16. Article

Pieņemot lēmumu, Konkurences padome ņēma vērā: 16.1. Līgums ir konkurenci ierobežojoša vertikāla ilgtermiņa vienošanās starp diviem siltumapgādes tirgus dalībniekiem Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas Daugavas labajā krastā. Konkurences ierobežojums izpaužas kā Līgumā iekļautais garantētais siltumenerģijas iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā, ko Rīgas siltums apņemas iepirkt no Latvenergo, un kas sastāda 92,2% no visa 2001./2002.gada apkures sezonā no Latvenergo iepirktā siltumenerģijas apjoma 2,82 TWh, un 87,37% no visa 2002.gadā 2,975 TWh iepirktā, kas siltas ziemas apstākļos var sastādīt visu nepieciešamo iepirktās siltumenerģijas daudzumu, vai pat to pārsniegt. Tādējādi Līgums ir vērtējams kā de facto ekskluzīvais pirkuma līgums, kur Rīgas siltums faktiski apņemas iepirkt siltumenerģiju tikai no Latvenergo; 16.2. Vienošanās uzliek Rīgas siltumam ilgtermiņa pienākumu pirkt garantēto apjomu (ne mazāk kā 2,6 TWh) no dominējošā stāvoklī ar 99,65% tirgus daļām esošā siltumenerģijas pārdošanas tirgus Rīgas administratīvās teritorijas labajā krastā dalībnieka Latvenergo, tādējādi ilgtermiņā uz 10 gadiem ierobežojot vertikālās attiecībās esošās Rīgas siltuma rīcības brīvību pašam attīstīt savu ražošanu, izvēlēties nepieciešamos siltumenerģijas iepirkuma apjomus atkarībā no iespējām tos realizēt centralizētajās siltumapgādes sistēmās abos krastos, un iespējami iegūt siltumenerģiju, kas var būt lētāka par iepirkto no Latvenergo, pateicoties plānotajām rekonstrukcijām siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku uzstādīšanu, sevišķi ņemot vērā to, ka tiek paplašināta Rīgas siltuma uzņēmējdarbība lokāli centralizētā un lokālajā siltumapgādes sistēmā. Līdz ar vienošanos Rīgas siltums potenciāli atsakās no tiesībām uz savu siltumenerģijas ražošanas palielināšanu un tādējādi palielina savu atkarību no Latvenergo piedāvātās iepirkuma cenas; 16.3. Līguma darbības rezultātā nav paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšana gala lietotājiem, un tādējādi vienošanās nedod tiešu labumu patērētājam, kā arī līdz ar to nenodrošina Līgumā norādītā mērķa - nodrošināt centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanu, salīdzinot ar lokālo apkuri, sasniegšanu, tādējādi nedodot labumu sabiedrībai; 16.4. vienošanās nosacījumi nav saistīti ar siltumenerģijas realizācijas galapatērētāja uzlabošanos, un tādējādi vienošanās neveicina siltumenerģijas realizāciju; 16.5. vienošanās rezultātā dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pārdošanas tirgū esošais Latvenergo paredz vertikālās attiecībās esošajam un tikai vienam pircējam - dominējošā stāvoklī siltumapgādes tirgū centralizētās siltumapgādes sistēmā esošam Rīgas siltumam savas produkcijas iepirkuma nodrošinājumu par cenu, kas aprēķināta pēc SPRK vai citas likumā noteiktas regulējošas institūcijas Līguma darbības laikā apstiprinātas metodikas; 16.6. vienošanās ir daudz vairāk izdevīga tikai vienam vienošanās dalībniekam - Latvenergo, jo nodrošina ilgtermiņā līdz 2013.gadam praktiski visa Latvenergo saražotā siltumenerģijas apjoma garantētu realizāciju, bet Līgums nenodrošina Rīgas siltuma garantijas iepirkto apjomu realizēt; 16.7. vienošanās nākotnē var kavēt konkurences attīstību un apgrūtināt potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšanu siltumenerģijas pārdošanas tirgū. Sakarā ar to, ka vienošanās uzliek par pienākumu Rīgas siltumam pirkt siltumenerģiju garantētā apjomā, apgrūtinātas realizācijas apstākļos Rīgas siltums būs spiests samazināt savu ražošanu, kā arī atteikties iepirkt siltumenerģiju no citiem esošajiem vai ilgtermiņa periodā nākotnē potenciālajiem siltumenerģijas pārdošanas tirgus dalībniekiem, kas gribētu ienākt tirgū, izmantojot jaunākos sasniegumus siltumapgādes tehnoloģijās, un uz to bāzes iespējami spētu konkurēt ar Latvenergo, tāpat kā to iespējami spētu darīt arī Rīgas siltums. Tādējādi garantētais iepirkuma apjoms var radīt barjeras ienākšanai siltumapgādes un siltumenerģijas pārdošanas tirgū, kas ir pretrunā ar Enerģētikas likumā iestrādāto iespēju liberalizēt siltumapgādes tirgu un Eiropas Enerģētikas hartas nolīguma prasībām sekmēt konkurējoša enerģētikas tirgus veidošanos. 16.8. Līgums stimulē Latvenergo iespēju izšķiroši ietekmēt Rīgas siltums darbību un stimulē divu siltumapgādes tirgus dalībnieku - Latvenergo un Rīgas siltums darbību koordināciju, radot Rīgas pilsētas teritorijā siltumapgādes tirgū monopola rašanās draudus. 16.9. SPRK izteica viedokli, ka Līguma noslēgšana radīs pozitīvus priekšnosacījumus stabilai un drošai Rīgas pilsētas apgādei ar siltumenerģiju ilgtermiņā par nākotnē iespējami zemākām cenām; 16.10. Rīgas regulators neatbalsta Līguma slēgšanu, jo vienošanās var pasliktināt Rīgas siltuma finansiālo stāvokli un ir Latvenergo interesēs; 16.11. Rīgas dome un EEKP atbalsta Līguma slēgšanu, jo tas palīdzēšot ilgtermiņā uzturēt stabilus un zemus siltumenerģijas tarifus galapatērētājam; 16.12. Latvenergo kā valstij stratēģiski svarīga uzņēmuma elektroenerģijas apgādes tirgū investīciju riska samazināšanas nepieciešamību. Koģenerācijas procesā siltumenerģijas un elektroenerģijas cena un nodrošinājums ir savstarpēji saistīti. Brīvā elektroenerģija tirgus apstākļos Baltijā un Eiropas Savienībā Latvijas valsts interesēs ir Latvenergo kā konkurētspējīgs elektroenerģijas ražotājs, kas garantē elektroenerģijas, kā arī siltumenerģijas apgādes drošību; 16.13. valsts politiku samazināt Latvijas atkarību no elektroenerģijas importa, radīt apstākļus elektroenerģijas tirgus atvēršanai un veicināt koģenerācijas attīstību, siltuma enerģiju piegādājot galvenokārt centralizētai siltuma apgādes sistēmai (MK 11.09.2001. akceptētā Enerģētikas politika elektroenerģijas sektorā); TEC-1 pēc rekonstrukcijas varēs izstrādāt trīs reizes vairāk elektroenerģijas pie tā paša saražotā siltuma daudzuma (04.04.2003. saņ.dok.Nr.178, Latvenergo 22.08.2001.ziņojums Rīgas pilsētas domei Par Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas projektu) un elektroenerģijai iespējamā cena no TEC-1 ir sagaidāma zemāka par pašreizējo un mazāka par iepējamo konkurentu cenām (07.04.2003. saņ. dok.Nr.183); 16.14. informāciju, ka siltumenerģijas cena pēc TEC-1 rekonstrukcijas tiks samazināta un pielīdzināta TEC-2 siltumenerģijas realizācijas cenai, kas pašlaik ir vidējās siltumenerģijas iepirkuma cenas 3,16% pazeminājums. Tādējādi tiks uzlabots Rīgas siltuma finansiālais stāvoklis un konkurētspēja, kā rezultātā būs radīta iespēja galapatērētājam nākotnē iespējami sagaidīt siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšanu, ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības stratēģija un pamatprincipi (SPRK Padomes 09.01.2002. lēmums) iestrādāto (p.2), ka Regulators izveidos "(..) uz patērētājiem orientētu cenu un tarifu noteikšanas metodiku, kas nosaka ekonomiski pamatotas (..) cenas", un "Regulators īstenos tādu cenu un tarifu politiku, kas sekmēs taisnīgu ieguvumu sadali starp pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem" (p.14.). 16.15. Rīgas siltums vairākkārtīgi izteikto pārliecību par reālām iespējām realizēt Līgumā iestrādāto garantēto siltumenerģijas apjomu 2,6 TWh gadā un vairāk; 16.16. siltumenerģijas pārdošanas centralizētai siltumapgādes sistēmai tirgū Rīgas administratīvās teritorijas Daugavas labajā krastā tuvāko gadu laikā lielo investīciju dēļ nepastāv situācija, lai parādītos jauns tirgus dalībnieks - Latvenergo konkurents, kas saražoto siltumenerģiju varētu pārdot Rīgas siltumam nepieciešamajā apjomā par konkurētspējīgām cenām. Līdz ar to Rīgas siltums, konkurētspējīgas iepirkuma cenas trūkuma dēļ, tuvākā nākotnē paliek ieinteresēts turpināt iepirkt siltumenerģiju tikai no Latvenergo, kuram pēc Līguma noslēgšanas siltumenerģijas pārdošanas tirgū Rīgas administratīvās teritorijas labajā krastā, salīdzinot ar pastāvošo situāciju, apstākļi neizmainās; 16.17. 02.09.1997. pieņemtā Latvijas enerģētikas nacionālā programma paredz sasaistīt koģenerācijas jaudu ieviešanu ar neatkarīgo elektroenerģijas ražotāju attīstību. Līdz ar to iespējama potenciāla siltumapgādes tirgus dalībnieka parādīšanās ar progresīvākās tehnoloģijas izmantošanu; 16.18. nav skaidra Rīgas pilsētas siltumapgādes attīstības stratēģija. Sarunu gaitā Rīgas siltums sniedza informāciju, ka tiek prognozēta jaunas siltumapgādes attīstības koncepcija (07.05.2003. Sarunu protokols). 16.19. Līguma 2.2.punkta nosacījuma atbilstības izvērtējums nav KP kompetence. Ievērojot minēto un pamatojoties uz 04.10.2001. Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulu un 7.punktu, 11.panta otro daļu, Padome nolēma: