13. Article

Par sabiedrisko labumu un ko galapatērētājs iegūs Līguma 2.varianta noslēgšanas rezultātā, saņemti šādi viedokļi: 13.1. Latvenergo Galapatērētājs iegūs šādus labumus: pēc rekonstrukcijas Rīgas TEC-1 spēs nodrošināt Latvijas vides normatīvu prasību izpildi, uzlabosies elektroenerģijas apgādes drošība, perspektīvā pieaugot elektroenerģijas slodzei, TEC-1 varēs ieviest integrētās vadības sistēmas un iegūt kvalitātes sertifikātus, būtiski samazināsies (par aptuveni 80%) virszemes ūdens patēriņš un ievērojami tiks samazināts notekūdeņu apjoms, kurināmā izmantošanas lietderības koeficients pieaugs no 74% līdz 88%, kā rezultātā vienas enerģijas vienības izmaksas samazināsies no 8.99 Ls/MWh uz 7,54 Ls/MWh (pie gāzes cenas 61,17 Ls/1000 kub.m), un šis cenu samazinājuma ieguvums tiks sadalīts starp siltuma un elektrisko enerģijām saskaņā ar SPRK noteikto tarifu aprēķinu metodiku. "Galapatērētāji iegūs gan lētāku siltuma enerģiju, gan lētāku elektroenerģiju, jo abas šīs preces tiks ražotas koģenerācijas režīmā" (27.05.2003. Nr.01RD23-04/1164). Sarunu gaitā 07.05.2003. tika atzīmēts, ka Līgumā noteiktais garantētais apjoma 2,6 TWh iepirkums ļaus Latvenergo palielināt elektroenerģijas ražošanu, un tas ļaus realizēt valsts politiku - samazināt elektroenerģijas importa apjomu, kā arī nodrošinās Latvenergo investīciju aizsardzību (07.05.2003. Sarunu protokols). 13.2. Rīgas siltums Noslēdzot ilgtermiņa līgumu Latvenergo būs pamats un iespējas droši realizēt TEC-1 modernizācijas projektu. Uzstādot jaunas un progresīvas tehnoloģijas, palielināsies siltumapgādes drošība un kvalitāte, samazināsies režīmu un tehnoloģisko traucējumu skaits. Pārejot uz vienotu tarifu abos siltuma avotos (TEC-1, TEC-2), būs iespējas brīvi pārdalīt siltumapgādes zonas vai strādāt paralēli vienotā tīklā, kas uzlabotu siltumapgādes režīmus un kopumā siltumapgādes kvalitāti. "Uzskatām, ka pieminētie faktori veicinās siltumenerģijas ražošanas uzlabošanos, veicinās ekonomisko progresu un rezultātā dos zināmu labumu arī patērētājiem" (11.04.2003. Nr.4/3811). Saskaņā ar Rīgas siltuma sniegto informāciju (11.04.2003. Nr.4/3811), izmantojot Latvenergo piedāvātos tarifu aprēķinu principus, tuvinātie aprēķini par iespējamām siltumenerģijas realizācijas cenas (pārdošanas cena galapatērētājam) izmaiņām atkarībā no iepirktā siltumenerģijas apjoma rāda, ka, palielinoties Rīgas siltuma realizācijai par 10%, no Latvenergo iepirktais siltumenerģijas apjoms palielināsies par 12,3%, bet vidējā iepirkuma cena samazināsies par 2,2%, kas kopumā siltumenerģijas pārdošanas gala tarifam dos samazinājumu par 4,8%, bet te jāpiezīmē, ka galapatērētājam tarifa samazinājumu dod ne tikai iepirktās enerģijas cenas samazinājums, bet arī siltumenerģijas apjoma pieaugums. Rīgas siltums atzīmē (17.02.2003. Nr.4/1301), "(..) ka iepirkuma apjoma samazinājuma rezultātā siltumenerģijas cena pieaugs jebkurā gadījumā. Domājam, ka īpaši tas var notikt, ja līgums netiks noslēgts un TEC-1 modernizācijas projekts netiks realizēts un siltumenerģija tiks ražota ar novecojušām neekonomiskām iekārtām". 13.3. Rīgas dome Ir "(..) atbalstāma divu lielu siltumapgādes uzņēmumu cieša sadarbība, kā ilgtermiņa Līguma noslēgšana (..)", jo tas cels siltumapgādes drošumu Rīgas labā krasta patērētājiem, optimizēs uzņēmumu resursus un finanšu līdzekļu izmantošanu un samazinās izdevumus, veicinās pušu atbildības pakāpi vienam pret otru, kā rezultātā ieguvējs varētu būt galapatērētājs, un Līguma noslēgšanas fakts ievērojami palielinātu TEC-1 projekta kredītreitingu un veicinātu "(..) vēl sekojošu problēmu risinājumu: a) nodrošinātu enerģijas ražošanu enerģētiski augstākā kvalitātē pēc Rīgas TEC-1 esošās koģenerācijas iekārtas pilnas nolietošanās; b) palielinātu Rīgas TEC-1 darbības ekonomisko efektivitāti un konkurētspēju; c) samazinātu elektrostacijas ietekmi uz apkārtējo vidi; d) vienlaicīgi palielinātu Rīgas pilsētas iedzīvotāju elektroapgādes drošumu" (14.05.2003. Nr.1-36/RD-03-2404-nd). 13.4. Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvā padome (turpmāk - EEKP) Līguma noslēgšana atbilst Rīgas iedzīvotāju interesēm, jo palīdzēs ilgtermiņā uzturēt stabilus un zemus siltumenerģijas tarifus un iespējami viszemāko gaisa piesārņojuma līmeni no siltuma avotiem, atbilst Koncepcijai un Enerģētikas hartas pamatnostādnēm, jo balstās uz maksimāli iespējamu siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā, augstu energoefektivitāti un kaitīgo izmešu samazināšanu koģenerācijas procesa rezultātā (19.02.2003. sēdes Nr.3 prot.4.§), (Fax 07.03.2003.). Vērtējot Latvenergo, Rīgas siltuma, Rīgas domes un EEKP minētos sabiedriskos ieguvumus, Konkurences padome uzskata, ka Līguma noslēgšanas rezultātā sabiedrības kā patērētāja ieguvums būs siltumenerģijas realizācijas apjoma nodrošinājuma rezultātā palielināta elektroenerģijas ieguve, kas savukārt nodrošinās valsts politikas realizēšanu elektroenerģijas sektorā, un šā mērķa realizēšanai nepieciešamā investīciju aizsardzība. Pārējie norādītie sabiedrības ieguvumi nav saistāmi ar Konkurences likuma 11.punkta otrās daļas izpratnē nepieciešamo Līguma noslēgšanas rezultātā saņemto sabiedrisko ieguvumu, t.i., tie nesniedz pamatojumu, kādā veidā Līguma noslēgšana par garantēto iepirkuma apjomu uz 10 gadiem veicinātu realizācijas vai ražošanas uzlabošanos Rīgas siltumā un Latvenergo, turklāt pēc Līguma noslēgšanas neietekmētu Rīgas siltuma interesi attiecībā uz siltumenerģijas iepirkšanu no nākotnē iespējamā potenciālā Latvenergo konkurenta. Līdz ar to sabiedriskais ieguvums no vides normatīvu rādītāju uzlabošanās, elektroenerģijas apgādes drošības palielināšanās, perspektīvā pieaugot elektroenerģijas slodzei, un siltumapgādes drošības un kvalitātes palielināšanās ir vērtējams nevis kā Līguma 2.varianta noslēgšanas, bet gan TEC-1 rekonstrukcijas rezultāts. Ja Latvenergo un Rīgas siltums TEC-1 rekonstrukcijas rezultātā paredzētā enerģijas vienības izmaksu samazināšanās rezultātā netiek plānota siltumenerģijas un elektroenerģijas realizācijas tarifu samazināšana, tad minētie labumi tikai uzlabos vienošanās dalībnieku - Latvenergo un Rīgas siltuma finansiālo stāvokli un konkurētspēju, nedodot labumu galapatērētājam. Konkurences padome pieņem zināšanai EEKP viedokli (Latvenergo fakss 07.03.2003.), ka, ja vides piesārņojuma līmenis to nepieļauj, ierobežotā pilsētas rajonā nevar rasties jauns siltuma avots, kas balstās uz kurināmā sadedzināšanu un varētu būt konkurents jau esošajai ražotnei, kurai līdz ar to veidojas nosacīts dabīgs monopolstāvoklis. Konkurents siltumapgādē te varētu būt tikai elektroenerģija, saules enerģija vai siltuma sūkņu izmantošana, kas ir dārgāks siltumenerģijas iegūšanas veids nekā centralizētā siltumapgāde ar siltuma izstrādi koģenerācijas procesā.