6. Article

Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par (..) 7) darbībām, (..) kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū". Savukārt 11.panta otrā daļa nosaka, ka "Konkurences padome šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās, pieņemot attiecīgu lēmumu, var atļaut vai atļaut ar nosacījumiem, ja tā konstatē, ka vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko progresu un tādējādi dod labumu patērētājam, turklāt šīs vienošanās: 1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami šo mērķu sasniegšanai; 2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā". Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka "vienošanās - divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās (..)". Rīgas administratīvās teritorijas labajā krastā Latvenergo ir siltumenerģijas ražotājs un 99,65% no saražotā pārdod Rīgas siltums, kas siltumenerģiju iepērk tikai no Latvenergo. Latvenergo uzņēmējdarbības galaprodukts - saražotais siltumenerģijas apjoms ir nepieciešams Rīgas siltums kā sākuma produkts uzņēmējdarbības veikšanai siltumapgādē ar centralizētās siltumapgādes sistēmu Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas abos krastos. Rīgas siltums ir Latvenergo produkcijas vairumpircējs. Tādējādi Rīgas siltums darbojas no Latvenergo lejupejošā siltumenerģijas pārdošanas tirgū un abi Līguma slēdzēji atrodas vertikālās piegādātāja (pārdevēja) un pircēja attiecībās. Šajās attiecībās Latvenergo ir tirgus vara piegādātāja (pārdevēja) līmenī, jo Rīgas siltums nepastāv cita piegādātāja izvēles iespējas, Latvenergo ir vienīgais piegādātājs labajā krastā. Savukārt arī Latvenergo nepastāv izvēles iespējas savas produkcijas realizēšanā kā vienīgi Rīgas siltums. Tādējādi labajā krastā Rīgas siltums šajās vertikālajās attiecībās ir tirgus vara pircēja līmenī. Gan Latvenergo, gan Rīgas siltums interesēs ir nodrošināt savas produkcijas garantētu realizāciju. Ja vienai no pusēm ir ietekme tirgū (tirgus vara), tā var mēģināt palielināt savu peļņu vai gūt citus labumus uz otras puses rēķina. Latvenergo ietekme siltumenerģijas pārdošanas tirgū ir palielināta sakarā ar izmaksu priekšrocībām, bet Rīgas siltums ietekme ir tā, ka tā ir vienīgais pircējs. Tādējādi Konkurences likuma 1.panta 11.punkts izpratnē Līgums starp Latvenergo un Rīgas siltums par sadarbību koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas efektīvā izmantošanā un realizācijā ir vērtējams kā vertikāla vienošanās starp diviem siltumapgādes tirgus dalībniekiem, no kuriem katrs darbojas atšķirīgos pārdošanas ķēdes līmeņos un ar šo vienošanos tiek noteikti nosacījumi, pie kādiem puses ilgtermiņā pārdod un pērk siltumenerģiju Daugavas labajā krastā centralizētai siltumapgādes sistēmai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Konkurences ierobežojums Līgumā izpaužas kā Līguma 2.1.punktā iekļautais garantētais siltumenerģijas iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā, ko Rīgas siltums apņemas iepirkt no Latvenergo. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome, darbojoties savas kompetences ietvaros, izvērtēja Līguma 2.1.punktā iekļautā nosacījuma par garantēto siltumenerģijas iepirkuma apjoma atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai.