10. Article

Līguma 2.variants. 10.1. Līguma 2.variantā (Latvenergo 04.04.2003. Nr.01RD23-04/477) Līguma priekšmets ir: "VAS Latvenergo" apņemas ilgtermiņā no saviem siltuma avotiem (TEC-1 un TEC-2) piegādāt un pārdot a/s "Rīgas siltums" siltumenerģiju, savukārt a/s "Rīgas siltums" apņemas iepirkt siltumenerģiju no VAS "Latvenergo" (..) kārtējam tarifu aprēķina periodam savstarpēji saskaņotu siltumenerģijas apjomu, bet ne mazāk kā 2,6 TWh gadā, saskaņā ar pieprasīto maksimālo (avārijas režīmā) siltuma jaudu, kas ir 1370 MW" (2.1.punkts). "Augšminētie lielumi ir pamats siltumenerģijas tarifa aprēķinam" (2.2.punkts). Tarifu aprēķini tiek veikti pēc SPRK vai citas likumā noteiktas regulējošas institūcijas apstiprinātas metodikas līguma darbības laikā (2.3.punkts). Atšķirībā no 1.varianta ir palielinājusies maksimālā siltuma jauda (bija 1230 MW), Līguma darbības termiņš noteikts 10 gadi (3.2.punkts) (iepriekš 15 gadu), un tarifu aprēķinu paredzēts veikt pēc SPRK apstiprinātas metodikas līguma. Līguma 1. un 2.variantā garantētais iepirkuma apjoms, kas Rīgas siltumam ir jānopērk no Latvenergo, paliek nemainīgs, tāpat kā Līguma mērķis: "Nodrošināt centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanu, salīdzinot ar lokālo apkuri, šai nolūkā minimizējot siltumenerģijas ražošanas izmaksas VAS "Latvenergo" siltuma avotos (TEC-1, TEC-2), palielinot to ražošanas apjomus, un minimizējot a/s "Rīgas siltums" piegādes sistēmu izmaksas, zudumus un vienlaikus samazinot kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi" (1.2.punkts). 10.2. Konkurences padome uzskata, ka tās kompetencē nav vērtēt Līguma 2.varianta 2.2.punktā iestrādāto nosacījumu, ka garantētais iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā un maksimālā (avārijas režīmā) siltuma jauda 1370 MW jauda ir pamats siltumenerģijas tarifa aprēķinam. Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta pirmā daļa nosaka: "Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un iesniedz regulatoram aprēķināto tarifu projektus kopā ar tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu". Tādējādi Līguma 2.2.punkta nosacījuma atbilstības izvērtējums likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" prasībām ir SPRK kompetence. 10.3. Līgums nav akceptēts ne Latvenergo, ne Rīgas siltuma padomēs. Latvenergo ir saskaņots tikai kompānijas vadības līmenī, bet nav akceptēts nedz kompānijas valdē, nedz padomē. Tas tiks izdarīts, ja Konkurences padome to atbalstīs. (Latvenergo 04.04.2003. Nr.01RD23-04/777). Rīgas siltums Valde 04.07. 2002. ir pieņēmusi lēmumu Nr.102 "atzīt par lietderīgu noslēgt ilgtermiņa līgumu ar VAS "Latvenergo" par sadarbību koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas efektīvā izmantošanā un realizācijā" un "Jautājums par ilgtermiņa līguma slēgšanu tiek plānots Padomes sēdē un pēc tam arī akcionāru pilnsapulcē tikai pēc Konkurences padomes akcepta saņemšanas" (11.04.2003. Nr.4/3811). 10.4. Pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta otro daļu, kas nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtos noteiktā kārtībā aprēķināto tarifu projektus izvērtē SPRK, un ņemot vērā Līguma 2.varianta 2.3.punktā iestrādāto, ka tarifu aprēķini tiks veikti pēc SPRK vai citas likumā noteiktas regulējošas institūcijas apstiprinātas metodikas līguma darbības laikā, 04.04.2003. Latvenergo iesniegtās informācijas (saņ. dok. Nr.183) "Siltumenerģijas realizācijas ilgtermiņa līgums" sadaļā TEC-1 projekta realizācijas un siltumenerģijas patēriņa iespaids uz cenu (pie pastāvošā gāzes cenu līmeņa 53 Ls/1000 kub.m.) izvērtējums nav Konkurences padomes kompetence. No Latvenergo vienlaikus ar Līguma 2.variantu 04.04.2003. saņemtajā (saņ. dok. Nr.183) informācijā "Siltumenerģijas realizācijas ilgtermiņa līgums" sadaļā TEC-1 projekta realizācijas un siltumenerģijas patēriņa iespaids uz cenu (pie pastāvošā gāzes cenu līmeņa 53 Ls/1000 kub.m.) minēts: "Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums" izņem plānoto 3,0 TWh gadā, tad vidējā cena ir ap 7,89 Ls/MWh. Realizējot TEC-1 rekonstrukciju, siltumenerģijas vidējā tarifa samazināšanās no 7,89 Ls/MWh līdz 7,64 Ls/MWh (pie 3.0MWh gadā). Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums" izņem vairāk par plānoto 3,0TWh, vidējā cena ir mazāka (papildus piegādātai siltumenerģijai (virs 2,6TWh) - ap 6 Ls/MWh). Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums" izņem 2,6 TWh gadā, siltuma cena ir ap 8,20 Ls/MWh". 10.5. Latvenergo apņemas pēc TEC-1 rekonstrukcijas pārdot Rīgas siltums par tādu pašu tarifu kā pirktajai siltumenerģijai no TEC-2. Latvenergo un Rīgas siltums 24.04.2002. parakstīja Nodomu protokolu, (20.03.2003. saņ.dok.Nr.136), kurā vienojās, ka pēc TEC-1 rekonstrukcijas siltumenerģijas piegādes cena no TEC-1 ražotnes Rīgas siltums tiks samazināta līdz TEC-2 ražotnes siltumenerģijas piegādes cenai, kas būs noteikta tajā laikā, bet tas nav tulkojams "(..) kā tādu saistību uzņemšanās vai rašanās, kuru pilnīga vai daļēja neizpilde radītu pamatu pušu savstarpējām finansiāla vai cita rakstura prasībām vai zaudējumu piedziņai". 07.05.2003. sarunās gan Rīgas siltums, gan Latvenergo atzīmēja, ka Nodomu protokolā paustā apņemšanās ir spēkā (07.05.2003. Sarunu protokols). Konkurences padome secina, ka iespējamās siltumenerģijas iepirkuma izmaksu samazināšanās rezultātā Rīgas siltuma finansiālais stāvoklis pēc TEC-1 rekonstrukcijas iespējami uzlabosies. 10.6. Rīgas siltums konkurētspēja ar Latvenergo siltumapgādes tirgū Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas Daugavas labajā krastā pieaugs pēc SC Imanta un pārējo SC, tajā skaitā SC Vecmīlgrāvis labajā krastā modernizācijas programmas īstenošanas. Rīgas siltums siltumenerģijas realizācijas tarifs tiek piemērots visam realizētajam apjomam Daugavas abos krastos (gan ar centralizēto siltumapgādes veidu labajā krastā, gan lokāli centralizēto siltumapgādes veidu kreisajā un labajā krastā), un tiek noteikts, ņemot vērā Rīgas siltuma izmaksas gan labajā, gan kreisajā krastā. Ilgtermiņa vienošanās rezultātā siltumenerģijas iepirkuma cena iespaido Rīgas siltuma siltumenerģijas realizācijas tarifu, tātad arī konkurētspēju abos krastos. Saskaņā ar Rīgas siltums 11.04.2003. vēstulē Nr.4/3811 sniegto informāciju jau 2001./2002.finanšu gadā SC Imanta (kreisais krasts) saražotās siltumenerģijas izmaksas sastādīja 7,74 Ls/MWh. Atbilstoši attīstības plānam SC Imanta siltumapgādes zonu ir paredzēts paplašināt, kopumā slēdzot piecus siltuma avotus (mazās katlumājas), un tāpēc 2002./2003. finanšu gadā siltumenerģijas ražošanas pašizmaksa tiek plānota 7,60 Ls/MWh (pēc trīs siltumavotu slēgšanas), un nākotnē, slēdzot vēl divus siltumavotus un "(..) vēl palielinot siltumenerģijas ražošanu (..), ražošanas pašizmaksa var vēl nedaudz samazināties. Veicot tālāko SC Imanta modernizāciju ar koģenerācijas energobloka uzstādīšanu, projekta biznesa plānā tiek paredzēts, ka pēc modernizācijas siltumenerģijas pašizmaksa nepalielināsies, un tiks noteikta rekonstrukcijas uzsākšanas gada līmenī". Visi jaunuzceltie siltuma avoti aizvieto vecos neefektīvos (galvenokārt ogļu un šķidrā kurināmā katlumājas), un nākotnē, piesaistot jaunus siltumenerģijas patērētājus un izbūvējot lokālās katlumājas, Rīgas siltums izskatīs arī Rīgas regulatora (05.11.2001./Nr.38) atbalstīto iespēju noteikt atsevišķus (pazeminātus) tarifus, kas pamatoti ar tehniski-ekonomiskajiem aprēķiniem saskaņā ar Rīgas Regulatora prasībām. Savos siltuma avotos Rīgas siltuma ražotās siltumenerģijas ražošanas izmaksas 2001./2002. finanšu gadā bija 8.63 Ls/MWh. Tādējādi jau 2002./2003.finanšu gadā Rīgas siltums siltumavotā SC Imanta pirms koģenerācijas bloka uzstādīšanas saražotās siltumenerģijas pašizmaksa ir praktiski vienāda ar Latvenergo TEC-2 saražotās siltumenerģijas realizācijas tarifu 7.64 Ls/MWh.