9. Article

Kopsavilkumā, vadoties no iepriekš minētā, projekts "Ilgtermiņa līgums par sadarbību koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas efektīvā izmantošanā un realizācijā" starp Latvenergo un Rīgas siltums: 9.1. ir konkurenci ierobežojoša vertikāla ilgtermiņa vienošanās starp diviem siltumapgādes tirgus dalībniekiem Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas Daugavas labajā krastā. Konkurences ierobežojums izpaužas kā Līgumā iekļautais garantētais siltumenerģijas iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā, ko Rīgas siltums apņemas iepirkt no Latvenergo un kas sastāda 92,2% no visa 2001./2002.gada apkures sezonā no Latvenergo iepirktā siltumenerģijas apjoma 2,82 TWh, kas tuvākā nākotnē siltas ziemas apstākļos sastādīs visu nepieciešamo iepirktās siltumenerģijas daudzumu vai pat to pārsniegs. Tādējādi Līgums ir vērtējams kā de facto ekskluzīvais pirkuma līgums, kur Rīgas siltums faktiski apņemas apmierināt visu savu nepieciešamību pēc iepirktās siltumenerģijas tikai no Latvenergo; 9.2. Vienošanās uzliek Rīgas siltumam ilgtermiņa ierobežojumu pirkt garantēto apjomu (ne mazāk kā 2,6 TWh), saglabājot un paplašinot 2002.gadā esošos iepirkuma apjomus 3,0 TWh no dominējošā stāvoklī ar 99,65% tirgus daļām esošā siltumenerģijas pārdošanas tirgus Rīgas administratīvās teritorijas labajā krastā dalībnieka Latvenergo, tādējādi ilgtermiņā ierobežojot vertikālās attiecībās esošās Rīgas siltums rīcības brīvību pašam attīstīt savu ražošanu, izvēlēties nepieciešamos siltumenerģijas iepirkuma apjomus atkarībā no iespējām tos realizēt centralizētajās siltumapgādes sistēmās abos krastos un iespējami iegūt siltumenerģiju, kas var būt lētāka par iepirkto no Latvenergo, pateicoties plānotajām rekonstrukcijām siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku uzstādīšanu, sevišķi ņemot vērā to, ka tiek paplašināta uzņēmējdarbība lokāli centralizētā un lokālajā siltumapgādes sistēmā. Līdz ar vienošanos Rīgas siltums potenciāli atsakās no tiesībām uz savu siltumenerģijas ražošanas palielināšanu un tādējādi palielina savu atkarību no Latvenergo piedāvātās iepirkuma cenas; 9.3. Līguma darbības rezultātā nav paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšana galalietotājiem, un tādējādi vienošanās nedod labumu patērētājam, kā arī līdz ar to nenodrošina Līgumā norādītā mērķa - nodrošināt centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanu, salīdzinot ar lokālo apkuri, sasniegšanu, tādējādi nedodot labumu sabiedrībai, bet siltumenerģijas realizācijas samazināšanās gadījumā (zem 3,0 TWh gadā) rada draudus siltumenerģijas realizācijas tarifa palielināšanai; 9.4. vienošanās nosacījumi nav saistīti ar siltumenerģijas realizācijas galapatērētājam uzlabošanos, un tādējādi vienošanās neveicina siltumenerģijas realizāciju; 9.5. vienošanās rezultātā dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pārdošanas tirgū esošais Latvenergo paredz vertikālās attiecībās esošajam un tikai vienam pircējam - dominējošā stāvoklī siltumapgādes tirgū centralizētās siltumapgādes sistēmā esošam Rīgas siltums savas produkcijas iepirkuma nodrošinājumu par cenu, kas stimulē iepirkuma palielinājumu; 9.6. vienošanās ir izdevīga tikai vienam vienošanās dalībniekam - Latvenergo, un nav izdevīga Rīgas siltumam, jo nodrošina ilgtermiņā līdz 2017.gadam visa Latvenergo saražotā siltumenerģijas apjoma garantētu realizāciju, bet Līgums nenodrošina Rīgas siltums garantijas iepirkto apjomu realizēt. Līgums būs izdevīgs Rīgas siltumam tikai ar nosacījumu, ka tas no Latvenergo iepirkto apjomu, kas būs lielāks nekā 2001./2002.gadā iepirktais un pārsniegs 3,0 TWh, spēs realizēt, turklāt pie garantētā bāzes apjoma (2,6 TWh) siltumenerģijas iepirkuma cena ir lielāka - 8,20 Ls/MWh, nekā tā būtu, ja Rīgas siltums to pirktu par regulatora apstiprināto tarifu - vidējo 7,8 Ls/MWh, kas savukārt būtu, ja vienošanās nosacījumi nepastāvētu. No vienošanās noteikumiem izriet, ka pie garantētā bāzes apjoma 2,6 TWh Rīgas siltums izmaksas pieaugs par 5,1%; 9.7. vienošanās nosacījumu neizpildes sekas var būt siltumenerģijas realizācijas cenas celšanās galapatērētājam; 9.8. vienošanās Līgumā iestrādātie tarifu noteikšanas principi starp siltumenerģijas ražotāju un siltumenerģijas saņēmēju, savstarpēji vienojoties, ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka, ka tarifu noteikšana ir tikai regulatora kompetencē un notiek tikai saskaņā ar regulatora apstiprinātu metodiku; 9.9. vienošanās nākotnē var kavēt konkurences attīstību un apgrūtināt potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšanu siltumenerģijas pārdošanas tirgū. Sakarā ar to, ka vienošanās uzliek par pienākumu Rīgas siltumam pirkt siltumenerģiju garantētā apjomā, apgrūtinātas realizācijas apstākļos Rīgas siltums būs spiests samazināt savu ražošanu, kā arī atteikties iepirkt siltumenerģiju no citiem esošajiem vai ilgtermiņa periodā nākotnē potenciālajiem siltumenerģijas pārdošanas tirgus dalībniekiem, kas gribētu ienākt tirgū, izmantojot jaunākos sasniegumus siltumapgādes tehnoloģijās, un uz to bāzes iespējami spētu konkurēt ar Latvenergo, tāpat kā to iespējami spētu darīt arī Rīgas siltums. Tādējādi garantētais iepirkuma apjoms var radīt barjeras ienākšanai siltumapgādes un siltumenerģijas pārdošanas tirgū, kas ir pretrunā ar Enerģētikas likumā iestrādāto iespēju liberalizēt siltumapgādes tirgu un Eiropas Enerģētikas hartas nolīguma prasībām sekmēt konkurējoša enerģētikas tirgus veidošanos; 9.10. SPRK izteica viedokli, ka Līguma noslēgšana radīs pozitīvus priekšnosacījumus stabilai un drošai Rīgas pilsētas apgādei ar siltumenerģiju ilgtermiņā par iespējami zemākām cenām, vienlaikus sniedzot šo viedokli noraidošu pamatojumu; 9.11. Rīgas regulators neatbalsta Līguma slēgšanu, jo vienošanās var pasliktināt Rīgas siltums finansiālo stāvokli, ir Latvenergo interesēs, pie realizācijas samazināšanās reāli var sadārdzināt Rīgas siltums sniegtos pakalpojumus - apkuri un karsto ūdeni, kā arī samazināt konkurētspēju ar lokālo un individuālo siltumapgādi; 9.12. Līguma radītie iespējamie zaudējumi sabiedrībai un konkurences ierobežojumi nav adekvāti tiem labumiem, kurus sabiedrība un konkurences situācija var iegūt bez Līguma. Līguma uzliktie konkurences ierobežojumi nav nepieciešami Līgumā norādītā mērķa sasniegšanai. Ievērojot minēto, Konkurences padome 22.01.2003. sēdē (prot. Nr.3, 3.§) nolēma informēt Latvenergo un Rīgas siltums par lietā konstatētajiem faktiem, t.i., ka, pamatojoties uz Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktu, otro un trešo daļu, projekts "Ilgtermiņa līgums par sadarbību koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas efektīvā izmantošanā un realizācijā" nav atļaujams.