4. Article

Nodarbinātību veicinošo pasākumu reģionālais aspekts Latvijas reģioniem, tāpat kā valstij kopumā, ir iespēja noteikt savas prioritātes nodarbinātības veicināšanas jomā, tomēr vēlams noteikt pasākumus atbilstoši ES nodarbinātības vadlīnijām. Reģionu nodarbinātību veicinošo pasākumu plāni, nosakot reģionālās prioritātes nodarbinātības jautājumos, būtu jāizstrādā, pamatojoties uz Latvijas NNP prioritātēm un struktūru. Līdz iestāšanās ES un visu nepieciešamo normatīvo aktu un vadības sistēmas darbam ar ESF un citiem fondiem izveidošanai, reģionālo nodarbinātības plānu izstrādāšana palīdzes apgūt pieredzi ES nodarbinātības vadlīniju ieviešanas procesā, kas turpmāk ļaus vieglāk adaptēties darbā ar ES fondiem. Latvijā ir pieci statistikas (NUTS III) reģioni (Rīgas, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģioni), kuru robežas nesakrīt ar piecu plānošanas reģionu robežām. Turpmāk sniegtajā raksturojumā šis apstāklis ir ņemts vērā, izmantojot administratīvo rajonu statistikas datus vai plānošanas reģionu datus. Saeimā pieņemtais jaunais Reģionālās attīstības likums paredz piecu plānošanas reģionu robežu precizēšanu un apstiprināšanu Ministru kabinetā (pēc pašvaldību iesniegtiem priekšlikumiem). Valstī ir izteiktas ekonomiskās un sociālās attīstības tempu atšķirības dažādos reģionos. Turpinoties pašreizējām tendencēm, šīs negatīvās atšķirības, īpaši starp lielākajām pilsētām un pārējo valsts teritoriju, varētu palielināties, radot arī nelabvēlīgu darba spēka migrāciju. Svarīgais mērķis ir īstenot attīstību veicinošus pasākumus, tai skaitā nodarbinātību veicinošus pasākumus, lai netiktu palielinātas sociālekonomiskās attīstības atšķirības starp dažādiem valsts reģioniem. Vidzemes plānošanas reģiona galvenie nodarbinātību veicinošie pasākumi 2003.gadam Vidzemes reģionā viens no vispārējās attīstības virzieniem ir Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana. Šim attīstības virzienam pakārtotas divas prioritātes: • Cilvēkresursu piesaistīšana reģionam; • Izglītības iespēju pilnveidošana, pielāgojot to darba tirgus prasībām. I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana • Izveidot izglītības informācijas centru tīklu. • Nodrošināt Reģionālā izglītības kreditēšanas fonda darbību. • Veicināt izglītības iestāžu sadarbību ar reģiona uzņēmumiem, nodrošināt prakses vietas un stažēšanās iespējas. • Izstrādāt izglītības iestāžu tīkla un izglītības programmu optimizācijas plānu. • Izveidot pieaugušo izglītības centru tīklu Vidzemē. • Sagatavot informatīvo materiālu par reģionā nepieciešamajām profesijām. • Izstrādāt izglītības programmu atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm uz četriem gadiem. II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana • Sekmēt start-up atbalsta sistēmu darbību. • Rīkot konkursu 9. līdz 12. klašu audzēkņiem par uzņēmējdarbību Vidzemes reģionā. • Sekmēt kvalitatīvu tūrisma produktu attīstību Vidzemē. • Veikt apmācības un konsultācijas Vidzemes tūrisma uzņēmumiem. • Veicināt tūrisma mārketingu vietējā un starptautiskajā tirgū. • Veicināt netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstību. III pīlārs. Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana • Veicināt sadarbību starp privāto un sabiedrisko sektoru (vidēja termiņa periodā). • Turpināt Vidzemes pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta realizēšanu. Rīgas plānošanas reģiona nodarbinātību veicinošie pasākumi 2003.gadam Reģiona attīstības svarīgie uzdevumi nodarbinātības jomā: • Realizēt iniciatīvas uzņēmējdarbības attīstīšanai • Profesionālās izglītības līmeņa paaugstināšana, darbaspēka pārkvalifikācija un jaunu profesiju apgūšana. Reģiona pašvaldības veicina un atbalsta uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu, izstrādājot un precizējot rajonu attīstības programmu, nozaru attīstības programmas, dažādiem fondiem iesniedzot projektus finansu resursu piesaistīšanai, programmās noteikto prioritāšu īstenošanai, kā arī izplatot informāciju par dažādiem fondiem un projektiem. Tiek veikti pasākumi, lai mudinātu un iemācītu uzņēmējus, sabiedriskās organizācijas un privātpersonas izstrādāt projektus un piesaistīt finanses. I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana • Profesionālās izglītības iestāžu mācību procesa pārstrukturēšana atbilstoši darba tirgus prasībām. • Mūžizglītības attīstības un pieejamības veicināšana: papildizglītības iespēju nodrošināšana visu vecumu un sociālo grupu iedzīvotājiem mūža garumā. • Apmācības un pārkvalifikācijas sekmēšana prioritārās nozarēs: tūrisms, IT tehnoloģijas. • Vispārējās vidējās izglītības iegūšanas vakarskolās sekmēšana. • ES prasībām atbilstošu zināšanu un praktisko iemaņu apgūšana - pārkvalifikācija, ES darba prakses. • Subsidēto darba vietu veidošana bezdarbniekiem, kuriem līdz valsts noteiktajam pensionēšanās vecumam ir 5 gadi. • Pašvaldību projektu realizācija sabiedrisko darbu ietvaros. • Algoto pagaidu sabiedrisko darbu bezdarbniekiem organizēšana. • Organizēt nodarbinātības pasākumus pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, invalīdiem, jauniešiem un īpaši lauku pašvaldību jauniešiem (NVD un pieaugušo izglītības centrs). II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana • Dažādās pašvaldībās atvieglojumu noteikšana uzņēmējdarbības veicināšanai: nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, pašvaldību īpašumu nomas minimālā maksa, nodokļu atliktie maksājumi. • Informācijas sistēmas veidošanas un attīstības sekmēšana pašvaldībās (Internets, tālmācības iespējas, u.c.). • Pieaugušo izglītības centru darbības nodrošināšana iedzīvotāju izglītošanai un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu un semināru organizēšanai. • Kontroles sistēmas par slēpto bezdarbu un par nereģistrēto uzņēmējdarbību izveidošanas un funkcionēšanas iespēju izvērtēšana. • Izstrādājot nolikumu par pašvaldības pasūtījumiem, paredzēt normu par bezdarbnieku nodarbinātību uzņēmumos, kas pilda pašvaldības pasūtījumu,. • Lauksaimniecības konsultāciju birojiem sniegt konsultācijas un apmācības: lauku tūrismā, psiholoģijā, biznesa plānu izstrādē, grāmatvedībā, augu aizsardzībā, lauku sētas labiekārtošanā, floristikā, uzņēmumu vadības prasmē u.c. IV pīlārs. Vienādu iespēju politikas nodrošināšana • Likuma par dzimumu līdztiesības darbības nodrošināšana darba tirgū. Kurzemes plānošanas reģiona galvenie nodarbinātību veicinošie pasākumi 2003.gadam Kurzemes plānošanas reģions ar attiecīgo izpildinstitūciju tika izveidots 2003.gada februārī. Kurzemes plānošana reģiona attīstības stratēģijas izstrādes vēl nav uzsākts, bet 2003.gadam reģionā plānoti sekojošie nodarbinātību veicinošie galvenie pasākumi: I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana • Kvalifikācijas pilnveidošanas iespēju papildināšana. • Esošo profesionālās izglītības programmu saturiska pilnveidošana un jaunu ieviešana. • Pirmspensijas un ilgstošo bezdarbnieku iesaistes nodarbinātības pasākumos nodrošināšana. • Algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana. • Skolēnu nodarbinātības vasarā veicināšana. II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība un jauno darba vietu radīšana • Saldus uzņēmējdarbības un tūrisma informācijas centra izveidošana un uzturēšana. • Informatīvs un organizatorisks atbalsts vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem uzņēmējdarbības izveidošanai vai paplašināšanai. • Pasākumi darba spēka informētības un mobilitātes iespēju pilnveidošanai. • Šķēršļu mazināšana sievietēm, uzsākot savu biznesu - kursi uzņēmējdarbības, juridiskajos u.c. jautājumos. Pielikums 1.tabula Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (%, vidēji gadā) 2001 2002 Pavisam 58,8 60,5 tai skaitā reģionos: Rīgas 62,0 64,0 Vidzemes 59,8 62,1 Kurzemes 56,5 57,7 Zemgales 59,9 61,0 Latgales 50,4 52,0 Personas vecumā 15-64 gadi Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti 2.tabula Nodarbinātie iedzīvotāji pēc dzimuma un profesijas pamatdarba vietā (tūkst. cilv., vidēji gadā) 2001 2002 Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam 937,5 474,2 463,3 962,5 490,6 471,9 Likumdevēji, valsts vecākās amatpersonas un vadītāji 97,1 60,0 37,1 92,5 58,3 34,2 Vecākie speciālisti 108,7 27,5 81,3 109,6 35,9 73,7 Speciālisti 115,9 43,3 72,6 128,6 45,4 83,2 Kalpotāji 47,9 9,1 38,8 46,2 7,1 39,2 Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 130,2 33,4 96,9 129,0 35,3 93,7 Kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības speciālisti 76,5 41,9 34,6 76,4 40,3 36,1 Kvalificēti strādnieki un amatnieki 133,5 107,2 26,3 143,3 114,0 29,3 Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri 103,1 84,0 19,1 107,0 87,4 19,5 Vienkāršas profesijas 123,0 66,5 56,5 129,1 66,5 62,7 Personas vecumā 15-64 gadi Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti 3. tabula Nodarbinātie iedzīvotāji pēc dzimuma un pamatdarba vietas ekonomiskā darbības veida (tūkst. cilvēku) 2001 2002 Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam 937,5 474,2 463,3 962,5 490,6 471,9 Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība: 130,3 82,0 48,3 138,0 88,0 50,0 - lauksaimniecība 107,4 103,4 - mežsaimniecība 22,9 34,6 Zvejniecība* 2,3 1,8 0,5 5,3 3,5 1,8 Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde* 1,3 1,0 0,3 3,4 2,9 0,5 Apstrādājošā rūpniecība 164,2 87,8 76,4 164,0 94,3 69,7 Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde 19,3 15,8 3,5 22,0 17,4 4,6 Būvniecība 66,6 60,9 5,6 59,6 53,2 6,3 Vairum- un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības piederumu remonts 150,2 61,0 89,2 146,3 58,5 87,8 Viesnīcas un restorāni 22,1 5,0 17,1 24,2 4,0 20,2 Transports un sakari 77,3 53,3 24,0 84,8 57,9 26,8 Finansu starpniecība 13,7 4,8 8,9 12,7 5,0 7,7 Nekustamo īpašumu izmantošana; noma un komercdarbība 39,5 21,5 18,0 37,1 20,6 16,4 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 66,9 37,6 29,3 66,7 36,2 30,6 Izglītība 85,8 14,7 71,1 84,5 17,3 67,2 Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe 47,9 7,5 40,4 58,5 9,2 49,3 Citi komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi 48,1 18,5 29,6 51,2 20,9 30,3 Mājsaimniecības ar algotu darbaspēku* 1,4 0,5 0,9 4,3 1,6 2,7 Personas vecumā 15-64 gadi * Dati balstās uz nepietiekami lielu izlasē iekļuvušo personu skaitu, tādēļ šī informācija analizējama piesardzīgi. Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti 4. tabula Bezdarba līmenis (%, vidēji gadā) 2001 2002 Pavisam 13,3 12,1 tai skaitā reģionos: Rīgas 11,3 11,3 Vidzemes 13,2 10,6 Kurzemes 15,5 12,7 Zemgales 11,6 10,4 Latgales 19,3 17,1 Personas vecumā 15-64 gadi Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti 5. tabula Reģistrēta bezdarba līmenis republikas pilsētās un rajonos (%, perioda beigās) 1998 2001 2002 Pavisam 9,2 7,7 7,6 Pilsētās: Rīga 4,8 3,6 3,7 Daugavpils 10,6 8,7 8,2 Jelgava 9,4 7,2 6,0 Jūrmala 9,5 9,1 9,5 Liepāja 14,2 10,4 10,3 Rēzekne 15,7 10,8 10,3 Ventspils 7,5 6,1 6,3 Rajonos: Aizkraukles 11,5 9,5 9,5 Alūksnes 11,5 9,0 10,1 Balvu 22,1 21,6 20,8 Bauskas 9,0 9,0 9,2 Cēsu 7,9 7,4 7,4 Daugavpils 17,7 16,8 17,7 Dobeles 10,4 10,7 10,4 Gulbenes 10,2 9,6 8,7 Jelgavas 13,9 10,9 10,8 Jēkabpils 11,1 12,5 10,4 Krāslavas 23,2 20,1 19,2 Kuldīgas 7,1 8,8 10,1 Liepājas 13,0 12,7 12,5 Limbažu 13,6 7,0 8,2 Ludzas 19,9 19,9 20,2 Madonas 12,5 11,4 10,8 Ogres 6,9 6,2 6,9 Preiļu 23,2 20,2 18,6 Rēzeknes 28,2 26,5 26,2 Rīgas 7,2 6,6 6,4 Saldus 6,1 5,9 5,5 Talsu 12,3 8,1 8,2 Tukuma 8,7 7,1 7,1 Valkas 9,3 7,3 7,1 Valmieras 9,2 7,5 7,5 Ventspils 9,0 8,9 9,5 6. tabula Darba meklētāju sadalījums pēc dzimuma un vecuma (tūkst. cilv., vidēji gadā) Vecums 2001 2002 Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Pavisam 81,8 62,6 73,7 58,6 15-24 16,5 11,6 14,3 13,8 25-34 20,8 13,5 17,0 13,0 35-44 19,0 16,9 20,7 15,7 45-54 17,5 16,1 14,3 11,4 55-64 8,1 4,6 7,4 4,8 Personas vecumā 15-64 gadi Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti 7. tabula Reģistrēto bezdarbnieku sastāvs pa profesiju grupām (gada beigās) Profesiju pamatgrupa 2001 2002 cilvēki % no kopskaita cilvēki % no kopskaita Likumdevēji, valsts amatpersonas, vadītāji 2554 2,8 2539 2,8 Vecākie speciālisti 3585 3,9 3359 3,8 Speciālisti 5868 6,4 5670 6,3 Kalpotāji 5335 5,8 5188 5,8 Pakalpojumu, tirdzniecības darbinieki 14377 15,7 14731 16,4 Kvalificēti lauksaimniecības, zivsaimniecības darbinieki 3247 3,5 3257 3,6 Kvalificēti strādnieki un amatnieki 14812 16,2 14033 15,7 Iekārtu un mašīnu operatori, montieri 12083 13,2 11140 12,4 Vienkāršās profesijas 24475 26,7 24619 27,4 Armijas profesijas 77 0,1 58 0,1 Bez profesijas 5229 5,7 5141 5,7 Pavisam 91642 100 89735 100 Personas vecumā 15-64 gadi Avots: CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti 8. tabula Reģistrēto bezdarbnieku skaits sadalījumā pēc izglītības līmeņa (gada beigās) 2001 2002 cilvēki % no kopskaita cilvēki % no kopskaita Augstākā izglītība 6434 7,0 6518 7,2 Vidējā profesionālā izglītība 35898 39,2 3306 38,8 Arodizglītība 3306 3,6 3390 3,8 Vidējā vispārējā izglītība 25588 27,9 25379 28,3 Pamata un nepabeigta pamata izglītība 20416 22,3 19645 21,9 Pavisam 91642 100 89735 100 Vadlīnijas raksturojošā informācija 1.vadlīnija 1. zīmējums Avots: Nodarbinātības valsts dienesta dati 2. zīmējums Avots: Nodarbinātības valsts dienesta dati 2.vadlīnija 9. tabula Bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursus pabeigušo un darbā iekārtojošos bezdarbnieku skaits 1998 1999 2000 2001 2002 Apmācību pabeigušo bezdarbnieku skaits 11208 13088 8338 9194 5680 Darbā iekārtojošos bezdarbnieku skaits 4237 6627 5528 6235 4528 Darba iekārtojošos bezdarbnieku īpatsvars 37,8 50,6 66,3 67,8 79,7 3.vadlīnija 3. zīmējums Avots: Nodarbinātības valsts dienesta dati 4. zīmējums Avots: Nodarbinātības valsts dienesta dati 7.vadlīnija 5. zīmējums Avots: Nodarbinātības valsts dienesta dati 9.-10. vadlīnija 10. tabula Ekonomiski aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem Valsts Uzņēmumu skaits Latvija 17,5 Igaunija 27 Polija 35 ES 51 Avots: CSP dati 11. tabula Nodarbinātie iedzīvotāji pēc nodarbinātības statusa (tūkst. cilvēku, vidēji gadā) 2001 2002 Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam 937,5 474,2 463,3 962,5 490,6 471,9 No tiem pēc statusa: darba ņēmēji 805,0 395,6 409,3 836,2 416,6 419,6 darba devēji 39,4 28,6 10,8 31,4 24,0 7,4 pašnodarbinātie 53,1 29,9 23,2 57,0 31,6 25,5 neapmaksātie ģimenes locekļi 38,3 18,9 19,4 37,9 18,5 19,4 Personas vecumā 15-64 gadi Avots: Darbaspēka apsekojuma rezultāti 11.vadlīnija 12. tabula Reģionālā fonda izlietotie finansu līdzekļi (milj. Ls) Gads Izlietotie līdzekļi 1998 1,403 1999 0,350 2000 1,000 2001 0,800 2002 1,100 16. vadlīnija 13. tabula Darba spēka apsekojuma pamatrādītāji dzimuma aspektā (iedzīvotāji 15-64 gadi) (% no attiecīgā rādītāja kopskaita) Rādītājs 2001 2002 Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Iedzīvotāji 47,9 52,1 48,0 52,0 Ekonomiski aktīvie 51,4 48,6 51,5 48,5 Nodarbinātie 50,6 49,4 51,0 49,0 Darba meklētāji 56,6 43,4 55,7 44,3 Ekonomiski neaktīvie 40,6 59,4 40,1 59,9 1., 2., 3., 7.,17. vadlīnijas 14. tabula Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaits Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija Algotie pagaidu sabiedriskie darbi Darba meklētāju klubi ** 2000 2001 2002 2000 2001 2002* 2000 2001 2002 Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaits 10267 10269 4830 9993 15218 16809 17940 24667 29437 Sievietes- bezdarbnieces 6592 6925 3238 4230 6691 8039 14419 18261 21478 Jaunieši- bezdarbnieki 2464 2531 1203 922 1234 1571 4093 5633 6646 Ilgstošie bezdarbnieki 1509 2008 675 5244 7392 8091 3670 4121 4144 Pirmspensijas vecuma bezdarbnieki 631 696 363 1826 3022 3611 1920 2794 3673 Invalīdi- bezdarbnieki 166 202 111 69 207 242 243 546 528 No ieslodzījuma atbrīvoto bezdarbnieku skaits 41 43 20 77 118 130 42 85 140 Māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma *** 803 349 *** 389 570 *** 2231 2658 Avots: Nodarbinātības valsts dienesta dati. * 2002.gadā vīriešu īpatsvars šajā pasākumā - 52,2%. Visos pārējos pasākumos sieviešu īpatsvars vienmēr ir augstāks. ** No 2002.gada 1.jūlija tos pieskaita pasākumiem konkurētspējas paaugstināšanai *** Dati 2000.gadā netika apkopoti 15. tabula NVD nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļi (milj. Ls) Pasākumi 2001 2002 2003 Pieprasīti Saņemti Izlietoti Pieprasīti Saņemti Izlietoti Pieprasīti Saņemti Bezdarbnieku apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana 3,989 3,989 3,989 4,128 1,745 1,740 4,272 2,052 Bezdarbnieku stipendijas 0,8 0,8 0,798 1,135 0,507 0,412 0,959 0,450 Bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšanai 0,295 0,295 0,295 0,305 0,295 0,295 0,366 0,295 Kopā 5,084 5,084 5,081 5,568 2,547 2,446 5,597 2,797 1., 3., 4., 7. 18. vadlīnijas 16. tabula Profesionālo orientāciju un konsultācijas saņēmušo cilvēku skaits PKIC Klientu grupa 2000 2001 2002 NVD reģistrēti bezdarbnieki 3513 4373 4007 NVD nereģistrēti nestrādājošie 631 795 1019 Strādājošie 983 1278 1572 Vispārizglītojošo skolu skolēni 11294 14457 21828 Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi 389 487 511 Augstskolu studenti 319 386 351 Skolēnu vecāki 155 193 1184 Kopā 17284 21969 30442 Avots: PKIC dati 17.tabula NNP 2003.gadam finansējums Pīlāra nosaukums Vadlīnijas nosaukums Resursi (milj. Ls) I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana 1. vadlīnija. Jauniešu bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba novēršana 6,6795 2. vadlīnija. Nodarbinātībai draudzīga pieeja: pabalstu, nodokļu un apmācības sistēmu pilnveidošana 0,128 3. vadlīnija. Aktīva darba mūža paildzināšana 3. vadlīnijas pasākumi tiek veikti 1. vadlīnijas ietvaros 4. vadlīnija. Darba tirgum piemērotu prasmju attīstīšana mūžizglītības kontekstā 2,156 5. vadlīnija. Iedzīvotāju izglītības attīstība datorzinību un Interneta jomā 0,46 6. vadlīnija. Nodarbinātību bremzējošo faktoru novēršana darba tirgū 0,808 7. vadlīnija. Diskriminācijas mazināšana un sociālās vienlīdzības veicināšana nodarbinātībā 2,885 I pīlārs kopā 13,1165 II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana 8. vadlīnija. Šķēršļu mazināšana uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākai turpināšanai 0,041 9.-10. vadlīnijas. Uzņēmējdarbības aktivitāšu sekmēšana. Jaunas nodarbinātības iespējas uz zināšanām balstītā sabiedrībā un pakalpojumu sfērā 2,719 11. vadlīnija. Reģionālā un vietējā mēroga rīcība nodarbinātības veicināšanai 5,87 12. vadlīnija. Nodokļu sistēmas reformas nodarbinātības un apmācības veicināšanai Pasākumu īstenošanai nav nepieciešams tiešs papildu finansējums II pīlārs kopā 8,63 III pīlārs. Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana 13. vadlīnija. Darba organizācijas modernizācija 0,765 14. vadlīnija. Elastīgāku darba līguma formu ieviešana - 15. vadlīnija. Uzņēmumu pielāgošanās spēju veicināšana mūžizglītības kontekstā Aktivitātes tiek veiktas 13.vadlīnijas ietvaros III pīlārs kopā 0,765 IV pīlārs. Vienādu iespēju politikas nodrošināšana 16. vadlīnija. Dzimumu līdztiesības aspektu nodrošināšana 16. vadlīnijas pasākumi tiek veikti 1.vadlīnijas ietvaros 17. vadlīnija. Dzimumu atšķirību mazināšana nodarbinātības jautājumos Aktivitātes tiek veiktas visu vadlīniju ietvaros 18. vadlīnija. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana Pasākumi tiek veikti 1.vadlīnijas ietvaros IV pīlārs kopā - Pavisam kopā 22,5015 18.tabula Indikatori 2003.gadam Vadlīnijas nosaukums Indikatori 1. vadlīnija. Jauniešu bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba novēršana • 6 mēnešu laikā pēc aktīvo nodarbinātības pasākumu pabeigšanas pastāvīgā darbā iekārtojušos jauniešu-bezdarbnieku skaits. • Profesionālo orientāciju un konsultācijas saņēmušo jauniešu - izglītības iestāžu audzēkņu skaits. • Ārpus izglītības sistēmas esošo profesionālo orientāciju un konsultācijas saņēmušo jauniešu skaits • Profesionālās izglītības iestādēs licencēto profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu skaits. • No profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto 1.kursu audzēkņu skaits. • 6 mēnešu laikā pēc aktīvo nodarbinātības pasākumu pabeigšanas pastāvīgā darbā iekārtojušos pieaugušo bezdarbnieku skaits. • Jauniešu skaits, kas pabeiguši vidējo profesionālo un arodizglītību. • Jauniešu iesaistīšana, mācību kursos par darba tiesību, sociālās drošības un sociālās partnerības jautājumiem. 2. vadlīnija. Nodarbinātībai draudzīga pieeja: pabalstu, nodokļu un apmācības sistēmu pilnveidošana • Bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursus pabeigušo bezdarbnieku skaits. • 6 mēnešu laikā pēc bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu pabeigšanas pastāvīgā darbā iekārtojušos bezdarbnieku skaits. 3. vadlīnija. Aktīva darba mūža paildzināšana • Aktīvās nodarbinātības pasākumos iesaistīto (nosūtīto) pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits. • Pastāvīgā darbā iekārtojušos pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits 6 mēnešu laikā pēc aktīvo nodarbinātības pasākumu pabeigšanas. • Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku bezdarba līmenis. • Profesionālo orientāciju un konsultācijas saņēmušo pirmspensijas vecuma cilvēku skaits. 