14. Article

Rīgas domes norādītā siltumapgādes stratēģija ir pretrunā ar reālo situāciju. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 51.panta otro daļu siltumapgādes attīstību savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros nosaka pašvaldība. 02.09.1997. pieņemtā Latvijas enerģētikas nacionālā programma nosaka, ka vietās, kurā attīstīta centralizētā siltumapgāde, pašvaldībām ir jāizstrādā konceptuālās programmas un jāveic konkrēta siltumapgādes attīstības prognozēšana un plānošana. 26.01.1999. Rīgas dome ar lēmumu Nr.6981 nolēma atbalstīt un veicināt Rīgas centralizētās siltumapgādes rehabilitācijas projekta sastāvā izstrādātās centralizētās siltumapgādes attīstības 3.alternatīvas realizāciju. Tā paredzēja Daugavas abu krastu siltumtīklu savienošanu un siltumenerģijas realizācijas apjoma palielināšanu nodrošināt, pilnīgāk noslogojot TEC-2 ražošanas jaudas. Saskaņā ar Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA) un Zviedrijas konsultantu FVB izstrādātā rehabilitācijas projekta (turpmāk - Rehabilitācijas projekts) 1999.gada nobeiguma ziņojuma īsajā kopsavilkumā minēto, 3.alternatīvas variants nodrošināja viszemākās tarifa likmes, labus finanšu rādītājus un ilglaicīgu centralizētās siltumapgādes sistēmas darbību tās konkurētspējas dēļ ar lokālo gāzes katlu siltumapgādi ilgtermiņā, bet ar nosacījumu, ja siltuma iepirkuma cena būtu zemāka, nekā tā bija 1999.gadā (projekta zemāko izmaksu analīzes secinājumi). Saskaņā ar Rīgas siltuma informāciju (04.12.2002. Nr.1.4/6626) vienošanās ar Latvenergo par ilgtermiņa iepirkuma cenām, kas nodrošinātu 3.alternatīvas nosacījumus, netika panākta. Līdz ar to "(..) varam teikt, ka Rīgas domes 26.01.1999. lēmums Nr.6981 (..) nav spēkā. (..) Neraugoties uz to, ka netika realizēta Pasaules bankas un SIDA ilgtermiņa kredīta piesaistīšana, jo valdība atteica garantijas, uzskatām, ka rehabilitācijas projekta realizācija šobrīd notiek veiksmīgi, (..) tiek plānota koģenerācijas stacijas izbūve SC "Imanta", kas praktiski atbilst rehabilitācijas projekta 2.alternatīvas realizācijai". A/s "Siltumprojekts" darbā "Rīgas TEC-1, TEC-2, SC "Andrejsala" un a/s "Rīgas siltums" siltumtīklu izmantošanas un attīstības kompleksā shēma laika posmā līdz 2015.gadam" (20.03.2003. saņ.dok.Nr.136) norādīts, ka Rehabilitācijas projekta 2.alternatīva paredz siltumenerģijas ražošanas izmaksu samazināšanu kreisajā krastā, investējot līdzekļus Rīgas siltuma koģenerācijas stacijas veidošanā, un abu krastu tīklos siltuma padeve tiek realizēta ar vismazākajām izmaksām, kreisās puses tīklos iekļaujot lokālos tīklus, slodzi nodrošina SC Imanta un SC Zasulauks, savukārt labajā krastā TEC-2 nodrošina pamatslodzi, bet esošais TEC-1 un Andrejsala - maksimumslodzi. Sakarā ar jauna TEC-1 būvniecību un pakāpenisku koģenerācijas cikla ieviešanu visās Rīgas siltuma SC (04.12.2002. Nr.1.4/6626), Rīgas siltumapgāde attīstās pēc scenārija, kas nav analizēts Rīgas domes akceptētajā Rehabilitācijas projektā. Uz Konkurences padomes pieprasījumu (19.11.2002. Nr.5-1077, 06.02.2003. Nr.5-121) informēt par pašreizējo Rīgas siltumapgādes stratēģiju Rīgas dome (14.05.2003. Nr. 1-36/RD-03-2404-nd) atsaucās uz "(..) centralizētās siltumapgādes turpmāko attīstību saskaņā ar jau izstrādāto a/s "Siltumprojekts" darbu "Rīgas TEC-1, TEC-2, SC "Andrejsala" un a/s "Rīgas siltums" siltumtīklu izmantošanas un attīstības kompleksā shēma laika posmā līdz 2015.gadam" (turpmāk - Domes norādītā siltumapgādes stratēģija). Minētajā darbā Rīgas siltuma attīstības programmas pasākumos līdz 2010.g neparādās neviena Rīgas siltuma siltumavota darbības pāreja uz koģenerācijas režīmu (tab. 1.6.2.), kā arī, ņemot vērā, ka Rehabilitācijas projektā par lietderīgāko Rīgas siltumapgādes sistēmas attīstības virzienu ir atzīta Daugavas krastos izvietoto centralizētās siltumapgādes sistēmas (turpmāk - CSS) savienošana, kā arī pieņemts, ka siltumapgādes nodrošināšana pamatā ir no Rīgas TEC-2, kā pamatvarianti tiek izskatīti tie, kur siltumenerģija tiek nodota no Daugavas labā krasta CSS uz kreisā krasta CSS, ar pamatmērķi maksimāli noslogot sistēmas efektīvāko siltumavotu Rīgas TEC-2, maksimāli paplašināt tā apgādes zonu, samazināt darbināmo siltumavotu skaitu. Tādējādi, ņemot vērā, ka krastu savienošanas gadījumā rodas cits lietā vērtējamais siltumapgādes ģeogrāfiskais tirgus ar atšķirīgu esošās un potenciālās konkurences stāvokļa vērtējumu, Konkurences padome nevar veikt iespējamās konkurences situācijas vērtējumu Līgumā paredzētajā 10 gadu ilgtermiņā.