12. Article

Pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes konstatēto lietas apstākļu izklāstu un izdarītajiem secinājumiem par Līguma 1.variantu Konkurences padome par Līguma 2.variantu ir saņēmusi šādus vienošanās dalībnieku viedokļus: 12.1. Latvenergo 12.1.1. Līguma projekta mērķis ir juridiski nostiprināt Latvenergo un Rīgas siltuma sadarbību centralizētās siltumapgādes jomā, "(..) nosakot konkrētus siltuma iepirkuma apjomus, kas ir nepieciešami Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas projekta realizācijai (nepieciešamo investīciju apjoms 80 milj.EUR), kas vērsts uz tālāku siltumenerģijas izmaksu samazinājumu, (..). Lai līgums kalpotu par zināmu garantiju starptautskajām finansu institūcijam, tādām kā Eiropas Investīciju banka (EIB) un Ziemeļu investīciju banka (NIB), kuras piedalīsies VAS "Latvenergo" kreditēšanā, tai skaitā TEC-1 rekonstrukcijas projektam" (Latvenergo 19.02.2003. Nr.01RD23-04/440). "(..) līdz šim neviena no kredītiestādēm, kuras ir nodrošinājušas VAS "Latvenergo" projektu finansēšanu, nav rakstiski pieprasījušas šādu līgumu nepieciešamību, bet sarunās ar tām tiek uzsvērts, ka šādu līgumu eksistence ievērojami palielinātu konkrēta projekta kredītreitingu un samazinātu tā realizācijas riska faktoru. Papildus jāatzīmē par ilgtermiņa līgumu plašu pielietošanas praksi kredītlīgumu sagatavošanas procesā, kas daudzos gadījumos kalpo kā galvenais arguments drošām projektu realizācijas garantijām". (04.04.2003. Nr.01RD23-04/777). Konkurences padome uzskata, ka tās lēmums par Līguma akceptēšanu nav TEC-1 rekonstrukcijai nepieciešamo kredītlīdzekļu saņemšanas nosacījums, jo šie līdzekļi ir jau piešķirti. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju Latvenergo Padome pieņēma lēmumu akceptēt Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas projekta realizāciju jau 31.05.2000. (04.04.2003. saņ. dok. Nr.178), Latvenergo Padome lēmumu "Atzīt par nepieciešamu Rīgas TEC-1 rekonstrukciju" ir pieņēmusi jau 30.05.2001. (prot. Nr.9 (8), 11.§), 18.06.2002. ir pieņemts Valdes lēmums Nr. 126/26, kas, pamatojoties uz augšminēto Padomes lēmumu, apstiprina konkursa nolikumu Rīgas TEC-1 rekonstrukcijai attiecībā uz gāzes turbīnu stacijas projektēšanu, iekārtu piegādi un būviecības darbiem (20.03.2003. saņ. dok. Nr.136). Konkursa rezultātus Latvenergo Valde ir apstiprinājusi 19.03.2003., ir pieņemts Valdes lēmums par līguma slēgšanu ar konkursa uzvarētāju (LETA 29.05.2003), kura piedāvājums paredz TEC-1 rekonstrukciju veikt par 63,74 milj.latu (LETA 20.05 2003.). TEC-1 rekonstrukcija mērķiem Latvenergo jau 2002.gada oktobrī bija noslēdzis līgumu par sindicēto kredītu 15 milj. latu apmērā, un 17.06.2002. ir parakstījusi ilgtermiņa aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju bankas kredītu (EIB) par kopējo summu 80 milj.eiro (ap 46,8 milj.latu). kā arī 2002.gada maijā ar Ziemeļu investīciju banku par 22 miljonu latu aizņēmumu (BNS 25.10.2002.). Lai Latvenergo varētu izmantot EIB aizdevumu, ir parakstīts sindicētais garantijas līgums ar trīs bankām par garantiju piešķiršanu ("Dienas Bizness" 13.05.2003., 06.06.2003.). Konkurences padome atzīmē, ka sākotnējais 2001.gada TEC-1 rekonstrukcijas plāns paredzēja rekonstrukcijā ieguldīt 45 milj.latu ( Latvenergo attīstības programma līdz 2010.g.), bet 2003.gadā tās tiek plānotas jau līdz 70 milj.Ls apmērā (LETA 30.06.2003.). 12.1.2. Ja netiek realizēta TEC-1 rekonstrukcija (07.04.2003. saņ. dok.Nr.183) "(..) Rīgas TEC-1 esošās koģenerācijas iekārtas ir jāaptur, kā rezultātā būtiska elektroenerģijas daļa (ap 10%) netiks izstrādāta, izmantojot koģenerācijas cikla iespējas; ražojot elektroenerģiju par konkurētspējīgām cenām, ar TEC-1 enerģētiskas daļas apturēšanu saistītie izdevumi jāsadala samazinātai enerģijas izstrādei, tālāk pasliktinot tās konkurētspēju; samazinās centralizētās siltumapgādes ekonomiskā efektivitāte, konkurētspēja un drošums; palielināsies Latvijas atkarība no elektroenerģijas importa, kā arī valsts elektroapgādes risks (nodrošinājums, cena); būtiski samazinās energokompānijas iespēja gūt peļņu nākotnē, izmantojot vides prasībām visatbilstošāko tehnoloģiju; (..) risinājums ir pretrunā Latvijas valdības pamatnostādnēm enerģētikā". Konkurences padome uzskata, ka minētais attiecas uz TEC-1 rekonstrukcijas projekta nerealizēšanu, nevis uz ilgtermiņa Līgumu nenoslēgšanu un TEC-1 rekonstrukcijas projekta realizācija nav atkarīga no Līguma pastāvēšanas (skat. punktu 12.1.1.). 