4. vadlīnija. Darba tirgum piemērotu prasmju attīstīšana mūžizglītības kontekstā • Profesionālās izglītības mācību metodisko līdzekļu skaits. • Centralizētajā eksaminācijā aptverto profesiju skaita īpatsvars, % no kopējā skaita. • Centralizētajā eksaminācijā iesaistīto personu skaita īpatsvars, % no kopējā skaita. • Pedagogu tālākizglītības programmu absolventu skaita īpatsvars. • Pedagogu skaits, īpatsvars %, ar pedagoģisko izglītību no kopējā pedagogu skaita. • Profesionālā līmeņa studiju programmu skaits un īpatsvars (%). • Studējošo skaits un īpatsvars 1.profesionālā līmeņa studiju programmās. • 4.profesionālā līmeņa kvalifikāciju ieguvušo skaits un īpatsvars. • Izveidoto koledžu skaits un augstāko izglītību studējošo skaits koledžās. • Lauku uzņēmējiem paredzēto informatīvo materiālu sagatavošana autorloksnes skaits. 5. vadlīnija. Iedzīvotāju izglītības attīstība datorzinību un Interneta jomā • Datorzinības apguvušo jauniešu skaits. • Izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs, kuri apguvuši informātikas priekšmetu. • Izglītojamo skaits uz 1 datoru vispārējās izglītības iestādēs. • Vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu nodrošinājums ar datorklasēm. • Izglītības iestāžu skaits ar interneta pieslēgumu. • Skolotāju skaits, kuri apguvuši datorzinību pamatus. 6. vadlīnija. Nodarbinātību bremzējošo faktoru novēršana darba tirgū • Darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma pētījumi 7. vadlīnija. Diskriminācijas mazināšana un sociālās vienlīdzības veicināšana nodarbinātībā • 6 mēnešu laikā pēc aktīvo nodarbinātības pasākumu pabeigšanas pastāvīgā darbā iekārtojušos invalīdu-bezdarbnieku skaits. • Profesionālo orientāciju saņēmušo invalīdu skaits • Profesionālās izglītības iestādēs īstenoto programmu ar pedagoģisko korekciju skaits. • Profesionālās izglītības iestādēs īstenoto programmu personām ar speciālām vajadzībām skaits. • Profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaits. • Profesionālās izglītības iestādēs īstenoto programmu ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās skaits. 8. vadlīnija. Šķēršļu mazināšana uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākai turpināšanai • Ārvalstu investīciju piesaistes apjomi uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā. • Veiktie pētījumi par starptautisko praksi (par nodokļu politiku nekustamo īpašumu industrijā u.c.). 9.-10. vadlīnijas. Uzņēmējdarbības aktivitāšu sekmēšana. Jaunas nodarbinātības iespējas uz zināšanām balstītā sabiedrībā un pakalpojumu sfērā • Apmācīto, konsultēto uzņēmēju skaits gadā. • Uzņēmēju skaits, kas ieguvuši informāciju EIC. • Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros īstenoto projektu skaits. • Radīti jauni, ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistīti uzņēmumi. • Radīti papildus ienākumu avoti lauku saimniecībās. • Radīti nosacījumi inovatīvas vides veidošanai 11. vadlīnija. Reģionālā un vietējā mēroga rīcība nodarbinātības veicināšanai • Ar kredītu procentu vai daļējiem procentu maksājumiem atbalstīto uzņēmumu (pamatā MVU) vidējais skaits gadā. • Jaunradītas, saglabātas un sezonas darba vietu skaits īpaši atbalstāmajos reģionos (alternatīvā kurināmā ražošanā, amatniecībā, lauku tūrismā, tehnisko pakalpojumu sniegšanā, netradicionālajā lauksaimniecībā u.c.). • Piesaistīto privāto finansu resursu apjoms (īpatsvars) projektu realizācijā. • NVD un pašvaldību nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu īstenošanas rezultātā kopīgi realizēto pasākumu skaits. • Darba devēju skaits, ar kuriem NVD ir uzsācis sadarbību 2003.gadā. • NVD pieteikto brīvo darba vietu (vakanču) skaits. 12. vadlīnija. Nodokļu sistēmas reformas nodarbinātības un apmācības veicināšanai • Nodokļu sloga samazināšana • Iepriekšējā taksācijas periodā piemērotās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides atbalstāmajiem investīciju periodiem • Darba ņēmēju skaits, kas paaugstinājuši kvalifikāciju 13. vadlīnija. Darba organizācijas modernizācija • Darba koplīgumu skaits Reģionālā trīspusējās sadarbības tīkla izveidošana 14. vadlīnija. Elastīgāku darba līguma formu ieviešana • Nodarbināto skaita pieaugums, kuri izmanto "elastīgas" darba līguma formas iespējas. 16. vadlīnija. Dzimumu līdztiesības aspektu nodrošināšana • Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto vīriešu un sieviešu īpatsvars katrā pasākumā iesaistīto bezdarbnieku skaitā. • Ikviena ar bezdarba problēmām saistīta skaitliski nosakāma indikatora nodrošināšana dzimumu griezumā. • Lekcijās par Darba likumā ietvertajiem dzimumu vienlīdzības jautājumiem piedalījušos dalībnieku skaits. 17. vadlīnija. Dzimumu atšķirību mazināšana nodarbinātības jautājumos • Sieviešu īpatsvars nodarbināto skaitā sadalījumā pa profesijām un nozarēm. • Darba samaksas atšķirība vīriešiem un sievietēm sadalījumā pa profesijām un nozarēm. 18. vadlīnija. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana • Aktīvās nodarbinātības pasākumos iesaistīto (nosūtīto) bezdarbnieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma skaits. • 6 mēnešu laikā pēc aktīvo nodarbinātības pasākumu pabeigšanas pastāvīgā darbā iekārtojušos bezdarbnieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma skaits. • Profesionālās orientācijas pakalpojumus saņēmušo personu skaits pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Atbildīgās institūcijas par informācijas sniegšanu par Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2003. gadam pasākumu izpildi I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana 1. vadlīnijas 5. punktā: Labklājības ministrija - par 1.,2., 3., 4.un 5. pasākumu Izglītības un zinātnes ministrija - par 6. pasākumu 2. vadlīnijas 5. punktā: Labklājības ministrija - par 1. pasākumu 4. vadlīnijas 5. punktā: Zemkopības ministrija - par 11. un 12. pasākumu Izglītības un zinātnes ministrija - par 1.,2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. pasākumu 5. vadlīnijas 5. punktā: Izglītības un zinātnes ministrija - par 1. un 2. pasākumu 6. vadlīnijas 5. punktā: Labklājības ministrija - par 1. un 2. pasākumu 7. vadlīnijas 5. punktā: Izglītības un zinātnes ministrija - par 1. pasākumu Ieslodzījumu vietu pārvalde - par 2. un 3. pasākumu Labklājības ministrija - par 4. pasākumu II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība 8. vadlīnijas 5. punktā: Ekonomikas ministrija - par 1. pasākumu 9. un 10. vadlīnijas 5. punktā: Ekonomikas ministrija - par 1., 2., 3., 4., un 6. pasākumu Zemkopības ministrija - par 5. pasākumu 11. vadlīnijas 5. punktā: Finanšu ministrija/Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija - par 1., 2. un 3. pasākumu Labklājības ministrija - par 4. un 5. pasākumu 12. vadlīnijas 5. punktā: Finanšu ministrija - par 1., 2., 3., 4., 5. 6. un 7. pasākumu III pīlārs. Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana 13. vadlīnijas 5. punktā: Ekonomikas ministrija - par 1. pasākumu Labklājības ministrija - par 2. un 3. pasākumu 14. vadlīnijas 5. punktā: Labklājības ministrija - par 1. un 2. pasākumu IV pīlārs. Vienādu iespēju politikas nodrošināšana 16. vadlīnijas 5. punktā: Labklājības ministrija - par 1. pasākumu Ekonomikas ministrs J.Lujāns