7. Article

Līguma 1.variants. 7.1. Rīgas siltums nesniedza pārliecinošu Līgumā paredzēto garantētās siltumenerģijas apjoma ne mazāk kā 2,6 TWh gadā iepirkuma līdz 2017.gadam izvēles pamatojumu (Līguma 2.1.punkts) (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā dok.Nr.640). Garantēto piegādes apjoma 2,6 TWh izvēli Rīgas siltums pamato šādi: "Garantētais siltumenerģijas apjoms tika novērtēts, veicot pēdējo 5 gadu siltumenerģijas patēriņa analīzi un izdarot siltumenerģijas realizācijas prognožu aprēķinus nākamiem 7-8 gadiem. Analīze un aprēķini tika veikti, ņemot vērā iespējamo ārgaisa temperatūras izmaiņu ietekmi uz prognožu rezultātiem. Pēdējo 5 gadu analīzes rezultāti rāda, ka straujā realizācijas lejupslīde ir samazinājusies un vēl tā var turpināties nākamos 2 gadus, pēc kā prognozējama stabilizācija un pat neliels realizācijas pieaugums. (..) iepirkuma apjoms 2,6 TWh ir aprēķināts pie minimālās slodžu prognozes un vēl veicot pārrēķinu uz ārgaisa temperatūru - pie siltas ziemas apstākļiem. Siltās ziemas apstākļi pieņemti pēc pēdējo 10 gadu apkures sezonas ar visaugstāko vidējo temperatūru (..)". Rīgas siltums plānotais siltumenerģijas iepirkuma apjoms (TWh) no Latvenergo: pārrēķins uz 10 gadu perioda pārrēķins uz vissiltāko ziemas temp. ilggadējo temp. 2002./2003. 2,605 3,008 2003./2004. 2,588 2,985 2004./2005. 2,588 2,985 2005./2006. 2,623 3,029 No sniegtajiem datiem redzams, ka Rīgas siltums plānotais siltumenerģijas iepirkuma apjoms no Latvenergo siltās ziemās nenodrošina Līgumā paredzēto bāzes garantijas apjomu 2,6 TWh. Tādā gadījumā saskaņā ar Latvenergo 25.10.2002. sniegto informāciju pie dabasgāzes iepirkuma cenu līmeņa 52 Ls/1000 kub.m siltuma cena būs ap 8,20 Ls/MWh (saņemtā dok. Nr.580), kas ir par 3,9% lielāka nekā pašreizējā vidējā iepirkuma cena 7,89 Ls/MWh. Rīgas siltums pauž viedokli, ka noteiktais garantētais iepirkuma apjoms juridiski nav vērtējams kā Līguma uzlikts ierobežojums, jo par iepirkuma apjoma izmaiņām (palielināšanu vai samazināšanu), kā arī par pirmstermiņa līguma laušanu nav paredzētas soda sankcijas un noteiktais garantētais apjoms nav uzskatāms par obligāti izpildāmo iepirkumu, bet gan par bāzi (pamatu) bāzes tarifa aprēķinam (04.12.2002. Nr.1.4/6626), kā arī, "(..) tā saucamais "garantētais" apjoms atbilstoši līguma projekta p.3.5.1. faktiski neuzliek nekādas būtiskas saistības a/s "Rīgas siltums", izņemot to, ka neizpildes gadījumā ir jāpārrēķina tarifs, kas ir pats par sevi saprotams arī bez līguma noslēgšanas, atbilstoši SPRK apstiprinātajai tarifu metodikai" (17.02.2003. Nr.4/1301). Minētais arguments nav pamatots, jo Līguma priekšmets ir "(..) a/s "Rīgas siltums" apņemas iepirkt siltumenerģiju (..) ne mazāk kā 2,6 Twh gadā, saglabājot un paplašinot esošos iepirkuma apjomus, pieslēdzot jaunus siltuma patērētājus (..)". (Līguma 2.1. p.). 7.2. Konkurences padomes rīcībā nav pārliecinošu pierādījumu par Rīgas siltums iespējām palielināt siltumenerģijas apjoma realizāciju. Saskaņā ar Līguma 3.2.punktu: "(..) Latvenergo siltumavotu (TEC-1; TEC-2) siltumenerģijas tarifu noteikšanas principi ilgtermiņā paredz, palielinoties a/s "Rīgas siltums" iepirktās siltumenerģijas apjomam no a/s "Latvenergo" siltuma avotiem, siltumenerģijas tarifu samazināšanu (šeit un turpmāk līgumā, termins siltumenerģijas tarifu samazināšana tiek lietots relatīvi, pie tam ar nosacījumu, ka nemainās citi (bez siltumenerģijas piegādes apjoma) siltumenerģijas ražošanas izmaksu iespaidojošie faktori (lata devalvācija, izmaiņas nodokļos, inflācija, kurināmā cenu izmaiņas u.c.) un ciktāl tas nav pretrunā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vai Rīgas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (..) lēmumiem, kas nodrošina galalietotājiem piegādātās siltumenerģijas konkurētspējas pieaugumu, stimulējot realizācijas apjomu palielinājumu". 7.2.1. Rīgas siltums kā garantu palielinātai apjoma realizācijai gan tuvākajā laikā (līdz 2005.g.), gan līdz 2017.g (lai nodrošinātu Līguma mērķu realizēšanu) nemin neko konkrētu (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā dok.Nr.640). Rīgas siltums norāda, ka galvenais faktors palielinātai apjoma realizācijai ir siltumenerģijas realizācijas cena galapatērētājam, un, jo tā zemāka, jo lielākas iespējas realizēt lielākus apjomus. Realizācijas cenas pamatā ir siltumenerģijas iepirkuma cena, ko savukārt varētu pazemināt, ja Rīgas siltumam būtu iespēja vairāk realizēt. Tādējādi palielinātas realizācijas pamatojums ir realizācijas cenas pazeminājums patērētājam. Normālas temperatūras ziemā (kas nav garantēta) Rīgas siltums plānotais siltumenerģijas iepirkuma apjoma palielinājums no 3,008 TWh 2002./2003. uz 3,029 TWh 2005./2006. jeb 0,7% ir niecīgs. Ilgtermiņa prognoze sniegta līdz 2012/2013.gadam, Līguma darbības laiks ir līdz 2017.g. Sniegtajā ilgtermiņa prognozē iepirkuma pieaugums no Latvenergo plānots līdz 3,51 TWh gadā jeb 7,6%. No Latvenergo iepirktie kopējie siltumenerģijas apjomi no 1994.gada līdz 2001.gadam ir samazinājušies par 32,7%, bet pret 2003.g. prognozējamo - par 37% . Rīgas siltums siltumenerģijas realizācijas apjomu krišanos skaidro ar abonentu atslēgšanos no centralizētās siltumapgādes sistēmas un pāreju uz alternatīvu apkures veidu, izbūvējot autonomas gāzes katlumājas, jaunu automatizētu individuālo siltuma mezglu, kas paver plašas regulēšanas iespējas, uzstādīšanu ēkās, kā arī ēku siltināšanu ar mūsdienīgiem materiāliem, silto ziemas meteoroloģisko apstākļu ietekmi, karstā ūdens skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos (94,6%), Rīgas siltums remonta darbu kvalitātes un organizācijas uzlabošanos. Lai arī Rīgas siltums veic intensīvu darbu jaunu klientu piesaistē (1998./99. gada noslēgto līgumu rezultātā ir pieslēgta siltumslodze virs 84 MW, kopējais noslēgto līgumu skaits ar jaunpiesaistītajiem klientiem no 1999./2000. līdz 2001./2002. pieaudzis par 36,8%, t.sk. labajā krastā (kur pērk no Latvenergo) - par 20,8%, bet kreisajā krastā - par 122%), Rīgas siltums atzīst, ka virkne potenciālo klientu darba gaitā maina savu viedokli un vairāk nevēlas pieslēgties centralizētajai apkurei, bet ierīko individuālo gāzes katlumāju, un šo procesu veicina a/s "Latvijas gāze" mārketinga politika jaunu klientu piesaistē, lielas investīcijas gāzes vadu izbūvē jaunajiem industriālajiem patērētājiem un dabasgāzes cena, kas praktiski neatšķiras mazajiem un lielajiem patērētājiem. Rīgas domes 12.12.2000. izdotie grozījumi saistošajos noteikumos Nr.15 brīvi pieļauj alternatīvas apkures sistēmas izveidi ēkās, kaut arī tā atrodas centralizētās siltumapgādes zonā. Jaunu klientu piesaisti apgrūtina arī 10.05.2001. grozījumi Enerģētikas likuma 50 - 52.pantā, kas dod tiesības ēku un būvju īpašniekiem izvēlēties tiem izdevīgāko siltumapgādes veidu. 7.2.2. Latenergoprojekts 2001. darbā "Centralizētās un lokālās siltumapgādes zonu izvietojums Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā" (11.11.2002., saņemtā dok. Nr.603) norādīts, ka, neskatoties uz siltumenerģijas pieprasījuma pieaugumu sakarā ar jauno apbūvi, ir vērojams kopējais siltumenerģijas pieprasījuma samazinājums. Prognoze par siltumenerģijas lietotājiem, kas varētu atslēgties no centralizētās siltumapgādes sistēmas un pāriet uz alternatīvajiem veidiem (pie 2001.gadā pastāvošām dabas gāzes cenām mazajiem dabas gāzes patērētājiem), liecina, ka centralizētās siltumapgādes slodze Rīgas pilsētā līdz 2015.gadam samazināsies, lokālās un lokāli centralizētās pieaugs, bet siltumenerģijas pieprasījuma prognozē norāda, ka centralizētās siltumapgādes sistēmas patērētāju siltumenerģijas pieprasījums (pieslēgtā siltumslodze) 2015.gadā sastādīs 2,585 TW. 7.2.3. Līguma 2.4. punktā noteiktais Līguma darbības laiks līdz 2017.gadam nav vienādi izdevīgs abiem vienošanās dalībniekiem, bet daudz lielākā mērā izdevīgs Latvenergo. Līguma darbības laika līdz 2017.gadam izvēli (15 gadi) noteica Latvenergo, pamatojot ar TEC-1 rekonstrukcijā ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās laiku (Rīgas siltums 04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņ. dok. Nr.640). Rīgas siltums darbības stratēģija (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņ. dok. Nr.640) ir savu siltumavotu modernizācija, nomainot esošās iekārtas SC ar koģenerācijas iekārtām. Koģenerācijas process ieplānots visās nākotnē strādājošās SC, tajā skaitā labajā krastā vienā - SC Vecmīlgrāvis un kreisajā krastā - trijās, t.i., SC Imanta, SC Ziepniekkalns un SC Daugavgrīva. Vidējas jaudas rajonu gāzes katlumājas un mazās cietā kurināmā un gāzes katlumājas pakāpeniski tiek slēgtas, pieslēdzot centralizētajiem tīkliem vai tiek pārveidotas par bezpersonāla automatizētajām katlumājām. Automatizēto gāzes katlumāju bez apkalpojošā personāla būvniecība ir aizsākta 1999.g. 2002.g. ir uzbūvētas un rekonstruētas 6, pašlaik kopējais skaits ir 15, un 2003.g. paredzēts gazificēt un pārņemt apkalpošanā vēl 19 Rīgas domes Skolu valdes mazās katlumājas. Nākotnē paredzēts attīstīt ražošanu autonomās automatizētās bezpersonu katlumājās ārpus centralizētās siltumapgādes zonas. Kā izmainīsies nākotnē modernizācijas rezultātā kopējā uzstādītā siltumenerģijas jauda, Rīgas siltums nav norādījis. Konkurences padome uzskata, ka 15 gadu laikā sevi var aktīvi pieteikt jaunāko siltumapgādes tehnoloģiju aktīva realizēšana, kā rezultātā varētu ievērojami samazināties Rīgas siltums pašu siltumavotos saražotās siltumenerģijas izmaksas un, attiecīgi samazinot realizācijas tarifus, palielinātos savas saražotās siltumenerģijas realizācijas iespējas. Tādējādi no Latvenergo garantētais iepirkuma apjoms Rīgas siltums darbībai siltumapgādes tirgū ir ierobežojošs. 7.3. Konkurences padomes rīcībā nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka Līguma 1.2. punktā norādītais Līguma mērķis "Nodrošināt centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanos, salīdzinot ar lokālo apkuri, (..) minimizējot a/s "Rīgas siltums" piegādes sistēmu izmaksas, zudumus un vienlaikus samazinot kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi" Līguma darbības rezultātā būtu reāli sasniedzams. 7.3.1. Rīgas siltums izsaka viedokli (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā dok. Nr.640; 24.10.2002. Nr.1.4./5805, saņemtā dok.Nr.578), ka konkurētspēja ir atkarīga no piegādātās siltumenerģijas kvalitātes, pieejamības, servisa līmeņa un citiem faktoriem, bet galvenokārt no piedāvātās siltumenerģijas cenas un "(..) šī cena ir vāji konkurētspējīga ar gāzes alternatīvajiem siltumavotiem (..), Rīgas siltums nav konkurētspējīga ar siltumenerģijas cenu enerģijai, ko saražo dzīvoklī vai individuālā mājā ar mazo gāzes katlu". Rīgas siltums uzskata, ka pamatiemesls ir dabasgāzes cenas nepietiekamā diferenciācija starp vairumtirgotāju un mazumtirgotāju. Lokālās siltumapgādes konkurētspēju nodrošina relatīvi zemā dabasgāzes cena. Apkurei iedzīvotāji saņem gāzi par cenu, kas ir par 25 % zemāka, nekā to saņem siltumapgādes uzņēmumi. (dabasgāzes cena iedzīvotājiem - 50 Ls/tūkst.kub.m, siltumapgādes uzņēmumiem - 66,7 Ls/tūkst.kub.m). Tas ietekmē lokālās apkures izmaksas un līdz ar to konkurētspēju. Tādējādi Rīgas siltums centralizētās siltumapgādes konkurētspēja ar lokālo apkuri lielā mērā atkarīga no a/s "Latvijas gāze" tarifu politikas, kuras regulēšana, pamatojoties uz Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumiem Nr.297 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem" un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" ir SPRK kompetencē. 7.3.2. Ja Rīgas siltums spēs ievērojami palielināt realizāciju, tad Līgums dos iespēju nākotnē samazināt tikai iepirkuma cenu no Latvenergo, tādējādi uzlabojot Rīgas siltums finansiālos rādītājus, bet Līgums līdz 2017.gadam neparedz zemākas iepirkuma cenas visam no Latvenergo iepērkamajam siltumenerģijas apjomam, bet tikai tam apjomam, ko Rīgas siltums iepirks virs 2002.gadā esošā apjoma, kas ir 3,0 TWh gadā un kas ir arī bāzes apjoms, kas ir pamatā Rīgas regulatora apstiprinātajam tarifam. Rīgas siltums nesniedza atbildes uz Konkurences padomes 06.11.2002. vēstulē Nr.5-1036 pieprasīto informāciju argumentēti pamatot ilgtermiņa līguma noslēgšanas rezultātā iegūtos labumus attiecībā uz centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanos, salīdzinot ar lokālo apkuri (piemēram, aptuvenais nepieciešamais realizācijas apjoma pieaugums, lai Rīgas siltums realizācijas cena būtu konkurētspējīga ar lokālās apkures izmaksām, kādu daļu no Rīgas siltums izmaksu ekonomijas nākotnē sastādīs ieguvumi no Līguma un kādu daļu paša Rīgas siltums veiktās darbības efektivitātes uzlabošanā un modernizācijā, kāda loma Līguma kontekstā būs pēc TEC-1 rekonstrukcijas Latvenergo siltumenerģijas realizācijas cenai, kas 2005.gadā būs pazeminājusies no 7.89 Ls/MWh uz 7.64 Ls/MWh) , kā arī kādas iespējamās sekas varētu būt, ja Rīgas siltums obligāti iepērkamo apjomu saskaņā ar Līguma nosacījumiem nevarēs realizēt. 7.3.3. Neskatoties uz to, ka Līguma mērķī (1.2.punkts) ir nodefinēta centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšana, Konkurences padomei nav iesniegti pierādījumi, ka Līguma darbības rezultātā 15 gadu laikā paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifu samazināšana galapatērētājam. Ja nemainīsies gāzes cenas un, kā nosaka Līguma 2.1.punkts, Rīgas siltums iepirks no Latvenergo siltumenerģiju 2002.gada līmeņa apjomā 3.0 TWh, tad Līguma darbības rezultātā siltumenerģijas realizācijas tarifi galapatērētājiem paliks esošajā līmenī. Ja nemainīsies gāzes cenas un Rīgas siltums iepirks no Latvenergo siltumenerģiju apjomā zem 3,0 TWh, bet ne mazāk kā garantētais iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā, tad Līguma 3.5.punkta nosacījumu rezultātā siltumenerģijas iepirkuma cena, līdz ar to izmaksas Rīgas siltums pieaugs. Ja iepirkums būs zem garantētā iepirkuma apjoma 2,6 TWh gadā, tad Līguma 3.5.punkta nosacījumu rezultātā Rīgas siltums izmaksas pieaugs vēl vairāk un iespējams var rasties situācija, ka būs nepieciešams paaugstināt siltumenerģijas realizācijas cenu galapatērētājam. 7.3.4. SPRK (15.11.2002. 1-2.82/83-1993, saņemtā dok. Nr.620) Rīgas siltums konkurences spēju uzlabošanos min nevis kā ilgtermiņa līguma darbības rezultātu, bet tikai saistībā ar SC "Imanta" rekonstrukciju, norādot, ka tās "(..) rekonstrukcija ļaus Rīgas siltums nepaaugstināt siltumenerģijas tarifus, siltumcentrāles modernizācija atmaksāsies uz papildu saražotās elektroenerģijas rēķina. Projekts atmaksāsies aptuveni 10 gadu laikā un vēlāk dos peļņu, kas tiks izmantota uzņēmuma tālākai attīstībai", savukārt modernizācija (koģenerācija) paaugstinās siltumcentrāles darbības efektivitāti, dos iespēju slēgt katlumāju Zasulauks un citas mazas katlumājas, nodrošinās elektroenerģiju pašpatēriņam un tās pārpalikuma pārdošanu, kas kopumā ļaus uzlabot Rīgas siltums konkurences spējas siltumapgādes tirgū. Tādējādi Rīgas siltums konkurētspēja iespējami varētu uzlaboties tikai 10 gadus pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas 2004.gadā, tas ir, pēc 2014.gada, bet SC "Imanta" rekonstrukcija nepalielinās Rīgas siltums konkurētspēju ar lokālo siltumapgādi, jo tā ļaus Rīgas siltums tikai nepaaugstināt siltumenerģijas tarifus, bet konkurētspēja var palielināties tikai tad, ja tiek samazināti siltumenerģijas realizācijas tarifi. Ņemot vērā minēto, vienošanās (Līgums) nedos labumu galapatērētājam, bet gadījumā, ja Rīgas siltums nespēs palielināt no Latvenergo iepirktos palielinātos siltumenerģijas apjomus, tas būs spiests samazināt savus siltumenerģijas ražošanas apjomus un, iespējams, lūgt Rīgas regulatoram siltumenerģijas realizācijas cenas paaugstināšanu galapatērētājam. 7.3.5. Rīgas siltums neiesniedza informāciju, kādā veidā Līguma darbības rezultātā varēs realizēties Līguma 1.2.punktā norādītais mērķis par Rīgas siltums piegādes sistēmu izmaksu zudumu minimizēšanu un zudumu samazināšanu (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā dok.Nr.640). 7.4. Līguma 3.5.punktā iestrādātā Latvenergo pārdodamās siltumenerģijas cenas (tarifa) noteikšanas principi ir pretrunā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta pirmajā daļā un SPRK 20.08.2002. ar lēmumu Nr.80 apstiprinātajā "Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4 megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika 2002.-2003.gada apkures sezonai" (turpmāk - Metodika) noteikto. Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" nosaka, ka SPRK un pašvaldības regulators "nosaka tarifus, ja nozaru speciālie likumi neparedz citu tarifu noteikšanas kārtību" (9.panta pirmās daļas 3.punkts), bet tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka SPRK (pašvaldību regulators šo funkciju nepilda) (9.panta pirmās daļas 2.punkts). Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta pirmajā daļā noteikts, ka "Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un iesniedz regulatoram aprēķināto tarifu projektus kopā ar aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu". Ar SPRK 20.08.2002. lēmumu Nr.80 apstiprinātā metodika"Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4 megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika 2002.-2003.gada apkures sezonai" neparedz Līgumā minētos tarifu noteikšanas principus un neparedz, ka siltumenerģijas ražotājs un siltumenerģijas saņēmējs, savstarpēji vienojoties, varētu noteikt piegādātās siltumenerģijas tarifu vai to aprēķināšanas kārtību (metodiku). (SPRK 15.11.2002. Nr.1-2.82/83-1993; Rīgas Regulators 02.12.2002./Nr.353). 7.5. Par Līgumu Rīgas regulators 02.12.2002./Nr.353 ir sniedzis sekojošu viedokli (saņemtā dok. Nr.639): 7.5.1. Līguma projekts paredz, ka garantēto siltumenerģijas apjomu (2,6 TWh gadā) Rīgas siltums apmaksās pēc palielināta (salīdzinot ar SPRK apstiprināto) tarifa. Esošais 2002./2003.g. tarifs aprēķināts, iekļaujot visas pastāvīgās un mainīgās izmaksas pie bāzes realizācijas apjoma 3,0 TWh. Pārrēķinot esošo tarifu uz samazināto (garantēto) realizācijas apjomu - 2,6 TWh pēc Līguma projektā paredzētās kārtības, var secināt, ka Līguma nosacījumi nav izdevīgi Rīgas siltumam situācijā, kad samazinās iepirktās siltumenerģijas apjoms. Līgumā paredzētā norēķinu kārtība pie realizācijas apjoma samazināšanas palielina siltumenerģijas cenu, un pie garantēta bāzes apjoma (2,6 TWh) siltumenerģijas cena pieaug par 5,1%. 7.5.2. Rīgas Regulatora rīcībā nav informācijas, uz kā pamata varētu prognozēt siltumenerģijas patēriņa pieaugumu no Rīgas siltums centralizētās siltumapgādes sistēmas un attiecīgi no Latvenergo iepirktās siltumenerģijas apjoma palielināšanu. Tieši otrādi, vesela virkne objektīvo faktoru liecina par to, ka reāli siltumenerģijas realizācija no Rīgas siltums siltumtīkliem var samazināties. Šo tendenci sekmē Rīgas siltums realizētā siltumenerģijas zudumu samazināšanās modernu siltumenerģijas ražošanas un tīklu remonta tehnoloģiju un materiālu pielietošanas rezultātā; dzīvojamo māju un citu objektu siltināšana, māju iekšējo siltumsistēmu sakārtošana un sabalansēšana; moderno siltummezglu uzstādīšana ar plašām automatiskās regulēšanas iespējām dažādos režīmos, piem., nakts režīmā vai individuālā regulēšana neatkarīgā sistēmā; abonentu aktīva atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas un pāreja uz alternatīvo individuālo vai lokālo siltumapgādi, kas var aktivizēties sakarā ar plānoto iedzīvotāju maksājumu par siltumenerģiju aplikšanu ar PVN no 2005.gada un dabas gāzes cenas pieaugumu lielajiem piegādātājiem. 7.5.3. Rīgas siltums plānoto rekonstrukciju siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku uzstādīšanu rezultātā Rīgas siltums saražotā siltumenerģija var kļūt lētāka par iepirkto no Latvenergo. 7.5.4. Līguma nosacījumi pārsvarā ir Latvenergo interesēs, nodrošinot pie realizācijas samazināšanas automātisko siltumenerģijas cenas pieaugumu, kas reāli var sadārdzināt iedzīvotājiem un pārējiem lietotājiem sniegtos pakalpojumus - apkuri un karsto ūdeni, var pasliktināt Rīgas siltums finansiālo stāvokli, kā arī konkurētspēju, salīdzinot ar lokālo un individuālo siltumpiegādi.