstrādes, tekstilapstrādes, būvniecības u.c. profesijās). 35 profesionālās izglītības iestādēs 52 dažāda profila profesijas apgūst 112 bērni, kuriem piešķirta otrās vai trešās grupas invaliditāte. Pasākumi noteiktām personu grupām tiks veikti 1.vadlīnijas pasākumu ietvaros. Profesionālā orientācija un konsultēšana invalīdu integrācijai izglītībā un darba tirgū tiek veikta 1. vadlīnijas 1.5.4.pasākuma ietvaros. II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana 8. vadlīnija. Šķēršļu mazināšana uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākai turpināšanai 8.1. Situācijas raksturojums Latvijā veiktās uzņēmējdarbības vides reformas, kuras koordinē LAA, ir saņēmušas CCBest statusu ES novērtējumā 2001. gadā. Tas nozīmē, ka Latvijas pieredze tiek rekomendēta arī pārējām kandidātvalstīm. Samazinoties administratīvajām barjerām uzņēmējiem kļūs draudzīgāks uzņēmējdarbības likumdošanas kopums, likumi kļūs uzņēmējam vienkāršāk saprotami un saskaņoti ar uzņēmējdarbības praksi. Reformu tālāka virzība būs balstīta uz iepriekšējo reformu sistemātiskas un regulāras analīzes bāzes, kas integrēs reformu procesu vienotā un nepārrautā ciklā. Tiks izveidots institucionalizēts reformu rezultātu izvērtēšanas mehānisms - uzņēmēju aptaujas par uzņēmējdarbības vides stāvokļa izmaiņām. 2001.gadā Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā tika ieviesta vienota uzņēmumu reģistrācijas sistēma (tie tiek reģistrēti vienuviet), samazinātas vairāku nodokļu likmes un veikti citi pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tomēr administratīvo šķēršļu joprojām vēl ir daudz. Piemēram, atsevišķām uzņēmumu grupām tiek prasīta atkārtota pārreģistrācija dažādos specializētajos reģistros (izglītības iestāžu, pārtikas uzņēmumu, tūrisma uzņēmumu u.c.), uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešama dažādu atļauju saņemšana, kas saistīta ar ilglaicīgām birokrātiskām procedūrām un nesamērīgi augstām (pat salīdzinot ar ES likmēm) izmaksām. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, atsevišķām uzņēmumu grupām jāsaņem vairāk nekā 30 atļaujas no dažādām institūcijām. Pagājušā gada laikā ir ievērojami palielinājušās izmaksas, kas saistītas ar reģistrācijas procesu. Piemēram, palielināts notariāli apstiprināmo dokumentu apjoms, kas saistīts ar salīdzinoši lielām izmaksām un laika patēriņu. Nodeva par reģistrācijas publikācijām palielināta par vairāk nekā 30%. Tāpat izdevumi palielinās veicot pārreģistrāciju specializētajos reģistros, Valsts Datu inspekcijā u.c. 8.2. Mērķi • Uzņēmējdarbībai un investīcijām (ieguldījumiem) labvēlīgas vides izveide un nostiprināšana, tuvinot to Eiropas Savienības līmenim • Sekmēt tautsaimniecības nozaru globālās konkurētspējas pieaugumu. • Samazināt darba devēja ar darbaspēka izmantošanu saistītās izmaksas. 8.3. Darbības rezultāti • Šķēršļu uzņēmējdarbības uzsākšanai un turpināšanai samazināšana (LAA). 8.4. Rezultatīvie rādītāji • Veikta izpēte un analīze par šķēršļiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un turpināšanai. 8.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, t.sk.: 2003 0,035* 0,041 0,05 LAA, FIAS, ministrijas u.c. • Pasākumu plāna uzņēmējdarbības vides uzlabošanai sagatavošana 2003 LAA • Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas institucionālā modeļa pilnveidošana 2003 LAA, Tautsaimniecības padome, uzņēmēju apvienības * Projekts ieguvis 21700 Ls no MVU konkurētspējas atbalsta programmas līdzekļiem. 9.-10. vadlīnijas. Uzņēmējdarbības aktivitāšu sekmēšana. Jaunas nodarbinātības iespējas uz zināšanām balstītā sabiedrībā un pakalpojumu sfērā 9.1. Situācijas raksturojums Raksturojot uzņēmējdarbības aktivitāti Latvijā, jāatzīmē, ka kopš 1991.gada līdz 2003.gadam Latvijā kopumā reģistrēti 168 tūkst. uzņēmumi, no kuriem apmēram 22% ir likvidēti. Reāli darbojošos uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits ir daudz mazāks, jo 2001.gada beigās bija tikai ap 41 tūkst. Uzņēmumu reģistrā esošie dibinātie, bet oficiāli nelikvidētie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ir uzskatāmi par ekonomiski aktīviem. Arī rādītājs, kas raksturo ekonomiski aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem,. Latvijā ir krietni zemāks nekā vidējais ES un arī viens no zemākajiem ES kandidātvalstu vidū (skat. pielikuma 10. tabulu). Var atzīmēt, ka iedzīvotāju raksturojums pēc nodarbinātības statusa liecina par darba devēju skaita samazinājumu 2002.gadā par vienu piektdaļu, salīdzinot ar 2001.gadu, (skat. pielikuma 11. tabulu) un tas samēra nosacīti un netiešā veidā arī ilustrē tendenci uzņēmējdarbības attīstībā. Latvijā aptuveni 99,3% uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pieder mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) grupai, tajos nodarbināti 69,8% strādājošo un tie saražo 63,2% no iekšzemes kopprodukta. Mazie uzņēmumi ir nozīmīgs darba vietu avots, uzņēmējdarbības virzītājspēks, kā arī jaunu biznesa ideju augsne. Tiem ir izšķiroša loma valsts ekonomikas augsmē un stabilizēšanā. Vienlaicīgi mazie uzņēmumi ir visjūtīgākie attiecībā uz izmaiņām uzņēmējdarbības vidē. Kā rāda 2002.gada uzņēmējdarbības rādītāji, ir saglabājusies tendence samazināties gada laikā reģistrēto uzņēmumu skaitam. Uzņēmumu reģistrā kopumā reģistrētas par 15% mazāk juridiskas personas nekā 2001.gadā. Tas izskaidrojams ar: • Konkurences palielināšanos visās tautsaimniecības nozarēs, kas apgrūtina jaunu uzņēmumu ieiešanu tirgū; • Jaunu birokrātisku procedūru un nodevu ieviešana, kas bremzē uzņēmējdarbības uzsākšanu; • Kaimiņvalstu konkurences palielināšanos. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka likvidēto uzņēmumu skaits 2002.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par 12%, kas liecina, ka, pieaugot konkurencei un lielo tirdzniecības tīklu ekspansijai, mazo uzņēmumu dzīvotspēja samazinās. Latvijas MVU attīstības nacionālās programmas laika periodam no 1997. līdz 2001.gadam ietvaros, kā vienu no veiksmīgākiem valsts atbalsta instrumentiem var minēt MVU attīstības kreditēšanas programmu. Programmu īsteno Latvijas Hipotēku un zemes banka. Programmas realizācija ir būtiski veicinājusi kapitāla pieejamību MVU, kā arī komercbanku iesaistīšanu aktīvākā MVU aizdevumu piedāvāšanā. 2002. gadā Ministru kabinets akceptēja MVU attīstības kreditēšanas programmu (otro posmu) turpmākiem trijiem gadiem. Programma veicinās MVU investēt kapitālu pašiem savas komercdarbības attīstībā. Īpašu uzmanību paredzēts pievērst uzņēmējdarbības uzsācēju un mikrouzņēmumu finansēšanai. Ir izstrādāts Latvijas MVU attīstības programmas (2003.- 2006.) projekts. Programmas vispārējie mērķi ir: • Pilnveidot uzņēmējdarbības, it īpaši MVU, institucionālo sistēmu; • Palielināt uzņēmējdarbības aktivitāti, it īpaši no Rīgas attālākajos reģionos; • Dažādot MVU darbību un palielināt konkurētspēju; • Uzlabot kapitāla pieejamību un izmantošanas efektivitāti; • Sakārtot un pilnveidot ar MVU darbību saistīto institucionālo bāzi un likumdošanu; • Veicināt pašvaldību ieinteresētību MVU attīstībā savā teritorijā. Programma skar jautājumus, kas ir būtiski valsts ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas kontekstā, piemēram, izglītības satura un sistēmas neatbilstība darba tirgus prasībām, reģionālo sociālekonomiskās attīstības disproporciju mazināšana. Nacionālā nodarbinātības plāna kontekstā tiek piedāvāti tikai tie pasākumi, kuru izstrāde turpinās vai arī jauni pasākumi, kuriem ir paredzēts finansējums 2003.gada valsts budžetā. Latvijā galvenā MVU finansēšanas problēma, īpaši jaundibināmajiem uzņēmumiem, ir kredīta nodrošinājuma nepietiekamība. Banku sektors šo problēmu pilnībā atrisināt nevar, tāpēc rodas nepieciešamība pēc valsts atbalsta instrumenta. Ļoti efektīvs instruments šajā kontekstā būtu garantijas kredīta saņemšanai. Garantijas MVU ar nepietiekamu nodrošinājumu samazinātu banku kredita risku. Šo iemeslu dēļ 1998.gadā tika izveidota Latvijas Garantijas aģentūra (LGA). LGA līdz šim ir apstiprinājusi 7 projektus par kopējo summu 170 000 Ls. Tiek apsvērta iespēja atsākt LGA darbību Latvijas valdības finansējuma ietvaros, izsniedzot garantijas mikroprojektiem. Šādu risinājumu pozitīvi novērtētu arī Latvijas komercbankas. Ilgākā laika periodā paredzēts piesaistīt papildus finansējumu, tai skaitā izmantojot ES Strukturālo fondu finansējumu atbilstoši Attīstības plānā noteiktajam. Ir uzsāktas konsultācijas ar Latvijas komercbanku asociāciju un atsevišķām komercbankām par iespēju piesaistīt bankas un/vai citas finansu institūcijas LGA pamatkapitāla palielināšanai, tādējādi nodrošinot valsts atbalstu plašākam MVU lokam. Sagaidāmie rezultāti, LGA sniedzot valsts atbalstu kredītgarantiju jomā: • Tiek uzsākts reāls Latvijas MVU atbalsts valstiskā līmenī; • Tiek veicināta investīciju piesaiste un iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte; • Tiek nodrošināta iespēja MVU stiprināt savas pozīcijas starptautiskajā apritē; • Tiek izveidoti priekšnosacījumi nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai Latvijas reģionos. Valstī ir nepietiekama mazo un vidējo uzņēmumu ieinteresētība darbinieku profesionālajā izaugsmē, un mūsdienu prasībām atbilstošu prasmju apguves nodrošināšanā (speciāls apmācību budžets tiek veidots tikai 4% Latvijas uzņēmumu, kas galvenokārt ir lielie uzņēmumi). Šobrīd nepastāv plaša mēroga valsts atbalsts MVU konsultācijām un apmācībām. Latvijas MVU attīstības programmas (2003.-2006.) ietvaros ir paredzēts atbalstīt MVU un uzņēmējdarbības uzsācējus ar daļēji finansētām konsultācijām. Atbalsts paredzēts uzņēmējdarbības uzsācējiem un jauniem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums nepārsniedz 2 gadus, jo šī ir grupa, kurai ir visierobežotākās iespējas izmantot konsultantu pakalpojumus un biznesa apmācību iespējas. Pie LAA kopš 1997.gada darbojas Eiropas informācijas centra (EIC), sniedzot Latvijas uzņēmējiem plašu informācijas klāstu par ES Kopējā tirgus nosacījumiem, ES likumdošanas prasībām, atbalsta iespējām ES un nacionālu programmu, projektu ietvaros u.c. uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem. ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas (2001.-2005.) ietvaros ES Komisija 2002.gada novembrī izsludinājusi konkursu Latvijas reģionālajām uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām par otra EIC izveidi kādā no Latvijas reģioniem ārpus Rīgas. Izveidojot 2003.gada laikā vēl vienu EIC kādā no reģioniem ārpus Rīgas, tiks veicināta Latvijas reģionu uzņēmēju integrācija ES tirgū. ES Uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadējās programmas (2001.-2005.) ietvaros 2003.gada laikā paredzēts izveidot un turpmāk pastāvīgi uzturēt datu bāzi, kas nodrošinās Latvijas uzņēmējus ar plašu, visaptverošu informāciju par uzņēmējdarbības atbalsta programmām, pasākumiem un labās prakses piemēriem Latvijā, ES un ES kandidātvalstīs. Datu bāze līdz ar citu ES dalībvalstu un kandidātvalstu datu bāzēm tiks ievietota ES Komisijas mājas lapā, kā arī Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Ekonomikas ministrija 2003.gada pirmajā pusgadā plāno īsteno šīs datu bāzes popularizēšanas kampaņu Latvijas uzņēmēju nevalstiskajā organizācijām, uzņēmējiem, valsts un citām institūcijām. ZM ir izstrādājusi Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu saskaņā ar akceptēto Lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepciju. Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas izstrādes pamatojums - tūlītēja to problēmu risināšana, kas saistītas ar lauku ekonomiskās apdzīvotības saglabāšanu un vides attīstību, radot laukos ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītas nodarbinātības iespējas, ienākumu avotus un paaugstinot lauku iedzīvotāju labklājību. Atbalsts tiek sniegts kredīta, kredīta garantiju veidā, atbalsta maksājumu (grantu) veidā, konsultāciju veidā projektu izstrādei un īstenošanai. Valstī netiek nodrošināta pietiekama sadarbība starp pētniecības un augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, kas apgrūtina inovāciju pārneses mehānismu attīstību. Pastāv aktuāls uzdevums - radīt inovatīvu vidi, kura nodrošinātu ilgtspējīgu zinātnes un izglītības potenciāla attīstību, tā efektīvu izmantošanu, kā arī vidēji ilgā termiņā būtiski palielinot uz zināšanām balstītu un augstās tehnoloģijas izmantojošo nozaru īpatsvaru IKP, vienlaicīgi palielinot arī MVU īpatsvaru valstī. Lai sekmētu zinātnes un pētniecības sektora konkurētspējas paaugstināšanos un integrāciju citos ekonomikas sektoros, LAA sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa Universitāti 2001.gada beigās iniciēja Zinātnes un Tehnoloģiskā Parka projektu (ZTP). ZTP projekta vīzija ir fundamentālas bāzes izveidošana augsto tehnoloģiju kompāniju attīstībai, inovāciju radīšanai un komercializācijai, izglītības un zinātnes līmeņa paaugstināšanai, un sasaistei ar nozarēm. Jāatzīmē ēnu ekonomikas un negodīgās konkurences negatīvā ietekme uz tautsaimniecības attīstību valstī. 9.2. Mērķi • Palielināt uzņēmumu konkurētspēju vietējā un ES Kopējā tirgū. • Sekmēt uzņēmējdarbības attīstību reģionos. • Atvieglot MVU pieeju kapitāla resursiem. • Nodrošināt MVU informāciju par Latvijas un ES likumdošanas nosacījumiem, atbalsta iespējām, tirgiem utt. • Radīt inovativu vidi, kura nodrošinātu uz zināšanām balstītu un augsto tehnoloģiju izmantojošo nozaru lielāku īpatsvaru IKP, kā arī MVU īpatsvara palielināšanu uzņēmumu kopskaitā valstī. • Veicināt ekonomisko attīstību un nodarbinātību laukos, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību. 9.3. Darbības rezultāti • Paaugstināts uzņēmēju un pašnodarbināto biznesa zināšanu, iemaņu un informētības līmenis (EM, LBKA). • Veikta uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības dažādošana laukos (ZM, RAA). • Radīti priekšnosacījumi nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai laukos (ZM, EM). • Turpināta aizdevumu izsniegšana uz atvieglotiem nosacījumiem MVU un atsevišķām mērķa grupām (sievietes, jaunieši, invalīdi MVU atpalikušos valsts reģionos utt.) (LHZB). • Radīti jauni un pilnveidoti esošie finansu instrumenti kapitāla resursu pieejamības uzlabošanai uzņēmējdarbības uzsācējiem un atsevišķām mērķu grupām (EM, LGA, LAA, EIC). 9.4. Rezultatīvie rādītāji • Pirmajā gadā pēc konsultācijām uzņēmējdarbības uzsācējiem atbalstītajos uzņēmumos sekmēts darba vietu pieaugums apmēram par 30%. • Valsts atbalsts ar kredītresursiem līdz 600 MVU gadā. • MVU attīstības kreditēšanas programmas īstenošanas rezultātā sekmēta 50 jaunu uzņēmumu gadā izveidošana un 800 jaunu darba vietu gadā radīšana. • Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem pieaugums par 5%. 9.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas * Valsts galvojums turpmākajiem 3 gadiem 20 milj. Ls, sākot ar 2003.gadu. ** No valsts budžeta tika piešķirti 3,0 milj. Ls un no valsts īpašuma objektu privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem 2,2 milj. Ls tika saņemti no valsts budžeta 2002.gada beigās, programma reāli tiek realizēta 2003.gadā. Par 2,2 milj. latiem ir palielināts LHZB pamatkapitāls, lai realizētu minēto programmu. *** Projekts ieguvis 32 550 Ls no MVU konkurētspējas atbalsta programmas līdzekļiem. 11. vadlīnija. Reģionālā un vietējā mēroga rīcība nodarbinātības veicināšanai 11.1. Situācijas raksturojums Reālo situāciju darba tirgū vislabāk pārzina tie tirgus dalībnieki, kas darbojas attiecīgajā reģionā, tādēļ būtu jānodrošina cieša darba tirgus politikas ieviešanas institūciju sadarbība ar vietējā darba tirgus dalībniekiem, izmantojot viņu uzkrāto pieredzi un turpmākos uzņēmēju attīstības plānus. Pie šķēršļiem, kas Latvijā un it īpaši vājāk attīstītajās teritorijās kavē uzņēmējdarbības straujāku attīstību, lielā mērā pieskaitāms zemais ienākumu līmenis un finansu resursu trūkums uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. Kredītprocenti vēl joprojām ir salīdzinoši augsti, iedzīvotāji neriskē ņemt kredītus, nezinot vai spēs tos atdot. Nozīmīgu atbalstu uzņēmējdarbības sekmēšanai īpaši atbalstāmajos reģionos sniedz Reģionālais fonds (saistība ar 8.vadlīniju). Lai mazinātu atšķirības starp reģioniem, sekmētu saimniecisko rosību un paaugstinātu nodarbinātību, kā arī veicinātu reģionu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, kopš 1998. gada darbojas Reģionālais fonds (RF), kas izveidots atbilstoši likumam "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" un sniedz atbalstu uzņēmējiem un pašvaldībām, līdz šim katru gadu vidēji izlietojot aptuveni 1 milj. Ls (skat. pielikuma 12. tabulu). Lielāko atbalsta daļu sastāda procentu maksājumi vai daļēji procentu maksājumi uzņēmējiem, kā arī līdzfinansējums uzņēmējdarbības apmācību projektiem un pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai (tai skaitā tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta centru izveidei). Šis salīdzinoši nelielais atbalsts ļauj uzņēmējiem justies drošāk un piesaistīt projektu realizācijai desmit reižu lielākas kredītresursu un savu līdzekļu summas. Atbalsts no Reģionālā fonda 2002. gadā ir ļāvis saglabāt vairāk kā 400 esošo darba vietu un veicinājis 611 jaunu darba vietu rašanos. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā, Reģionālais fonds varētu tikt izmantots ES struktūrfonda, (Eiropas Reģionālas attīstības fonds - ERAF) projektu līdzfinansējumam un atbalstam ekonomiski vājākajās pašvaldībās. No 1995.gada NVD kopīgi ar pagastu, pilsētu pašvaldībām izstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānus. Kopīgu nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana palīdz: • uzlabot vietējā līmenī sadarbību starp pašvaldībām un NVD; • analizēt cilvēkresursus pašvaldības teritorijā un apzināt nodarbinātības problēmas pašvaldības teritorijā; • analizēt pašvaldību un NVD ieguldījumu iedzīvotāju darbspējas veicināšanā; • apzināt pašvaldību vēlmes un ieteikumus, kā arī NVD iespējas, darbspējas pilnveidošanā un kopīgo pasākumu plānošanā un īstenošanā. Kopīgi sadarbojoties NVD un pašvaldību darba grupā, tika pilnveidota iepriekšējo gadu nodarbinātību veicinošo pasākumu plāna struktūra, tuvinot to ikgadējā Nacionālā nodarbinātības plāna struktūrai, pīlāriem un vadlīnijām. Nodarbinātību veicinošo pasākumu plānu veido sekojošas sadaļas: • Nodarbinātības situācijas raksturojums; • Darbspējas pilnveidošanas pasākumi; • Uzņēmējdarbības attīstības un nodarbinātībai labvēlīgas nodokļu politikas veicināšana; • Pašvaldību ieguldījums pagasta iedzīvotāju darbspējas pilnveidošanai; • Vienādu iespēju politikas nodrošināšana. Sadarbībā ar partnerinstitūcijām reģionos veiksmīgi tiek realizēta virkne projektu Phare 2000 Nacionālās programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas ietvaros (Latgalē un Zemgalē) un ir paredzēts realizēt projektus Phare 2001 Nacionālās programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas ietvaros, kuru īstenošana veicinās nodarbinātību, kā arī tiks sakārtota infrastruktūra, uzlabota apkārtējā vide, kas sekmēs uzņēmējdarbības attīstību, darba spēka izglītošanu atbilstoši tirgus pieprasījumam un jaunu darba vietu rašanos nākotnē. 11.2. Mērķi • Radīt iespējas īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai ekonomiskajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālekonomisko nosacījumu izveidošanos visā valsts teritorijā, sekmētu uzņēmējdarbību un paaugstinātu iedzīvotāju nodarbinātības līmeni. • Veicināt nodarbinātības politikas īstenošanas atbilstību vietējā darba tirgus situācijai. 11.3. Darbības rezultāti • NVD filiāļu un vietējo pašvaldību sadarbības pasākumu plānošana nodarbinātības veicināšanai konkrētajās teritorijās (NVD). • Sadarbības attīstība starp NVD un darba devējiem; Nodarbinātības valsts dienestā darba devēju pieteikto brīvo darba vietu skaitu un bezdarbnieku darbā iekārtošanās iespēju paaugstināšana (NVD). • Reģionālā fonda atbalsts uzņēmējiem un pašvaldībām īpaši atbalstāmajos reģionos (RF). • Reģionālajā līmenī nosacījumu radīšana uzņēmējdarbības attīstībai sadarbībā ar partnerinstitūcijām PHAREs reģionālajās programmās (FM, RAPLM). 11.4. Rezultatīvie rādītāji • NVD kopīgi ar pagastu, pilsētu pašvaldībām izstrādāti nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni 2003.gadam valsts 26 rajoniem un 7 valsts nozīmes pilsētām. • RF esošā finansējuma ietvaros turpināts finansējums 700 iesāktiem projektiem, uzsākti 250 - 300 jauni projekti, izveidotas 740 jaunas, saglabātas un uzlabotas 600 darba vietas, nodrošinātas 350 sezonas darba vietas. • Phare 2000.gada Nacionālās programmas projektu "Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latgalē" un "Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Zemgalē" ietvaros: - Izstrādāta Latgales reģiona partnerības stratēģija. - Izstrādāta Zemgales reģiona partnerības stratēģija. - Latgales reģionā ieviesti 7 projekti. - Zemgales reģionā ieviesti 2 projekti. 11.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas ietvaros apkalpot 700, no tiem uzsākt 250-300 jaunus projektus 2003- 2004 1,10 1,30 1,50 FM, RAPLM, RF, pašvaldības un uzņēmēji 2. Phare 2000 Nacionālās programmas "Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latgalē" LE00.12.02 projektu ieviešana 2003 0,202*/ 0,617** 0,809*/ 2,468** - FM, RAPLM, Latgales plānošanas reģiona attīstības aģentūra un pašvaldības 3. Phare 2000 Nacionālās programmas "Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Zemgalē" LE00.12.03 projektu ieviešana 2003 0,081*/ 0,242** 0,325*/ 0,968** - FM, RAPLM, Zemgales plānošanas reģiona attīstības aģentūra un pašvaldības 4. Nodrošināt sistemātisku un mērķtiecīgu kontaktu uzturēšanu starp NVD un darba devējiem Regulāri - - - NVD, darba devēji 5. Rajonu (pilsētu) nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana 2003 - *** - NVD * Kopā nacionālais un reģionālais (Latgales vai Zemgales) līdzfinansējums ES PHARE finansējumam ** ES PHARE 2000 ekonomiskās un sociālās kohēzijas finansējums Latgalei un Zemgalei *** Plānu izstrādāšana tiek veikta NVD uzturēšanas izdevumu ietvaros 12. vadlīnija. Nodokļu sistēmas reformas nodarbinātības un apmācības veicināšanai 12.1. Situācijas raksturojums Spēkā esošā nodokļu sistēma ir orientēta uz to, lai piesaistītu investīcijas un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, kas ir pamats jaunu darba vietu radīšanai. Tādējādi kā nozīmīgākie līdz šim īstenotie pasākumi jāmin kopējā nodokļu sloga samazināšana, pirmkārt, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā. Tāpat ir izveidota nodokļu atvieglojumu sistēma, kas vērsta uz iepriekš minēto mērķu sasniegšanu. Kā nozīmīgākos atvieglojumus jāmin īpašo pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtību īpaši atbalstāmajās teritorijās, kas palīdz risināt uzņēmējdarbības attīstības un nodarbinātības problēmas ekonomiski atpalikušos reģionos, nodokļu atvieglojumu brīvostu un speciālo ekonomisko zonu uzņēmumiem, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi atbalstāmajiem investīciju projektiem 40% apmērā no veikto investīciju summas, ja uzņēmums atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veic ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu un tiek ieguldīta periodā, kas nepārsniedz trīs gadus (līdz 2003.gada 1.janvārim ir apstiprināti trīs atbalstāmie investīciju projekti). Jaunais likums "Likums par muitas nodokli" sakārtos tirdzniecības un uzņēmējdarbības vidi. Likuma ieviešanas rezultātā tiks atrunāta arī uzņēmuma darbības pārcelšana no citas valsts uz Latvijas Republiku. Likuma darbība sekmēs uzņēmējdarbības attīstību Latvijas Republikas teritorijā. Jau kopš 2001.taksācijas gada palielināta attaisnoto izdevumu izglītībai norma; tie var sasniegt pat 150 latus. Ja minētā summa tiek pārsniegta, attaisnotos izdevumus var pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem. Darba devējam ir radīti labvēlīgāki nosacījumi iemaksu veikšanai privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. No 2002.gada 1.janvāra sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav jāveic no darba ņēmēja labā veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un iemaksātajām dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summām, kas kopā nepārsniedz 10% no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, un iemaksātajām dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām, kas kopā nepārsniedz 5 minimālās darba algas kārtējā kalendāra gadā, ja izpildīti likumā noteiktie nosacījumi. 12.2. Mērķi • Veicināt darbaspēka resursu attīstību. • Stimulēt privātā sektora sociālās investīcijas darbaspēka resursos. • Turpināt veicināt investīcijas un uzņēmējdarbības attīstību, kas būtu pamats jaunu darba vietu izveidošanai. • Turpināt piemērot likumā noteiktos atvieglojumus, lai stimulētu darba devējus nodrošināt darba ņēmēju tālāku profesionālu apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī stimulētu darba ņēmējus pašiem pilnveidot savu vispārējo un profesionālo izglītību. 12.3. Darbības rezultāti • Kopējā nodokļu sloga samazināšana (FM). • Piemēroti likumā noteiktie atvieglojumi darba ņēmēju profesionālai apmācībai un kvalifikācijas paaugstināšanai (FM,VID). 12.4. Rezultatīvie rādītāji • Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšana par 3 procenta punktiem 2003.gadā (par 4 procenta punktiem - 2004.gadā). 12.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Pakāpeniski samazināt līdz 2002.gadam spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi no 25% līdz 15% 2002- 2004 - * - FM, 2. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopējo likmi pazemināt no 35,09% līdz 33,09%, samazinot darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu daļas likmi par 2 procentpunktiem 2003 - * - FM 3. Turpināt piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" noteiktās tiešo nodokļu atlaides brīvostu licencētajām uzņēmējsabiedrībām. 2003 - * - FM, VID 4. Nodrošināt "Likuma par muitas nodokli" satura, struktūras un terminoloģijas atbilstību Ministru Padomes regulai Nr. 918/83 un Padomes regulai Nr.2658/87 2003 - * - FM 5 Turpināt piemērot spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi atbalstāmajiem investīciju projektiem, kuras mērķis ir veicināt investīciju piesaisti uzņēmējdarbībā 2003 - * - FM, VID, EM 6. Saglabāt kārtību** par darba devēja izdevumiem savu darbinieku profesionālajai apmācībai un kvalifikācijas paaugstināšanai 2003 - * - FM 7. Saglabāt kārtību ***par darba ņēmēju stimulēšanu pašiem iegūt specialitāti vai paaugstināt profesionālās sagatavotības līmeni 2003 - * - FM, VID * Pasākumu īstenošanai nav nepieciešams tiešs papildu finansējums. ** Darba devēja izdevumi savu darbinieku profesionālajai apmācībai un kvalifikācijas paaugstināšanai nav sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts, netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī šos izdevumus darba devējs drīkst iekļaut savās izmaksās, par šiem izdevumiem nepalielinot savu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. *** Fiziskas personas drīkst samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, par daļu no izdevumiem, kas saistīti ar augstākās izglītības vai specialitātes iegūšanu, kā arī profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu, ja šos izdevumus nav sedzis darba devējs III pīlārs. Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana 13. vadlīnija. Darba organizācijas modernizācija 13.1. Situācijas raksturojums Pieaugot konkurencei, darba devēji modernizē uzņēmumus, cenšas ieviest jaunas tehnoloģijas un celt darba ražīgumu. Parasti šādi pasākumi samazina nodarbināto skaitu un tuvākā nākotnē nav paredzams, ka ES un arī Latvijā darba organizācijas modernizācija varētu palielināt darba vietu skaitu esošajos uzņēmumos. Ja to stimulētu likumdošana un nodokļu politika, darba devēji, iespējams, varētu nodarbināt lielāku darbinieku skaitu, pielietojot elastīgu darba laiku jauniešiem, sievietēm - mātēm, pirmspensijas vecuma darbiniekiem. Valstī ļoti aktuāli jautājumi par darba organizācijas galveno pamatprincipu ievērošanu. Katrā darba vietā vajadzētu būt darba koplīgumam. Iniciatīva uzsākt sarunas uzņēmumā par darba koplīguma noslēgšanu var nākt no darbinieku puses, ja tie ir apvienojušies arodbiedrībās vai arī ievēlējuši darbinieku pilnvarotus pārstāvjus. Gadījumā, ja šāda iniciatīva nenāk no darbinieku puses, tad darba devējs arī pats var piedāvāt noslēgt koplīgumu. Darba koplīgumā ir iespējams atrunāt jautājumus par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas celšanu, darba kārtības un darbinieku sociālās aizsardzības jautājumus. Lai risinātu nodarbinātības veicināšanas jautājumus, ir uzsākta darba devēju, valdības un arodbiedrību kopējo ES Phare projekta "Divpusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā" realizācija. 13.2. Mērķi • Radīt apstākļus, lai darba devējiem būtu iespējams nodarbināt lielāku darbinieku skaitu, nemazinot uzņēmuma konkurētspēju. 13.3. Darbības rezultāti • Reģionālā trīspusējās sadarbības tīkla izveidošana. • Phare projekta "Divpusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā" ietvaros: - Galveno dalībnieku sociālā dialoga un kolektīvo koplīgumu datu bāzes paplašināšana. - Sociālo partneru apmācība divpusēja sociālā dialoga jautājumos. - Institucionālo struktūru un mehānismu izveidošana darba strīdu risināšanai. - Tehniskās palīdzības un piegāžu līgumu kontraktēšana. 13.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Reģionālo trīspusējās sadarbības padomju veidošana 2002- 2003 - - - NTSP, LPS 2. Darba devēju un darbinieku organizāciju pārstāvju apmācība darba tiesību jautājumos Pastāvīgi - - - LM, LDDK, LBAS 3. Phare projekta "Divpusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā" īstenošana 2002- 2004 Kopā 0,03 līdzfinansējums Kopā - 0,765, t.sk. līdzfinansējums (arī sociālo partneru) - 0,057 Kopā -- 0,007 t.sk. līdzfinansējums (sociālo partneru) 0,007 LM, LBAS, LDDK, NTSP 14. vadlīnija. Elastīgāku darba līguma formu ieviešana 14.1. Situācijas raksturojums Latvijai pārejot uz tirgus ekonomiku mainījās attiecības starp darba devējiem un darbiniekiem. Arodbiedrības jau pastāvēja līdz šīm izmaiņām, turpretī darba devēju organizācijas izveidojušās tikai pēdējos desmit gados. Šo iemeslu dēļ sociālā partnerība, it īpaši sociālais dialogs starp darba devējiem un darbiniekiem, ieskaitot koplīgumu un individuālo līgumu slēgšanu, kuros būtu paredzētas elastīgākas darba laika, atpūtas, kvalifikācijas celšanas formas pagaidām aptver nelielu, galvenokārt, profesionālajās un reģionālajās asociācijās apvienoto, uzņēmumu skaitu. Elastīgāki darba līgumi paredz jaunu pieeju darba laika izmantošanai, saīsināta darba laika noteikšanu atsevišķām strādājošo kategorijām, darba apmaksai, kvalifikācijas celšanai, darbinieku pārcelšanai citā darbā u.c. Jaunā Darba likuma darbība stimulēs šo problēmu risināšanu. 14.2. Mērķi • Piemērot atbilstošas darba attiecības formas saskaņā ar jauno darba likumu. • Plašāk izmantojot iespējas, slēdzot darba līgumus, elastīgākai darba laika izmantošanai un darba samaksas noteikšanai. 14.3. Darbības rezultāti • Iespēju nodrošināšana darbinieku ar saīsinātu darba dienu, vai ar pārtraukumiem bērnu kopšanai, mācībām, u.c. skaita pieaugumam (LM, LDDK, LBAS). 14.4. Rezultatīvie rādītāji • Noslēgts "jumta" līgums starp LDDK un LBAS ciešākai sadarbībai elastīgāku darba līgumu formu ieviešanai. • Ar informatīvajām lekcijām par jauno Darba likumu aptverts 10% darba devēju. 14.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākuma nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Informatīvās lekcijas darba devējiem un arodbiedrībām par darba attiecībām saistībā ar jauno darba likumu 2003- 2004 - - - LM, LDDK, LBAS 2. Elastīgāku darba līguma formu ieviešanas iespēju izvērtēšana 2002- 2004 - - - LDDK, LBAS, LM 15. vadlīnija. Uzņēmumu pielāgošanās spēju veicināšana mūžizglītības kontekstā 15.1. Situācijas raksturojums Tālākizglītībai ir nozīmīga loma, nodrošinot iedzīvotāju iemaņu un kvalifikācijas uzturēšanu vienā līmenī ar mūsdienu ekonomikas mainīgajām prasībām. Latvijā pašreiz tālākizglītību nodrošina vairāk nekā 350 mācību iestādes, galvenokārt, privātās mācību iestādes, nozaru ministrijām pakļautās mācību iestādes, uzņēmumu mācību centri, profesionālās asociācijas un reģionālie pieaugušo izglītības centri. Darba devēju izdevumi darbinieku apmācībām ir atbrīvoti no uzņēmuma ienākuma nodokļa, kas ir netiešais valsts atbalsts tālākizglītībai. Nepieciešams tālāk attīstīt starptautisku sadarbību tālākizglītībā un pieaugušo apmācībā. 15.2. Mērķi • Sociāliem partneriem, slēdzot darba koplīgumus asociāciju, nozaru un uzņēmumu līmenī, iekļaut noteikumus par tālākizglītības iespējām darbiniekiem. • Slēdzot darba līgumus, paredzēt tālākizglītības iespējas darbiniekiem. 15.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas Esošās aktivitātes tiks veiktas 13.vadlīnijas pasākumu ietvaros. IV pīlārs. Vienādu iespēju politikas nodrošināšana 16. vadlīnija. Dzimumu līdztiesības aspektu nodrošināšana 16.1. Situācijas raksturojums Dzimumu vienlīdzības jautājumi ir iekļauti jaunajā darba likumā. Tā kā šī likuma normas ietekmē lielu sabiedrības daļu, ir nepieciešams veikt izskaidrošanas darbu par likumā ietvertajām normām un citu valstu pieredzi dzimumu vienlīdzības jomā, kā arī likumdošanas normu piemērošanā. CSP Darba spēka apsekojumi veikti arī dzimuma aspektu. Galvenos apkopotos rezultātus (iedzīvotāji 15-64 gadi) skatīt pielikuma 13. tabulā. NVD dati liecina, ka 2002.gada beigās sievietes veidoja 58,7% no kopējā bezdarbnieku skaita. Sieviešu-bezdarbnieču skaits un īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā 2002.gada beigās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies, jo šai laika periodā ir palielinājies sieviešu-bezdarbnieču vecumā virs 50 gadiem skaits. Analizējot bezdarbnieku iekārtošanos darbā laika periodā no 1999.gada līdz 2002.gada beigām dzimumu griezumā, konstatējams, ka ar NVD palīdzību darbā iekārtojas vairāk sieviešu-bezdarbnieču nekā vīrieši bezdarbnieku. Turklāt ar NVD palīdzību darbā iekārtoto sieviešu bezdarbnieču īpatsvaram kopējā darbā iekārtojušos bezdarbnieku kopskaitā ir tendence pieaugt - iepriekšminētajā laika periodā tas pieaudzis no 55,8% līdz 57,6%. NVD darba pieredze aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanā liecina, ka sievietes-bezdarbnieces aktīvāk izmanto iespējas paaugstināt savu konkurētspēju, iesaistoties bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, kā arī pasākumos konkurētspējas uzlabošanai (skat. pielikuma 13. tabulu). 2002.gada laikā uz bezdarbnieku mācību kursiem nosūtīti 4830 bezdarbnieki, no viņiem 67% bija sievietes - bezdarbnieces. Pasākumos konkurētspējas uzlabošanai 2002.gadā bija iesaistīti 29437 bezdarbnieki, no viņiem 73% sievietes-bezdarbnieces. Vienīgais aktīvās nodarbinātības pasākums, kurā ir vērojams augsts iesaistīto bezdarbnieku-vīriešu īpatsvars, ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi. 2002.gadā algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistījās 16 809 bezdarbnieki, no viņiem 52,2% bija vīrieši. 16.2. Mērķi • Palielināt izpratni par darba likumā ietvertiem dzimumu vienlīdzības jautājumiem. • Operatīvi reaģēt uz bezdarba problēmām dzimumu griezumā. 16.3. Darbības rezultāti • Veicināta bezdarbnieku-sieviešu un bezdarbnieku-vīriešu iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos atbilstoši viņu īpatsvaram kopējā bezdarbnieku skaitā (LM,NVD). 16.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Lekcijas par darba likumā ietvertajiem dzimumu vienlīdzības jautājumiem 2003- 2004 - - - LM Pasākumi noteiktām personu grupām tiks veikti 1.vadlīnijas ietvaros. 17. vadlīnija. Dzimumu atšķirību mazināšana nodarbinātības jautājumos 17.1. Situācijas raksturojums Latvijas Republikas likumi, SDO konvencijas un ES prasības dzimumu līdztiesības jautājumos veidoja tiesisko pamatu dzimumu atšķirību mazināšanai nodarbinātības jautājumos. Latvijā ir vēsturiski izveidojusi situācija, ka nodarbināto vidū sieviešu īpatsvars ir lielāks pakalpojumu sfērā - mediķu, pedagogu, tirdzniecības darbinieku un dažas citās profesijas. Vienlaikus atsevišķās profesijās pati darba specifika neveicina manāmu sieviešu pārstāvību (mežizstrādes, metalurģijas, ugunsdzēsēju u.c. profesijās). Zems ir sieviešu īpatsvars uzņēmēju un vadošo speciālistu skaitā. Sieviešu segregāciju pa darbības sfērām sekmē darba specifikas prasības un darba apmaksas līmenis. Noteikts, ka par vienādu darbu pienākas vienāda darba samaksa. Taču, izpētot statistikas datus, izrādās ka gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs sieviešu alga ir mazāka par vīriešu darba samaksu. Vienīgais izņēmums, ir valsts pārvalde un aizsardzība, un obligātā sociālā apdrošināšana. 17.2. Mērķi • Sekmēt LR likumu, SDO konvenciju un ES prasību ievērošanu dzimumu līdztiesības jautājumos. 17.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas Esošās aktivitātes tiks veiktas visu vadlīniju pasākumu ietvaros. 18. vadlīnija. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana 18.1. Situācijas raksturojums 2002.gadā salīdzinājumā ar 2001.gadu par 336 personām ir pieaudzis to bezdarbnieku skaits, kas darba tirgū atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. 2003.gada 1.janvāri NVD uzskaitē bija 8030 bezdarbnieki, kas darba tirgū atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Analizējot bezdarbnieku, kas darba tirgū atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, kvalitatīvo sastāvu to kopskaitā lielu īpatsvaru sastāda bezdarbnieki bez profesionālās izglītības. Uz 2003.gada 1.janvāri profesionālo izglītību nebija ieguvuši 4729 bezdarbnieki jeb 58,9% no to kopēja skaita; liels ir to bezdarbnieku skaits, kuri ir ieguvuši tikai pamata vai zemāku izglītību. 2003.gada 1.janvārī vispārējo pamatizglītību bija ieguvuši 2406 bezdarbnieki, pamatizglītības iegūšanu nebija pabeiguši 353 bezdarbnieki, tātad 2759 bezdarbniekiem jeb 34,4% no kopējā mērķgrupas bezdarbnieku skaita iegūtais izglītības līmenis ir zems; pēc reģistrēšanās NVD 1834 mērķgrupas bezdarbnieki jeb 22,8% no šīs bezdarbnieku grupas, ir kļuvuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem, t.i., atrodas NVD bezdarbnieku uzskaitē ilgāk kā 12 mēnešus. Bezdarbnieku, kas darba tirgū atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, pilnvērtīgu iesaistīšanos NVD piedāvātajos aktīvās nodarbinātības pasākumos un iespēju iekārtoties pastāvīgā darbā uz pilnu darba laiku mazina tas, ka bieži vien tie nevar atstāt bērnu, jo trūkst vietas bērnu dārzos un viņiem nav pietiekamu līdzekļu aukles algošanai. 2002.gada divpadsmit mēnešos 1634 bezdarbnieki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ar NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā un 199 šīs mērķa grupas bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības noteikšanai. Par 2002. gada laikā bezdarbnieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma iesaistīšanu aktīvajos nodarbinātības pasākumos skatīt pielikuma 14. tabulu. PKIC piedāvā profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumus iedzīvotājiem, t.sk. personām, kuras atgriežas darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Bieži vien tām ir aktuāli pirmās profesionālās izglītības vai vispār profesijas izvēles jautājumi, daudzos gadījumos ir vērojams pazemināts pašnovērtējums un neticība, ka viņas varēs integrēties darbā tirgū. 18.2. Mērķi • Mazināt bezdarbnieku paaudžu veidošanās risku valstī. • Mazināt bezdarbnieku, kas darba tirgū atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, aiziešanu no darba tirgus un nokļūšanu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaitā. 18.3. Darbības rezultāti • Bezdarbnieku, kas darba tirgū atgriežas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, iesaistīšana aktīvos nodarbinātības pasākumos, it īpaši pasākumos noteiktām personu grupām, atbilstoši šiem pasākumiem piešķirtajam finansējumam (LM, NVD). • Profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu sniegšana personām, kuras atgriežas darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pēc tā (LM, PKIC). 18.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas Pasākumi noteiktām personu grupām, kā arī profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi tiek veikti 1.vadlīnijas ietvaros.