12.2. Rīgas siltums 12.2.1. "(..) nevaram piekrist, ka līgumā noteiktais garantētais siltumenerģijas apjoms ne mazāk kā 2,6 TWh gadā nav pamatots vai ir pārāk augsts. Par to liecina arī 2001./2002.g. siltumenerģijas iepirkuma rādītāji, kas sastādīja 2,826 TWh gadā pie apkures sezonas vid. temperatūras T ārg=+0,9°C (kas vērtējama kā silta ziema), bet jau 2002./2003.g. apkures sezonas lielākās daļas rādītāji liecina, ka iepirkums sastādīs 3,045 TWh gadā pie ārgaisa prognozējamās temperatūras T ārg=-0,3°C (kas vērtējama kā tuva normatīvai temperatūrai)" (17.02.2003. Nr.4/1301). Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju 2002.gadā Rīgas siltums no Latvenergo ir iepircis 2,975 TWh, un 2002./2003.g. apkures sezonas vidējā gaisa temperatūra ir bijusi T ārg= -1,1°C (Rīgas siltuma fakss 02.07.2003.). Rīgas siltuma 2002./2003. apkures sezonā tīklā lietderīgi nodotā siltumenerģija ir 3,14 TWh, kas ir 120%, salīdzinot ar 2001./2002.g.apkures sezonā nodoto 2,617 TWh (09.06.2003. Nr.4/5806). 07.05.2003. sarunu laikā Rīgas siltuma pārstāvji apliecināja, ka "(..) katru gadu 15, 20 megavatu apjomā dabūjam klāt jaunos abonentus, tirdzniecības centrus, arī jaunceltās dzīvojamās mājas. (..) absolūti nav pamata izteikt kādas pesimistiskas prognozes par nākotni, ka realizētās siltumenerģijas daudzums varētu samazināties, (..) tautsaimniecībai stabilizējoties, šiem apjomiem būtu jābūt ar kāpjošu tendenci". Konkurences padome pieņem zināšanai Rīgas siltuma vairākkārtīgi izteikto pārliecību par reālām iespējām realizēt Līgumā iestrādāto garantēto siltumenerģijas apjomu 2,6 TWh gadā, kā arī atzīmē, ka Rīgas siltuma padomes 19.12.2002. sēdē zināšanai pieņemtais "A/s "Rīgas siltums" finansu vadības plāns periodam no 2003./2004.f.g. līdz 2012./2013.f.g." (30.04.2003. saņ. dok.Nr.218) (turpmāk - Rīgas siltuma finanšu vadības plāns) siltumenerģijas realizācijas prognoze ir plānots, ka pirktās siltumenerģijas apjoms periodā līdz 2012./2013. tikai 2003./2004.gadā pārsniegs 3,0 TWh (3,026 TWh), bet pārējos gados samazināsies no līdz 2,979TWh 2004./2005.g. līdz 2,959TWh 2012./2013.g. 12.2.2. Rīgas siltums un Latvenergo neredz iespēju rasties neatkarīgajiem ražotājiem labajā krastā, kas varētu par vēl zemākām cenām nekā Latvenergo piedāvāt siltumenerģiju Rīgas siltumam vajadzīgajos apjomos un kvalitātē. Rīgas labajā krastā maģistrālie pārvades un sadales tīkli ir tā strukturēti un organizēti, ka Rīgas siltumam visizdevīgāk siltumenerģiju saņemt no abiem TEC, un TEC-1 rekonstrukcijā Rīgas siltums ir ieinteresēts tieši sakarā ar siltuma apgādes drošības nodrošinājumu atbilstoši mūsdienu prasībām, ko grūti panākt ar ļoti novecojušām TEC-1 iekārtām (07.05.2003. Sarunu protokols). Neatkarīgajam ražotājam jābūt spējīgam nodrošināt centralizētā siltuma tīkla parametru prasības, garantētu piegādi ilgtermiņā, kā arī konkurētspējīgu cenu (Rīgas siltums 11.04.2003. Nr.4/3811). Gadījumā, ja siltumapgādes tirgū labajā krastā ienāktu jauns dalībnieks, Latvenergo jebkurā gadījumā ir ar TEC saistītās maģistrālo tīklu izvietojuma radītās priekšrocības, kā arī jaunais TEC-1 tiks celts blakus esošajam. Tādējādi Latvenergo izmantos arī pastāvošo infrastruktūru, kā nebūs iespējamam potenciālajam tirgus dalībniekam, un līdz ar to viņa konkurētspēja ar Latvenergo praktiski nav iespējama. Savukārt mazo uzņēmumu piedāvātais siltumenerģijas apjoms un cena nevar konkurēt ar Latvenergo piedāvāto apjomu un cenu. Latvenergo atzīmē, ka pie lielāka siltumapgādes tirgus dalībnieku skaita būtu jāvērtē, vai Latvenergo izmaksas par pienākumu nodrošināt "pīķa" stundas un uzturēt avārijas jaudas nebūtu jāsedz arī pārējiem tirgus dalībniekiem - neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem, kas paaugstinātu viņu piedāvāto siltumenerģijas realizācijas cenu (07.05.2003. Sarunu protokols). Konkurences padome atzīmē, ka Rīgas siltuma finanšu vadības plānā Rīgas siltuma attīstības bāzes scenārijā paredzēts, ka no citiem siltumenerģijas ražotājiem, izņemot Latvenergo, Rīgas siltums siltumenerģiju iepirks tikai līdz 2003./2004.f.g. Tādējādi Rīgas siltums paredzējis visu nepieciešamo iepērkamo siltumenerģiju pirkt tikai no Latvenergo .